Tiesību nozaru katalogs: Administratīvās tiesības un process

Prasījums par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Administratīvā procesa likuma 184. pants paredz pieteikuma priekšmetus jeb prasījumus, par kuriem var iesniegt pieteikumu administratīvajā tiesā. Tostarp tiesā var iesniegt pieteikumu par administratīvo aktu. Taču pieteikuma priekšmets nav pats administratīvais akts kā tāds. Tiesai izsakāms prasījums par noteikta veida tiesisku seku radīšanu. ...

Inga Bērtaite

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas normās par atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Rakstā aplūkoti grozījumi Administratīvā procesa likumā,1 kas attiecas uz procesa dalībnieka atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas. Izmaiņas attiecas, pirmkārt, uz tā dēvētā 29. panta subjekta atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas, otrkārt, personas automātisku atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, un, treškārt, personas atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas, pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmumu, it īpaši kontekstā ar tā dēvētajiem traucējošajiem prāvniekiem. ...

Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Valsts nodeva un drošības nauda, tās atmaksa un atlīdzināšana

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar Administratīvā procesa likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, ir grozītas likuma normas, kas regulē to, par kādām darbībām maksājama valsts nodeva un drošības nauda, šo maksājumu apmēru, kā arī to atmaksu un valsts nodevas atlīdzināšanu. ...

Anda Smiltēna

žurnāls / Numura tēma

Mūsdienīga saziņa tiesvedības procesā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar pēdējiem grozījumiem Administratīvā procesa likumā ir mēģināts risināt saziņas jautājumus administratīvā procesa ietvaros. Tiesas, iestādes un procesa dalībnieku savstarpējas saziņas jautājums arvien ir lieta, kam redzama ne tik daudz juridiskā nozīme, kā tīri praktiskā nozīme. Iespēja uzlabot un padarīt efektīvāku savstarpējo saziņu aizvien ir iespēja uzlabot kopējo administratīvā procesa ātrumu un efektivitāti. Pēdējo 15 gadu tendences saziņā ir vērstas uz plašāku elektroniskās saziņas iespēju. Ja vēl pirms 15 gadiem elektroniskā pasta izmantošana bija samērā inovatīva iespēja, tad šobrīd elektroniskās saziņas kanālu klāsts paliek aizvien plašāks un plašāks. Arī valsts ir ieguldījusi ievērojamas pūles, lai izveidotu informācijas sistēmas, kurās var gan glabāt informāciju, gan izmatot šīs sistēmas saziņai. ...

Ieva Višķere

žurnāls / Numura tēma

Par tiesvedības regulējumu pēc Administratīvā procesa likuma grozījumiem

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Grozījumi saistībā ar atteikšanos pieņemt pieteikumu un tiesvedības izbeigšanu lietā (191. un 283. pants) Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, Administratīvā procesa likumā veiktas vairākas izmaiņas 191. pantā, kurā regulēts pieteikuma nepieņemšanas pamats un kārtība, kā arī vienlaikus veikti korespondējošie grozījumi 283. pantā, kurā regulēta kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā. Kā jaunums ...

Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Procesuālā dokumenta kopsavilkums

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, papildināta Administratīvā procesa likuma 77. panta pirmā daļa, 186. panta pirmā daļa, 203. panta otrā daļa, 292. panta ceturtā daļa, 318. panta trešā daļa, 331. panta piektā daļa. Papildinājumi paredz, ka gadījumā, ja procesuālajā dokumentā (administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumā, pieteikumā, atbildētāja paskaidrojumā, apelācijas sūdzībā, blakus sūdzībā, kasācijas sūdzībā) ietvertais pamatojums ir apjomīgs (garš), iestāde vai tiesnesis var lūgt attiecīgajam procesa dalībniekam iesniegt tā kopsavilkumu. ...

Inga Bērtaite

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas normās par trešajām personām

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā1 (turpmāk – grozījumi), attiecībā uz trešajām personām ieviestas vairākas izmaiņas. Pirmkārt, sistēmiski sakārtots līdzšinējais regulējums. Ar grozījumiem vispārējais regulējums par trešajām personām apkopots Administratīvā procesa likuma2 28. pantā, 146. pantā atbilstoši šā panta nosaukumam un vietai likumā atstājot tikai normas par trešo personu tiesībām un pienākumiem administratīvajā procesā tiesā, savukārt 204. panta piektā un sestā daļa ir svītrota. Otrkārt, ar grozījumiem precizēts līdzšinējais regulējums, proti, nepieciešamība pamatot lūgumu par trešās personas pieaicināšanu attiecināta arī uz administratīvo procesu iestādē, kā arī konkretizēts, kas var pārsūdzēt lēmumu par trešās personas statusa atņemšanu. Treškārt, ar grozījumiem pilnveidots regulējums par konkrēti neidentificētu personu pieaicināšanu trešās personas statusā, paredzot šādu personu pieaicināšanas kārtību un tiesiskās sekas, ja personas noteiktajā termiņā neizmanto savas tiesības lūgt pieaicināt sevi trešās personas statusā. Ceturtkārt, pilnveidota kārtība pārstāvja noteikšanai gadījumā, ja lietā ir daudz trešo personu ar identisku subjektīvo publisko tiesību aizskārumu. Precizēta arī terminoloģija – vairs nav dalījuma "trešās personas pieaicināšana" un "trešās personas pielaišana", to vietā lietojams viens jēdziens "pieaicināšana". Rakstā grozījumi aplūkoti hronoloģiskā secībā, norādot arī tiesu prakses atziņas, kas attiecībā uz aplūkotajām normām ir aktuālas arī pēc grozījumiem. ...

