MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Nedēļas jurists
12. Jūlijs 2011   •   NR. 28 (675)
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
12. Jūlijs 2011   •   NR. 28 (675)
Latvijas Kriminālprocesa kodeksa darbības laikā kriminālprocess sākās ar krimināllietas (kriminālprocesa) ierosināšanas stadiju. Šīs stadijas laikā tika izlemts jautājums, vai ir pietiekams pamats, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 107. panta otrā daļa), un bija jāpieņem viens no trijiem iespējamajiem lēmumiem: 1) par krimināllietas ierosināšanu, 2) par atteikšanos ierosināt krimināllietu, 3) par pieteikuma vai paziņojuma nodošanu pēc piekritības (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta otrā daļa). Bija noteikts: lai izšķirtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu, izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim (tiesai) ir tiesības pieprasīt nepieciešamos materiālus un paskaidrojumus, noteikt revīziju un saņemt revīzijas atzinumu, kā arī pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju, neizdarot Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētās izmeklēšanas darbības. Ja nepieciešams, līdz lēmuma pieņemšanai par krimināllietas ierosināšanu izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis (tiesa) varēja noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta ceturtā daļa). Bija noteikts krimināllietas ierosināšanas stadijas maksimālais ilgums – trīsdesmit dienas (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta piektā daļa). ...
Pievienot mapei
žurnāls / Nedēļas jurists
5. Jūlijs 2011   •   NR. 27 (674)
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
21. Jūnijs 2011   •   NR. 25/26 (672/673)
Attiecībā uz strīdu starp privātpersonām direktīva pati par sevi nevar radīt pienākumu attiecībā uz privātpersonām, un līdz ar to uz to nevar atsaukties, vēršoties pret privātpersonām. Visos gadījumos, kad direktīvas noteikumi pēc to satura ir bez nosacījumiem un pietiekami precīzi, privātpersonām ir tiesības uz tiem atsaukties valsts tiesās prasībās pret valsti, ja tā nav transponējusi direktīvu noteiktajā termiņā valsts tiesībās vai arī ja tā ir veikusi nepareizu transpozīciju, kas tādējādi izslēdz direktīvas piemērošanu horizontālajās attiecībās. Nacionālo tiesu pienākums ir interpretēt nacionālās tiesības atbilstoši direktīvām, taču kā tas izriet no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras, valsts tiesai, kurai ir jāiztiesā prāva tikai starp privātpersonām, līdzko tai ir jāpiemēro valsts tiesību normas, kas ir pieņemtas, lai transponētu pienākumus, ko paredz direktīva, ir jāņem vērā valsts tiesību normu kopums un tas ir jāinterpretē, cik vien iespējams, direktīvas teksta un mērķa kontekstā, lai nonāktu pie risinājuma, kas atbilst direktīvas mērķim. No minētās atziņas izriet, ka nacionālo tiesību normu interpretācija atbilstoši direktīvas mērķim ir veicama, ja direktīvas pārņemšana valsts tiesībās nav notikusi atbilstoši direktīvā izvirzītajam mērķim. Valsts tiesas pienākuma ņemt vērā direktīvas saturu, interpretējot attiecīgās valsts tiesību normas, robežas nosaka vispārējie tiesību principi, īpaši tiesiskās drošības princips un atpakaļejoša spēka aizlieguma princips, un minētais pienākums nevar būt pamats valsts tiesību contra legem interpretācijai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Nedēļas jurists
21. Jūnijs 2011   •   NR. 25/26 (672/673)
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
21. Jūnijs 2011   •   NR. 25/26 (672/673)
Nekustamā īpašuma (turpmāk – īpašums) atsavināšana sabiedrības vajadzībām un tās tiesiskais tvērums ir specifisks jautājums, ar kuru ikdienā nākas saskarties relatīvi šauram personu lokam. Tomēr šis jautājums ir nozīmīgs, raugoties no tāda aspekta, ka saistīts ar Satversmes 105. pantā nostiprināto tiesību uz īpašumu ierobežošanu to smagākajā formā. Proti, īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām dēļ tiek zaudētas īpašuma tiesības. Attīstoties infrastruktūrai, arvien biežāk nākas ierobežot personu tiesības uz īpašumu, tos atsavinot, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības. Tādējādi ikviena persona var nonākt situācijā, kad tās īpašums var kļūt nepieciešams un pakļauts atsavināšanai, lai valsts vai pašvaldība varētu nodrošināt tās sabiedrības vajadzības, par kurām tā ir atbildīga. Kā jau ierasts, ja tiek radīts jauns regulējums, nākas atbildēt arī uz daudziem jautājumiem. Tādēļ, neizvirzot uzdevumu sīki skaidrot jaunā tiesiskā regulējuma būtību, raksta mērķis ir atspoguļot vispusīgu informāciju par jaunā regulējuma nepieciešamību un sniegt atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem, kas sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas tiesiskā regulējuma piemērotājiem varētu rasties. ...
Pievienot mapei
1 ... 502 503 504 505 506 ... 646
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Sodu izpilde
Nodokļi
Valsts aizsardzība
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties