Tiesību nozaru katalogs: Administratīvās tiesības un process

Publiskais iepirkums Latvijā: starp “gandrīz labi” un “ļoti labi”

30. Jūnijs 2015 • NR. 25 (877)

Publiskajam – valsts un pašvaldību – iepirkumam Latvijā ik gadu tiek izlietoti līdzekļi aptuveni 2 335 324 tūkstošu eiro apmērā, kas atbilst teju 10 procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta.1 Diemžēl šī joma sabiedrības acīs nereti ir aizdomu tīta, savukārt iepirkuma speciālistiem un valsts un pašvaldību amatpersonām, kas īsteno publisko iepirkumu, tas sagādā nopietnus profesionālus pārbaudījumus. Bez rezultāta noslēgušies vairāki lieli valsts iepirkuma konkursi, neprasmīgi sastādīti līgumi, cīņa ar konkursu uzvarētājiem par nekvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu, nepieciešamība līdz nākamajam gadam ieņemt jaunus, ES direktīvām atbilstošus likumus – šīs problēmas mudināja “Jurista Vārda” redakciju pievērsties publiskajam iepirkumam Latvijā. Tā radās doma par žurnāla speciālo laidienu, kurā būtiskākās publiskā iepirkuma problēmas klātienē apspriestu šīs nozares lietpratēji, kā arī vienkopus tiktu apkopotas publikācijas par atsevišķiem publiskā iepirkuma jautājumiem. Jāuzsver, ka redakcijas rīkotā ekspertu klātienes saruna, ņemot vērā “Jurista Vārda” profilu, apzināti nefokusējās uz acīmredzamajiem iepirkumu problēmu politiskajiem cēloņiem, bet gan uz nozares juridiskajiem, organizatoriskajiem un tiesībpolitiskajiem problēmjautājumiem. Uz klātienes diskusiju žurnāla redakcijā maija nogalē pulcējās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja Juridiskā departamenta direktores vietniece Monta Oga, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece Gundega Šulca, VAS “Latvijas dzelzceļš” Iepirkumu biroja vadītāja vietniece Dina Smilktena un ZAB “Eversheds Bitāns” partneris, zvērināts advokāts Māris Logins. Jautājumus sarunas dalībniekiem uzdeva “Jurista Vārda” tieslietu redaktors Gatis Litvins un galvenā redaktore Dina Gailīte. ...

Anatolijs Kriviņš

žurnāls / Numura tēma

Publisko iepirkumu likums: problēma vai risinājums?

30. Jūnijs 2015 • NR. 25 (877)

Kopš 2006. gada 1. maija, kad ir stājies spēkā Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL), ir atrisinātas vairākas teorētiskas problēmas publisko iepirkumu jomā, tajā skaitā jautājumos, kas ir saistīti ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk – IUB IIK) pieņemto lēmumu pārsūdzības iespējām un tiesas kontroles robežām, starplēmumiem ar būtisku ietekmi,1 lēmumiem par iepirkuma procedūras pārtraukšanu vai izbeigšanu,2 iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu,3 par subjektīvām tiesībām vērsties tiesā IUB IIK lēmuma pārsūdzēšanai,4 pagaidu aizsardzības nepieciešamību un robežām.5 ...

Māris Logins

žurnāls / Numura tēma

In-house izņēmuma tiesiskais regulējums publiskajā iepirkumā

30. Jūnijs 2015 • NR. 25 (877)

Šīs publikācijas mērķis ir īsumā ieskicēt būtiskākās izmaiņas, kas ir ieviestas ar jaunajām direktīvām attiecībā uz in-house izņēmuma piemērošanu, kā arī vērst uzmanību uz atsevišķiem riskiem un ierosinājumiem, kas būtu jāievēro, pārņemot šo tiesisko regulējumu. ...

Liāna Teilāne, Daina Pulkstene

žurnāls / Numura tēma

Iepirkumu pirmspārbaudes ES fondu projektos un biežāk konstatētās kļūdas iepirkumos

30. Jūnijs 2015 • NR. 25 (877)

Sācies jau trešais Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu ieviešanas periods. Atskatoties uz iepriekšējiem diviem periodiem, jāsecina, ka diemžēl gandrīz pusē gadījumu, kad ES fondu projektu finansējuma saņēmējs ir saņēmis tikai daļēju ES fondu finansējumu vai nav saņēmis to vispār, ir kļūdu dēļ, kas ir pieļautas publiskajos iepirkumos. Lai izprastu iepirkumu pirmspārbaužu būtību un savlaicīgi novērstu iespējamās kļūdas iepirkumu dokumentos un iepirkumu norisē, šajā rakstā apskatītas svarīgākās lietas, ko vajadzētu ievērot, lai iepirkums būtu veiksmīgs un finansējuma saņēmēja projekts saņemtu 100% ES fondu finansējumu. ...

Monta Oga

žurnāls / Numura tēma

Vai Augstākā tiesa sniegusi visas atbildes nepamatoti lēta piedāvājuma kontekstā

30. Jūnijs 2015 • NR. 25 (877)

Nepamatoti lēta piedāvājuma1 sakarā ir izveidojusies plaša Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) iesniegumu izskatīšanas komisijas un līdz ar to pakārtoti arī tiesu prakse. Tādējādi pamatoti var secināt, ka “piedāvājuma nopietnības” pārbaudes mehānisms piedāvātās cenas aspektā publisko iepirkumu procedūrās ir iedzīvojies praksē un vairumā gadījumu vairs netiek uztverts kā formāls pieprasījums sniegt atbildi, vai cena ir pamatota, protams, saņemot apstiprinošu atbildi, bez pārbaudes pēc būtības. ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Numura tēma

Iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam atstāšana bez izskatīšanas kā alternatīva maksājumam par sūdzību

30. Jūnijs 2015 • NR. 25 (877)

Likumdevējs šovasar aktualizējis cīņu ar nepamatotiem iesniegumiem publiskajos iepirkumos.1 Valsts kancelejas piedāvātais grozījumu projekts iecerēja Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL) uzlikt pienākumu lielo iepirkumu rezultātu apstrīdētājiem iemaksāt depozītu 0,05% apmērā no iesniedzēja piedāvātās līgumcenas. Ja sūdzība izrādītos nepamatota, iesniedzējs zaudētu šo depozīta summu. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas kontrole administratīvajā procesā: aktuālās problēmas

16. Jūnijs 2015 • NR. 24 (876)

"Jurista Vārdā" 21. aprīlī tika publicēts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesora Dr.iur. Jāņa Neimaņa raksts "Objektīvās izmeklēšanas princips",1 kurā iztirzāts objektīvās izmeklēšanas princips kontekstā ar šā raksta autora agrāk publicētu eseju.2 J. Neimanis iebilda autora izteiktajai kritikai par praksē pastāvošo tiesas kontroles ierobežoto apjomu un norādīja, ka Augstākā tiesa ir iedibinājusi pareizu judikatūru, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un attiecīgi kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā. Tā kā šā raksta autors aizsāka diskusiju ar īsu problēmas pieteikumu, šajā rakstā tiks sniegts izvērstāks pamatojums, kādēļ, autora ieskatā, administratīvajā procesā tiesā šobrīd ir izveidojušās vairākas ar tiesas kontroli saistītas problēmas, ko radījusi administratīvo tiesu pēdējo gadu prakse. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļu parāda dzēšana gadījumā, ja nav pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu

9. Jūnijs 2015 • NR. 23 (875)

Gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienests trīs gadu laikā kopš administratīvā akta spēkā stāšanās nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un šādu lēmumu vairs nav iespējams pieņemt, jo ir iestājies noilguma termiņš administratīvā akta piespiedu izpildei, ir pielīdzināms gadījumam, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, jo triju gadu laikā nav izpildīts piedziņas neiespējamības dēļ. Pretējā gadījumā nodokļu maksātāja tiesības tiktu nepamatoti ierobežotas nodokļu administrācijas kļūdas dēļ. Tātad abos gadījumos sekām vajadzētu būt vienādām – parāds būtu dzēšams. ...