Anda Smiltēna

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas juridiskās palīdzības nodrošinājumā administratīvajā procesā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Kopš 2017. gada 1. marta izdarītas būtiskas izmaiņas Administratīvā procesa likuma 18. pantā, kurš šobrīd izteikts šādā redakcijā: "18. pants. Administratīvā procesa izdevumi un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība (1) Administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. (2) Par administratīvo procesu tiesā maksā valsts nodevu un drošības naudu šā likuma 13. nodaļā noteiktajā kārtībā un ...

Edvīns Danovskis

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas normās par administratīvo procesu iestādē

1

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Likumu vajag izprast un pareizi piemērot, bet grozīt tikai tad, kad bez grozījumiem dzīvot kļūst grūti Septītie grozījumi Administratīvā procesa likumā pārsvarā skar administratīvo procesu tiesā, taču vairākas izmaiņas ietvertas arī normās, kuras regulē administratīvo procesu iestādē. Apsveicami, ka grozījumi Administratīvā procesa likumā notiek reti, jo par nozari atbildīgā Tieslietu ministrija likumprojektus par grozījumiem Administratīvā ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Atsevišķas piezīmes par grozījumiem Administratīvā procesa likumā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

2017. gada 2. februārī tika pieņemts un 1. martā stājās spēkā likums "Grozījumi Administratīvā procesa likumā".1 Šā raksta un šajā numurā iekļauto rakstu mērķis ir iepazīstināt izdevuma "Jurista Vārds" lasītājus ar minētajiem grozījumiem, vēršot uzmanību uz konkrētu grozījumu mērķiem un būtību, kas izkristalizējušies likumprojekta izstrādes gaitā. ...

Ekonomikas ministrija, Valsts Ieņēmumu dienests, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvalde, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests

žurnāls / Numura tēma

Licencēšanas kārtība saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Vairākām valsts iestādēm, kuras izsniedz atļaujas un licences, lūdzām skaidrojumu par pastāvošo kārtību saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju. Ekonomikas ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldei, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts vides dienestam lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Vai un cik bieži komersanti vēršas ar jautājumiem par licences/atļaujas darbību reorganizācijas sakarā? 2. Vai normatīvie akti paredz automātisku, paātrinātu vai vienkāršotu licencēšanu/atļauju izsniegšanu gadījumā, ja notiek licences vai atļaujas turētāja reorganizācija (piemēram, licences vai atļaujas turētājs tiek sadalīts divās jaunās kapitālsabiedrībās, bet pats beidz pastāvēt, un viena jaunā sabiedrība pilnībā pārņem licencēto saimniecisko darbību)? 3. Ja atbilde uz otro jautājumu ir negatīva, vai tas nozīmē, ka komersantam uz licences vai atļaujas saņemšanas laiku ir jāaptur sava saimnieciskā darbība? 4. Kā praksē šis jautājums tiek risināts? Vai iestāde piedāvā kādus risinājumus? 5. Vai ir kādi ieteikumi komersantiem, kas plāno veikt reorganizāciju, un kas varētu palīdzēt to izdarīt bez pārtraukumiem saimnieciskajā darbībā? ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības pienākums sakārtot vai nojaukt bīstamu būvi

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Būvniecības likuma 21. panta devītā un desmitā daļa pamatā ir vērstas nevis uz tās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, kuras īpašumu apgrūtina vai kaut kādā veidā skar attiecīgās būves, bet aizsargā plašāku personu loku un būtībā ir vērstas uz visas sabiedrības interešu aizsardzību (tostarp noteiktos apstākļos vidi būtiski degradējošas vai vides stāvokli apdraudošas būves nojaukšana var tikt skatīta arī kā vides tiesību jautājums). Konstatējot, ka būve sava tehniskā stāvokļa dēļ ir kļuvusi bīstama, pašvaldībai ir jāreaģē un jāpieņem lēmums, ar kuru būves īpašniekam tiek uzdots būves sakārtot (sliktākajā gadījumā – nojaukt). Pienākums valsts pārvaldei, tostarp pašvaldībai, novērst apdraudējumu, izriet no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz dzīvību un veselību. Ne lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, ne arī tā tūlītēja neizpildīšana no būves īpašnieka puses nevar būt šķērslis īpašuma sakārtošanai, lai novērstu apdraudējumu. ...

Arnis Zelčs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pieredzes resursi būvuzņēmumu grupās iepirkumu tiesību kontekstā

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Pieredzes apvienošanai ir būtiska nozīme būvdarbu publiskās un privātās sadarbības procedūrās. Empīriski šāds būvuzņēmumu sadarbības modelis vairo konkurenci būvniecības konkursos. Pieredzes apvienošana nodrošina vairāk pretendentu, lielāku konkurenci un konkursu pārraudzību. Rezultāts ir likumsakarīgs – zemākas cenas. Šī klasiskā atziņa attiecas gan uz publisko un privāto partnerību, gan uz konvencionāliem iepirkumiem Publisko iepirkumu likuma1 (turpmāk – Iepirkumu likums) izpratnē. Rakstā paustais viedoklis ir koncentrēts uz pieredzes kopīgošanu praksē būvdarbu publisko iepirkumu procedūrās. Proti, konkursos, kuros būvuzņēmumi apvieno pieredzi saskaņā ar Iepirkumu likuma 42. panta trešo daļu.2 Šobrīd varētu būt pamats uzskatīt, ka šo normu piemēro neatbilstoši tās mērķim iepirkumos, kuros piedalās vairāki saistīti būvuzņēmumi – to grupas.3 Noslēguma sadaļā koncentrēts komentārs sniegts par atbilstošu tiesību normu Publisko iepirkumu likumā, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. martā.4 Raksta mērķis ir sniegt viedokli par pieredzes kopīgošanas strīdu risināšanu iepirkumu tiesībās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jēdziens “darba pienākumu pildīšana ārpus noteiktā darba laika”

