Jurista Vārda satura arhīvs

Dina Gailīte Andris Grūtups

žurnāls / Eiropas telpā

Ceļvedis Eiropas valstu tieslietu līkločos

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Šobrīd ES ir jau 27 dalībvalstis, un tiesību sistēmas un tieslietu tradīcijas tajās ir ļoti atšķirīgas, tādēļ šāds informācijas avots noteikti būs vērtīgs pienesums vienotas Eiropas tiesību telpas stiprināšanā. Ieguvēji no šī portāla būs ne vien juristi, kas strādā ar pārrobežu lietām, bet arī uzņēmēji, kas portālā varēs uzzināt par citu valstu uzņēmumu un maksātnespējas reģistriem u.tml. informāciju, kā arī liels skaits citu pilsoņu, jo statistika ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vai plūdīs melu kandža

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Diemžēl nepilna gada laikā atkārtoti nākas citēt diktatoriskā proletariāta diktatorisko vadoni Ļeņinu: “Buržuāziskā preses brīvība ir brīvība bagātniekiem pirkt un uzpirkt presi, bagātnieku brīvība apdzirdīt tautu ar buržuāzisko melu kandžu...” Pirmo reizi to savā redakcijas slejā darījām 2009. gada oktobrī, kad tika paziņots par darījumu, kurā Latvijas vadošo liberālo laikrakstu no zviedriem it kā nopirkuši briti. Tolaik izteicām cerību, ka ...

Andris Grūtups

žurnāls / Intervija

Nedomāju, ka sabiedrībai vajadzētu vairīties un slēpties no šādu tematu apspriešanas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Šīs vasaras sākumā klajā nāca zvērināta advokāta un Rakstnieku savienības biedra Andra Grūtupa sestais literārais darbs “Maniaks” (“Atēna”, 2010, 287 lpp.). (A. Grūtups ir vēl arī piecu juridiskās literatūras darbu autors vai līdzautors.) “Maniaka” galvenais varonis ir Staņislavs Rogaļovs, kuru par apsūdzībām seksuālos noziegumos un slepkavībās, kas tika pastrādātas 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, notiesāja uz nāvi. Pats autors grāmatas priekšvārdā šo lietu vērtē kā vienu no skandalozākajām visā Latvijas tiesu procesu vēsturē. Arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēl atceras laiku, kad S. Rogaļovs izdarīja savus noziegumus, kā arī satraukumu un šausmas, ko tie raisīja. Notikumi bija tik baisi, ka runas par tiem strauji izplatījās pat padomju cenzūras un slepenības apstākļos. Naidu pret noziedznieku papildināja dusmas uz “režīmu”, kad izrādījās, ka par vienu no S. Rogaļova noziegumiem jau iepriekš notiesāti nevainīgi apsūdzēti puiši, kuru atzīšanos padomju milicija bija panākusi ar inkvizīcijas metodēm. Iespējams, aizgājušo gadu ažiotāža arī ir viens no iemesliem, kādēļ jau kopš iznākšanas brīža A. Grūtupa “Maniaks” stabili turas visvairāk pārdoto grāmatu sarakstos. Tomēr šī darba vērtējumi krasi atšķiras, tajā skaitā juristu vidū. Daļa grāmatu uzskata par lielisku padomju laika represīvo iestāžu darba un sabiedrības ikdienas dokumentējumu, turklāt laikabiedros lielu interesi raisa joprojām mūsu vidū esošo un autoram personiski pazīstamo padomju milicijas, prokuratūras, LPSR Iekšlietu ministrijas darbinieku portretējumi. Otra lasītāju grupa savukārt ir neizpratnē par autora izvēli saukt īstajos vārdos S. Rogaļova upurus un detalizēti aprakstīt viņa izdarītos seksuālos noziegumus, turklāt publicēt arī cietušo sieviešu fotogrāfijas. Kritiķi uzskata, ka A. Grūtups tādējādi aizskāris S. Rogaļova upuru cieņu un godu. Lai noskaidrotu autora ieceres un pozīciju, “Jurista Vārds” lūdza interviju A. Grūtupam. Vienlaikus šajā numurā publicējam arī juristes Lāsmas Liepiņas viedokli par grāmatu “Maniaks”. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jurisprudences bibliogrāfiskie retumi faksimila izdevumā