Mārtiņš Saule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kam pieder nauda, ko ikdienā maksājam kā pievienotās vērtības nodokli

28. Aprīlis 2015 • NR. 17 (869)

Pavisam ikdienišķa situācija – patērētāji maksā pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī – PVN) jeb naudu, bet nezina, kam tā pieder laikā, kamēr atrodas pie uzņēmuma, kam tā ir iemaksāta. No minētā izriet praksē aktuāls un noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijai būtisks problēmjautājums – kam ir īpašumtiesības uz naudu, kas samaksāta kā pievienotās vērtības nodoklis? ...

Valts Stūrmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

PVN atskaitīšanas tiesību liegšanas pamati

28. Aprīlis 2015 • NR. 17 (869)

Jau kādu laiku nodokļu sfērā noris aktīvas diskusijas par nodokļu iekasēšanas efektivitāti un nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk – PVN), jo tas valsts kasi papildina visvairāk, piemēram, 2014. gadā nodokļu ieņēmumi no PVN bija 1,8 miljardi eiro.1 Tomēr vienlaikus uz citu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu fona Latvijā PVN joprojām netiek iekasēts pietiekami efektīvi. Tiek uzskatīts, ka ik gadu Latvijas valsts kasē nenonāk 888 miljoni eiro jeb 34 procenti2 no iekasējamā PVN kopapjoma.3 Līdz ar to efektīvas PVN iekasēšanas jautājums ir īpaši svarīgs.4 ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Objektīvās izmeklēšanas princips

21. Aprīlis 2015 • NR. 16 (868)

Žurnālā "Jurista Vārds" šā gada 6. janvārī tika publicēta zvērināta advokāta Sanda Bērtaiša eseja, kurā kolēģis ieskicēja šaubas par Augstākās tiesas judikatūras pareizību, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā. Esejas autors atsaucās uz trīs Augstākās tiesas nolēmumiem lietās Nr. SKA-40/2013, SKA-35/2014 un SKA-569/2014, norādot, ka Augstākā tiesa būtiski sašaurinājusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu.1Raksta mērķis ir pārbaudīt oponenta kritikas pareizību, vai Augstākā tiesa nepareizi noteikusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu. Par pārbaudes mērauklu izmantotas tiesību dogmatikā apstiprinātās atziņas par objektīvās izmeklēšanas principa saturu, Administratīvā procesa likuma normas un citi pēdējo gadu Augstākās tiesas nolēmumi (2015., 2014. un 2013. gads). ...

Liene Zariņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesību uz politisko līdzdalību attīstība

27. Janvāris 2015 • NR. 04 (856)

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā un Civilprocesa likumā, ieviešot jaunu ierobežotas rīcībspējas tiesisko regulējumu, kas aizstāja pilnīgās rīcībnespējas institūtu. Ierobežotās rīcībspējas institūts izstrādāts, pamatojoties uz Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembrī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2010-38-01 "Par Civillikuma 358. panta un 364. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam" un ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija). ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai vieni aplokšņu algu maksātāji ir vienlīdzīgāki par citiem

27. Janvāris 2015 • NR. 04 (856)

Autores redzējums par to, kā Satversmes tiesa varētu vērtēt prasības no 2015. gada 1. augusta pretendentiem iepirkumā norādīt darbinieku vidējo stundas likmi atbilstību vienlīdzības principam. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

EST spriedums pilnveido izpratni par ārzemnieku imigrācijas priekšnosacījumiem

16. Decembris 2014 • NR. 49 (851)

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2014. gada 4. septembrī publicēja spriedumu lietā C-575/12 "Air Baltic Corporation AS pret Valsts robežsardzi",1 ar kuru tā būtībā atgādina, ka vairākos būtiskos imigrācijas jautājumos ir jāpiemēro Šengenas Robežu kodekss2 un Vīzu kodekss.3 Tādējādi nav jāpiemēro ar tiem nesaderīgs dalībvalsts nacionālais likums. Šajā lietā konkrēti risināts jautājums par ārzemnieka ieceļošanu dalībvalstu teritorijā un vīzu izsniegšanu/anulēšanu. No sprieduma secināms, ka Latvijas Republikā tas ir Imigrācijas likums, kura piemērošanu vistiešāk ietekmē abas minētās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Akcionāru sapulces tiesības izsludināt jaunas sapulces sasaukšanu

11. Novembris 2014 • NR. 44/45 (846/847)

Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par jaunas sapulces sasaukšanu. Taču lēmuma pieņemšana nenozīmē, ka akcionāru sapulce ir arī tā institūcija, kura šos lēmumus īsteno, izpilda. Akcionāru sapulces izsludināšana (sasaukšanas procedūras īstenošana) ir valdes kompetencē. Tikai izņēmuma gadījumā, ja valde šo savu pienākumu neveic, to dara padome vai komercreģistra iestāde, taču tiesību normas neparedz šādas tiesības akcionāru sapulcei. ...

Sandis Petrovičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Detālplānojuma izstrādes nepieciešamība kā būvatļaujas atcelšanas pamats

4. Novembris 2014 • NR. 43 (845)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (Senāts)1 šā gada 4. jūlijā pieņēma spriedumu tā dēvētajā ciemata "Gadalaiki" lietā. Šajā lietā Senāts atstāja spēkā spriedumu, ar kuru tika atcelta būvatļauja, jo būvniecības iecerei nebija izstrādāts detālplānojums.2 ...

Edgars Hercenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par PVN atskaitīšanas tiesību atteikumu pēc Forvards V lietas iznākuma

21. Oktobris 2014 • NR. 41 (843)

Ievads Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrā par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) direktīvas1 interpretāciju jānodala divi gadījumi, kad jāatsaka PVN atskaitīšanas tiesības: atbilstoši dalībvalsts praksei darījums jāuzskata par faktiski nenotikušu rēķina izsniedzēja pretlikumīgās vai krāpnieciskās rīcības dēļ (1)2 vai preču piegāde faktiski nav notikusi (2).3 Otrais gadījums ir apskatīts EST judikatūrā, sākot no ...

Leila Neimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības līdzdalības paradigma ietekmes uz vidi novērtējuma procesā

23. Septembris 2014 • NR. 37 (839)

Sabiedrības līdzdalība ir viens no vides aizsardzības instrumentiem. Sabiedrības līdzdalība kā nepieciešama procesa sastāvdaļa vides tiesību normās galvenokārt ir noteikta teritorijas plānojumu izstrādāšanas gaitā, būvniecības procesā, dabas aizsardzības plānu pieņemšanā, piesārņojuma atļauju izsniegšanas vai pārskatīšanas gadījumos, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā. Sabiedrības līdzdalība ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā nodrošina vides aizsardzības efektivitātes paaugstināšanu un tāda lēmuma, kas atbilst sabiedrības interesēm, pieņemšanu. Līdzdalības demokrātija, kas Latvijā tiek īstenota, lielā mērā pateicoties nevalstisko organizāciju aktivitātēm, ir balsts dažādo interešu saskaņošanai vides jomā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Reprezentācijas izdevumu vērtējums; pretpienākums, kas uzskatāms (nav uzskatāms) par atlīdzību

