Tiesību nozaru katalogs: Administratīvās tiesības un process

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikumu reģistrēt komunisma atbalsta kustību

14. Maijs 2013 /NR. 19 (770)

Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, tostarp Latvija, kuras piedzīvoja ne vien nacistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, bet arī komunistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, nevar izturēties pret šo ideoloģiju tikpat neitrāli kā Rietumeiropas valstis. Tikpat leģitīmi, kā Rietumeiropas valstis vadās no savas vēsturiskās pieredzes, arī Latvijai jāvadās no savas vēsturiskās pieredzes. Demokrātija ir "Eiropas sabiedriskās kārtības" pamatelements. Demokrātija ir vienīgais politiskais modelis, ko paredz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tādējādi vienīgais, kas ir ar to savienojams. Komunisma ideoloģijas paušana nav aizsargājama, jo tā ir pretēja Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātajām demokrātiskas sabiedrības vērtībām. Biedrības "Komunisma atbalsta kustība Latvijā" nosaukums un mērķis ir saistīts ar komunisma ideoloģijas atbalstīšanu, kas vienlīdz kā nacisms ir radījusi totalitāru režīmu, kas īstenoja represijas un genocīdu, tostarp pret Latvijas tautu. Komunisma ideoloģijas mērķtiecīga izplatīšana ir arī dziļš apvainojums šīs ideoloģijas noziegumu upuriem, kā arī katram demokrātiski domājošam cilvēkam, un līdz ar to ir pretrunā ar Latvijas valsts sabiedrisko kārtību (public order). ...

Laura Emse-Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Amicus curiae institūts Latvijas tiesību sistēmā

14. Maijs 2013 /NR. 19 (770)

Amicus curiae institūts ir sastopams arī Latvijas tiesību telpā, taču ārējie normatīvie akti paredz "tiesas drauga" piedalīšanos tikai divu tiesu procesos – administratīvās tiesas un Satversmes tiesas procesā. Autore vispirms pievērsīsies amicus curiae institūtam Satversmes tiesas procesā un pēc tam to analizēs administratīvajā procesā tiesā. ...

Jānis Jurkāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai maksātnespējas procesa administratoram vajadzētu būt valsts amatpersonai

12

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

Jau 2007. gadā valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" tā laika direktora vietnieks juridiskajos jautājumos Ervīns Ābele (kopš 09.07.2008. – direktors) sniedza skaidrojumu par to, kāpēc maksātnespējas procesa administratori nav valsts amatpersonas.1 Skaidrojumā tika norādīts, ka, izvērtējot administratora darbības un funkcijas, secināms, ka tās neatbilst valsts amatpersonas statusa pazīmēm. Pretēju viedokli ir paudusi biedrība "Ārvalstu investoru padome Latvijā" (turpmāk tekstā – Biedrība), publicējot pozīcijas ziņojumu par priekšlikumiem maksātnespējas sistēmas uzlabošanai,2 cita starpā paredzot būtiskas izmaiņas attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem, nosakot, ka tiem būs piemērojams valsts amatpersonas statuss, kā rezultātā zvērināti advokāti vairs nevarēs vienlaikus būt arī maksātnespējas procesa administratori. Ievērojot to, ka piedāvātie grozījumi ir vērtējami kā pretrunīgi un juridiski nepamatoti, šis raksts veltīts to analīzei pēc būtības. ...

žurnāls / Numura tēma

Par iemesliem atteikt politiskās partijas reģistrāciju

10

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

"Jurista Vārda" sadaļā "Tiesību prakse" šī gada 19. martā tika publicēts Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501, ar kuru tika atteikta ieraksta izdarīšana politisko partiju reģistrā. Lietas būtība: UR atteica reģistrēt jaunu partijas "Par dzimto valodu" nosaukumu, pamatojot to ar partijas jaunajā programmā (kas arī tika iesniegta UR līdz ar nosaukuma maiņas pieteikumu) iekļautajiem partijas mērķiem, kas apdraud Latvijas Republikas pamatvērtības, tai skaitā vēršas pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un valsts teritoriālo integritāti. Kā tas jau bija sagaidāms, minētais UR lēmums izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, jo īpaši juristu vidū. Viedokļu sadursmes iezīmējās arī komentāros "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam UR atziņu, kas tapusi, pamatojoties uz šo lēmumu, kā arī UR piesaistīto ekspertu – Dr.iur. Jāņa Plepa, Dr.iur., Dr.habil.sc.polit. Tālava Jundža, Dr.iur. Jāņa Lazdiņa, politoloģes Ivetas Kažokas, Dr.iur. Ineses Lībiņas-Egneres un Dr.iur.h.c. Egila Levita – komentārus. Materiālu apkopojuši UR galvenais valsts notārs Dr.iur. Ringolds Balodis un UR Juridiskās nodaļas vadītājs Aivars Paegle. Tā kā komentētā UR valsts notāra lēmuma argumentācijai tika izmantotas tēzes no Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu", tiek publicēts izvilkums arī no šī atzinuma. Diskusijas par tēmu veicinās arī Tieslietu ministrijas ziņojums "Par politisko partiju darbību un reģistrāciju" , kas tāpat tiek publicēts šajā žurnālā. Kad visi iepriekšminētie materiāli jau bija sagatavoti publicēšanai, kļuva zināms, ka 12. aprīlī L. Strodes lēmums ir pārsūdzēts galvenajam valsts notāram. UR norāda, ka sūdzība tiks izskatīta likumā noteiktajā termiņā, resp. , mēneša laikā. "Jurista Vārds" informēs lasītājus par notikumu tālāko gaitu. ...

