Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 4 tiesību nozares

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārīgā jēdziena "saprātīgā laikā" ietekme uz bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Latvijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados aktualizējies jautājums par bezdarbnieku pabalstu pārmaksu – no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk tekstā – VSAA) daudz personu saņēma paziņojumus par konstatēto bezdarbnieka pabalstu pārmaksu ar tiem sekojošiem lēmumiem, kuriem bija administratīvā akta pazīmes.1 Liela daļa no šiem cilvēkiem piekrita atmaksai un arī veica to. Taču daļa pauda neizpratni par šo pabalstu atmaksāšanas tiesisko pamatu un vērsās administratīvajā tiesā pārsūdzēšanas kārtībā. Rakstā analizēta bezdarbnieka pabalsta pārmaksas konstatēšanas un pārmaksas apstākļu juridiskā daba. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Publiskas lietas pieejamība un tās nodošana sevišķajai izmantošanai

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Valstij piederošais galvaspilsētas Stacijas laukums ir lieta, kura tāpat kā tilti un ostas kalpo sabiedrības vajadzībām. Tādējādi Stacijas laukumam ir publiskas lietas statuss. Publiskās lietas parasti ir sabiedriski izmantojamas, proti, tās bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa. Atsevišķos gadījumos sabiedrības tiesības izmantot publisku lietu var tikt ierobežotas, piešķirot tās izmantošanas tiesības kādai konkrētai personai vai personām. Tādā gadījumā lieta iegūst sevišķi izmantojamās publiskās lietas statusu. Valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm. Sabiedrības intereses ir jāievēro gan gadījumos, kad publisko lietu var izmantot ikviens, gan gadījumos, kad publiskā lieta tiek nodota sevišķajai izmantošanai. Līdz ar to, nosakot kādai publiskai lietai sevišķi izmantojamas lietas statusu, valstij ir jāizvērtē šādas rīcības lietderība, proti, jāvērtē, vai lēmums par publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai ir nepieciešams, lai sasniegtu tiesisku mērķi, vai lēmums ir piemērots šā mērķa sasniegšanai un vai lēmums ir samērīgs ar sabiedrības interešu ierobežojumu. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts netiek atbrīvota no publisko tiesību principu, tostarp vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu, ievērošanas. Līdz ar to, ja iestāde atzīst, ka publiskās lietas nodošana sevišķajai izmantošanai ir lietderīga, tai saskaņā ar vienlīdzības principu ir jānodrošina, lai ikvienam būtu vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai. Lemjot par publiskas lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai, iestādei jāvērtē arī tas, vai ir attaisnojami publiskās lietas izmantošanu piešķirt tikai noteiktam personu lokam un vai tādā veidā netiek sniegts nepamatots valsts atbalsts kādam atsevišķam komersantam. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts pārvaldes iestāde rīkojas publisko tiesību jomā. Tādējādi uz publisko lietu nodošanu sevišķajai izmantošanai attiecas administratīvā procesa tiesiskais regulējums. Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu. Proti, ceļa zīmes regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta skaita gadījumos. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajai daļai šāda veida administratīvie akti tiek dēvēti par vispārīgajiem administratīvajiem aktiem – lēmumiem, kurus likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama iestāde, kura uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī saskaņo šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu. Personai, kas nodarbojas ar taksometru pakalpojumu sniegšanu un kas vēlas, lai tiktu atzītas tās tiesības izmantot pieeju (publiskas taksometru stāvvietas veidā) Stacijas laukumā, ar attiecīgu prasību ir jāvēršas pie iestādes, kuras kompetencē ir noteikt Stacijas laukumam sabiedriski izmantojamas lietas statusu vai sevišķi izmantojamas lietas statusu. Prasība ceļa zīmju izdevējiestādei uzstādīt ceļa zīmi, kas atļauj pieeju Stacijas laukumam publiskas taksometru stāvvietas veidā, šādā situācijā nav pamatota, jo šī iestāde nav kompetenta noteikt Stacijas laukuma kā publiskas lietas pieejamības apmēru. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Ministru kabinets 16. novembra sēdē akceptēja Tieslietu ministrijas rosinātos likumprojektus, kas paredz veikt būtiskus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), likumā "Par tiesu varu", Satversmes tiesas likumā un Prokuratūras likumā. Tiesu sistēmu šo likumprojektu kontekstā droši vien visvairāk interesēs tiesnešu, Satversmes tiesas tiesnešu un prokuroru iekļaušana vienotajā atalgojuma sistēmā. Papildus tam vienotajā atalgojuma sistēmā ar šiem grozījumiem tiek iekļauti arī Saeimas deputāti, kā arī tā ar solidaritātes klauzulas starpniecību tiek attiecināta uz Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Sagatavotajiem likumprojektiem pievienotas apjomīgas anotācijas, kurās sniegts attiecīgās reformas pamatojums, kā arī atspoguļoti likumdevēja apsvērumi, piedāvājot šādas reformas veikšanu. Tā kā attiecīgo likumprojektu apspriešana tuvākajās nedēļas droši vien būs nozīmīgs diskusiju priekšmets, "Jurista Vārds" piedāvā nelielu ieskatu likumdevēja apsvērumos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Patvaļas aizlieguma princips un iestādes lēmuma pamatojums

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Patvaļas aizlieguma princips pieprasa, lai valsts rīcībai būtu saprātīgs attaisnojums un lai ikviens varētu pārliecināties par šī attaisnojuma esamību. Tā kā valsts rīcības attaisnojums tiek atspoguļots pamatojumā, tad patvaļas aizlieguma princips ir cieši saistīts ar pamatojuma principu. Tiesai, pārbaudot iestādes lēmumu, ir jāvērtē, vai iestāde ir izvērtējusi visus jautājuma izšķiršanai būtiskos faktus un vai iestādes lēmuma pamatojumā norādītais ir balstīts uz šādiem faktiem un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Tas, ka tiesā atbildētāja pusē nav bijusi pieaicināta tieši tā iestāde, kuras izdoto lēmumu pieteicējs pārsūdzējis, ne vienmēr būtu vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums, kas pats par sevi ir pamats tiesas sprieduma atcelšanai. Tas, vai šāda tiesas rīcība varēja vai nevarēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Administratīvā pārkāpuma uzskaites punkti; ietekmēšanas līdzekļi un to pārsūdzība administratīvā procesa kārtībā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Pārkāpumu uzskaites punkti nav atsevišķs administratīvā soda veids, taču rada papildu sekas izdarītam administratīvajam pārkāpumam. Pārkāpumu uzskaites punktu mērķis ir uzskaitīt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, lai atkarībā no to skaita varētu uzlikt transportlīdzekļa vadītājam papildu ietekmēšanas līdzekļus. Transportlīdzekļa vadītājam iegūstot noteiktu skaitu pārkāpumu uzskaites punktus, Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļa vadītājam piemēro ietekmēšanas līdzekļus, kas rada tiesiskas sekas. Paziņojums par ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu (izņemot brīdinājumu) atbilst administratīvā akta pazīmēm un tāpēc tā tiesiskums ir pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai sabiedrībai ir cerības uz savu interešu aizstāvību būvniecības procesā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Būvniecības tiesībās sabiedrība ir lielu izmaiņu priekšā. Vēl vairāk, jauna Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu, vairāku speciālo būvnoteikumu pieņemšana vērtējama kā revolūcija būvniecības tiesiskajā regulējumā. Nav arī noliedzams, ka būvniecības process apaudzis ar daudzām birokrātiskām procedūrām. Tomēr būvniecības procesa vienkāršošana vienlaikus nenozīmē, ka tiek samazinātas iespējas aizstāvēt trešo personu (sabiedrības un kaimiņu) intereses, un otrādi: trešo personu interešu ievērošana nenozīmē, ka būvniecības procesam jābūt garam un saistītam ar neskaitāmiem dokumentiem un nesaprotamām procedūrām. Rakstā izteiktas pārdomas par dažiem jautājumiem, kas tika apspriesti 2010. gada 2. jūnijā notikušajā konferencē "Būvniecība Latvijā – izaicinājumi un iespējas". Konference balstījās uz šobrīd būvniecības nozarei un visai sabiedrībai kopumā aktuālajiem jautājumiem, bet tās galvenā tēma bija normatīvā regulējuma sakārtošana būvniecībā kontekstā ar jauno Būvniecības likumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atbilstīga atlīdzinājuma noteikšana morālā kaitējuma gadījumā

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Latvijas Republikas Satversme ikvienam garantē tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tostarp nodarīta morālā kaitējuma gadījumā. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu, kas nodarīts administratīvajā procesā, paredzētas arī Administratīvā procesa likumā. Šo tiesību īstenošanu administratīvajā procesā detalizētāk regulē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Nosakot morālā kaitējuma atlīdzinājumu, iestādei un tiesai ir jāizvērtē visi būtiskie apstākļi un izvēlētā risinājuma pamatā jābūt racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Pretējā gadījumā tiktu pieļauts patvaļas aizlieguma principa pārkāpums. Lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu. Tādējādi, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tas attiecas gan uz atlīdzinājuma veida izvēli (iestādes atvainošanās vai atlīdzinājums naudā), gan atlīdzinājuma apmēru, ja izvēlēts atlīdzinājums naudā. Ņemot vērā, ka morālā kaitējuma atlīdzinājumam ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam, tad atlīdzinājuma noteikšanā ir izmantojami citstarp tie paši kritēriji, pēc kuriem noteic un vērtē nodarīto morālo kaitējumu. Līdz ar to morālā kaitējuma atlīdzinājums ir atkarīgs no kaitējuma rakstura, kaitējuma nodarīšanas apstākļiem, kā arī citiem būtiskiem apstākļiem. Atbilstoši vienlīdzības principam morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā jāņem vērā arī citos (jo sevišķi – salīdzināmos) gadījumos noteikto atlīdzinājumu veids un apmērs. Salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam ir jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos gadījumos – atšķirīgam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur iestāde no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Jāņem arī vērā, ka, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs. Izskatot lietu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, tiesai ir ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums, bet arī jāpamato, kādēļ tā uzskatījusi atlīdzinājumu par atbilstīgu. Pamatojumam ir jāparāda, ka tiesa ir ņēmusi vērā un izvērtējusi visus atlīdzinājuma noteikšanā būtiskos apstākļus un ka tiesa, nosakot atlīdzinājumu, nav balstījusies vienīgi uz saviem subjektīvajiem ieskatiem, bet gan uz racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Šāds pamatojums ir būtisks, lai ikviens varētu pārliecināties par tiesas nolēmuma tiesiskumu. Iestādes atvainošanās kā patstāvīgs atlīdzinājums ir iespējams tad, ja aizskārums nav smags. No minētā izriet, ka smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājumam ir jābūt naudā un ka vienu pašu atvainošanos likumdevējs šādā gadījumā neuzskata par atbilstīgu atlīdzinājumu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. panta ceturtajā daļā ietvertās tiesību normas vārdiskais skanējums, no kura izriet, ka iestādes atvainošanās arī kā papildu atlīdzinājums ir iespējams vienīgi tad, ja aizskārums nav smags, vērtējams kā pārāk plašs. Var būt gadījumi, kad smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājums naudā tikai kopā ar iestādes atvainošanos ir atzīstams par atbilstīgu. Līdz ar to, piemērojot teleoloģisko redukciju, atzīstams, ka iestādes atvainošanos kā papildu atlīdzinājumu var noteikt arī smaga aizskāruma gadījumos. Saskaņā ar tiesību normām personu var aizturēt, ja tai konstatējami nepārprotami psihiski traucējumi un ja persona ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas. Gadījumā, ja policisti konstatē, ka persona uzvedas dīvaini, bet policisti kā nespeciālisti psihiatrijas jomā nevar izvērtēt, vai tas liecina par personas psihiskiem traucējumiem un vai persona ar šādiem traucējumiem var radīt apdraudējumu sev vai citiem, policisti var pieaicināt ārstu un paļauties uz tā vērtējumu. Taču arī tad policistiem jāspēj paskaidrot (kaut vai atsaucoties uz ārsta atzinumu), ka persona radīja apdraudējumu sev vai citiem. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noraidījums tiesai objektivitātes trūkuma gadījumā

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šāds konstitucionālais regulējums atbilst vispārējiem starptautiskiem regulējumiem. Gandrīz visi starptautiskie tiesību akti un Latvijas tiesību akti skaidri nosaka, ka, vēršoties tiesā savu tiesību aizsardzībai, katram cilvēkam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu tiesas izskatīšanu, tiesu spriež kompetenta, neatkarīga un objektīva tiesa, kas ir izveidota uz likuma pamata. Proti, visi vispārējie cilvēktiesību aizsardzības instrumenti garantē tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. ...

Gatis Litvins, Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Dana Rone, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska

žurnāls / Diskusija

Personas koda lietošana publiski pieejamos dokumentos

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

"Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone. Jautājumi ekspertiem: 1. Kāds ir personas koda statuss un aizsardzības līmenis? 2. Vai normatīvajos aktos (likumos, Ministru kabineta noteikumos un pašvaldību saistošajos noteikumos) un oficiālajos sludinājumos ir pieļaujams lietot personas kodu kopā ar vārdu un uzvārdu? 3. Kā pareizāk ...

žurnāls / Diskusija

Cik personisks ir personas kods

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Līdz šim ir izskanējuši atsevišķi viedokļi par personas koda nozīmi fizisko personu datu aizsardzības jomā un tā lietošanu publiski pieejamos dokumentos. Neviennozīmīgi tiek vērtēts, ka "Latvijas Vēstnesī" publicētajos Ministru kabineta rīkojumos par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā personām bez vārda un uzvārda tiek lietots arī personas kods. Tomēr diskusija ir bijusi fragmentāra. Nepieciešams apzināt valdošo uzskatu un veidot praksi, kas nodrošinātu publiski ticamu informāciju, no vienas puses, un netiktu pārkāptas datu aizsardzības normas, no otras puses. Lai veiktu plašāku diskusiju par personas identificēšanu publiski pieejamos dokumentos, personas koda aizsardzības līmeni un lietošanu publiski pieejamos dokumentos, "Jurista Vārds" veica ekspertu aptauju. "Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone, savu viedokli pauda arī Datu valsts inspekcija. Ekspertu diskusiju ievada VSIA "Latvijas Vēstnesis" komunikāciju vadītājas Ilzes Apines apskats par problēmām, kas saistībā ar personas datu aizsardzību identificētas, izdodot oficiālo laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" un uzturot tā elektronisko versiju www.vestnesis.lv, kā arī bezmaksas tiesību aktu vortālu www.likumi.lv. ...

...

37

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls