Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai – mums atgādina Satversmes 2. pants. Katrs Latvijas pilsonis ir daļa no šī svarīgākā konstitucionālā orgāna – Latvijas tautas. Brīvas, godīgas vēlēšanas ir galvenais instruments, kuru pilsoņi izmanto savas gribas paušanai un valsts “darbināšanai“. Bez brīvām, vispārējām vēlēšanām nav iespējama demokrātiska valsts. Tādējādi katra pilsoņa konstitucionālais pienākums ir piedalīties vēlēšanās, savukārt visu pilsoņu kopējā rūpe ir nodrošināt, lai šīs vēlēšanas būtu brīvas un godīgas.

Šī gada 3. oktobrī notiks 15. Saeimas vēlēšanas. To rīkotājs – Centrālā vēlēšanu komisija – norāda, ka balsot varēs jebkurā no 933 vēlēšanu iecirkņiem visā Latvijā, kā arī 82 vēlēšanu iecirkņos 37 ārvalstīs. Līdz 25. septembrim ārvalstīs iespējams arī pieteikties balsošanai pa pastu. Savukārt Latvijā nobalsot varēs pirms 3. oktobra – no 28. septembra līdz 2. oktobrim nododot savu balsi glabāšanā jebkurā vēlēšanu iecirknī.

Ņemot vērā to, ka brīvas vēlēšanas ir demokrātiskas valsts pamatelements, šajā “Jurista Vārda” laidienā piedāvājam lasītājiem vairākas tematiskas publikācijas saistībā ar vēlēšanu procesu un ar to saistītajiem izaicinājumiem.

Pirmkārt, aicinām žurnāla lasītājus uz pārdomām par to, kā kopīgi nosargāt vēlēšanu procesu no dažādām redzamām un šķietami neredzamām ietekmēm. P. Zilgalvja un A. Arro raksts veltīts vēlēšanu norisei mākslīgā intelekta un dziļviltojumu laikmetā. Kā zināms, vēlēšanas ir brīvas tikai tad, ja vēlētāju griba veidojas brīvi. Bet vai tas vispār vēl ir iespējams mūsdienās, kad cilvēku prātus, viņiem pašiem to neapzinoties, vada sociālo tīklu algoritmi un tehnoloģijas pārzinoši politiskie manipulatori? Savukārt tam, kā rīkot vēlēšanas apstākļos, ja to norisi 3. oktobrī traucētu, piemēram, kādas provokācijas vai citi ārēji, neparedzami traucēkļi, veltīta “Jurista Vārda” aptauja, kurā uz mūsu jautājumiem atbild I. Ziemele, A. Dravnieks, L. Medina, I. Reine un E. Levits.

Otrkārt, šis žurnāls pievēršas arī ilgtermiņa diskusijai, kas ar jaunu sparu atjaunojas gandrīz pirms katrām Saeimas vēlēšanām, proti, vai Latvijas Satversmē noteiktā vēlēšanu rīkošanas kārtība – proporcionālā sistēma – ir veiksmīgākais mehānisms un vai (kā) to vajadzētu uzlabot. Šim tematam veltītas V. Supes un T. Jundža publikācijas, kurās autori sniedz ļoti atšķirīgus vērtējumus, dodot iespēju “Jurista Vārda” lasītājiem pašiem veidot savu informētu viedokli.

Redakcija cer, ka visas šīs publikācijas vēlreiz atgādinās par vēlēšanu procesa fundamentālo nozīmi demokrātiskas valsts funkcionēšanā, kā arī par pilsoņa pienākumu piedalīties Saeimas vēlēšanās un visos veidos atbalstīt un sargāt to brīvu un godīgu norisi. Savukārt Centrālajai vēlēšanu komisijai un visu iecirkņu darbiniekiem vēlēsim drošu un ārēju apstākļu netraucētu vēlēšanu norisi.