Senāts spriedumā risināja šādus tiesību jautājumus:

1) par brīdi, no kura skaitāms termiņš, kādā darba devējs, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta piekto daļu, var celt prasību tiesā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu svarīga iemesla dēļ, ja darba devēja apgalvotais svarīgais iemesls ir noziedzīga nodarījuma iespējama izdarīšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām un ar to saistīts darbinieka nevainojamas reputācijas zudums;

2) par darbinieka atstādināšanas pamatu saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu, ja darba devējs atstādināšanu pamatojis ar tādu faktisko situāciju, kas notikusi ārpus darba veikšanas un ārpus darba vietas;

3) par atstādināšanas termiņa tecējumu un Darba likuma 58. panta piektajā daļā noteiktā termiņa ierobežojuma ievērošanu apstākļos, kad darba devējs darbinieka atstādināšanas termiņā nav ieskaitījis darbinieka attaisnotas prombūtnes (darbnespējas) laiku.

Prasība un pretprasība

Lietā prasītāja (pašvaldība) 2024. gada 29. augustā cēla prasību, kurā, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta piekto daļu, lūdza tiesu izbeigt darba tiesiskās attiecības starp prasītāju un atbildētāju.

Prasītāja prasībā norādīja tālāk minēto.

Raidījuma sižetā publiski izskanēja informācija par atbildētāja kā bijušā attiecīgā amata pienākumu izpildītāja iespējamo saistību ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora iesniegumā norādīto par neapbūvētas zemes prettiesisku privatizāciju. Ar prasītājas 2024. gada 5. marta rīkojumu (turpmāk – rīkojums) atbildētājs atstādināts no darba uz izmeklēšanas laiku, neieskaitot attaisnotas prombūtnes laiku un neizmaksājot darba samaksu. Laikā no 2024. gada 5. marta līdz 2024. gada 29. jūlijam atbildētājs pārejošas darbnespējas dēļ atradās attaisnotā prombūtnē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) 2024. gada 14. martā informēja pašvaldību, ka 2024. gada 8. janvārī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas, t.i., par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai ne mazāk kā 50 000 eiro vērtībā, ko veikusi valsts amatpersona juridiskās personas interesēs. Atbildētājs atzīts par aizdomās turēto. Vēstulē KNAB norādījis, ka atbildētāja iespējami izdarītais noziedzīgais nodarījums nav tieši saistīts ar viņa darba pienākumu veikšanu pašvaldībā.

Plašsaziņas līdzekļos tika publicēta ziņa, ka KNAB nodevis prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ir iegūti pietiekami pierādījumi pamatotām aizdomām, ka atbildētājs pēc uzņēmēja iniciatīvas piedāvāja kukuli lielā apmērā ministrijas amatpersonai apmaiņā pret labvēlīga lēmuma pieņemšanu kukuļa piedāvātāja interesēs. Arī KNAB publiski informēja sabiedrību, ka 2024. gada 26. jūnijā krimināllieta apsūdzības celšanai nodota prokuratūrai. Pašvaldībā 2024. gada 9. jūlijā saņemta prokuratūras vēstule, kurā apstiprināts, ka 2024. gada 27. jūnijā ir pieņemts lēmums par atbildētāja saukšanu pie kriminālatbildības. Plašsaziņas līdzekļos publicēta informācija, ka krimināllieta atbildētāja apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2024. gada 19. jūlijā ir nodota tiesai.

Atbildētāja amata aprakstā ir noteikts pienākums ievērot ārējo un iekšējo normatīvo aktu, tostarp darba kārtības noteikumu, prasības.