7. Februāris 2017 /NR. 6 (960)

Lai darbinieks varētu tikt uzskatīts par tādu, kas ir tā darba devēja rīcībā, šim darbiniekam ir jābūt nostādītam situācijā, kurā viņam juridiski ir pienākums ievērot sava darba devēja instrukcijas un strādāt tā labā. Tādējādi, lai atzītu, ka persona pildījusi darba pienākumus, ne vienmēr ir jākonstatē tieša pienākumu izpilde. Noteicošais faktors ir tas, ka darbinieks ir spiests fiziski atrasties darba devēja noteiktajā vietā un būt pieejams darba devējam, lai vajadzības gadījumā varētu uzreiz sniegt attiecīgos pakalpojumus. ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja

1

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

Pēc aptuveni gadu ilgas izpētes un sagatavošanas darba pirms pāris nedēļām plašākai auditorijai tika prezentētas Tieslietu ministrijas izstrādātās administratīvo līgumu slēgšanas vadlīnijas. Konkrētāk – tās sagatavojušas Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna un Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Guna Kukle. Autores vadlīniju sagatavošanas procesā ir apzinājušas, ka, neraugoties uz minētā tiesību institūta ietveršanu normatīvajos aktos jau vairāk nekā desmit gadus, šāda līguma slēgšana starp privātpersonu un valsts iestādi praksē nenotiek bieži un, šķiet, līdz šim nav pienācīgi novērtēta. Tādēļ nelielā sarunā ar A. Smiltēnu "Jurista Vārds" rod atbildes uz jautājumiem, vai un kam var kalpot administratīvais līgums un tā noslēgšanas procesa atvieglošanai paredzētās vadlīnijas. ...

Artūrs Gurskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izslēgšana par iepriekš nepildītiem līgumiem publiskajos iepirkumos

24. Janvāris 2017 /NR. 4 (958)

Dzirdot vārdus "melnais saraksts", cilvēkiem nereti rodas asociācijas ar sarakstu, kurā ir iekļautas noteiktas personas, kuras kaut ko ir pārkāpušas un kurām līdz ar to ir liegta dalība konkrētos pasākumos vai liegts veikt konkrētas darbības. Šāds piegādātāju melnā saraksta institūts, kas ierobežo riskantu piegādātāju dalību publiskajos iepirkumos, ir izveidots un jau darbojas Lietuvas publisko iepirkumu reglamentējošajos tiesību aktos. Par to rakstīju iepriekšējā publikācijā "Direktīvas 2014/24/ES pārņemšana Latvijā un Lietuvā". Lietuvas tiesību aktos piegādātāju melnā saraksta institūts pastāv kopš 2016. gada 1. janvāra. ...

Edgars Pastars, Sandija Novicka, Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iestāžu vadlīnijas – labā prakse vai likuma atrunas principa pārkāpums

4

24. Janvāris 2017 /NR. 4 (958)

Ņemot vērā dzīves gadījumu sarežģītību un atšķirību, ārējie normatīvie akti nekad nebūs tik skaidri, lai tie paredzētu visu, ko lasītāja acij kārotos redzēt. Lai ikvienam tiesību normas adresātam būtu saprotams, kā šis akts ietekmēs viņa pienākumus vai tiesības, iestādes aizvien biežāk izmanto iespēju sniegt papildu paskaidrojumus, izdodot iekšējos normatīvos aktus, ar kuriem skaidro ārējo normatīvo aktu piemērošanu, – vadlīnijas, ieteikumus, metodiskos norādījumus, kurus šā raksta ietvaros apzīmēsim par vadlīnijām. ...

Edvīns Danovskis

žurnāls / Numura tēma

Tiesu prakse lietās par administratīvās atbildības piemērošanu juridiskajām personām un to valdes locekļiem

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Šajā pētījumā atspoguļota tiesu prakse par juridiskās personas un tās valdes locekļa administratīvo atbildību. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai juridiskās personas un tās valdes locekļu administratīvās atbildības regulējums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) ir pietiekams un vai tā piemērošana tiesās ir konsekventa. ...

žurnāls / Numura tēma

Plānotās izmaiņas administratīvo pārkāpumu tiesībās: par un pret

1

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Saeima otrajā lasījumā ir pieņēmusi jauno Administratīvo pārkāpumu procesa likumu (APPL), un tas tiek sagatavots izskatīšanai trešajā galīgajā lasījumā nākamā gada sākumā. Galvenās plānotās izmaiņas administratīvo pārkāpumu tiesībās ir sodu reforma; procesuālo normu pārskatīšana, vienotas juridiskās terminoloģijas un izpratnes nodrošināšana; dažādi jaunievedumi, normas saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem un piemērojamo sodu apmēru. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību, ņemot vērā paredzamās nozīmīgās izmaiņas administratīvo pārkāpumu tiesībās, tematiskajā numurā publicējam aptauju. Dažādām institūcijām Rīgā un Latvijas lielāko pilsētu pašvaldībām lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem. 1. Vai jaunais APPL padarīs administratīvo pārkāpumu procesu vienkāršāku un saprotamāku? Lūdzam minēt procesuālas problēmas, ar kurām praksē ir nācies saskarties un kuras varētu atrisināt jaunais likums. 2. Vai administratīvos pārkāpumus regulējošo normu pārnešana uz nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem atvieglos vai, tieši pretēji, apgrūtinās personu iespējas šīs normas atrast un ar tām iepazīties? 3. Kā jūs vērtējat administratīvo pārkāpumu sodu reformu? Vai un kā tā ietekmēs sodu piemērošanas praksi par iestādes / institūcijas uzraudzītajā nozarē izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem? ...

