MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Tiesību prakse
18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)
Aizvadītajā nedēļā atkārtoti publiskajā telpā tika aktualizēts jautājums par atšķirīgu skatījumu attiecībā uz nodokļa iekasēšanu par ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas pirms 2010. gada 1. janvāra. Lietas pavērsiens ir nonācis pat tik tālu, ka viena no strīda pusēm – Valsts ieņēmumu dienests (VID) – apsver iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai tiesībsarga Jura Jansona rīcībā (red. piez. Faktiski – viņam vēršoties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas pret VID un Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām un izvērtēt, vai to rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kā arī šīs amatpersonas saukt pie kriminālatbildības.) nav saskatāma amata pilnvaru pārsniegšana un iejaukšanās VID kā autonomas iestādes darbā. Jāpiebilst, ka tiesībsarga lēmums vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, pēc pašu teiktā, sperts kā galējais solis, jo iepriekš, jau kopš šā gada sākuma, vēršot uzmanību uz situācijas nopietnību, vēstules atkārtoti sūtītas Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, taču, ombuda ieskatā, vēlamo rezultātu tas nedeva. Tā, piemēram, publiski izplatītajā informācijā norādīts: "Tiesībsargs kategoriski nepiekrīt Latvijas Republikas Ministru kabineta 2011. gada 7. aprīļa paskaidrojumiem. Ministru kabineta paustais pretrunīgais viedoklis nenodrošina likumības ievērošanu valsts iestāžu darbā. Gluži otrādi – Ministru kabineta locekļi, no vienas puses, atzīst, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir attiecināmi uz nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu, kas gūts, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, bet, no otras puses, vienlaikus akceptē Valsts ieņēmumu dienesta prettiesiskus lēmumus, ar kuriem ar atpakaļejošu datumu tiek uzlikts par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumiem, kas gūti pirms 2010. gada 1. janvāra. [..] Nodokļu administrācijai nav tiesību iekasēt neesošus nodokļus, bezatbildīgi gaidot, kad tiesa pēdējā instancē prettiesisko lēmumu atcels un personai radīsies tiesības pieprasīt zaudējumu kompensāciju, tai skaitā arī vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību pret valsti. Neskatoties uz tiesībsarga konstatētiem VID pārkāpumiem, Ministru kabinets ar savā 2011. gada 7. aprīļa vēstulē tiesībsargam pausto nostāju atļauj turpināt šīs prettiesiskās darbības." Tā kā, pēc tiesībsarga domām, šāda situācija nav pieļaujama, viņš vasarā atkārtoti lūdza Ministru kabineta locekļus ņemt vērā tā viedokli un izmainīt valdības nostāju atbilstoši likumu normām. Savukārt Ministru kabinets, šā gada 28. jūlijā atbildot uz šo atkārtoto iesniegumu, norādīja: tā kā šā iesnieguma saturs pēc būtības ir līdzīgs jau iepriekš paustajai tiesībsarga nostājai, arī Ministru kabinets uztur spēkā 2011. gada 7. aprīļa atbildes vēstulē pausto viedokli. Ņemot vērā šādu lietas pavērsienu, J. Jansons 2011. gada 11. augustā vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Aizvadītajā nedēļā šis fakts atkal celts dienasgaismā un ieguvis plašāku rezonansi, tostarp atklājot juridiski atšķirīgus viedokļus un argumentus. Dodot iespēju JV lasītājiem šajā jautājumā pašiem nonākt pie saviem secinājumiem, pilnībā publicējam gan tiesībsarga iesniegumu ģenerālprokuroram, gan saistībā ar to VID un Finanšu ministrijas žurnālam paustos viedokļus. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)
Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā diezgan bieži ir sastopamas dažādas ziņas par Anglijas Augstās tiesas Londonas Komerctiesas (turpmāk – Londonas Komerctiesa)1 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojuma (freezing injunction; "Mareva" injunction)2 izpildes grūtībām Latvijā.3 Sekojot līdzi lielākajai daļai šo publikāciju, autore secina, ka Latvijā nav skaidrības par citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu prasības nodrošinājuma lēmumu izpildi mūsu valsts teritorijā. Tik tiešām – par to līdz šim nav ne runāts, ne diskutēts, nedz arī pat domāts. Tādēļ nav brīnums, ka 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojums (turpmāk – Mareva rīkojums) pēkšņi lika sarosīties daudziem Latvijas juristiem, advokātiem, tiesnešiem, tiesu izpildītājiem, Uzņēmumu reģistram, meklējot visdažādākos risinājuma variantus, taču tos tā arī īsti neatrodot.4 Viss liecina, ka situācija turpina sarežģīties un blakussūdzības plūst visos iespējamajos virzienos.5 Šajā publikācijā autore vēlas sniegt savu skatījumu par minētās problēmas juridiskajiem aspektiem – cerībā beidzot palūkoties uz aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojumiem (mūsdienu Latvijas apstākļos tos varētu nu jau dēvēt arī par "Lemberga" rīkojumiem) no starptautiskā civilprocesa skatupunkta. Uzreiz jāatzīst, ka situācija ir mākslīgi sarežģīta un tādu ceļu, kādu šobrīd iet Latvijas juristi, tālāk iet vairs nevar. ...
Pievienot mapei
1 ... 2323 2324 2325 2326 2327 ... 3074
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties