Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

6. Novembris 2012 /NR. 45 (744)

1922. gada 7. novembrī pulksten 12 dienā spēkā stājās Latvijas Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme1 (turpmāk – Satversme).2 Šajā gadā, atskatoties uz Satversmes spēkā esamības deviņdesmit gadiem, nešaubīgi varētu atzīt, ka Satversme ir izdevusies konstitūcija, kura nostiprinājusi Latvijas Republiku kā neatkarīgu demokrātisku republiku. Tomēr Satversmes deviņdesmit gadi liecina, ka mūsu valsts konstitūcija ir ar sarežģītu raksturu un ne mazāk sarežģītu likteni. ...

žurnāls / Numura tēma

90 gadu kopš pirmās Saeimas sanākšanas

6. Novembris 2012 /NR. 45 (744)

Latvijas Republikas pirmā Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada 7. un 8. oktobrī, tā tika ievēlēta uz trim gadiem un uz pirmo sēdi sanāca 1922. gada 7. novembrī. Līdz ar pirmās Saeimas sanākšanu beidzās pirmā Latvijas tautas vēlētā likumdevēja – Satversmes sapulces (1920–1922) – pilnvaras. Pirmās Saeimas pirmajā darba dienā – 7. novembrī pulksten 12 – stājās spēkā Satversmes sapulces pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Pirmās Saeimas vēlēšanām tika pieteikti 88 deputātu kandidātu saraksti, 46 no tiem ieguva mandātus parlamentā. Frakciju skaits Saeimā mainījās, pirmajā sesijā darbojās 20 frakcijas. Parlamentā tika izveidotas 20 pastāvīgās komisijas. Pirmā Saeima pulcējās uz 214 sēdēm un apsprieda 343 likumprojektus. Nozīmīgākie pieņemtie likumi bija par Ministru kabineta iekārtu, par biedrībām, savienībām un politiskajām organizācijām, likums par sapulcēm u.c. Šī Saeima arī ievēlēja pirmo Latvijas Valsts prezidentu – 1922. gada 14. novembrī parlaments šajā amatā ievēlēja kādreizējo Tautas padomes un Satversme sapulces priekšsēdētāju Jāni Čaksti (1859–1927). No 1922. līdz 1925. gadam pirmās Saeimas darbu vadīja kādreizējais Tautas padomes loceklis un Satversmes sapulces deputāts, advokāts un bijušais Jelgavas pilsētas galva, sociāldemokrāts Frīdrihs Vesmanis (1875–1942). No 1925. gada pavasara līdz pirmās Saeimas pilnvaru beigām tā paša gada rudenī parlamenta darbu vadīja kādreizējais Tautas padomes loceklis un Satversmes sapulces deputāts (un visu vēlāko pirmskara Saeimu deputāts un Saeimas priekšsēdētājs) ārsts, sociāldemokrāts Pauls Kalniņš (1872–1945). ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

LU Juridiskā fakultāte

žurnāls / Tiesību politika

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras viedoklis par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

2012. gada 27. septembrī Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija vērsās ar vēstuli pie Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes prof., Dr.iur. K. Stradas-Rozenbergas ar lūgumu sniegt papildus atzinumu par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" atbilstību starptautisko tiesību normām Satversmes 78. panta izpratnē1. 2012. gada 4. oktobrī prof. K. Strada-Rozenberga nosūtīja šo lūgumu fakultātes Starptautisko ...

žurnāls / Tiesību politika

Vladimira Bagirovs, Konstantina Matvejevs un Illariona Girsa 2012. gada 24. septembra neatkarīgais tiesiskais atzinums par nepieciešamību uzsākt parakstu vākšanu attiecībā uz vēlētāju ierosināto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" Centrālajai vēlēšanu komisijai

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

2012. gada 4. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (turpmāk – CVK) ir iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – Ierosinājums), kas paredz noteikt, ka nepilsoņi, kuri līdz 2013. gada 30. novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem. Sekojot dažu politisko spēku aicinājumiem apsvērt Ierosinājuma ...

žurnāls / Tiesību politika

Iekšlietu ministrijas 2012. gada 16. oktobra vēstule "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" Centrālajai vēlēšanu komisijai

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Iekšlietu ministrija 2012. gada 27. septembrī ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas vēstuli ar lūgumu sniegt atzinumu par Centrālajā vēlēšanu komisijā vēlētāju iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – projekts) pārejas noteikumiem. Iekšlietu ministrija ir izvērtējusi lūgumu un savas kompetences ietvaros sniedz šādu viedokli. 1. Projekta pārejas noteikumu 5. punktā ir paredzēts, ka Ministru kabinetam ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Latvijas Republikas tiesībsarga 2012. gada 15. oktobra vēstule "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" Centrālajai vēlēšanu komisijai

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

2012. gada 8. oktobrī Tiesībsarga birojā ir saņemts Jūsu pieprasījums (reģistrēts ar Nr. 434), kurā līdz 2012. gada 12. oktobrim lūdzat sniegt atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredz pilsonības automātisku piešķiršanu lielam personu skaitam. Saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11. pantu sniedzu atzinumu par ikvienam indivīdam garantētām tiesībām brīvi izvēlēties pilsonību un vienlīdzīgas un nediskriminējošas ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Tiesību politika

M.Paparinska atzinums par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Atsaucoties uz Jūsu [t. i., Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara – red.] 2012. gada 27. septembra vēstuli Nr. 02-01.7/140 "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" (turpmāk – Vēstule), esmu sagatavojis atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – Likumprojekts). Es uzskatu, ka man nav šķēršļu sniegt šo atzinumu (turpmāk – Atzinums), jo neesmu ...

Egils Levits, Juris Jansons

žurnāls / Tiesību politika

Turpinās diskusija par aborta jautājumu

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Diskusijas par aborta tiesisko regulējumu Latvijā joprojām nerimstas. Vienošanās nav panākta. Pagājušajā nedēļā domu apmaiņa no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm tika pārcelta uz publisku konferenci “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā”, kas notika 16. oktobrī Saeimā. Pasākumu vadīja Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks un deputāte Inga Bite. Konferencē viedokli pauda Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (ministra slimības dēļ runu nolasīja TM parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis), bioētiķis Dr. Gunārs Brāzma (“Cilvēka attīstības periods līdz piedzimšanai: zinātniskie un ētiskie aspekti”), Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Valentija Liholaja (“Nedzimušas dzīvības tiesiskais statuss”), Saeimas deputāte Inga Bite (“Sieviete kā aborta upuris”), Eiropas Tiesību un tieslietu centra (Europen Center for Law&Justice) direktors Gregors Pipinks (Grégor Puppinck) (“Aborta regulējums Eiropas Cilvēktiesību konvencijā: valsts pienākumi pret dzīvību, veselību un privātumu”), Latvijas Juristu biedrības pārstāve Natālija Magazeina (“Likumība un tiesiskums mākslīgās grūtniecības pārtraukšanā”), Saeimas deputāte Daina Kazāka (“Tiesības uz dzīvību sieviešu tiesību kontekstā”), zvērināta advokāte Petra Janule (“Nedzimuša cilvēka dzīvības sākuma tiesiskā aizsardzība”). Savu viedokli par konferencē apspriežamo tematu bija sagatavojis arī Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits (“Par grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu: starp nasciturus pamattiesībām uz dzīvību un sievietes pamattiesībām uz pašnoteikšanos”) – šīs tēzes tika izdalītas pasākuma dalībniekiem un šodien tās saviem lasītājiem piedāvā arī “Jurista Vārds” . Tāpat publicējam arī fragmentus no Latvijas Republikas tiesībsarga J. Jansona runas. Jāatzīmē, ka piedalīties konferencē “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā” bija aicinātas arī nevalstiskās organizācijas – biedrība “Papardes zieds” un biedrība “Resursu centrs sievietēm “Marta””, tomēr tās no dalības pasākumā atteicās, jo uzskatīja, ka pārāk vēlu saņēmušas uzaicinājumu un tas liedzis tām iespēju piesaistīt augsta līmeņa ekspertus un sagatavot kvalitatīvus referātus. Organizācijām šķitis arī nepieņemami, ka konferencē nav nodrošināts līdzsvars starp dažādu viedokļu paudējiem: pasākumā uzkrītošs pārsvars laika un saturiskajā ziņā dots referentiem, kas saistīti ar reliģiskām kustībām un organizācijām, kuras iestājas par abortu aizliegumu, balstoties uz dažādiem, pēc biedrību “Papardes zieds” un “Resursu centrs sievietēm “Marta”” domām – demokrātiskajā pasaulē neatzītiem, dokumentiem, piemēram, tā sauktajiem Sanhosē pantiem. ...

Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv). KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu. Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas. Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu. Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā. Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī. ...

...

132

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

28. Maijs 2024

Nr 22 (1340)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"