Rubriku katalogs: Tiesību politika

žurnāls / Tiesību politika

Par turpmāko rīcību Latvijas nacionālo patentu kvalitātes uzlabošanas jomā

3. Decembris 2019 /NR. 48 (1106)

Ministru kabinets 2019. gada 26. novembra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par turpmāko rīcību Latvijas nacionālo patentu kvalitātes uzlabošanas jomā".1 Piedāvājam izvilkumu par identificētajiem risināmajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Plānots pagarināt administratīvo pārkāpumu reformas spēkā stāšanās termiņu

3. Decembris 2019 /NR. 48 (1106)

Ministru kabinets 2019. gada 26. novembra sēdē atbalstīja likumprojektu "Grozījums Administratīvās atbildības likumā"1 (turpmāk – Likumprojekts), kas izstrādāts ar mērķi noteikt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 2020. gada 1. jūlijā (šobrīd spēkā stāšanās paredzēta ar 2020. gada 1. janvāri). Ministru kabinets lūgs Saeimu atzīt Likumprojektu par steidzamu. ...

žurnāls / Tiesību politika

Noslēgusies revīzija par Latvijā īstenoto notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāti

5. Novembris 2019 /NR. 44 (1102)

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju "Valstī īstenoto notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāte",1 kurā vērtēts, kā notiek notiesāto personu resocializācija. Piedāvājam izvilkumu no revīzijā ietvertajiem galvenajiem secinājumiem un ieteikumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Ministru kabinets 2019. gada 22. oktobra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai".1 Piedāvājam izvilkumu par identificētajiem risināmajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Augstākās tiesas plēnums atzīst, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Augstākās tiesas plēnums 18. oktobrī uzklausīja un apsprieda senatores Marikas Senkānes ziņojumu par prokurora atlaišanas pamatu pārbaudi, uzklausīja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un tieslietu ministru Jāni Bordānu. Pēc uzklausīšanas un apspriedes Augstākās tiesas plēnums 18. oktobra sēdē vienbalsīgi atzina, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata.1 Piedāvājam izvilkumu no Ziņojuma par ģenerālprokurora atlaišanas pamatu pārbaudes rezultātiem.2 ...

žurnāls / Tiesību politika

Ministru kabinets atbalsta jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Ministru kabinets 15. oktobra sēdē apstiprināja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"1 (Likumprojekts), lai noteiktu jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu. Likumprojekts paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras (34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei). Tālāk par Likumprojektu diskusijas turpināsies likumdošanas procesa ietvaros Saeimā. Piedāvājam ieskatu Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā.2 ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Tiesību politika

Pabeigts pētījums par ierobežojumiem darbībām ar nekustamo īpašumu valstij stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras objektu tuvumā

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Šī gada jūnijā Saeimas Analītiskais dienests ir noslēdzis darbu pie pētījuma par ierobežojumiem darbībām ar nekustamo īpašumu valstij stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras objektu tuvumā.1 ...

Jurista Vārds

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā par GMI neatbilstību valsts pamatlikumam

8. Oktobris 2019 /NR. 40 (1098)

Pagājušo otrdien, 1. oktobrī, tiesībsargs Juris Jansons izpildījis iepriekš pausto apņemšanos, ja netiks sadzirdēts un valdība nerīkosies, vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Tiesībsarga ieskatā, valstij ir pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni. ...

žurnāls / Tiesību politika

Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām

1. Oktobris 2019 /NR. 39 (1097)

Ministru kabineta 2019. gada 24. septembra sēdes darba kārtībā izskatīšanā bija iekļauts un Ministru kabinets pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām".1 Piedāvājam izvilkumu no informatīvā ziņojuma. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Tiesību politika

Nacionālās drošības koncepcija – galvenās prioritātes

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra sēdē skatīja koncepcijas projektu "Nacionālās drošības koncepcija", kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā. Koncepciju plānots tālāk virzīt izskatīšanai Nacionālās drošības padomē un apstiprināšanai Saeimā. Piedāvājam īsu ieskatu par galvenajiem apdraudējumiem. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Tiesību politika

Parakstīta Deklarācija par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu Latvijā

10. Septembris 2019 /NR. 36 (1094)

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 30. augustā Ārlietu ministrijā parakstīja Deklarāciju par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu (Deklarācija), kas apstiprināta Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta sēdē1 atbilstoši Saeimā 2017. gada 30. novembrī pieņemtajam likumam "Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu". ...

Jurista Vārds

žurnāls / Tiesību politika

Trauksmes celšanas regulējumu papildinās ar jauniem administratīvā pārkāpuma sastāviem

3. Septembris 2019 /NR. 35 (1093)

Ministru kabinets 2019. gada 27. augusta sēdē apstiprināja Valsts kancelejas sagatavoto likumprojektu "Grozījums Trauksmes celšanas likumā"1 (turpmāk – Likumprojekts), kas paredz divus jaunus administratīvā pārkāpuma sastāvus, kā arī nosaka sodus par tiem un kompetenci sodu piemērošanā. Tālāk par Likumprojektu diskusijas turpināsies likumdošanas procesa ietvaros Saeimā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts pārvaldē centīsies vēl vairāk mazināt birokrātiju

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta sēdes darba kārtībā izskatīšanai bija iekļauts Valsts kancelejas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par "nulles birokrātijas" pieejas ieviešanu tiesību aktu izstrādes procesā"1 (Informatīvais ziņojums), kura viens no mērķiem būtu veicināt arī uz lietotāju vērstas pieejas iedzīvināšanu valsts pārvaldē. Piedāvājam izvilkumu no ziņojuma. ...

žurnāls / Tiesību politika

Piedāvā likumu, ar ko atbrīvos no parādsaistībām 2000–5000 eiro apmērā

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 15. augustā tika izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums". Pēc izsludināšanas VSS ministrija apkopos citu institūciju viedokļus un virzīs projektu izskatīšanai valdībā. Paredzēts, ka likums attieksies uz ierobežotu personu loku un konkrēta veida un apmēra parādiem. Lēmuma pieņemšanu par atbrīvošanu no parādsaistībām uzticēs zvērinātiem notāriem. TM iecerējusi, ka likums stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu pietiekamu laika posmu likumprojektā ietvertā mehānisma praktiskai ieviešanai. Lai likums varētu sākt darboties, būs nepieciešami arī grozījumi vairākos citos normatīvajos aktos (Notariāta likumā, Uzņēmumu reģistra likumā u.c.). Tāpat paredzams, ka projekts varētu gūt plašu sabiedrisko rezonansi un iebildumus no zināmām komersantu grupām ("ātro kredītu", tiešās pārdošanas u.tml. uzņēmumi). TM norāda, ka projekta mērķis ir rast finansiālo problēmu risinājumu fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām. Šādu personu finansiālās problēmas nevar atrisināt esošā Maksātnespējas likuma ietvaros, jo fiziskās personas maksātnespējas process tām nav pieejams to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, taču parādsaistību neizpilde rada ilgstošu slogu gan pašam parādniekam, gan kreditoriem. JV iepazīstina ar likumprojektu un anotācijas fragmentiem. Pilns ieskats dokumentos gūstams MK mājaslapā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Par Latvijas Republikas Satversmes 52. panta piemērošanu

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Kopš Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) izstrādāšanas un pieņemšanas būtiski pieaugusi valsts starptautiskās reprezentācijas intensitāte. Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam ir nepieciešams daudz biežāk atrasties ārpus valsts robežas, pārstāvot valsts intereses. Latvijas iesaiste dažādos daudzpusējos un divpusējos starptautiskos sadarbības formātos var prasīt aktīvu Valsts prezidenta un Saeimas ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Tiesību politika

Ko pētīs OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija

23. Jūlijs 2019 /NR. 29/30 (1087/1088)

Saeima 2019. gada 23. maijā,1 93 Saeimas deputātiem balsojot par, nevienam neatturoties un nebalsojot pret, izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai sešu mēnešu laikā būs jāizvērtē obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ieviešana un dažādi ar tās piemērošanu saistīti jautājumi.2 ...

Valsts kontrole

žurnāls / Tiesību politika

Kā pilnveidota tiesu darbības efektivitāte pēc Valsts kontroles revīzijas

16. Jūlijs 2019 /NR. 28 (1086)

2017. gada jūnijā Valsts kontrole pabeidza lietderības revīziju "Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015. gadam īstenoto pasākumu efektivitāte", kurā pirmo reizi vērtēja ar Latvijas sistēmas attīstību un tās darbības efektivitāti saistītus jautājumus. 2019. gada 1. jūlijā Valsts kontrole ir publicējusi pārskatu par to, kā pusotra gada laikā pēc revīzijas pabeigšanas mainījušies Latvijas tiesu sistēmu raksturojošie rādītāji pēdējo trīs gadu laikā. Turpinājumā būtiskāko Valsts kontroles secinājumu izvilkumi no ziņojuma kopsavilkuma "Kā pilnveidota tiesu darbības efektivitāte pēc Valsts kontroles revīzijas?". ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Visām juridiskajām personām turpmāk jauni "spēles noteikumi"

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu par Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrētajām juridiskajām personām, tostarp to formālajiem un "īstajiem" īpašniekiem jeb tām fiziskajām personām, kas ir juridisko personu patiesie labuma guvēji (PLG), likumdevējs Uzņēmumu reģistram ir piešķīris jaunas pilnvaras. ...

žurnāls / Tiesību politika

Konceptuālais ziņojums "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu"

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

2019. gada 30. aprīlī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu". Konceptuālais ziņojums ir apjomīgs pētījums par sadarbības ekonomiku, tās biznesa modeļiem, Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un ieviesto regulējumu, kā arī par tās tendencēm Latvijā, identificējot iespējamos problēmjautājumus. Pētījuma rezultātā piedāvāts pilnveidot esošo nozaru regulējumu, nevis veidot jaunu, kopīgu sadarbības ekonomiku regulējošu normatīvo aktu. Tas tiks nodrošināts, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju turpinot iesākto darbu pie jautājumiem, kas saistīti ar sadarbības ekonomikas attīstību un nozaru regulējuma pilnveidošanu, par paveikto informējot Ministru kabinetu līdz 2020. gada 1. jūlijam. Ekonomikas ministrijas ieskatā, tādējādi tiktu nodrošināta sadarbības ekonomikas principu ieviešana nozaru regulējumā, radot pievilcīgāku vidi inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un vienlaikus mazinot barjeras sadarbības ekonomikas ienākšanai. Turpinājumā izvilkumi no konceptuālā ziņojuma par situācijas izvērtējumu Latvijā. ...