Inga Bite

žurnāls / Numura tēma

Jauns administratīvo pārkāpumu process: vai labāks?

3

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Šā gada 6. oktobrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Administratīvo pārkāpumu procesa likuma (APPL) projektu.1 Likumprojektam uz otro lasījumu tika iesniegti un izskatīti 209 priekšlikumi, un pēc atbalstīšanas pirmajā lasījumā 2014. gada 13. novembrī tas gandrīz divus gadus Saeimā tika gatavots izskatīšanai otrajam lasījumam Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Ko sagaidīsim no topošā Administratīvo pārkāpumu procesa likuma

17

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Viens no senākajiem, vēl padomju laika likumiem, kas arī šobrīd turpina samērā veiksmīgi darboties, ir 1984. gadā pieņemtais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK). Ilgais spēkā esamības periods ir nodrošinājis, ka administratīvās lietvedības procesuālo pusi samērā labi pārzina ne tikai juristi. Taču par to, kas kurā brīdī skaitās pārkāpums un kāds sods par to draud, cilvēks bieži vien uzzina tikai tad, kad kāda valsts vai pašvaldības amatpersona laipni norāda, ka nāksies sastādīt protokolu. Diemžēl. Pat juristiem ne vienmēr pietiek uzmanības izsekot kodeksa grozījumiem, jo Saeimā šis likums visu laiku ir "atvērts", proti, tiek apspriests kārtējais vai pat vairāki grozījumi. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Intervija

Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma

8

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Nozīmīga loma Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta izstrādē un virzībā ir bijusi Tieslietu ministrijai, kura visdziļāk ir pētījusi visas problēmas, kas saistītas ar spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – LAPK) gan attiecībā uz procesu, gan uz sodu piemērošanu un izpildi, kā arī sistēmu un tās mērķiem kopumā. Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna intervijā žurnālam "Jurista Vārds" izsmeļoši stāsta par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas administratīvo pārkāpumu tiesībām – tostarp par administratīvo pārkāpumu tiesību attīstības vēsturi un nākotnes perspektīvām. Ņemot vērā to, ka administratīvo pārkāpumu tiesības Latvijā līdz šim ir maz pētītas un diskutētas, šī intervija noteikti dos milzīgu un neatsveramu pienesumu Latvijas administratīvo pārkāpumu tiesību jomai. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Numura tēma

Jauna sega “salāpītā lupatu deķa” vietā

4

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas ir darīts viss, lai atjaunotu arī Latvijas tiesību sistēmu – izveidota tiesu sistēma, atjaunots Civillikums, izdoti daudzi jauni likumi un Ministru kabineta noteikumi utt. Turklāt ir notikusi ne tikai Latvijas tiesību sistēmas atjaunošana, bet arī attīstīšana, sekojot mūsdienu nepieciešamībām un situācijas maiņai, pieņemot pavisam jaunus likumus vai grozot esošos likumus. Šīs kopējās, visnotaļ pozitīvās ainas vidū izceļas divi likumi – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) un Latvijas Sodu izpildes kodekss –, kam līdz šim savā ziņā ir izdevies izsprukt šīm pārmaiņām. ...

Hennings Jensens

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būvniecības tiesības Vācijā

3

1. Novembris 2016 /NR. 44 (947)

Vācijas būvniecības nozare un būvniecības tirgus aug – tādēļ aug arī interese par būvniecības darbu veikšanas iespējām šajā valstī. Tas attiecas gan uz tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēl tikai apsver iespēju darboties Vācijas tirgū, gan arī tādiem, kuri šo soli jau ir spēruši. Šī iemesla dēļ ir svarīgi saprast dažādus juridiskas dabas jautājumus, kuri ir saistīti ar attiecīgās ieceres realizēšanu praksē. Šis raksts ieinteresētiem juristiem un būvuzņēmējiem sniegs pārskatu par jautājumiem, kas saistīti gan ar publiskajām būvniecības tiesībām un būvniecības līgumtiesībām, gan arī ar sociālās apdrošināšanas tiesībām un darba likumiem. Raksts arī aplūkos, kādā veidā darba iespējas Vācijā ietekmēs plānotās tiesību aktu izmaiņas būvniecības jomā,1 kuru pieņemšana tiek plānota 2017. gadā. ...