Aleksandrs Berjozkins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbildības par ES tiesību pārkāpumu principa piemērošana Latvijā

9. Aprīlis 2013 /NR. 14 (765)

Lietā Francovich1 nodibinātais valsts atbildības par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pārkāpumu princips ir uzskatāms par vienu no fundamentāliem pavērsieniem ES Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrā, kam ir būtiska un neatgriezeniska ietekme uz dalībvalstu nacionālajām tiesību sistēmām un to tiesisko kārtību. Neskatoties uz to, ka valsts atbildības par ES tiesību pārkāpumu princips ir radīts jau vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, Latvijā vēl aizvien nepastāv tiesu prakse attiecībā uz tā piemērošanu,2 kā arī līdz šim nav ticis pieņemts nekāds tiesiskais regulējums, kas šajā jautājumā viestu skaidrību. Tāpat gandrīz neiespējami ir atrast minētajam jautājumam veltītas tiesību zinātnieku publikācijas, kas ļauj apgalvot, ka valsts atbildības princips ir viens no vismazāk pētītajiem ES tiesību "pienesumiem" Latvijas tiesību sistēmā. Šāda situācija, visticamāk, ir pamatota ar jau minēto strīdu neesamību tiesu praksē, bez kuriem attiecīgi nerodas jautājumi par valsts atbildības principa piemērošanu Latvijā. ...

Inga Bērtaite

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšana administratīvajā procesā

3

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

Ar juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanu administratīvajā procesā saistītie jautājumi kopš Administratīvā procesa likuma1 (turpmāk – APL) spēkā stāšanās ir atradušies dinamiskā attīstībā. To sakarā ir veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā, Satversmes tiesa ir sniegusi nozīmīgu piemērojamo tiesību normu interpretāciju, kā arī ir attīstījusies administratīvo tiesu prakse. Rakstā sniegts ieskats juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas attīstībā administratīvajā procesā, kā arī apkopots aktuālais normatīvais regulējums un administratīvo tiesu, īpaši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts), judikatūras atziņas to sakarā. Vienlaikus rakstā vērsta uzmanība uz atsevišķiem jautājumiem, par kuriem būtu vēlama tālāka diskusija. Raksta mērķis ir veicināt administratīvā procesa dalībnieku izpratni, kā arī vienotu administratīvo tiesu praksi par juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanu administratīvajā procesā. ...

Māris Onževs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par neīsta atpakaļejoša spēka izpratni Latvijas tiesu nolēmumos

16

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

Gan Satversmes tiesa, gan arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākās tiesas Senāts) vairākos pēdējo gadu nolēmumos ir atsaukušies uz līdz šim Latvijas tiesību sistēmā nedzirdētu terminu "neīsts atpakaļejošs spēks" (vācu val. – unechte Rückwirkung).1 Lai gan neīsta atpakaļejoša spēka kā kontinentālās Eiropas tiesībās attīstītas doktrīnas izmantošana neskaidru tiesību laika jautājumu risināšanai būtu atzīstama kā uzteicama rīcība,2 tomēr, kā to ilustrē analizētie tiesu nolēmumi, no citām tiesību sistēmām pārņemtu doktrīnu piemērošana ir saistīta arī ar vairākiem izaicinājumiem un riskiem. No vienas puses, tiesību piemērotājiem ir precīzi jāapzinās neīsta atpakaļejoša spēka saturiskās robežas un izmantošanas prakse tiesību sistēmās, kurās minētā doktrīna ir attīstīta un pilnveidota. Savukārt, no otras puses, ikvienas jaunas, no citām tiesību sistēmām pārņemtas doktrīnas izmantošana ir aplūkojama kopsakarā ar jau Latvijā pastāvošo attiecīgā tiesību jautājuma regulēšanas izpratni, konkrētajā gadījumā – tiesību normu saistošā spēka nošķiršanas veidiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikumu ierakstīt izmaiņas politisko partiju reģistrā

19

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāre L.S., izskatot saņemtos dokumentus, konstatēja un secināja: 1. 21.01.2013. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa 2013. gada 16. janvāra vēstule Nr. 20/10/7-948, kurā norādīts uz iespējamajām pretlikumīgajām darbībām, dibinot politisko partiju "13. JANVĀRA KUSTĪBA", vienotais reģistrācijas ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vardarbība ieslodzījuma vietā kā būtisks cilvēktiesību pārkāpums

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Valsts pienākums ir darīt visu saprātīgi iespējamo, lai nepieļautu vardarbību ieslodzīto starpā. Neveicot pienācīgus pasākumus, valsts rīkojas prettiesiski. Lietās, kuras saistītas ar vardarbību ieslodzīto starpā, sevišķa nozīme ir objektīvās izmeklēšanas principam. Iegūtā informācija ir saprātīgi novērtējama, lai konstatētu cilvēktiesību pārkāpumu konkrētā gadījumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas pieteikuma Satversmes tiesai grozīšana; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Tā kā administratīvās tiesas iniciēta pieteikuma Satversmes tiesai iesniegšanas mērķis ir pareizi izskatīt tiesas izskatīšanā esošo lietu, lietas pareizas izskatīšanas labad tiesai līdz pat lietu noslēdzoša nolēmuma pieņemšanai ir pienākums vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, ja ir pamats secināt, ka lietā piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei. Ja Satversmes tiesa vēl nav izlēmusi jautājumu par sākotnēji iesniegtā pieteikuma virzību, ir lietderīgi grozīt sākotnēji iesniegto pieteikumu. Tā kā Satversmes tiesa nav ar spriedumu izvērtējusi šobrīd lietā piemērojamo tiesību normu, kas noteic Centrālās vēlēšanu komisijas un Senāta kompetenci, atbilstību varas dalīšanas principam, kas izriet no Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas iekārtas principa, ir pamats iesniegt attiecīgu pieteikumu. Gadījumā, ja Centrālā vēlēšanu komisija atteikusies reģistrēt un nodot parakstu vākšanai likumprojektu, balstoties uz juridiskiem argumentiem par likumprojekta neatbilstību Satversmei, administratīvajai tiesai nav šķēršļu šo ar juridiskiem apsvērumiem pamatoto lēmumu pilnībā pārbaudīt pēc satura, tātad būtībā ir jāpārbauda vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstība Satversmei. Lēmums, ar kuru Centrālā vēlēšanu komisija atsakās reģistrēt un nodot parakstu vākšanai vēlētāju iesniegtu likumprojektu, nav administratīvais akts, jo tiek pieņemts likumdošanas procesa ietvaros, liedzot vēlētājiem tiesības uz likumdošanas procesu. Vēlētāju iniciatīvas mērķis ir piedalīties likumdošanas procesā, un pieteikums tiesā, pārsūdzot Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ir vērsts uz likumdošanas iniciatīvas tālāku īstenošanu. Nav noraidāms vispārīgs administratīvās tiesas pienākums pārbaudīt tāda Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma tiesiskumu, ar kuru tā konkrētā gadījumā liedz personām īstenot to tiesības. Neatbilstība pieļaujamai tiesas kompetencei veidojas tieši tajā ziņā, ka likums noteic Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības veikt likumprojekta pilnīgu saturisku kontroli, tostarp par piedāvāto likuma normu satversmību, un tiesai veikt pārbaudi par šāda lēmuma pamatotību pēc būtības, tādējādi nododot tiesas kontrolei likumprojekta saturu. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Domu mantojums

Dažas piebildes pie Kārļa Dišlera raksta

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

[1] Šajā "Jurista Vārda" numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēts Kārļa Dišlera raksts "Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus".1 Šajā īsajā rakstiņā K. Dišlers izklāsta pārdomas par tam laikam aktuālo konstitucionālo tiesību gadījumu, kā arī to lakoniski komentē. Tā kā attiecīgais gadījums laika biedriem bijis labi zināms, K. Dišlers nav izvērsis lietas faktisko apstākļu izklāstu, ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus?

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vajadzīgo parakstu skaitu (1000 balstiesīgu pilsoņu parakstiem) tika iesniegts Satvērsmes grozījumu projekts, kuŗu, pēc iesniedzēju domām, Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties vajadzēja virzīt tāļāk, t. i. paziņot pašvaldībām, ka atklāta publiska parakstu vākšana zem ierosinājuma. Centrālajai vēlēšanu komisijai radās šaubas, vai iesniegtais Satvērsmes grozījumu projekts ...

žurnāls / Informācija

Izstrādāts Administratīvo pārkāpumu procesa likums

4

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Valsts sekretāru sanāksmē 28. februārī tika izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekts, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvās atbildības regulējumā. Ieviešot Administratīvo pārkāpumu procesa likumu, pašlaik spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku laika periodā līdz 2016. gadam (infografika – http://www.tm.gov.lv/lv/labumi/admin_likums.pdf). Likumprojekts ...

žurnāls / Tiesību prakse

Beznosacījumu pilsonības piešķiršana nepilsoņiem; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Masveida nepilsoņu atzīšana par Latvijas pilsoņiem, neizvērtējot potenciālā pilsoņa lojalitāti valstij, individuālo vēlmi kļūt par pilsoni un tās pierādījumus vismaz naturalizācijas procesā paužamās individuālās gribas un nepieciešamo valsts zināšanu ietvaros, ir iztulkojama kā bijušās PSRS pilsoņu beznosacījumu principiāla atzīšana par Latvijas tautas sastāvdaļu. Likumprojekts, kas paredz tik būtiskas izmaiņas pilsoņu sastāvā, ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Neatkarības deklarācijas preambulā paustajai valsts nepārtrauktības doktrīnai. Likumdošanas procesā tieši iesaistītās konstitucionālās institūcijas (kas tieši veic likumdošanas funkciju) var viena otras darbību pārbaudīt atbilstoši likumdošanas procesam, kādu to paredz Satversme. Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencei nebūtu jābūt tādai, ka tā pārņem no Saeimas būtisko iespēju un atbildību vēlētāju iniciatīvas saturiskā vērtēšanā, mazinot tautai likumdošanas iniciatīvas iespējas iepretim Saeimai vai citiem Satversmē paredzētajiem subjektiem. Vispārējā tiesa (respektīvi, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pārbaudot Centrālās vēlēšanu komisijas pieņemto lēmumu) nav no Satversmes aicināta būt par likumdošanas iniciatīvas akceptētāju vai noraidītāju un darboties kā "spēlētājam" līdzsvaru un savstarpējas kontroles sistēmā likumdošanas procesā. Ja šādu savu funkciju nav atzinusi Satversmes tiesa, kuras uzdevums ir likumu satversmības pārbaude, tad vēl jo mazāk tā var piemist vispārējai tiesai. Iespēja tiesai ietekmēt likuma tapšanu var pēc būtības apdraudēt demokrātiju un tiesiskumu, nonākot būtiskā pretrunā ar varas dalīšanas nepieciešamību: pārāk liela valsts vara nonāk tajā valsts varas atzarā, kuram ir ne tikvien galavārds konkrētu strīdu risināšanā, bet arī ievērojamas neatkarības garantijas. Minētajam nav tik liela nozīme attiecībā uz konstitucionālo tiesu, jo tai, lai arī ir tiesības atzīt tiesību normas par neatbilstošām Satversmei, savukārt nav vispārējas kompetences izšķirt konkrētus tiesību strīdus. Administratīvajai tiesai ir pienākums vērtēt piemērojamo normu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām, tostarp vispārējiem tiesību principiem, taču gadījumos, ja neatbilstība ir līmenī likums – Satversme vai starptautisko tiesību norma, tiesa nevar spriest contra legem bez jautājuma nodošanas Satversmes tiesai. Satversmes tiesai ir ekskluzīva kompetence šāda līmeņa tiesību jautājumu galīgā izšķiršanā. ...

Veronika Krūmiņa, Egils Levits, Gunārs Kusiņš, Aivars Endziņš, Iveta Kažoka, Edgars Pastars, Mārtiņš Paparinskis, Inese Nikuļceva

žurnāls / Diskusija

Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā un vēršas Satversmes tiesā

5

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kā arī par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī – CVK) atteikumu nodot šo projektu tālākai parakstu vākšanai, šo lēmumu pamatojot ar to, ka projekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsūdzot CVK lēmumu, administratīvajā tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu CVK nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai (viena pieteikuma autors – Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu šajā lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz pieteikumiem par CVK lēmumu: Senāts apturēja tiesvedību un nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. ...

Leila Dundure

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krāpšana vai tomēr izvairīšanās no nodokļu nomaksas

12

12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)

Ar šo rakstu autore vēlas vērst uzmanību un rosināt diskusiju par nevienveidīgo tiesu praksi krimināllietās, kurās personas tiek apsūdzētas pēc Krimināllikuma 218. panta par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, nošķirot šīs darbības no Krimināllikuma 177. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma – krāpšanas. ...

Artūrs Spīgulis, Tatjana Čaika

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kopīgi īstenotas iepirkuma procedūras un piegādātāju piedāvājumi

6

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) viens no mērķiem ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.1 Tāpat arī Konkurences likuma (turpmāk – KL) mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs.2 Papildus tam, ņemot vērā, ka tieši pasūtītāji rīkojas ar iepirkumu līdzekļiem, PIL tieši ir noteikts vēl arī mērķis nodrošināt valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu. Lai arī KL kā tā mērķi dažādu līdzekļu efektīvu izmantošanu tieši nenorāda, tas pēc būtības izriet no saimnieciskās sāncensības starp tirgus dalībniekiem, kas pastāv konkurences apstākļos. Tātad, regulējot gan pasūtītāju darbības, organizējot iepirkuma procedūras un iegādājoties dažādas tiem nepieciešamās preces un pakalpojumus, gan tirgus dalībnieku darbības, iesniedzot un īstenojot savus piedāvājumus iepirkumu procedūrās, abu tiesību aktu – PIL un KL – noteikumiem ir kopīgs mērķis, un šo mērķu sasniegšanai būtiska ir attiecīgo tiesību normu piemērošana. ...

Jevgēnija Ziņģe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Aiz vēja ģeneratora" jeb drošības aizsargjoslu platuma noteikšana ap vēja elektrostacijām

3

29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)

Attīstoties vēja elektrostaciju būvniecībai, pieaug strīdi starp vietējiem iedzīvotājiem un valsts un pašvaldības iestādēm par vēja elektrostaciju būvniecības tiesiskumu. Ir gadījumi, kad šādos strīdos tiek norādīts uz noteiktās drošības aizsargjoslas platuma ap vēja elektrostaciju neatbilstību tiesību aktu prasībām, uzskatot, ka šādi ir pārkāptas to zemesgabalu īpašnieku tiesības uz īpašumu, kas atrodas blakus būvējamajām vēja elektrostacijām. ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Koncesijas līguma nošķiršana no citiem līgumu veidiem

22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)

Kaut arī tiek uzskatīts, ka koncesijas līguma definīcijai atbilstoši tiesiskie darījumi Latvijā ir tikuši slēgti arī pirms Koncesiju likuma1 pieņemšanas, tieši minētais likums ir atzīstams par pirmo Latvijas ārējo normatīvo tiesību aktu, kas regulēja koncesijas jēdzienu un tās piešķiršanas procedūru. Koncesiju likums tomēr nebija atzīstams par apmierinošu tiesisko regulējumu koncesiju piešķiršanas jomā. To zināmā mērā apliecināja arī tas, ka praksē minētais likums tika piemērots reti un negribīgi – pirmais reālais koncesijas līgums esot ticis noslēgts tikai 2003. gadā, turklāt šis projekts esot pārtraukts.2 ...

Anda Smiltēna

žurnāls / Numura tēma

Ministra loma ministrijā

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Šis nav uzskatāms par akadēmisku, zinātniski izstrādātu pētījumu administratīvajās tiesībās. Šī referāta mērķis ir vērst uzmanību uz dažādo ministra lomas izpratni ministrijas kā augstākās izpildvaras iestādes vadībā. Šī referāta mērķis ir provocēt diskusiju par problēmām, kurām šis referāts tā ierobežotā apjoma dēļ pieskaras tikai nedaudz. Ministra lomu ministrijā var analizēt no dažādiem aspektiem, šajā referātā pamatā tiks analizēts ...

Artis Stucka

žurnāls / Numura tēma

Pašvaldību demokratizācijas aktuālās tendences

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Pašvaldību demokratizācija ir saistīta ar pašvaldības sistēmas demokrātisku izmaiņu īstenošanu. Pašvaldību sistēmas demokrātisko izmaiņu apzīmēšanai zinātniskajā literatūrā izmanto vairākus jēdzienus: ģenēze, evolūcija, revolūcija, uzlabošana, pilnveidošana, jaunizveide, revitalizācija, modernizācija, reforma u.c.1 Katram nosauktajam jēdzienam ir sava specifiska nozīme, tomēr par tādu, kas visprecīzāk raksturo sistēmas attīstības un arī pilnveidošanas ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas vārda izmantošana firmā

18. Decembris 2012 /NR. 51 (750)

Personas vārds un uzvārds ir personas privātās dzīves sastāvdaļa, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 96. pants. Personas vārda un uzvārda izmantošana nosaukumā bez viņas piekrišanas var aizskart arī šīs personas godu un cieņu, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 95. panta pirmais teikums. Aizsargājams ir arī mirušas personas gods un cieņa. Tādējādi personas vārda un uzvārda izmantošanas bez viņas piekrišanas aizliegums izriet no pamattiesībām. Komerclikuma 30. pants, kas noteic gadījumus, kad pieļaujama personas vārda un uzvārda ietveršana firmā, ir izņēmums no vispārējā vārda un uzvārda izmantošanas aizlieguma, nevis otrādi. ...

žurnāls / Diskusija

Līgumsods par braukšanu bez biļetes: uz administratīvo un civiltiesību robežas

5

18. Decembris 2012 /NR. 51 (750)

Lai gan izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, paredzot, ka par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksā pārvadātājam līgumsodu, ir pieņemtas jau pirms četriem gadiem, sabiedriskajā apspriešanā šis jautājums faktiski nonācis vien šovasar un turpinās joprojām. Tam gan ir loģisks izskaidrojums, jo tikai šī gada augustā pieņemti no likuma deleģējuma izrietošie Ministru kabineta noteikumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību, sīkāk atklājot arī ar līgumsoda piemērošanu saistīto regulējumu. Analizējot to detalizētāk, neoficiālās juristu sarunās dzirdēti viedokļi, ka centieni atbrīvoties no tā dēvētā padomju laika mantojuma Latvijas tiesību sistēmā – administratīvā soda par braukšanu bez biļetes – un vēlme ieviest situācijai adekvātu un efektīvu risinājumu – civiltiesisku atbildu – šī brīža normatīvajā regulējumā ir vērtējama arī kritiski. Tādēļ "Jurista Vārds" par šo tēmu apkopojis vairākus viedokļus, rosinot lasītājus izdarīt pašiem savus secinājumus un piedalīties turpmākā diskusijā par šī jautājuma dažādi vērtētajiem aspektiem. (Vienlaikus "Jurista Vārds" atgādina: biļetes sabiedriskajā transportā ir jāpērk!). ...

Alvils Strīķeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jāprecizē valsts amatpersonas statuss

2

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) ir izstrādājis likumprojektu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (turpmāk – Likumprojekts), paredzot precizējumus likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – Likums) 4. un 18. pantā attiecībā uz amatpersonu statusa noteikšanu un rīcības ar valsts un pašvaldības mantas un finanšu līdzekļu definējumu. Līdz ar šiem grozījumiem gan jāveic saistīti grozījumi Likuma 1. un 20. pantā, kā arī jāpapildina Likums ar jaunu 20.1 pantu. ...

Dace Cīrule, Sandis Bērtaitis, Aiga Grišāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

SPRK institucionālā uzbūve un funkcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Rakstā sniegts ieskats šā gada 29. novembrī publiskotā autoru pētījuma "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas institucionālā uzbūve un funkcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē" būtiskākajos secinājumos un piedāvātajos ieteikumos. Pētījumā no labas pārvaldības viedokļa analizēta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) institucionālā uzbūve un darbība elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē, aplūkojot arī tādus regulēšanas aspektus, kas nav nokļuvuši masu mediju dienas kārtībā, taču ir vienlīdz būtiski labas pārvaldības nodrošināšanai. Rakstā ietverti arī secinājumi un ieteikumi, kas saistīti ar nepieciešamību veikt izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Ar citiem pētījuma secinājumiem un ieteikumiem, tajā skaitā par 2009. gada nogalē notikušo regulēšanas funkcijas centralizāciju, SPRK un Konkurences padomes funkciju savstarpējo saikni, kā arī tarifu noteikšanas kontroli, iespējams iepazīties tuvāk pētījuma pilnajā tekstā.1 ...

Edgars Puriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fotoradari un administratīvās atbildības īpatnības

6

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Šobrīd publiski uzmanība tiek pievērsta tiesisko attiecību problēmām starp valsti un vienu komersantu saistībā ar fotoradaru iepirkumu, to uzstādīšanu un apkalpošanu, atstājot bez ievērības daudz būtiskāku problēmu minēto fotoradaru ieviešanas sakarā, kas skar visus transportlīdzekļu vadītājus un īpašniekus. Šī problēma ir Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) VII nodaļā ietvertās administratīvās atbildības īpatnības ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanas gadījumos, konkrēti, 43.6 pantā "Īpatnības administratīvajā procesā attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli". Šajā CSL pantā ietvertajām īpatnībām un ar to saistītajām problēmām arī tiek veltīts šis raksts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iestādes tiesības lūgt tiesu pārskatīt lēmumu par administratīvā akta darbības apturēšanu

3

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Administratīvā akta darbības apturēšana tāpat kā pagaidu noregulējums ir pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļi. Pagaidu aizsardzības būtība ir taisnīguma, proti, tiesību uz efektīvu tiesas aizsardzību nodrošināšana. Taču pagaidu aizsardzības piemērošana attaisnojas tad, ja ir pamats pieņemt, ka tā saskan ar sagaidāmo tiesas spriedumu (ir pietuvināta lietas iznākumam). Iespējai lūgt tiesu pārskatīt tās iepriekš pieņemto lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekli, ja ir mainījušies lietas būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi, ir jābūt abiem procesa dalībniekiem – gan pieteicējam, gan iestādei, kā to attiecībā uz pagaidu noregulējumu noteic Administratīvā procesa likuma 200. panta pirmā daļa, proti, administratīvā akta darbības apturēšanas izlemšanas kārtībai ir piemērojami arī tie noteikumi, kas ietverti pagaidu noregulējumu regulējošajās tiesību normās. Tādējādi Administratīvā procesa likuma 200. panta pirmā daļa pēc analoģijas ir piemērojama arī gadījumā, ja ar tiesas lēmumu ir piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis – administratīvā akta apturēšana. ...

Gunta Riktere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts tiesu ekspertīžu biroja teorētiskie un praktiskie aspekti

1

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Valsts tiesu ekspertīžu birojs ir specializētā civildienesta iestāde, kas jau nosvinējusi 91. pastāvēšanas gadadienu. Pašreizējā valsts pārvaldes reformu gaita tieši skar arī Valsts tiesu ekspertīžu biroju (turpmāk – VTEB). Tiek veikti funkciju auditi, vērtēta iestādes lietderība. Pagaidām iestādes liktenis pašreizējo politisko kolīziju laikā vēl nav izlemts, līdz ar to jautājums par VTEB juridisko statusu, kompetenci un pastāvēšanu nākotnē ir aizvien ļoti aktuāls. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Pieņemti grozījumi Administratīvā procesa likumā

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Administratīvā procesa tiesības ir jaunākās procesuālās tiesības. Administratīvā procesa likums tika pieņemts 2001. gadā, tomēr stājās spēkā tikai 2004. gadā. Kopš šī laika ir pieņemtas vairākas lielas likuma grozījumu paketes – 2004., 2006., 2008. un visbeidzot 2012. gadā. Grozījumu pamatojums ir vēlme izstrādāt vēl efektīvāku un precīzāku tiesisko regulējumu. Nenoliedzami šos grozījumus ir pavadījuši gan pamatoti, gan nepamatoti pārmetumi par valsts pārvaldes iestāžu un administratīvo tiesu darbu. Administratīvā procesa likuma grozījumi ir nepieciešami, tomēr to ietekmei uz procesa efektivitāti dzīvē ir dabiska robeža. Daudz kas ir atkarīgs no tiesību piemērotāja un procesa dalībnieka godaprāta un kvalifikācijas. ...

žurnāls / Tiesību politika

Jautājumi un atbildes par valsts interešu ievērošanu iepirkumos saskaņā ar ministru prezidenta rezolūciju

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Kā jau "JV" vēstīts, saskaņā ar 2012. gada 16. oktobra Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūciju Nr. 111-1/104 par valsts interešu ievērošanu valsts uzņēmumu iepirkumos turpmāk visiem nozīmīgiem saimnieciskiem līgumiem, ar kuriem valsts uzņemsies saistības, ir paredzēts visaptverošs valsts interešu izvērtējums un iespējamo risku konstatējums. Šajā sakarā novembra sākumā jautājumu un atbilžu formā publiskots Valsts kancelejas skaidrojums (pilns teksts publicēts www.mk.gov.lv), detalizētāk atklājot premjera rezolūcijas būtību. ...

Ilze Bukaldere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iepirkuma līgums: noteikumi, grozīšanas iespējas un citi aspekti

4

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Pēc savas būtības līgums ir personu savstarpēja vienošanās par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Arī iepirkuma līgums (turpmāk – līgums) nosaka tiesiskās attiecības starp līdzējiem, tomēr ir jāņem vērā, ka šīs attiecības ir izveidojušās iepirkuma procedūras rezultātā un līgums tiek slēgts, pamatojoties uz pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmumu. Līdz ar to uz publiskā iepirkuma procedūru attiecas gan privātās, gan publiskās tiesības, un šo duālo publiskā iepirkuma dabu atspoguļo tā sauktā divpakāpju teorija, proti, iestāde darbojas divās pakāpēs – pirmajā pakāpē tā pieņem publiski tiesisku lēmumu par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, bet otrajā pakāpē šo lēmumu īsteno privāttiesiskā ceļā.1 Svarīgi atzīmēt, ka pasūtītāja rīcība publisko tiesību jomā beidzas un privāto tiesību jomā sākas nevis ar lēmumu par uzvarētāja noteikšanu, bet ar līguma noslēgšanu.2 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sapulces, gājiena vai piketa pieteikšanas termiņa nokavējuma sekām