9. Septembris 2014 • NR. 35 (837)

Braucieni, kuros dodas uzņēmējsabiedrības amatpersonas kopā ar klientiem, var tikt atzīti gan par tādiem, kas saistīti ar prestiža celšanu un tātad uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem, gan par tādiem, kas atzīstami par atpūtas braucieniem. Tas atkarīgs no pierādījumiem, ko nodrošina nodokļu maksātājs. Biznesa attiecībās pateicība par sadarbību parasti "iet roku rokā" ar vēlmi turpināt biznesa attiecības. Kaut arī teorētiski dāvinājumi tiek veikti brīvprātīgi, patiesībā tie ietver pienākumu dot un pienākumu atlīdzināt. Gadījumos, kad līgumā ietvertā pretpienākuma izpilde faktiski neprasa izdevumus (piemēram, norādot mājaslapā finansētāja logo vai ietverot finansētāja nosaukumu pasākuma nosaukumā), ir darbības, kuras nav uzskatāmas par atlīdzību. Savukārt gadījumos, kad pretpienākuma izpilde prasa papildu izdevumus, ir darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Ja ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību, nav pamata ziedotos finanšu līdzekļus atzīt par ziedojumu tādā daļā, kādā nav noteikts pretpienākums. Nodokļu administrācijas uzdevums ir kontrolēt nodokļu maksāšanas pienākuma pareizu izpildi, nevis veikt nodokļu maksātāja nodokļu aprēķina korekcijas. ...

Elīna Semeņuka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas tiesības pašvaldības teritorijas plānošanas procesā: likums un prakse

2. Septembris 2014 • NR. 34 (836)

Personas tiesību īstenošana ir teritorijas plānošanas procesa leģitimitātes garantija. Parasti personu tiesības teritorijas plānošanas procesā tiek iedalītas trijās daļās: 1) tiesībās iegūt informāciju; 2) tiesībās līdzdarboties; 3) tiesībās rosināt pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentu1 tiesiskuma kontroli.2 Līdz šim Latvijas tiesību literatūrā ir maz analizētas personas tiesības ierosināt pašvaldības teritorijas plānošanu. Minētās tiesības varētu uzskatīt par līdzdalības tiesību paveidu, taču šā raksta ietvaros autore tiesības ierosināt teritorijas plānošanu izdala atsevišķi. ...

Sandra Vīgante

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbildība, pildot starptautisko līgumu saistības

2. Septembris 2014 • NR. 34 (836)

Raksta mērķis ir skaidrot un vēlreiz uzsvērt, ka starptautisko līgumu saistību izpilde ir jebkuru publisko tiesību subjektu, ne tikai Ministru kabineta pienākums. Rakstā iztirzāta valsts un amatpersonu atbildība, pildot starptautiskus līgumus, un skaidrots jēdziena "valsts" tvērums starptautiskajās, tajā skaitā Eiropas Savienības, tiesībās. Tāpat rakstā runāts par pašvaldību vietu un lomu vienotā valsts pārvaldes sistēmā un pašvaldību atbildību un pienākumiem, pildot starptautiskos līgumus. Raksta beigās skaidrota valsts rīcība starptautiska strīda gadījumā. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personiskā kaitējuma atlīdzinājums juridiskai personai administratīvajā procesā

26. Augusts 2014 • NR. 33 (835)

Raksta mērķis ir pilnveidot izpratni par juridiskai personai nodarītā personiskā kaitējuma atlīdzināšanu administratīvajā procesā. Tāpat rakstā tiks pamatots, kādēļ administratīvajā procesā nav nepieciešams atsevišķi izšķirt morālo kaitējumu kā personiskā kaitējuma veidu. ...

Sandis Bērtaitis, Artūrs Caics

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Enerģijas ražošanas atbalsta sistēmas tiesiskie aspekti

8. Jūlijs 2014 • NR. 26 (828)

Atbilstoši uzņemtajām starptautiskajām saistībām1 un nacionālās politikas mērķiem Latvijā enerģētikas jomā ir ieviesti vairāki atbalsta mehānismi, kas veicina enerģijas ražošanu koģenerācijas2 procesā un no atjaunojamiem energoresursiem.3 Būtiskākie no šiem atbalsta mehānismiem ir elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Šajā publikācijā autori sniegs plašāku ieskatu šo abu enerģijas ražošanas atbalsta mehānismu tiesiskajā regulējumā un darbībā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Lemj, kā efektīvāk izmeklēt sūdzības par valsts amatpersonu iespējamu vardarbību

1. Jūlijs 2014 • NR. 25 (827)

Pirms pāris nedēļām, 17. jūnijā, Ministru kabinets pieņēmis zināšanai Tieslietu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par gadījumiem, kad konstatēti pārkāpumi sūdzību par iespējamu vardarbību, ko izdarījušas valsts amatpersonas, pildot dienesta pienākumus, efektīvā izmeklēšanā. Tēmas kontekstā valdības sēdes protokollēmumā ietverti no minētā ziņojuma izrietoši priekšlikumi situācijas pilnveidei.1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa – neapgūta apbūves zeme – noteikšana

17. Jūnijs 2014 • NR. 24 (826)

Gadījumā, kad zemi nav iespējams faktiski apbūvēt, iekams pašvaldība neveic no tās atkarīgas darbības plūdu riska novēršanai (neizveido vai neuztur attiecīgas hidrotehniskas iekārtas vai būves), nav pamata uz šo zemes vienību attiecināt tādu pašu lietošanas mērķi, kā uz pilnvērtīgu apbūves zemi. Lēmuma par lietošanas mērķa maiņu pieņemšanā pašvaldība nav saistīta ar noteiktu termiņu. Liegums pēc viena mēneša termiņa mainīt neatbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi nonāktu pretrunā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma mērķim nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju. ...

Anda Smiltēna, Natālija Laveniece-Straupmane, Ilze Andruškina, Jolanta Gaijsa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvo pārkāpumu joma uz pārmaiņu sliekšņa

10. Jūnijs 2014 • NR. 23 (825)

Šā gada 22. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums"1 (turpmāk – likumprojekts), ar ko paredzēts aizstāt 1984. gadā pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – kodekss). Jaunā likuma nepieciešamība jau ir kļuvusi aksiomātiska. Kodeksa regulējums ir attīstījies samērā stihiski – atsevišķi jautājumi tika sakārtoti, atceļot vecos un ieviešot jaunus tiesību institūtus, taču sistēma kopumā netika pārskatīta. Kodeksā bieži izdarītie grozījumi kļuva par iemeslu interpretācijas un piemērošanas problēmām. Tādēļ Tieslietu ministrija ir uzsākusi ievērojamu reformu, kas ir vērsta uz administratīvo sodu sistēmas un administratīvo pārkāpumu procesa sakārtošanu. Šī reforma tiek īstenota vairākos posmos. Būtiskas izmaiņas tika ieviestas jau 2012. gada 1. jūlijā, kad spēkā stājās apjomīgi grozījumi kodeksā, kuru mērķis bija nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietu pakļautības maiņu. Ar 2012. gada 1. jūliju administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tika nodota no administratīvajām tiesām vispārējās jurisdikcijas tiesām un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā sāka piemērot kriminālprocesuālos principus. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Lēmumi par administratīvā soda piemērošanu būs kvalitatīvāki

10. Jūnijs 2014 • NR. 23 (825)

Tuvojas diena, kad Latvijā atteiksimies no likuma, kurš pieņemts vēl Padomju Savienības laikā, proti, no 1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Tomēr tas notiek tikai 2014. gadā, un jaunais tiesiskais regulējums varētu stāties spēkā tikai 2017. gadā. "Jurista Vārds" aicināja tieslietu ministri Baibu Broku uz interviju, lai izjautātu par Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu un tā tapšanas gaitu – kādas bija grūtības un kāds labums būs no jaunā regulējuma. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Informācija

Likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums"

10. Jūnijs 2014 • NR. 23 (825)

Likumprojekts1 A SADAĻA Administratīvo pārkāpumu pamatnoteikumi 1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt efektīvu administratīvo pārkāpumu procesu, īstenojot noteikto sodu piemērošanu bez neattaisnotas iejaukšanās personas pamattiesībās, un panākt tiesisko ...

žurnāls / Tiesību politika

Apjomīga atskaite un turpmākie darbi administratīvā sloga mazināšanā un efektīvākā valsts pārvaldes darbībā

27. Maijs 2014 • NR. 21 (823)

Pagājušās nedēļas – 20. maija – sēdē Ministru kabinets uzklausīja Valsts kancelejas ziņojumu par ministriju un to padotības iestāžu pārskatiem attiecībā uz 2013. gada otrajā pusgadā paveikto atbilstoši iepriekš izvirzītajiem mērķiem administratīvā sloga mazināšanā un valsts pārvaldes efektīvākā darbībā. Dzirdētā kontekstā Ministru prezidente Laimdota Straujuma valdības sēdē veltīja kritiku vairākām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, uzsverot, ka "nevar atrakstīties, ka normatīvie akti to neparedz. Nedrīkst sūtīt cilvēkus no vienas iestādes uz otru. Cik gadus mēs runājam, ka nedrīkst prasīt izziņas, kas ir citas iestādes rīcībā". ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dienestpersonas pārcelšanas tiesiskuma pārbaude tiesā

20. Maijs 2014 • NR. 20 (822)

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesnesis A. Guļāns, tiesnese V. Kakste, tiesnesis J. Neimanis, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz O.R. pieteikumu par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres 2012. gada 13. janvāra lēmuma atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar Iekšlietu ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 29. janvāra spriedumu. ...

Edgars Hercenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par likuma atrunas principa teorētiskajiem aspektiem

20. Maijs 2014 • NR. 20 (822)

Līdzšinējā likuma atrunas principa koncepcija neatbild uz jautājumu, ko darīt situācijās, kad pastāv nepieciešamība steidzami aizsargāt sabiedrības intereses, bet iestādei likumos tiešā tekstā nav noteiktas pilnvaras ierobežot privātpersonu, kuras rīcība kaitē sabiedrībai. Kā pieturas punkti diskusijai publikācijā1 galvenokārt izmantoti Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (Senāts) nolēmumu, Vācijas valststiesību teorijas un Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas judikatūras atziņas. ...

Artūrs Gurskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts valodas lietojuma nozīme valsts un pašvaldību uzņēmumos

6. Maijs 2014 • NR. 18 (820)

Raksta mērķis ir ieskicēt iespējamās neskaidrības un palīdzēt izvairīties no valsts valodas lietojuma pārkāpumiem valsts un pašvaldību uzņēmumu darbībā, kas saistās ar sabiedrības informēšanu. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atlīdzības likuma 21. panta trešās daļas normas interpretācija tiesu praksē

8. Aprīlis 2014 • NR. 14 (816)

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 21. panta trešā daļa nosaka, ka karavīram, kurš, pildot militāro dienestu, ir saslimis, pēc ārstēšanās atzīts par turpmākajam aktīvajam dienestam nederīgu un tāpēc pirms dienesta (līguma) termiņa beigām atvaļināts no profesionālā dienesta, izmaksā vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. ...

Valts Stūrmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ļaunprātīga izmantošana

18. Februāris 2014 • NR. 7 (809)

Nodokļu tiesības nav saistījušas būtisku Latvijas juristu ievērību, un publiskajā telpā nenotiek diskusijas par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu revīzijas (audita) praksi un tiesu nolēmumiem, kas skar pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Tādēļ šī raksta mērķis ir caur tiesību zinātnes prizmu rosināt diskusiju par Latvijas PVN sistēmas problemātiku. ...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Uzņēmumu reģistrs, Jurista Vārds

žurnāls / Numura tēma

Kā darbojas administratīvās tiesas: valsts pārvaldes iestāžu un advokātu viedoklis