Sannija Matule

žurnāls / Juridiskā literatūra

Pirmās nepieciešamības prece administratīvajās tiesībās

20. Septembris 2016 /NR. 38 (941)

2016. gada 9. septembrī Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā ar pasākuma vadītāja Gunāra Kusiņa tematikai piemeklētajiem ievadvārdiem notika "nekad, nevienam un nekur nepārsūdzamā akta" – mācību grāmatas "Administratīvās tiesības" – svinīgā atvēršana. Tās autori – Jautrīte Briede, Anita Kovaļevska un Edvīns Danovskis – ir ne tikai LU Juridiskās fakultātes mācībspēki, bet arī praktiķi, līdz ar to labi pārzina aprakstāmo "drēbi" no abām pusēm. Savukārt uz grāmatu kā patiesu nepieciešamības preci studentu aprindās norāda fakts, ka tās pirmais eksemplārs no LU daudznozaru bibliotēkas jau ir nozagts. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Intervija

Normatīvo aktu tuvināšana darīs ērtāku preču zīmju reģistrāciju un aizsardzību

23. Augusts 2016 /NR. 34 (937)

Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā "Jurista Vārda" tieslietu redaktorei Vijai Kalniņai 2015. gada 16. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādātā redakcija), kura, salīdzinot ar iepriekšējo direktīvu, paredz plašāku jautājumu klāstu, kurā dalībvalstīm ir jāunificē savi normatīvie akti preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības jomā. Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā žurnālam "Jurista Vārds" stāsta par direktīvas tapšanas iemesliem, galvenajām izmaiņām un priekšrocībām, ko jaunais regulējums dos uzņēmējiem. D. Liberte intervijā atklāj gan jautājumus, par kuriem dalībvalstu starpā ir bijis grūti panākt vienošanos, gan arī par Latvijai nepierastiem jaunievedumiem, ko paredz direktīva, savu stāstījumu ilustrējot ar interesantiem piemēriem no prakses. ...

Elīna Grigore-Bāra

žurnāls / Numura tēma

Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskām vajadzībām pret atlīdzību

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā ir risināma fundamentāla tiesību filozofijas problēma – attiecības starp privātpersonu un valsti jeb individuālām un kolektīvām interesēm. Dažādos tiesību vēstures periodos īpašuma piespiedu atsavināšanas institūts atspoguļojis atšķirīgas indivīda un sabiedrības vērtībattiecības. Kādā laika posmā par prioritāti tika atzīta individuālo tiesību uz privātīpašumu aizsardzība, citā tika dota priekšroka pēc iespējas ērtākai un efektīvākai sabiedrības vajadzību īstenošanai. ...

Leila Neimane, Edmunds Kance, Ilva Rudusa

žurnāls / Numura tēma

“Rail Baltica” ietekme uz vidi un vides ietekme uz šo projektu

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" ir Eiropas transporta tīkla (TEN-T) sastāvdaļa, un tā vispārīgais normatīvais regulējums ir ietverts Līguma par Eiropas Savienības darbību 170.–172. pantā. Nacionālā mērogā tas ir līdzšinējā vēsturē vērienīgākais projekts, kuram ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Raksta1 autori vēlas pievērst sabiedrības uzmanību tiem šī projekta īstenošanas aspektiem, kuriem sabiedriskajā telpā salīdzinājumā ar īpašumtiesību, tā finansēšanas un arī pēdējā laikā publiski izskanējušajiem īstenotāju strīdu jautājumiem diemžēl ir ticis veltīts daudz mazāk uzmanības. Raksta mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā dzelzceļa līnijas projekta "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējums ir bijis vērsts tieši uz vides apsvērumu integrēšanu paredzētās darbības īstenošanā mūsdienīgā izpratnē. ...

Agnija Granžē

žurnāls / Numura tēma

Īpašuma maiņa piespiedu atsavināšanas gadījumā “Rail Baltica” ietvaros

1

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. pantu īpašniekam ir tiesības atlīdzību saņemt ne tikai naudā, bet arī prasīt atlīdzības kompensācijas vietā citu nekustamo īpašumu. 2016. gada 19. maijā Satversmes tiesā tika aktualizēts un nodots izskatīšanai jautājums par īpašnieka tiesībām piespiedu atsavināšanas ietvaros prasīt kompensāciju īpašumu maiņas veidā. Uzskatāms, ka pieprasījums pēc īpašuma maiņas piespiedu atsavināšanas grandiozā "Rail Baltica" ietvaros var strauji pieaugt atsavināšanas regulējuma nepilnību dēļ. Rakstā apskatīts, kādi piespiedu atsavināšanas juridiskie sarežģījumi liek īpašniekiem pieprasīt tieši īpašumu maiņu un kādi ir to iespējamie risinājumi. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Numura tēma

“Rail Baltica” – sabiedrības vajadzību juridiskie ietvari

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Lai no Latvijas būtu ātrs, drošs un videi draudzīgs dzelzceļa savienojums ar Eiropu, jau aptuveni 15 gadu garumā tiek strādāts pie apjomīgākā starpvalstu transporta projekta "Rail Baltica". Latvijas kontekstā šī projekta īstenošanu juristi vienlaikus var aplūkot no visdažādākajiem skatupunktiem: sākot no pamatjautājuma par to, kā samērot valsts vēlmi celt un būvēt ar individuālā īpašnieka tiesībām uz īpašumu un taisnīgas atlīdzības par tā atsavināšanu mehānismu (konkrētāk par šo aspektu Agnijas Granžē rakstā) līdz Latvijas juridiskajā literatūrā līdz šim maz attīstītās "klimata izmaiņu (pārmaiņu) tiesību" disciplīnas pieejai, kuru kopīgā rakstā pārstāv LU doktorante Leila Neimane, vides eksperts Edmunds Kance un ekonomiste Ilva Rudusa. Visbeidzot, ieskatu ekspropriācijas tiesību filozofiskajā un tiesībvēsturiskajā kontekstā šajā numurā piedāvā LU docente Elīna Grigore-Bāra. ...

Laura Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ielas kā publiskas lietas lietošanas tiesību un pamattiesību mijiedarbība

11

19. Jūlijs 2016 /NR. 29 (932)

Autore jau iepriekš "Jurista Vārdā" ir publicējusi rakstus par ielas kā publiskas lietas statusu un tās parasto, kā arī sevišķo lietošanu. Savukārt šis, tēmu noslēdzošais, raksts ir veltīts ielas lietošanas tiesību un pamattiesību savstarpējās mijiedarbības analīzei. ...

Artūrs Spīgulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem administratīvajā procesā

3

12. Jūlijs 2016 /NR. 28 (931)

No Informācijas atklātības likumā noteiktā likuma mērķa izriet vispārējais princips – personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likumdevējs nav šīs tiesības ierobežojis. Tomēr praksē administratīvā procesa dalībnieki – iestāde un indivīds – atrodas nevienlīdzīgā stāvoklī, jo iestādei parasti ir izņēmuma tiesības piekļūt visiem lietas materiāliem, savukārt ierobežojums iepazīties ar noteiktiem lietas materiāliem parasti tiek noteikts indivīdam. Šādā veidā netiek nodrošināta procesa dalībnieku procesuālā līdztiesība. Šajā rakstā aplūkots normatīvais regulējums par informācijas klasificēšanu par ierobežotas pieejamības informāciju, klasificēšanas nosacījumi un tās problemātika saistībā ar lietas dalībnieku tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem administratīvajā procesā gan iestādē, gan tiesā. Šāda pārskata rezultātā tiek sniegti arī ierosinājumi konstatēto trūkumu novēršanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kreditoru subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Ja kapitālsabiedrības darbība tiek izbeigta, nākamais loģiskais solis ir sabiedrības likvidācijas process un nepieciešamības gadījumā arī maksātnespējas process (ja ar likvidējamās sabiedrības mantu nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus). Minētie procesi ir vērsti uz sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanu. No tā secināms, ka kārtība, kas paredz pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra dot laiku likvidācijā ieinteresētajām personām iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir vērsta tieši uz kreditoru interešu aizsardzību. Kreditoru intereses vienmēr vērtējamas kā finansiālas, taču šajā gadījumā ir konstatējamas tiesību normas, kas vērstas uz šo interešu aizsardzību. Tādējādi ir atzīstamas kreditoru tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja tie uzskata, ka Uzņēmumu reģistrs lēmuma pieņemšanā nav ievērojis minēto kārtību. ...

Valentīna Šarafutdinova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cietušā institūts administratīvā pārkāpuma lietās ceļu satiksmē

1

3. Maijs 2016 /NR. 18 (921)

Šis raksts ir tapis, autorei reaģējot uz tiesas nolēmumu, ar kuru tiesa ir atzinusi transportlīdzekļa īpašnieces, kura nav vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, tiesības būt atzītai par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā, kas uzsākta pret cita transportlīdzekļa vadītāju. ...

Ilona Žavoronkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepiedzenamo nekustamā īpašuma nodokļa parādu administrēšana

20

19. Aprīlis 2016 /NR. 16 (919)

Pienācis kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) taksācijas gads. Nekustamo īpašumu īpašnieki, tiesiskie valdītāji, lietotāji saņēmuši pašvaldību izdotos administratīvos aktus – maksāšanas paziņojumus par NĪN 2016. gadam. Apzinīgākie nodokli jau samaksājuši. Tomēr ne visi NĪN maksātāji šo pienākumu veic savlaicīgi un pilnīgi. Kavējuma rezultātā rodas NĪN parāds. ...

Laura Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ielas kā publiskas lietas sevišķā lietošana

29. Marts 2016 /NR. 13 (916)

Publiskās ielas, ceļus un laukumus raksturo to pieejamība neierobežotam personu lokam un daudzslāņainais raksturs, spējot vienlaikus kalpot ne tikai ceļu satiksmei, bet arī citiem lietošanas mērķiem. Ielas1 lietošanas veidu nošķiršanai ir būtiska praktiskā nozīme, lai noteiktu, vai personas īstenotā ielas lietošanas forma vispār ir atļauta saskaņā ar normatīvo regulējumu un tiesu prakses, un doktrīnas atziņām; vai personai ir subjektīvās publiskās tiesības uz ielas izmantošanu; vai personas īstenotajai ielas lietošanas formai ir nepieciešama atļauja, kādā formā tā ir izdodama un kādi lietderības apsvērumi iestādei ir jāizdara atļaujas izdošanas procesā. Iepriekš – 2015. gada 29. septembra "Jurista Vārda" numurā – publicētajā rakstā autore jau analizēja ielas kā publiskas lietas institūta saturu un ielas parastās lietošanas aspektus, savukārt šajā rakstā un tā turpinājumā tiks pētīta ielas sevišķā lietošana un tās formas, īpašu uzmanību veltot ielu tirdzniecībai un reklāmai, kā arī vārda, reliģijas, mākslas un pulcēšanās brīvības izmantošanai ielās. ...

Jēkabs Treijs-Gigulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apskats par EST spriedumu lietā "Maxima Latvija"

1

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2015. gada 26. novembrī pieņēma spriedumu lietā C-345/14 "Maxima Latvija"1 (turpmāk – Maxima lieta). Šī lieta ierosināta pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) prejudiciālā nolēmuma lūguma par Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. panta 1. punkta interpretāciju Augstākās tiesas lietā Nr. SKA-121/2014 (Maxima pret Konkurences padomi). Rakstā autors sniegs īsu apskatu par konkurences ierobežojumu (aizliegtu vienošanos) konstatēšanu pēc vienošanās mērķa vai pēc radītajām sekām un iepazīstinās lasītājus ar EST Maxima lietā izdarītajiem secinājumiem saistībā ar LESD 101. panta 1. punkta interpretāciju. Savukārt nobeigumā tiks sniegts īss ieskats citā līdzīga rakstura lietā, kas izskatīta Augstākajā tiesā, bet kuru varētu ietekmēt EST spriedums Maxima lietā. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Informācija

Vai valstij jāaizstāvas pašai pret sevi

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

2015. gada sākumā tiesībsargs Juris Jansons veica izpēti par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nepieciešamību administratīvajā procesā. Pētījuma ietvaros tiesas, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības tika lūgtas sniegt informāciju par advokātu piesaisti iestādes interešu pārstāvēšanai administratīvajos procesos laika posmā no 2013. gada 1. jūnija līdz 2015. gada 1. janvārim, lai noskaidrotu, vai šāda iestāžu prakse ietekmē lietu izskatīšanu tiesā un vai tas var kavēt privātpersonu tiesības uz taisnīgas tiesas ievērošanu. ...

Laura Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes pie Administratīvā procesa likuma 265. panta

5

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Ar labvēlīga administratīvās tiesas sprieduma sastādīšanu pieteicējam vēl nav automātiski garantēta prasītā labuma saņemšana – vispirms ir jāsagaida sprieduma spēkā stāšanās. Tomēr nereti pat tad, ja spriedums netiek pārsūdzēts un stājas spēkā mēneša laikā pēc tā sastādīšanas, sprieduma izpilde var vairs nebūt iespējama vai arī tās novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam. Lai novērstu šādas situācijas, Administratīvā procesa likuma 265. panta pirmajā daļā regulētas pieteicēja tiesības izteikt sprieduma nekavējošas izpildes lūgumu. Šis raksts ir veltīts problemātikai saistībā ar sprieduma nekavējošas izpildes lūguma iesniegšanu un izlemšanu, aplūkojot arī Vācijas administratīvo tiesību atziņas šajā jomā. ...

Edgars Grīvnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsods par sabiedriskā transporta izmantošanu bez braukšanai derīgas biļetes

6

19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)

Lai nebūtu pārpratumu – raksta autoram nav šaubu, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošana bez biļetes ir negodprātīga rīcība, kura nav pelnījusi publisku atzinību. Līdz ar to raksta mērķis nav braukšanai sabiedriskajā transportā bez biļetes piešķirt morālu vai juridisku attaisnojumu. Tādējādi autors tikai vēlas turpināt žurnālā "Jurista Vārds" jau iepriekš sākto diskusiju1 par Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. pantā paredzētā līgumsoda samaksas pienākuma juridisko dabu un tā piemērošanas problemātiku. ...

Ieva Mažuika

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbalsta nosacījumu piemērošana pašvaldībai kā saimnieciskās darbības veicējai

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Bieži Finanšu ministrija saņem jautājumus par to, kas ir valsts atbalsts, uz ko un kādos gadījumos ir attiecināmi tā nosacījumi. Kopš nozaru ministrijas ir sākušas darbu pie dažādu ar infrastruktūrām saistītu atbalsta programmu izstrādes, valsts atbalsta jautājumi saistībā ar pašvaldību kā valsts atbalsta saņēmēju ir kļuvuši visai aktuāli. Tādēļ piedāvājam īsu ieskatu valsts atbalsta pamatjautājumos, kā arī skaidrojumu, kādos gadījumos uz pašvaldību ir attiecināms valsts atbalsta regulējums. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi

1

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...

Gvido Zemribo, Gerda Audže

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mēģinājums ierobežot advokatūras tiesības – drauds tiesiskas valsts būtībai

19

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Raksts ir komentārs par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKA-237, kurā pausta tēze: "Pacientu tiesību likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Tādējādi nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka informāciju ir pieprasījis advokāts juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros, kā pilnvarojuma apliecinājumu iesniedzot orderi, jo nav pamata prezumēt, ka klients, pilnvarojot advokātu sniegt viņam juridisko palīdzību saistībā ar medicīnas tiesību jautājumiem, automātiski ir piekritis arī savu sensitīvo datu apstrādei." ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes rīcībā esošas ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana sabiedrības interesēs

2

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Ikvienam cilvēkam saskaņā ar konstitūciju ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.1 Valsts pārvaldes atklātība, kas ietver iespēju pieprasīt (pat nenorādot izmantošanas mērķi) un iegūt no valsts pārvaldes iestādes informāciju, kas ir tās rīcībā, ir atzīta par vienu no demokrātiskas valsts administratīvo tiesību principiem. Vienlaikus šis princips pieļauj informācijas iegūšanas ierobežojumus, kas nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu leģitīmas sabiedrības intereses (valsts drošību, sabiedrisko kārtību, ekonomisko labklājību u.c.), privāto dzīvi un citas leģitīmas intereses.2 ...

Laura Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ielas kā publiskas lietas statuss un tās parastā lietošana

1

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Šajā rakstā un tam sekojošos turpinājumos tiks pētīti ielas, ceļa un laukuma lietošanas veidi, īpašu uzmanību veltot vārda, reliģijas, mākslas un pulcēšanās brīvības izmantošanai ielās, kā arī ielu tirdzniecībai un reklāmai. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību politika

Par paredzamo patvēruma lietu skaita pieaugumu administratīvajās tiesās

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir nosūtījis vēstuli valdības vadītājai Laimdotai Straujumai un Tieslietu ministrijai, vēršot uzmanību uz vairākiem problemātiskiem aspektiem, ar kuriem neizbēgami nāksies saskarties administratīvajām tiesām, palielinoties patvēruma meklētāju skaitam valstī. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Notariāta likuma 164. panta tulkojums

1

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Notariāta likuma 164. panta izpratnē par "citiem faktiskajiem izdevumiem" var tikt uzskatīti tādi izdevumi, kas ir saistīti ar konkrētā lietā veiktu darbību un ir objektīvi konstatējami. Proti, minētā norma paredz notāra tiesības prasīt tikai tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas nepastarpināti ir radušies konkrētajā lietā (piemēram, ceļa izdevumi vai izdevumi par datu pārbaudi maksas datubāzēs, ievietotajiem sludinājumiem), tādējādi novēršot to, ka zvērināts notārs klientu labā veiktus izdevumus atlīdzina no saviem līdzekļiem. Turpretim zvērināta notāra biroja uzturēšanas un labiekārtošanas izdevumus zvērinātam notāram ir jāsedz no saviem ienākumiem, proti, no amata atlīdzības. ...

Mārcis Krūmiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Individuālais paziņojums, kas skar citu personu tiesības un pienākumus

6

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Vēlme uzrakstīt šo rakstu radās pavisam nejauši. Tas notika pēc tam, kad darba procesā nācās saskarties ar problēmu, kurai pēc savas būtības nemaz nevajadzētu būt problēmai. Turpmāk tiks apskatīts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kas pēc savas būtības ir likums, kurš nosaka kārtību, kādā Latvijā esošās personas gūst visaptverošu informāciju par to tiesībām un pienākumiem. ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās

8

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Valsts pārvalde ik dienas veic darbības, kurām ir atšķirīga juridiskā nozīme – dažas no tām var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, citas – saskaņā ar kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu procesu regulējošiem tiesību aktiem, bet lielu daļu no valsts pārvaldes darbībām juridiski apstrīdēt vispār nav iespējams. Sistemātisku pārskatu par valsts pārvaldes darbībām un tās juridisko raksturojumu sniedz mācība par valsts pārvaldes darbības formām. Saskaņā ar šo mācību valsts pārvaldes darbības formas vispirms iedala darbībā publisko un privāto tiesību jomā. Valsts pārvaldes darbība publisko tiesību jomā var būt gan normatīva (piemēram, Ministru kabineta noteikumi, iekšējie normatīvie akti), gan individuāla (rīcība, kas attiecas uz noteiktu personu loku vai atsevišķu gadījumu). Savukārt individuālās pārvaldes darbības formas ir administratīvi akti, publisko tiesību līgumi, starplēmumi, iekšēji lēmumi, kriminālprocesuāli lēmumi, lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, politiski lēmumi, faktiskā rīcība un t.s. vienkāršās pārvaldes darbības. Šis raksts veltīts līdz šim maz aplūkotai un aktuālai valsts pārvaldes darbības formai – politiskam lēmumam. Raksts iecerēts kā studiju avots tiesību zinātņu studentiem, bet tajā ietvertās atziņas var noderēt arī plašākam juristu lokam. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Numura tēma

Publiskais iepirkums Latvijā: starp “gandrīz labi” un “ļoti labi”

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Publiskajam – valsts un pašvaldību – iepirkumam Latvijā ik gadu tiek izlietoti līdzekļi aptuveni 2 335 324 tūkstošu eiro apmērā, kas atbilst teju 10 procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta.1 Diemžēl šī joma sabiedrības acīs nereti ir aizdomu tīta, savukārt iepirkuma speciālistiem un valsts un pašvaldību amatpersonām, kas īsteno publisko iepirkumu, tas sagādā nopietnus profesionālus pārbaudījumus. Bez rezultāta noslēgušies vairāki lieli valsts iepirkuma konkursi, neprasmīgi sastādīti līgumi, cīņa ar konkursu uzvarētājiem par nekvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu, nepieciešamība līdz nākamajam gadam ieņemt jaunus, ES direktīvām atbilstošus likumus – šīs problēmas mudināja “Jurista Vārda” redakciju pievērsties publiskajam iepirkumam Latvijā. Tā radās doma par žurnāla speciālo laidienu, kurā būtiskākās publiskā iepirkuma problēmas klātienē apspriestu šīs nozares lietpratēji, kā arī vienkopus tiktu apkopotas publikācijas par atsevišķiem publiskā iepirkuma jautājumiem. Jāuzsver, ka redakcijas rīkotā ekspertu klātienes saruna, ņemot vērā “Jurista Vārda” profilu, apzināti nefokusējās uz acīmredzamajiem iepirkumu problēmu politiskajiem cēloņiem, bet gan uz nozares juridiskajiem, organizatoriskajiem un tiesībpolitiskajiem problēmjautājumiem. Uz klātienes diskusiju žurnāla redakcijā maija nogalē pulcējās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja Juridiskā departamenta direktores vietniece Monta Oga, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece Gundega Šulca, VAS “Latvijas dzelzceļš” Iepirkumu biroja vadītāja vietniece Dina Smilktena un ZAB “Eversheds Bitāns” partneris, zvērināts advokāts Māris Logins. Jautājumus sarunas dalībniekiem uzdeva “Jurista Vārda” tieslietu redaktors Gatis Litvins un galvenā redaktore Dina Gailīte. ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"