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Laba ziņa tiem juristiem, kas līdz šim nesekmīgi antikvariātos "medījuši" padomju laikā izdotās juridiskās literatūras vērtīgākos darbus: apgāds "Zvaigzne ABC" faksimilizdevumu formātā atkārtoti izdevis trīs pagājušā gadsimta otrajā pusē iznākušas grāmatas, kuru autori bija Latvijas Universitātes (tolaik – Latvijas Valsts universitātes) mācībspēki un kuras savu tiesībzinātnisko vērtību nav zaudējušas joprojām. Lasītājiem atkal pieejami ir šādi izdevumi: Voldemārs Kalniņš. Romiešu tiesību pamati (1977); Arturs Liede. Kriminālprocess un tiesu pierādījumi (1970); Jānis Rozenbergs, Imants Briģis. Padomju civilprocesuālās tiesības (1978). ...

žurnāls / Notikums

Divi vācbaltu juristi atkal satiekas mājās

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Divi izcili vācbaltu juristi – tēvs un dēls – atkal ir satikušies savā kādreizējā dzīvesvietā Rīgā. Tā simboliski varētu vērtēt Dr.iur. Dītriha Andreja Lēbera (Loeber) (1923–2004) piemiņas plāksnes atklāšanu pie dzimtas nama Rīgā, Hospitāļu ielā 22, kas notika šī gada 7. maijā. Jau iepriekš šeit bija uzstādīta piemiņas zīme viņa tēvam – senatoram un Latvijas Universitātes profesoram Johanam Augustam Lēberam (1865–1948). D.A. Lēbera memoriālā plāksne tapusi pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas iniciatīvas, un tās autors ir mākslinieks Jānis Strupulis. Svinīgajā atklāšanā piedalījās arī D.A. Lēbera atraitne Krista Anita Lēbere un viens no viņu bērniem – Džons Lēbers, kā arī kupls pulks Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu un vairāki juristi. ...

žurnāls / Informācija

Advokātu kopsapulce uz kvoruma trūkuma robežas

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Par mata tiesu izvairoties no iepriekšējā gada scenārija, kad pasākumu nācās pārtraukt likumā noteiktā kvoruma trūkuma dēļ, 30. aprīlī aizritēja ikgadējā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulce. Dienas sākumā uz kopsapulci Nacionālajā teātrī ieradās 451 zvērināts advokāts (no kopumā 1052 šobrīd Latvijā praktizējošajiem advokātiem), bet brīdī, kad vajadzēja balsot par Zvērinātu advokātu padomes sniegto iepriekšējā gada budžeta izlietojuma pārskatu, izrādījās, ka daļa sapulces dalībnieku jau ir prom un trūkst balsu līdz likumā noteiktajai minimālajai robežai – vienai trešdaļai no kolēģijas biedriem. Sapulces vadītāji izsludināja pārreģistrāciju, pēc kuras klātesošie atviegloti uzelpoja, jo nepieciešamais kvorums tomēr tika sasniegts. Līdz ar to zuda vajadzība apspriest zvērināta advokāta Aināra Platača priekšlikumu – gadījumā, ja nāktos kopsapulci pārtraukt, piedzīt pasākuma organizēšanas izdevumus no "neapzinīgajiem advokātiem, kas nav ieradušies vai ir pametuši kopsapulci". Vairākkārtējās balsošanas nogurdinātā zāle šo ideju sveica ar aplausiem. ...

žurnāls / Notikums

Revolucionārs akts, taktiski ietērpts parlamentārā formā

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Konference "1990. gada 4. maijā pieņemtā Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti", kas Latvijas Universitātē notika šī gada 3. maijā, bija viens no analītiskākajiem pasākumiem deklarācijas pieņemšanas 20 gadu svinību laikā. Konferenci aizsāka Valsts prezidenta Valda Zatlera programmatiska uzruna, kas aicināja izvērtēt pagātni, taču koncentrēties uz konkrētu mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu nākotnē. Valsts prezidents piedāvāja arī savu redzējumu par Latvijas mērķi tuvākajiem divdesmit gadiem: "saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta". Tālāk pasākums ritēja trīs daļās, un pirmajā no tām tika vērtēti Neatkarības deklarācijas un Latvijas valsts atjaunošanas tiesiskie aspekti. Tam sekoja vēsturnieku un politiķu diskusijas par atjaunotās Latvijas ārlietu stratēģiju, kā arī politikas un vērtību transformāciju pēcatmodas periodā. "Jurista Vārda" lasītājiem piedāvājam ieskatu konferences juridiskajā sekcijā. ...

žurnāls / Notikums

Tieslietu sistēmas Goda zīmes – valsts svētku priekšvakarā

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Arī juristu saime, sagaidot Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienu, svinēja svētkus: izceļot īpašu ieguldījumu Latvijas Republikas tieslietu sistēmas attīstībā un tiesiskuma stiprināšanā, 28. aprīlī jau trešo reizi tika pasniegts tieslietu sistēmas apbalvojums – Goda zīme. Šis oficiālais valsts apbalvojums pirmo reizi tika piešķirts Latvijas Republikas tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejā 2008. gadā, kad to kopīgi iedibināja Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa. Šogad saskaņā ar Tieslietu sistēmas apbalvošanas padomes lēmumu Goda zīmi saņēma 22 tiesu un tieslietu darbinieki. Kā uzsvēra Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, šie ir cilvēki, kas tieslietām dod ne vien visas savas zināšanas un pieredzi, bet arī sirdi. ...

žurnāls / Notikums

Starp pilsoņu kustību un Latvijas Tautas fronti

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Ar diskusiju par dažādiem scenārijiem, kas bija vai nebija iespējami 1989. un 1990. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, pagājušajā nedēļā aizsākās Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanai veltīto pasākumu virkne. Pasākumu "Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (1989. gada 31. maijs – 1990. gada 4. maijs): starp ideāliem un īstenību" Latvijas Zinātņu akadēmijā 22. aprīlī rīkoja akadēmiķis, profesors Dr.iur., Dr.habil.sc.pol. Tālavs Jundzis. ...

žurnāls / Notikums

Pilsoņiem jāfokusējas arī uz Eiropas Savienību

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Konferenci organizēja ES Tiesību asociācija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Pasākuma galvenais “dzinējspēks” – Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā (EST) Kristīne Drēviņa – bija pieteikusi neierasti autoritatīvu un daudznacionālu konferences dalībnieku sastāvu, diemžēl Īslandes vulkāna kvēpu mākonis viesa savas korekcijas un daļu uzrunu nācās pārraidīt videokonferences režīmā, jo daži referenti atcelto avioreisu dēļ līdz Rīgai tā arī nenokļuva. ...

žurnāls / Notikums

Par cilvēktiesībām – skaidri un vienkārši

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Kā norādīja S. Osipova, viņu šī grāmata, lasot vācu valodā, apbūrusi ar savu vienkāršību un ideja par tulkojumu latviski radusies tādēļ, ka Vācijā valdošā cilvēktiesību doktrīna ir tuvāka Latvijas tradīcijām nekā cilvēktiesību izpratne ASV. Profesore arī atzina, ka M. Kēniga grāmata pēc savas kvalitātes un izteiksmes formas ir uzskatāma par ievadu cilvēktiesībās, tādēļ piemērota prātiem, kas sāk apgūt šo tiesību nozari, – vidusskolēniem, ...

žurnāls / Notikums

Pasniegta Gada notāra balva

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Pagājušajā nedēļā, 26. martā, kino "Rīga" telpās notika Latvijas Zvērinātu notāru kopsapulce. Tās darba kārtību veidoja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājas Ilzes Pilsētnieces pārskats par notariāta sistēmas darbību 2009. gadā, izaugsmes perspektīvām un izaicinājumiem nākotnē, Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājas Sandras Stīpnieces pārskats par komisijas darbību 2009. gadā, kā arī balvas "Gada notārs 2009" pasniegšanas ceremonija. Pasākumā piedalījās gandrīz visi Latvijas zvērināti notāri, kā arī viesi, kuru vidū bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un lielākā daļa atjaunotās Latvijas tieslietu ministru – Dzintars Rasnačs, Guntars Grīnvalds, Aivars Aksenoks, Gaidis Bērziņš un Mareks Segliņš. Kopsapulci noslēdza Mārtiņa Rītiņa gādāts pārsteigums – torte gudrības simbola – pūces – formā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Skaidra valoda "karstā kartupeļa" jautājumā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Beidzot kāds to ir pateicis! Ka 16. marts nav karš un arī zemestrīce, kuras laikā valsti pēkšņi piemeklē tik smagi apstākļi, ka konstitūcijas ievērošana var būt pārāk sarežģīta. Atceļot gadu veco Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru tika atteikts biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” pieteikums gājienam un ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa, Senāts norāda, ka “pulcēšanās brīvība līdztekus biedrošanās brīvībai un vārda ...

Jānis Maizītis, Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Numura tēma

Esmu gatavs trešo reizi kandidēt uz šo amatu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Mazāk nekā divi mēneši palikuši līdz ģenerālprokurora Jāņa Maizīša otrā pilnvaru termiņa beigām – 11. maijam. Kas notiks dienu pēc tam, ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Saeimas ziņā – Ivaram Bičkovičam ir jāizvirza kandidāts, bet parlamentam tas vai nu jāapstiprina, vai arī jānoraida. Vai J. Maizītis turpinās darbu, vai arī par ģenerālprokuroru kļūs kāda cita persona – to joprojām var tikai minēt, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājs par savu lēmumu sabiedrību ir nolēmis informēt marta beigās, savukārt Saeimā debates pagaidām risinās vien kuluāros. Skaidrs ir tikai viens – pats ģenerālprokurors ir gatavs turpināt darbu un to, kā pats atzīst, plašsaziņas līdzekļu spiests, paziņoja jau šī gada sākumā. "Jurista Vārds", izstāvējis garu "rindu" uz interviju pie J. Maizīša, centās neuzdot kolēģu žurnālistu jau vairākkārt iztirzātos jautājumus par skaļajām krimināllietām, tā vietā koncentrējoties uz juristiem sistēmiski interesanto ģenerālprokurora izvirzīšanas procedūru un prokuratūras darbu krīzes laikos. Nelaidām garām arī iespēju apjautāties par J. Maizīša studijām doktorantūrā. Saistībā ar ģenerālprokurora nominēšanas kārtību aptaujājām arī trīs ekspertus – bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus Gvido Zemribo un Andri Guļānu, kā arī Augstākās tiesas šā brīža vadītāju Ivaru Bičkoviču. Pirmie divi uz "Jurista Vārda" jautājumiem atbildēja, savukārt I. Bičkovičs arī šoreiz savu viedokli atturējās paust – pat procedūras jautājumā, jo tuvākajā laikā gatavojas pieņemt lēmumu par kandidāta izvēli ģenerālprokurora amatam. ...

Jānis Pleps, Dina Gailīte

žurnāls / Numura tēma

Pārmaiņas tiesu varā ir vajadzīgas, bet tās nenāks viegli

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Pagājušā gada nogalē Dr.iur. Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba izstrādāja pētījumu "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" ar mērķi "atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību". Šajā darbā tiek norādīts gan uz parlamenta un valdības vilcināšanos stiprināt tiesu varu, gan uz pašas tiesu sistēmas neizmantotajām iespējām efektivizēt un uzlabot savu darbu. Līdz šim pētījums bija apspriests Saeimas Juridiskajā komisijā (un guvis lielu deputātu atbalstu), kā arī nonācis atsevišķu interesentu rokās. Taču pagājušajā nedēļā, 3. martā, uz diskusiju LU Mazajā aulā pulcējās gandrīz visas tiesu un tieslietu sistēmas "atslēgas figūras", kā arī citu varas zaru pārstāvji. Pasākuma iemesls bija jau minētais pētījums, taču saruna izvērsās plašāk, jo rīkotāju – "Jurista Vārda", LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes – mērķis bija meklēt atbildes uz jautājumiem: vai un kādas pārmaiņas ir nepieciešamas tiesu varā, kas tās atbalsta un kas varētu būt pārmaiņu virzītājs? Kā norādīja diskusijas vadītājs – Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, valstisku satricinājumu laikā, kādu šobrīd piedzīvo Latvija, katrai sistēmai (un tieslietas nav izņēmums) ir jādomā par savu darba mērķi un nepieciešamajām pārmaiņām. Vismaz uz daļu no uzdotajiem jautājumiem tika atbildēts. Proti, vairums runātāju atzina, ka tiesu varā ir problēmas: lietas tiek skatītas nesamērīgi ilgi, tiesu prakse nav vienveidīga, valsts izšķiež milzu resursus mazsvarīgu strīdu ilgstošai izskatīšanai, sabiedrība tiesām neuzticas, Tiesu iekārtas likuma projekts gadiem guļ nepieņemts... Tātad pārmaiņas ir vajadzīgas. Domas gan dalījās par to, kādām šīm pārmaiņām jābūt, kas varētu tās rosināt un kādēļ būtiski pozitīvi pārkārtojumi nav izdevušies līdz šim. Diemžēl diskusija pierādīja arī to, ka labvēlīgu tiesu sistēmas attīstību bremzē gan tiesu varas iekšējās domstarpības, gan nespēja rast kopīgu valodu ar likumdevēju un izpildvaru. Radikāli atšķiras arī tiesu varas pārstāvju izpratne par tiesu sistēmas pastāvēšanas mērķi, ko trāpīgi norādīja kāds runātājs: tā vietā, lai koncentrētos uz sava vienīgā uzdevuma sasniegšanu – nodrošināt indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu – un uzskatītu cilvēku, kas nonācis saskarē ar tiesu, par klientu, kas jāapkalpo pēc iespējas labāk, daudzi joprojām runā par to, kā izdarīt visu, "lai tikai tiesnesim vieglāk". Par efektīvu tiesu procesu traucējošu apstākli diskusijas dalībnieki atzina arī tiesu varai piederīgo juristu – tienešu, advokātu, prokuroru – vājo savstarpējo sadarbību un bieži vien pat apzināti pretrunīgo rīcību. Kaut arī pasākums nenoslēdzās ar dalībnieku vienotu pozīciju par tālāko rīcību, rīkotāji ir gandarīti arī par sasniegto rezultātu – diskusijā piedalījās gandrīz visi iespējamie lēmumu pieņēmēji, tātad šī viņiem bija iespēja redzēt viedokļu dažādību tiesu varā. Turklāt neapšaubāms konkrētā pētījuma novērtējums ir Vinetas Muižnieces paustā apņemšanās zinātniekus turpmāk aicināt uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdēm, kad tajās tiks apspriesti ar tiesu varu saistīti jautājumi. ...

žurnāls / Notikums

Maizītis atskaitās par paveikto. Vai būs arī nākamā reize?

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Pagājušajā nedēļā, 24. februārī, notika ikgadējā virsprokuroru sanāksme, kuras pirmajā, publiskajā daļā, ģenerālprokurors Jānis Maizītis sniedza pārskatu par iestādes pagājušā gada darbu, kā arī atskatījās pats uz savu veikumu ģenerālprokurora amatā. Tā kā šī gada maijā beidzas J. Maizīša pilnvaru laiks, Augstākās tiesas priekšsēdētājam būs vai nu viņš jāvirza uz Saeimu apstiprināšanai amatā trešo reizi, vai arī jāpiedāvā parlamentam jauns kandidāts. Tieši šie apstākļi acīmredzot bija iemesls neredzēti lielajai žurnālistu un politiķu interesei par sanāksmi prokuratūrā: pasākumu apmeklēja Valsts prezidents Valdis Zatlers, tieslietu ministrs Mareks Segliņš, iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kā arī deputāti no Saeimas Juridiskās komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, savukārt žurnālistiem nācās sēdēt ārpus nelielās sanāksmju telpas un runas klausīties translācijas režīmā. ...

Ilze Pilsētniece

žurnāls / Numura tēma

Jauns piedāvājums, kā atslogot tiesas un samazināt lietu skatīšanas termiņus

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Jau kādu laiku starp tiesnešiem un zvērinātiem notāriem notiek domu apmaiņa par iespēju no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas (tās varētu būt – bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšana un saistību izpildīšana brīdinājuma kārtībā) un nodot to izlemšanu notariāta ziņā. Idejas autori – zvērināti notāri – uzskata, ka tādā gadījumā tiesām atliktu vairāk laika "strīdus" lietu izskatīšanai jeb tiesas spriešanai pēc būtības, līdz ar to būtiski paātrinātos tiesvedības procesi un tiesiskā aprite kopumā, kā arī tiesas kļūtu pieejamākas un praksē tiktu īstenotas indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt idejas pretinieki (un tādu netrūkst, tajā skaitā tiesnešu vidū) sauc šo priekšlikumu par notariāta interešu lobēšanu un uzskata, ka tādējādi valsts kasei garām aizplūdīs liela daļa valsts nodevās šobrīd iekasējamās naudas. Neraugoties uz viedokļu pretrunīgumu, priekšlikums vismaz daļēji guvis Tieslietu ministrijas atbalstu un paredzams, ka jau drīzumā Saeima varētu lemt vismaz par bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu no tiesu kompetences notāru pārziņā. Galvenie ieguvumi, ko sola idejas virzītāji: tiesas atslogotas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas (šobrīd gadā skata vairāk nekā 100 tūkstošus bezstrīdus lietu); atslogots valsts budžets, jo lietas pārņems pašnodarbinātas personas; paātrināsies strīdus lietu skatīšana, jo tiesnešiem būs vairāk laika; palielināsies iekasēto valsts nodevu apjoms, jo tās ienāks gan no notāriem, gan tiesām; notāru birojos tiks radītas jaunas darbavietas. Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam sarunu ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Ilzi Pilsētnieci, vairāku nozares lietpratēju viedokļus par notariāta izvirzīto priekšlikumu, kā arī fragmentu no Dr.iur. S. Osipovas vadībā tapuša pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves", kur aplūkota iespēja no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas. ...

žurnāls / Notikums

Kliņģeris ar 600 rozīnēm

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Kopīgs foto par godu „Jurista Vārda” (JV) 600. numura iznākšanai: (pirmajā rindā no kreisās) VSIA „Latvijas Vēstnesis” (LV) valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, JV galvenā redaktore Dina Gailīte, JV literārā redaktore Baiba Saulīte, (otrajā rindā no kreisās) JV ārštata līdzstrādnieks Jānis Pleps, LV datormaketētājs Kornelius Briedis, JV atbildīgais redaktors Leonards Pāvils, LV fotoredaktors Boriss Koļesņikovs, JV padomes loceklis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, JV padomes loceklis, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, JV padomes loceklis, Augstākās tiesas senators, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, LV valdes loceklis Matīss Markuss, LV valdes loceklis Aivars Maldups, LV galvenais redaktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Oskars Gerts, JV tieslietu redaktors Gatis Litvins, LV fotoredaktors Māris Kaparkalējs. Šoreiz klāt nevarēja būt JV zinātniski konsultatīvās padomes locekļi Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Latvijas Republikas tiesībsargs Dr.iur. Romāns Apsītis, Valsts kancelejas direktores vietniece Elita Dreimane un JV informācijas redaktore Sannija Matule (fotoreportāžu sk. JV fotogalerijā). ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Senatore kļūst par asociēto profesori

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Ar vienotu Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes profesoru padomes un pieaicināto locekļu lēmumu pagājušajā nedēļā, 19. janvārī, senatore Dr.iur. Jautrīte Briede tika apstiprināta asociētā profesora amatā. Konkursu uz šo vietu bija izsludinājusi Valststiesību katedra. ...

žurnāls / Notikums

Ministrija deputātiem atklāj nākotnes ieceres

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Lai savstarpēji koordinētu likumprojektu virzību, pagājušās nedēļas nogalē, 15. janvārī, Tieslietu ministrijā notika Saeimas Juridiskās komisijas izbraukuma sēde. Pasākuma gaitā ministrijas politiskie un administratīvie vadītāji deputātus iepazīstināja ar pagājušajā gadā paveikto un šī gada iecerēm, savukārt parlamenta pārstāvji informēja izpildvaru par, viņuprāt, problemātiskajiem tiesību nozares jautājumiem, kas gaida risinājumu. ...

...

26

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls