Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Tiesību prakse

13. Oktobris 2009 • NR. 41 (584)

Faktiskā rīcība un iestādes uzziņa ir patstāvīgi tiesību institūti. Iestādes darbības, kas veiktas uzziņas sagatavošanas procesā, vērstas uz konkrēta rezultāta sasniegšanu – uzziņas sagatavošanu un izsniegšanu. Tā kā šīm darbībām trūkst galīgā noregulējuma rakstura, jo tāds piemīt tikai uzziņas sagatavošanas procesa tiesiskajam noslēgumam, proti, pašai uzziņai, šāda iestādes rīcība nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma 89. panta izpratnē. Uzziņa adresātam nerada ne tiesiskas, ne arī faktiskas sekas, proti, tā ir vienkārša valsts pārvaldes darbība, kura nav pakļauta administratīvās tiesas kontrolei. Tiesā sūdzības kārtībā pārbaudāma tikai iestādes faktiskā rīcība, nesniedzot uzziņu vai atsakot uzziņas sniegšanu, nevis pati uzziņa. ...

Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II)

13. Oktobris 2009 • NR. 41 (584)

1. Publisko lietu institūts Latvijas tiesībās Vispārējais lietu normatīvais regulējums Lietu un personu, kurām ir tiesības uz lietām, attiecības pašā pamatā regulē Civillikums. Atbilstoši Civillikuma noteikumiem valsts, pašvaldības un to iestādes kā juridiskas personas ir tiesību spējīgas tiesiskos darījumos,1 un tās arī ir privāttiesību subjekti.2 Saskaņā ar privāttiesību noteikumiem publiskā persona attiecībā uz tās īpašumā esošajām ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par dažām ievirzēm tiesu praksē

13. Oktobris 2009 • NR. 41 (584)

Šī publikācija tapusi sakarā ar žurnālā "Jurista Vārds" 2009. gada 2. jūnijā publicēto Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2009. gada 22. maija lēmumu "Par tiesu praksi lietās par krāpšanu".1 ...

Sannija Matule

žurnāls / Notikums

Tiesneši aktualitātes vērtē ārkārtas plēnumā

13. Oktobris 2009 • NR. 41 (584)

Atkārtoti vietnieku amatā Kā jau minēts, nedēļas sākumā, 5. oktobra plēnumā, notika Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas, un šajos amatos atkārtoti ievēlēja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru. AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece paskaidroja, ka P. Gruziņa un G. Aigara kandidatūru atkārtotai ievēlēšanai izvirzīja AT priekšsēdētājs ...

Ilma Čepāne, Agris Bitāns, Edvīns Danovskis, Mārtiņš Paparinskis, Ainārs Gorenko, Aivars Graudiņš

žurnāls / Diskusija

Ķīla kā vienīgais mājokļa hipotekārā kredīta garants

13. Oktobris 2009 • NR. 41 (584)

Pagājušajā nedēļā, 6. oktobrī, tika publiskota Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīva veidot principiāli jaunu garantiju sistēmu mājokļu hipotekārajā kreditēšanā Latvijā: aģentūra LETA ziņoja, ka premjers, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem. Premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja – fiziskas personas – atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas. Papildus tam valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām. Tā kā vieni no lielākajiem kreditētājiem Latvijā ir ar Zviedriju saistītas bankas, gatavojot grozījumus, V. Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā. Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne sarunā ar "Jurista Vārdu" atzina, ka grozījumus iecerēts attiecināt arī uz tām līgumattiecībām, kas starp kredītņēmējiem un bankām jau nodibinātas līdz šim, jo tieši pašreizējiem kredītņēmējiem saistību izpilde sagādā grūtības. Jaunā kārtība, kuras tiesisko pamatu Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā paredzēts izstrādāt mēneša laikā, protams, vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā. Pēc L. Krapānes domām, tas varētu notikt jau šogad. Tādā gadījumā grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā. Ņemot vērā ieceres iespējamo ietekmi uz lielāko daļu Latvijas banku un milzīgu skaitu kredītņēmēju, "Jurista Vārds" aicināja uz neklātienes diskusiju vairākus civiltiesību un finanšu tiesību lietpratējus. Jāatzīst, ka Ministru prezidenta ideja Latvijas juristus pārsteidza acīmredzami nesagatavotus: vairāki eksperti savu viedokli līdz žurnāla nodošanai nepaspēja formulēt vai arī politiskā konteksta dēļ atturējās to darīt. Daži uzaicinātie sniedza atbildes uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem (zvērināts advokāts, juridiskā biroja "Eversheds Bitāns" vadošais partneris Agris Bitāns, Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Aivars Graudiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ņujorkas universitātes programmas "Hauzeres pētījumi" (Hauser Research) zinātnieks Mārtiņš Paparinskis), citi formulēja "vispārīgu" viedokli par Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvu, nepiesaistot to uzdotajiem jautājumiem (LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, LU doktorants Mg.iur. Edvīns Danovskis, Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko). ...

