MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
BIBLIOTĒKA
DOMNĪCA
#TEIRDARBS
JAUNUMI
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Informācija
28. Maijs 2013   •   NR. 21 (772)
"Strādājot tādos apstākļos, kādi mums ir pašreiz, ar pētījuma starpniecību redzam, ka ieilgušo lietu skaits turpinās samazināties arī tad, ja līdzšinējā sistēmā neko nemainīsim, bet, saprotams, tas notiks ļoti ilgā laika periodā. Minētais modelis rāda, ka situācija pati varētu atrisināties un normalizēties apmēram desmit gados. Savukārt, ja tas mūs neapmierina un vēlamies to atrisināt ātrāk, tad gan būs jārīkojas un jāvērtē, kā vienādot un līdzsvarot tiesu darba apjomu," sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics, komentējot secinājumus, kas izriet no jaunākā pētījuma par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu Latvijā. Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros 2013. gada maijā ir noslēgta pētījumu sadaļa tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības jomā. Par pirmo pētījumu – tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanas jomā – un no tā izrietošajiem secinājumiem jau informējām 2013. gada 12. februāra "Jurista Vārda" numurā, bet otrā datu apkopojuma un analīzes rezultāts, kas aptver tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanu, ir nule noslēdzies. Latvijas un Šveices projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 4,4 miljoni latu, no kuriem 85% sedz Šveices Konfederācijas padome un 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
28. Maijs 2013   •   NR. 21 (772)
Satversmes tiesā 2012. gadā saņemts 561 iesniegums. No tiem 347 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 214 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Satversmes tiesa ierosināja 26 lietas, no kurām sešpadsmit lietas tika ierosinātas uz konstitucionālās sūdzības pamata, sešas lietas ierosinātas pēc vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumiem, trīs lietas pēc Saeimas deputātu un viena lieta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikumos lūgts vērtēt dažādus tiesību jautājumus, tostarp tādus jautājumus, kas saistīti ar ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju, valsts valodas zināšanu apjomu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību, civilprocesu un pensiju sistēmu. Kopumā 2012. gadā ir izlemtas 22 lietas. Tiesvedība izbeigta 9 lietās, savukārt 13 lietās pieņemti spriedumi. Satversmes tiesa 2012. gadā izskatījusi vairākus būtiskus konstitucionālo tiesību jautājumus, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar valsts budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas procedūru, atalgojumu tiesu varā, īpašuma tiesību ierobežojumiem, personu sociālo aizsardzību, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu un autortiesību subjektu mantiskām tiesībām. Nolēmumos ir ietvertas būtiskas atziņas tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumos. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesas nolēmumos sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tātad Satversmes tiesas nolēmumam ir erga omnes spēks, proti, tas ir vispārsaistošs. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
21. Maijs 2013   •   NR. 20 (771)
Šajā numurā piedāvājam iepazīties ar Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par aktuālajiem spriedumiem 2012. gada pēdējā ceturksnī, kā arī 2013. gadā izskatītajām prejudiciālā nolēmuma lietām. Eiropas Savienības Tiesa ir publicējusi ziņojumu par 2012. gadu. Pirmkārt, tas sniedz konspektīvu un pilnīgu informāciju par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk arī – EST vai Tiesa), Vispārējās tiesas un Civildienesta tiesas darbību un attīstību. Pagājušajā gadā EST svinēja tās pastāvēšanas sešdesmit gadu jubileju. Tika veikti būtiski grozījumi tās statūtos, kā arī pieņemts jaunais EST reglaments, lai piešķirtu būtisku lomu prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai un samazinātu tiesvedības ilgumu. Tāpat tika pieņemti jauni ieteikumi valsts tiesām saistībā ar prejudiciālās tiesvedības ierosināšanu. Otrkārt, ziņojumā ir aprakstīti galvenie judikatūras attīstības virzieni, kas sagrupēti pēc dažādām lietu jomām, piemēram, konstitucionālie un institucionālie jautājumi, tiesu iestāžu sadarbība civillietās un privātās starptautiskās tiesībās, policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, konkurence, noteikumi par nodokļiem un citi. Treškārt, ziņojums ietver EST darbības statistikas analīzi. Ziņojumā ir norādīts, ka 2012. gadā iezīmējas pastāvīga augsta produktivitāte un ļoti būtiska efektivitātes uzlabošanās attiecībā uz tiesvedību ilgumu. Ierosināto prejudiciālā nolēmuma lietu skaits 2012. gadā ir otrais lielākais, kāds jebkad ir sasniegts EST vēsturē. Attiecībā uz tiesvedību ilgumu statistikas dati ir ļoti pozitīvi. 2012. gadā vidējais prejudiciālo lietu izskatīšanas ilgums ir sasniedzis viszemāko līmeni vēsturē, to tiesvedības ilgums ir bijis 15,7 mēneši. EST gada ziņojums latviešu valodā ir pieejams Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā: http://curia.europa.eu/. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
14. Maijs 2013   •   NR. 19 (770)
Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, tostarp Latvija, kuras piedzīvoja ne vien nacistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, bet arī komunistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, nevar izturēties pret šo ideoloģiju tikpat neitrāli kā Rietumeiropas valstis. Tikpat leģitīmi, kā Rietumeiropas valstis vadās no savas vēsturiskās pieredzes, arī Latvijai jāvadās no savas vēsturiskās pieredzes. Demokrātija ir "Eiropas sabiedriskās kārtības" pamatelements. Demokrātija ir vienīgais politiskais modelis, ko paredz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tādējādi vienīgais, kas ir ar to savienojams. Komunisma ideoloģijas paušana nav aizsargājama, jo tā ir pretēja Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātajām demokrātiskas sabiedrības vērtībām. Biedrības "Komunisma atbalsta kustība Latvijā" nosaukums un mērķis ir saistīts ar komunisma ideoloģijas atbalstīšanu, kas vienlīdz kā nacisms ir radījusi totalitāru režīmu, kas īstenoja represijas un genocīdu, tostarp pret Latvijas tautu. Komunisma ideoloģijas mērķtiecīga izplatīšana ir arī dziļš apvainojums šīs ideoloģijas noziegumu upuriem, kā arī katram demokrātiski domājošam cilvēkam, un līdz ar to ir pretrunā ar Latvijas valsts sabiedrisko kārtību (public order). ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
7. Maijs 2013   •   NR. 18 (769)
Dalībvalsts tiesai, kura izskata pārsūdzību par izcelsmes valstī taisīta aizmuguriska sprieduma atzīšanu un izpildi, ir kompetence pārbaudīt atbilstoši Regulas (EK) Nr. 44/2001 "Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās" (Regula) 54. pantam izdotajā un spriedumam pievienotajā apliecībā ietvertās informācijas un pierādījumu savstarpējo atbilstību, ja atbildētājs apgalvo, ka viņam nav izsniegts dokuments, ar ko ir celta prasība (Regulas 34. panta 2. punkts, uz ko ir atsauce 45. panta 1. punktā, skatīts kopā ar preambulas 16. un 17. apsvērumu). Dalībvalsts tiesa, pamatojoties uz Regulas 34. panta 1. punktā ietverto sabiedriskās kārtības klauzulu, nevar atteikt izpildīt tādu aizmugurisku tiesas nolēmumu, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības un kas neietver ne prasības priekšmeta, ne pamata vērtējumu, ne arī argumentus par prasības pamatotību, izņemot, ja, izvērtējot procesu kopumā un ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, tai šķiet, ka ar šo nolēmumu ir acīmredzami un pārmērīgi pārkāptas atbildētāja tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā, jo nav bijusi iespēja to lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt. Tādējādi par sabiedriskās kārtības jēdzienam neatbilstošu uzskatāma starptautiskā procedūra, ar kuru atzīst tādu ārvalsts spriedumu, kurā nav ietverts tā pamatojums, ja vien atbildētājam nav bijuši iesniegti dokumenti, kas pēc sava rakstura ir līdzvērtīgi trūkstošajai sprieduma argumentācijai. Tiesai, kas lemj par izpildi, ir suverēni jāizvērtē atbildētājam izsniegto dokumentu atbilstība šādai prasībai. Ar zvērestu apliecināta liecība var tikt uzskatīta par tiesas sprieduma pamatojumam līdzvērtīgu dokumentu, ja no tās satura atbildētājam bija iespējams izdarīt secinājumus par prasības apmierināšanas pamatu tādā apjomā, lai varētu aizstāvēties pret prasību, kā arī lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt spriedumu. ...
Pievienot mapei
1 ... 483 484 485 486 487 ... 658
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Eseja
Mēneša hronika
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proces...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legaliz...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intelek...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filozo...
Tiesu darba organizācija
Tiesu vara
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Sodu izpilde
Nodokļi
Valsts aizsardzība
Izglītība
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komisi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nol...
Eiropas Savienības Tiesas nolēmu...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvajās...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsardzība...
--- Centrālā vēlēšanu komisija...
Numura tēma
2014. gads Latvijas tieslietu si…
Administratīvais process tiesā
Administratīvo tiesību aktualitā…
Administratīvā justīcija
Administratīvās atbildības refor…
Administratīvās tiesības un proc…
Advokatūra demokrātiskā tiesiskā…
Aktualitātes nacionālajā un pārr…
Apvienoto Nāciju Organizācijai –…
Ar ekonomiskām sankcijām pret ka…
Arodbiedrību tiesības
Atbildība dzīvojamo māju pārvald…
Atteikums ierosināt kasācijas ti…
Attālinātā darba tiesiskais regu…
Bērna tiesības, vecākiem šķiroti…
Bērnu tiesības
Bērnu tiesību aktualitātes
Būvniecības nozare
Būvniecības nozares regulējums p…
Būvniecības tiesības
CISG - 45
Ceļā uz lobēšanas regulējumu
Cietušo tiesību aizsardzības efe…
Cik skaidra ir civiltiesību un k…
Civilprocesa aktualitātes
Civilprocesa principi
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Dabas resursu un enerģētikas tie…
Dati kā tehnoloģiju laikmeta res…
Demokrātija un tiesiskums krīzes…
Dezinformācija un demokrātiskie …
Digitālā laikmeta tiesiskie aspe…
Dzīvojamo telpu īre un saistītie…
E-lieta
ES fondu ieguldījumi
ES tiesību ietekme uz kriminālti…
EST tiesvedības aktualitātes
Eiropas Cilvēktiesību konvencija…
Eiropas Savienības tiesību piemē…
Eiropas vērtības administratīvaj…
Ekonomisko lietu tiesas process …
Enerģētika kā nacionālās drošība…
Enerģētikas nozares tiesībpoliti…
Grozījumi Civilprocesa likumā
Grozījumi Publisko iepirkumu lik…
Ieguldījumu aizsardzība
Ilgtspēja uzņēmējdarbībā
Izglītība mūsdienu skatījumā
Jaunais Pašvaldību likums
Jaunās datu regulas piemērošanas…
Judikatūra kā tiesību avots
Kas ir FinTech un kādi ir tā iz…
Ko gaidīt no mākslīgā intelekta
Ko nozīmē koptaisnība
Komerclikumam 20: aktuālie izaic…
Komercnoslēpuma tiesiskā aizsard…
Konkurences tiesības mūsdienu ti…
Konkurences tiesību izaicinājumi
Kopīpašuma aktualitātes
Kopīpašuma izbeigšanas reforma
Korupcijas novēršanas un apkaroš…
Krievijas agresija pret Ukrainu
Krimināllikumam - 25
Kā jaunais regulējums ietekmēs i…
Lai civilprocess būtu gan efektī…
Latvijas Republikas Satversmei –…
Latvijas Republikas Satversmes t…
Latvijas Republikas prokuratūrai…
Latvijas advokatūra
Latvijas advokatūra 2016. gadā
Latvijas notariāts
Latvijas pirmie 20 gadi ES tiesī…
Lemtspējā ierobežotu cilvēku aiz…
Lietas iztiesāšanas veida izvēle…
Lietuvas konstitucionālo tiesību…
Likuma vara pandēmijas apstākļos
Līdzdalības ekonomika
MI sistēmu regulējuma izaicināju…
Maksātnespējas tiesības
Maksātnespējas tiesību aktualitā…
Medicīna un tiesības
Medicīnas tiesības
Mediācijai Latvijā - 20
Māksla un tiesības
Mākslīgā intelekta akts
Mākslīgā intelekta un datu mijie…
Naida runa un noziegumi
Neliela apmēra zādzību dekrimina…
Nolēmumu izpildes aktualitātes
Noziedzīgi iegūtas mantas legali…
OCTA un kaitējuma kompensācijas …
Okupācijas sekas un to atlīdzinā…
Pagaidu aizsardzības pret vardar…
Par Eiropas un starptautiskajām …
Patvēruma tiesības
Pašvaldību tiesības
Pašvaldību tiesības (II)
Personas datu aizsardzība
Pierādījumu pārbaude kriminālpro…
Plaģiāts augstskolās
Privāttiesību un civilprocesa ak…
Process par noziedzīgi iegūtu ma…
Profesionālā ētika
Prokuratūra tiesiskajā sistēmā
Riski un labā prakse biznesā
Sabiedrība un tiesas: sarunāties…
Sankciju piemērošana
Satversme administratīvo tiesu p…
Satversmes efektivitāte ārkārtas…
Seju aizsedzošu galvassegu nēsā…
Sociālās un finanšu drošības tie…
Sports un tiesības
Starptautiskais preču pirkums - …
Tieslietas digitālajā laikmetā
Tiesu darba un tiesvedības organ…
Tiesu efektivitāte
Tiesu nolēmumu kvalitāte
Tiesu runa
Tiesības un diplomātija
Tiesību aizsardzības nozares izg…
Tiesību aktualitātes nodarbinātī…
Tiesību avoti - to pieeja un izm…
Tiesību prakse pandēmijas apstāk…
Tiesību teorija un juridiskās me…
Tūrisms un tiesības
Uzņēmumu padomes
Uzņēmumu pāreja reorganizācijas …
Vai Latvijai nepieciešama Stamb…
Valsts aizsardzība un tiesības
Valsts atbalsta tiesiskais regul…
Valsts kontrole tuvplānā
Valsts un baznīca
Valsts valoda
Valsts valoda Latvijas medijos
Vardarbība ģimenē, bērna tiesības
Veselības datu apstrāde
Vides aizsardzība un tiesas kont…
Vienošanās kriminālprocesā
Vispārējās tiesas kompetence un …
Zvērinātu advokātu biroju tiesis…
Ātrs un efektīvs kriminālprocess
Čekas maisi juristu skatījumā
Ģeopolitika un tieslietas
Šķīrējtiesu regulējuma reforma
“Rail baltica” – sabiedrības vaj…
Autors
Piesakies vēstkopai
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties