Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Robežkontroles punktu režīma tiesiskā regulējuma tendences

19. Aprīlis 2011 /NR. 16 (663)

Valsts robežsardzes (VRS) likuma 2. pantā ir noteikts: "Robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana."1 Saskaņā ar Robežsardzes likumu, Latvijas Republikas valsts robežas likumu un citiem normatīvajiem aktiem Valsts robežsardzei kā valsts pārvaldes institūcijai ir jānodrošina iespēja personām pārvietoties pāri valsts robežai no vienas valsts uz citu2 un jāveic šo personu kontrole, nepieļaujot nelegālo migrāciju. Visu veidu satiksme un pārvietošanās pāri ārējai3 valsts robežai notiek Ministru kabineta noteiktajās robežas šķērsošanas vietās.4 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Daudzdzīvokļu mājas jēdziens; mājas statuss; nedzīvojamās ēkas jēdziens

12. Aprīlis 2011 /NR. 15 (662)

No likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 1. panta 1. punkta kopsakarā ar citām tiesību normām interpretācijas secināms, ka, lai kādu māju atzītu par daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē, tajā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir jābūt vismaz vienam dzīvoklim, kā arī vēl vismaz vienam dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai. Nav pamata uzskatīt, ka ar daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē domāta dzīvojamā māja, kurā obligāti ir vismaz divi dzīvokļi. Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pamatā reglamentē (tostarp garantē) tieši īrnieku tiesības privatizēt savus īrētos dzīvokļus. Tomēr, ņemot vērā, ka dzīvojamās mājās ir arī telpas, kuras netiek izmantotas dzīvošanai, bet nav arī funkcionāli saistītas ar dzīvojamām telpām, likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo telpu privatizāciju" reglamentē arī šo telpu privatizāciju, apzīmējot tās kā neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas. No likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 1. panta 1. punkta izriet, ka, lai konstatētu, vai kāda māja ir atzīstama par daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē, būtisks ir arī mājas statuss, proti, tai ir jābūt dzīvojamai mājai. Pēc administratīvā procesa sakarā ar nedzīvojamo telpu privatizāciju mājā uzsākšanas, mainot mājas statusu un attiecīgi iesniedzot zemesgrāmatā dokumentus par mājas statusa maiņu, iestāde nevar izbeigt tās tiesības, kuras piešķir likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Nedzīvojamās ēkas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpratnē ir specifiska rakstura ēkas, kas paredzētas noteiktu publisku funkciju veikšanai. Apstāklis, ka ēkā līdztekus dzīvoklim ir arī neapdzīvojamās telpas, kas var tikt izmantotas, piemēram, kā tirdzniecības telpas, nenozīmē, ka šāda ēka tādēļ vien atzīstama par nedzīvojamo ēku. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atļaujas forma valsts amatpersonu amatu savienošanas gadījumos

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

Atļauja savienot amatus valsts amatpersonai kā problēmjautājums pēdējā laikā izskan visvairāk saistībā ar policijas darbiniekiem. Taču tā ir tikai viena amatpersonu daļa, kuru skar normatīvais regulējums – saņemt atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtajiem datiem Latvijā valsts amatpersonu skaits 2010. gada 1. aprīlī bija 58 439.1 Tāpat KNAB sniegtā informācija liecina, ka par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – Interešu konflikta likums) prasību pārkāpšanu KNAB 2010. gada pirmajos 11 mēnešos administratīvi sodījis 86 valsts amatpersonas, kopumā uzliekot naudas sodu 5820 latu apmērā. 2010. gada 11 mēnešos KNAB administratīvi sodīto valsts amatpersonu skaits ir bijis par 28% lielāks nekā 2009. gadā.2 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Konkurences padomes aktuālā lēmuma atziņas

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Līdz ar šo "Jurista Vārda" numuru paplašinām rubrikas "Tiesību prakse/Atziņas" saturisko klāstu, un turpmāk tajā publicēsim arī Konkurences padomes un Patērētāju tiesību aizsardzības centra aktuālos un būtiskos lēmumus ar tajos paustajām atziņām. Šo tradīciju aizsākam, redakcijas saīsinātā versijā* publicējot vienu no pēdējiem Konkurences padomes lēmumiem, kurā, pirmo reizi piemērojot Konkurences likuma 13. panta otrās daļas 5. punktu, kas paredz aizliegumu par piegādātajām precēm piemērot vai uzspiest netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus, definēts taisnīga un pamatota termiņa aprēķina algoritms. Proti, taisnīgs un pamatots termiņš, kad mazumtirgotājam kā pircējam ir jānorēķinās par piegādāto produkciju, ir šo preču vidējais aprites laiks konkrētajā mazumtirdzniecības tīklā, pieskaitot tam līdz 10 dienām, kas varētu būt nepieciešamas, lai veiktu savstarpējo norēķinu salīdzināšanu un citas ar norēķiniem saistītās darbības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apakšuzņēmēja tiesības vērsties tiesā par iepirkuma līguma noteikumu grozīšanu

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Tā kā iepirkuma līgums par izglītības iestādes rekonstrukciju ir darījums, kas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai, tas ir noslēgts privāto tiesību jomā. Personai, kas iepirkumā piedalās kā apakšuzņēmēja, Publisko iepirkumu likums nepiešķir subjektīvās tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par iepirkuma līguma noteikumu grozīšanu. ...

Kaspars Druvaskalns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā saprast jēdzienu "ārkārtējā situācija"

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Jēdziens "ārkārtējā situācija" ir minēts Nacionālās drošības likumā,1 Civilās aizsardzības likumā,2 Meža likumā,3 kā arī atsevišķos Ministru kabineta tiesību aktos, bet neviens no tiem nesniedz minētā jēdziena definīciju un skaidrojumu. Faktiski ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru var izsludināt valsts apdraudējuma, katastrofu4 vai to draudu gadījumos, kā arī kritiska infrastruktūras apdraudējuma gadījumā, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. ...

Dace Indāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publiskā un privātā partnerība Latvijā Eiropas Savienības kontekstā

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Latvijā par publisko un privāto partnerību (turpmāk – PPP) tiek diskutēts jau vairākus gadus, taču tikai 2009. gada 1. oktobrī stājās spēkā Publiskās un privātās partnerības likums1 (turpmāk – PPP likums). Tomēr līdz PPP likuma spēkā stāšanās brīdim PPP nebija pilnīgi svešs institūts Latvijā, jo daļēji to regulēja gan tolaik spēkā esošais Koncesiju likums,2 gan arī Publisko iepirkumu likums.3 Šobrīd PPP likumā ir pārņemtas un ieviestas prasības, kas izriet gan no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvām, gan arī dažādiem skaidrojošajiem paziņojumiem. Līdz ar to regulējums attiecībā uz PPP ir samērā jauns un tādējādi var radīt daudz neskaidrību tā piemērošanā un pareizā interpretācijā. Šobrīd PPP likuma regulējumā ir saskatāmas vairākas būtiskas nepilnības, tostarp tādas, kas ir ne vien pilnībā nepamatotas no tautsaimniecības attīstības viedokļa, bet arī pretējas ES normatīvajiem aktiem. Līdz ar to raksta mērķis ir, analizējot PPP jēdzienu un būtību, kā arī PPP veidus, norādīt uz šīm PPP likuma nepilnībām un to iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību un Latvijas tautsaimniecības turpmāko attīstību PPP jomā, kā arī piedāvāt attiecīgus risinājumus konstatēto problēmu novēršanai. ...

Zane Veidemane-Bērziņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Netaisnīgas cenas jēdziena piemērošanas problēmas

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Raksta pamatā ir pašlaik aktuāls gadījums no autores prakses, kad kapitālsabiedrība ir apstrīdējusi Konkurences padomes tai izdoto nelabvēlīgo administratīvo aktu, ar kuru konstatēts, ka kapitālsabiedrība vairāku gadu garumā ir piemērojusi netaisnīgas (pārāk augstas) sniegtā pakalpojuma cenas. Pamatojoties uz kapitālsabiedrības pieteikumu, Administratīvā apgabaltiesa ir ierosinājusi lietu par Konkurences padomes attiecīgā lēmuma atcelšanu, un autore ir kapitālsabiedrības pilnvarotā pārstāve tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dubultās sodīšanas aizlieguma principa (ne bis in idem) pārkāpums

4. Janvāris 2011 /NR. 1 (648)

Nodokļu soda nauda var tikt uzskatīta par kriminālsodu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē. Dubultās sodīšanas aizlieguma princips aizliedz personu apsūdzēt vai tiesāt par otru nodarījumu tiktāl, ciktāl tas izceļas no identiskiem faktiem vai faktiem, kas būtībā ir tie paši, par kuriem persona reiz jau ir sodīta. Ja persona sodīta gan ar nodokļu soda naudu, gan administratīvo sodu par vienu un to pašu nodarījumu, abu sodu piemērošana ir pretēja dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Prekluzīvs termiņš, tā atjaunošanas iespēja; cilvēktiesību ievērošana

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Materiāli tiesiska prekluzīva termiņa atjaunošana nav paredzēta. Šādam termiņam no seku viedokļa ir izšķirošs, absolūts un liktenīgs raksturs, kas nodrošina tiesiskās noteiktības un citu leģitīmu mērķu sasniegšanu. Izņēmuma gadījumos prekluzīvais termiņš var tikt atjaunots. Tiesai jāvērtē, vai kādas personai piemītošas cilvēktiesības ievērošana neņem virsroku pār materiālajā tiesību normā noteiktas procesuālās kārtības ievērošanu. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

Nr 17 (1335)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"