Larisa Medvedeva

žurnāls / Nedēļas jurists

Larisa Medvedeva

13. Oktobris 2009 • NR. 41 (584)

žurnāls / Redaktora sleja

Novēlotā tautas pašpārvaldība

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Kamēr dažādas sabiedrības grupas aizstāv savas intereses Satversmes tiesā un paļaujas uz tās taisnīgo lēmumu, tikmēr cita sabiedrības daļa – kredītņēmēji – aktīvi iesaistījušies likumdošanā. Latvijas Kredītņēmēju apvienība izstrādājusi Krīzes likuma projektu (sk.: www.kreditnemeji.lv). Tā mērķis ir ekonomiskās krīzes periodā nodrošināt pastiprinātu kredītņēmēju tiesisko un ekonomisko interešu aizsardzību. Saeimā pārstāvētajām partijām šajā ...

žurnāls / Īsziņas

Parlamenta un tiesas mijiedarbība

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Oktobra pirmajās dienās Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris Armēnijas galvaspilsētā Erevānā piedalījās starptautiskā konferencē "Starptautiskā pieredze attiecībā uz konstitucionālo tiesu un parlamentu mijiedarbību konstitūcijas virsvadības nodrošināšanā". Kā izriet no Satversmes tiesas sniegtajām ziņām, šajā konferencē bija paredzēts pievērsties aktuālajām tendencēm Eiropas parlamentu un konstitucionālo tiesu savstarpējās ...

žurnāls / Īsziņas

Jaunumi Uzņēmumu reģistra darbā

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka turpmāk Uzņēmumu reģistrs ziņas par noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem, tā grozījumiem un izbeigšanu ierakstīs publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrā. Iepriekš šādi līgumi – kopumā 49 – tika reģistrēti koncesiju līgumu reģistrā. Arī publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrs, līdzīgi kā citi minētās iestādes reģistri, ir publisks. Tāpat ...

žurnāls / Īsziņas

Kļūdainā izpētes metode

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Atsaucoties uz saņemto informāciju, Tiesu administrācija publiskojusi aicinājumu, kurā norādīts: Tiesu ekspertu padome aicina neizmantot izpētes metodi "Rokraksta izpildītāja dzimuma noteikšana latviešu valodā rakstītos tekstos". Proti, pamatojoties uz to, ka lietas izskatīšanas procesā tiesā atkārtoti tikuši konstatēti gadījumi, kur par vienu un to pašu objektu vienas iestādes rokraksta eksperts, atbildot uz jautājumu par personas ...

žurnāls / Īsziņas

Zemesgrāmatu nodaļa citās telpās

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Tiesu administrācija informē, ka no vakardienas, 5. oktobra, Valmieras zemesgrāmatu nodaļa atrodas Valmierā, V. Baloža ielā 13a, vienuviet ar Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namu. Nodaļas atrašanās vietas maiņa notikusi, lai taupītu valsts budžeta līdzekļus un samazinātu administratīvos izdevumus par telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem. Lai nodrošinātu nepārtrauktu zemesgrāmatu nodaļu darbu un pakalpojuma pieejamību samazināta ...

žurnāls / Informācija

Sūdzība Lisabonas līguma lietā

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Septembra izskaņā domubiedru grupas "Ej, nosargā Latviju", kas iepriekš jau ir organizējusi aktivitātes sabiedrības informēšanai par Lisabonas līguma būtību, pārstāvis Olafs Brežinskis plašsaziņas līdzekļiem pavēstīja, ka viņš kā privātpersona un pilnvarotā pārstāve Liene Cakare Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) ir nosūtījuši sūdzību par Satversmes tiesas spriedumu Lisabonas līguma lietā. Kā norādīts presei izplatītajā paziņojumā, ...

Aivars Paegle

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Kapitālsabiedrības pamatkapitāla samazināšana Kapitālsabiedrības pamatkapitāla samazināšanas pirmajā posmā dalībnieku sapulcei ir pienākums lemt par statūtu grozījumiem, lai tajos norādītais pamatkapitāls atbilstu iecerētajam (samazināmajam) pamatkapitāla lielumam. Tomēr pats statūtu grozījumu teksts valdei Uzņēmumu reģistram ir jāiesniedz tikai pēc tam, kad beidzies kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš un prasījumi ir nodrošināti. ...

Viola Supe

žurnāls / Domu mantojums

Proporcionālās pārstāvniecības rašanās un transformācija vēlēšanu sistēmā

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Proporcionālās vēlēšanu sistēmas raksturojums Proporcionālā vēlēšanu sistēma radās deviņpadsmitajā gadsimtā kā pretmets mažoritārajai sistēmai, kas nodrošināja relatīvu politiskās sistēmas stabilitāti, taču nedeva pārstāvniecības iespēju visām sabiedrības grupām. Proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamatā ir divi principi: vēlēšanu apgabali vienmēr ir daudzmandātu, tas nozīmē, ka no katra apgabala tiek ievēlēti vairāki kandidāti un katrā apgabalā ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Topošie juristi tiekas ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Jau pirmajā studiju mēnesī ieskatīties vienā no prestižākajām juristu darbavietām un informāciju par tiesu sistēmu un tiesneša darbu dzirdēt no Augstākās tiesas priekšsēdētāja – šādu iespēju Augstākā tiesa piedāvā Latvijas augstskolu juridisko fakultāšu un programmu pirmo kursu studentiem. "Pirmkursnieku dienās" Augstāko tiesu septembrī jau apmeklējuši aptuveni 150 studenti no Biznesa augstskolas "Turība", Rīgas Stradiņa ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Augstākā tiesa iebilst pret budžeta samazinājumu

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Augstākā tiesa nevar piekrist ne Finanšu ministrijas aprēķiniem par Augstākajai tiesai samazinātajiem budžeta "bāzes izdevumiem", ne vēl papildu 10% izdevumu samazinājumam 2010. gada budžetā, kā to lūdzis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, nosūtot vēstuli neatkarīgo valsts iestāžu vadītājiem. Tāpat Augstākajai tiesai neizpratni rada tās funkciju izvērtējums, ko snieguši sociālie partneri, par nelietderīgām atzīstot vienotas ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Tiesvedības vispārīgie noteikumi [1] Vairāki būtiski, praksē nozīmīgi grozījumi veikti KPL 40. nodaļā, kurā reglamentēta krimināllietu piekritība tiesai. Saskaņā ar grozījumiem KPL 442. pantā notikušas ievērojamas izmaiņas jautājumā par lietu piekritību apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai. Grozījumu rezultātā to lietu skaits, kuras pirmajā instancē tiek skatītas apgabaltiesā, ievērojami samazināts. Salīdzinoši, no šādu lietu loka izslēgti ...

Gatis Litvins

žurnāls / Eiropas telpā

Krievija turpina kavēt ECT reformu

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Krievija ir vienīgā no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm, kura nav ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2004. gada 13. maija 14. protokolu, kas nosaka Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformu. 2006. gada 20. decembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta – Valsts dome – pieņēma lēmumu atlikt protokola ratifikāciju. Visu šo laiku Krievija tika kritizēta par protokola ratifikācijas novilcināšanu. Atbildot uz šo kritiku, šā gada 23. septembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta pieņēma paziņojumu, kurā uzskaitīja iemeslus, kāpēc tā neratificē Konvencijas 14. protokolu. Tādējādi ECT reforma tika atlikta uz nezināmu laiku, jo bez Krievijas ratifikācijas 14. protokols nevar stāties spēkā. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juristu sasniegumu izstāde

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Kā informē izstādes rīkotāji, ekspozīcijā apkopota informācija par LU Juridiskās fakultātes mācībspēkiem, kuri līdztekus pedagoģiskajam darbam augstskolā veikuši zinātnisko pētniecību, rakstījuši mācību grāmatas par sava laika un pagātnes problēmām, kā arī piedalījušies likumprojektu izstrādāšanā, tā sekmēdami juridiskās zinātnes un prakses attīstību Latvijā. Izstāde iedalīta trīs laikposmos: no 1919. līdz 1940. gadam; no 1940. līdz 1991. ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vidējās izpeļņas aprēķināšana un vienlīdzīga darba samaksa

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Raksta mērķis ir norādīt uz Darba likuma tiesiskā regulējuma nepilnībām vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtībā, kas pārkāpj vienlīdzīgas darba samaksas principu starp sievietēm un vīriešiem tiesiskā regulējuma līmenī un Latvijas tiesu praksē. ...

Sanita Osipova

žurnāls / Nedēļas jurists

Sanita Osipova

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

žurnāls / Informācija

Šķiršanās galvaspilsētas statuss Eiropā