28. februāra rītā sākās ASV un Izraēlas bruņoto spēku uzbrukums Irānai. Nav šaubu, ka šāda rīcība ir pretrunā ar ANO Statūtu1 2. panta ceturtajā daļā noteikto aizliegumu pielietot bruņotu spēku vai pat spēka draudus pret citu valstu politisko neatkarību, teritoriālo integritāti vai citādi būt pretrunā ar ANO Statūtu principiem. No šīs mūsdienu starptautisko tiesību pašas fundamentālākās normas ANO Statūtos ir paredzēti divi izņēmumi. Pirmkārt, bruņota spēka piemērošanu var autorizēt ANO Drošības padome, kas šajā gadījumā nav noticis, ASV un Izraēla šādu autorizāciju nav prasījušas. Tāpat ir neiedomājami, ka ANO Drošības padome varētu šo uzbrukumu nosodīt, ņemot vērā ASV veto tiesības ANO Drošības padomē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.