13. Novembris 2012 /NR. 46 (745)

Latvijas Republikas Satversmes 103. pants un likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrā daļa paredz paziņošanas, nevis atļaujas saņemšanas sistēmu pulcēšanās brīvības īstenošanai. Pieteikuma par pasākuma rīkošanu atstāšana bez izskatīšanas, jo nokavēts likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais pasākuma pieteikšanas termiņš (ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms plānotā pasākuma), pielīdzināms aizliegumam rīkot pasākumu. Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais 10 darba dienu termiņš nav prekluzīvs, bet ir indikatīvs (ar ieteikuma raksturu). Tas nav tāds, kuru neievērojot, pasākuma rīkošana un arī iestādes sagatavošanās pasākuma nodrošināšanai būtu izslēgta un vairs nebūtu iespējama. Minētais termiņš būtu jāievēro, lai valsts iestādes varētu pienācīgi sagatavoties gājiena veiksmīgas norises nodrošināšanai vai arī pamatot, kāpēc attiecīgais gājiens nevar notikt, un gājiena organizētājiem būtu pietiekams laiks pārsūdzēt aizliegumu. Iestādei konkrētā gadījumā būtu jāizvērtē, vai pasākuma pieteikšanas termiņa nokavējums liedz sagatavoties pasākuma nodrošināšanai, nevis formāli jāatsaucas uz pieteikšanas termiņa nokavējumu. Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktā termiņa neievērošana neatņem tiesības doties gājienā, bet sekas var būt tādas, ka gājiena dalībnieki nevar prasīt no iestādes, lai tā pilnībā nodrošinātu drošību un sabiedrisko kārtību gājiena laikā. ...

Skaidrīte Ābrama

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tālākpārdošanas cenu noteikšana kā konkurences tiesību pārkāpums

1

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Pēdējo gadu laikā Konkurences padome vairākkārt ir izmeklējusi lietas par tālākpārdošanas cenas noteikšanu. Ir konstatēti pārkāpumi, uzlikti naudas sodi, tāpat veikti izglītojoši pasākumi, rīkojot seminārus un plašsaziņas līdzekļos sniedzot informāciju par šā pārkāpuma būtību un nepieļaujamību. Tomēr praksē, izvērtējot līgumus starp vertikāli saistītiem tirgus dalībniekiem, diemžēl joprojām tiek atklāti cenu fiksēšanas noteikumi vai citi cenu ierobežojumi. Tādējādi jāsecina, ka tirgus dalībnieki neizprot šā pārkāpuma būtību vai arī cer, ka konkrētie līgumi nenonāks Konkurences padomes redzeslokā un līdz ar to tiem izdosies izvairīties no atbildības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lēmuma par valsts nodevas atmaksu pārsūdzēšanas kārtība

1

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu, izspriežot lietu, lēmums par valsts nodevu ir iekļaujams tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā. Tātad lēmums par valsts nodevu ir sprieduma daļa. Tādējādi sūdzība par spriedumā noteikto valsts nodevas samaksas kārtību ir apelācijas sūdzība. Administratīvā procesa likuma 129. panta regulējums attiecināms tikai uz tiesneša (tiesas) lēmumiem par valsts nodevu, kuri tiek pieņemti atsevišķi un netiek iekļauti tiesas spriedumā. ...

Laura Emse-Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Amicus curiae institūta būtība

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Amicus curiaeinstitūtam mūsdienās ir nozīmīga loma tiesas procesā angloamerikāņu tiesību sistēmā, un pēdējo gadu laikā tas arvien biežāk iesaistās arī starptautiskajā tiesvedībā. Iespēju amicus curiae iesaistīties administratīvajā procesā tiesā paredz arī Administratīvā procesa likuma 183. pants. Tā kā minētā tiesību norma Administratīvā procesa likumā iekļauta salīdzinoši nesen, turklāt tā ierobežo šī tiesību institūta ratione personae kritēriju līdz noteiktai kapacitātei, praksē administratīvās tiesas minēto pantu piemēro samērā reti, turklāt ne vienmēr atbilstoši institūta mērķim. Savukārt Latvijas tiesību zinātnē amicus curiae institūta saturs līdz šim nav pienācīgi pētīts. Tādējādi šī raksta (un tam sekojošo turpinājumu citos JV numuros) mērķis ir atklāt amicus curiae institūta administratīvajā procesā tiesā saturu un analizēt ar to saistītos problēmjautājumus, vienlaikus īsi raksturojot šī tiesību institūta koncepciju arī citos tiesvedības mehānismos gan Latvijā, gan pasaulē. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par kļūdainu Augstākās tiesas Senāta spriedumu militārā dienesta jomā

10

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2012. gada 18. maijā pieņēma spriedumu, kurā nekonstatēja, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos 2010. gada beigās ir notikusi reorganizācija1 vai karavīru skaita samazināšana. Tāpat Senāts nevērtēja pieteicēja apgalvojumu par to, ka viņa amats tika pārveidots par civilā darbinieka amatu, jo tas tika izteikts tikai kasācijas sūdzībā un Senāta ieskatā nebija pamatots ar pierādījumiem, kas būtu pārbaudāmi.2 ...

Aivars Paegle

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunākā administratīvās tiesas prakse saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci

6

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Rakstā* tiks aplūkotas galvenās atziņas saistībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) kompetenci, ko skatījusi administratīvā tiesa pēdējā pusotra gada laikā. Administratīvajai tiesai visās instancēs joprojām jāsaskaras ar lietām par faktisko apstākļu pārbaudes kompetenci. Tas joprojām ir viens no galvenajiem strīdu jautājumiem. Strīdi par faktiskajiem apstākļiem pamatā ir gadījumos, kad notiek strīds starp privātpersonām, bet administratīvais process tiek izmantots kā viens no privātpersonu savstarpējo strīdu risināšanas kaujaslaukiem. Pēdējā pusotra gada laikā šāda veida strīdi nav mazinājušies, viens no iemesliem – administratīvā procesa kārtībā šķietami var panākt ātrāku rezultātu nekā civilprocesuālā kārtībā, turklāt saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"1 19. pantu Uzņēmumu reģistra lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzība neaptur tā darbību.2 ...

Dimitrijs Trofimovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par Valsts policiju un tās attīstību

4

11. Septembris 2012 /NR. 37 (736)

Diskusija par to, kādā stāvoklī atrodas Valsts policija, regulāri notiek gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā kopumā. Tiek diskutēts par Valsts policijas pašreizējo situāciju un tās vīziju, vērtējot to ne tikai profesionāli, bet arī paužot subjektīvus un emocionālus spriedumus, daloties pieredzē un viedokļos. Raksta autors piedāvā savu viedokli. Mani amata pienākumi ir cieši saistīti ar rakstā aplūkojamo problemātiku, kuras risinājumiem ir nepieciešamas ne tikai jaunas idejas, bet, iespējams, kardinālas domāšanas izmaiņas. Šobrīd Valsts policija ir tikai viena no Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajām iestādēm. Taču, ņemot vērā Valsts policijas īstenojamo funkciju un uzdevumu apjomu iekšējās drošības nodrošināšanā, saglabājot iepriekšējo labo pieredzi, ir svarīgi izanalizēt reformu lietderību un efektivitāti. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma nodokļa objekts

1

4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)

Nekustamā īpašuma nodokļa objekts ir dabā esoša ķermeniska lieta, tādējādi, ja nodokļa maksātājs pašvaldībai iesniedz ticamus pierādījumus par to, ka nodokļa objekts dabā vairs nepastāv, kaut arī noteiktā kārtībā par to nav izdarītas attiecīgas izmaiņas Kadastra reģistrā, pašvaldībai sniegtie pierādījumi ir jāvērtē un jāveic nodokļa pārrēķins, lai netiktu iekasēts nodoklis par neesošu objektu. ...

Linda Austere, Silga Celma, Jekaterina Macuka

žurnāls / Diskusija

Kā līdzsvarot sabiedrības intereses zināt un personas datu aizsardzību publiski pieejamos reģistros

2

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

2012. gada 26. jūnija "Jurista Vārdā" tika publicēts Māra Ruķera raksts "Kā izpaužas tiesības uz personas datu aizsardzību publiski pieejamā reģistrā", kura ievadā autors norāda: "Raksts varētu būt gan aizsākums turpmākām publikācijām par personas datu aizsardzības principu ievērošanu dažādu valsts reģistru darbībā, gan arī pamudinājums attiecīgo iestāžu amatpersonām sākt iekšējas diskusijas par valsts informācijas sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas aspektiem valstī kopumā." Šīs M. Ruķera prognozes bijušas tālredzīgas, jo pēc viņa publikācijas "Jurista Vārda" redakcija saņēma žurnāla lasītāju aicinājumus neatstāt novārtā rakstā skarto būtisko tēmu un tās sakarā uzklausīt vēl citus viedokļus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vecāku tiesības saņemt informāciju par bērna privāto dzīvi

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Bērna privātā dzīve jārespektē ikvienam, pat ja tas ir bērna likumiskais pārstāvis. Kaut arī bērnam savu tiesību īstenošanai ir nepieciešams likumiskais pārstāvis, tas nenozīmē, ka bērna pārstāvim ir absolūtas tiesības, jo dažkārt datu aizsardzības tiesības var būt pārākas par vecāka vai cita likumiskā pārstāvja vēlmēm. Tiesības uz datu aizsardzību vispirms piemīt pašam bērnam, nevis likumiskajam pārstāvim, kas šīs tiesības īsteno. Informācija, ko bērns ir uzticējis citām personām un kas attiecas uz viņa privāto dzīvi, var tikt nodota vienam vai abiem vecākiem, ja tas nepieciešams viņu kā likumisko pārstāvju pienākumu pildīšanai un bērna interešu aizstāvībai, taču, lemjot par šādas informācijas izpaušanu, ir jāizvērtē bērna viedoklis, ņemot vērā viņa brieduma pakāpi, kā arī viņa tiesības uz privāto dzīvi. ...

Elīna Semeņuka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Subjekts un tā procesuālās tiesības

11

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Kopš 1998. gada 6. novembra, kad spēkā stājās Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļa "Cilvēka pamattiesības", tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir nostiprinātas konstitucionālā līmenī. Taču tikai salīdzinoši nesen personas ir arī sākušas apzināties savas tiesības vides jomā. Pēdējo gadu laikā tiesās strauji ir pieaudzis pieteikumu skaits par iespējamu tiesību dzīvot labvēlīgā vidē aizskārumu, tādējādi rodas jautājums, kā šīs tiesības pareizi piemērot praksē. Diemžēl Latvijas tiesību doktrīnā tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir pētītas maz, joprojām pastāv daudz diskutablu un neatrisinātu problēmu. Tāpēc šajā rakstā autore sniegs ieskatu jautājumā, kas ir tiesību dzīvot labvēlīgā vidē subjekts, šajā nozīmē īpaši analizējot juridisku personu, kā arī norādīs uz šāda subjekta procesuālajām tiesībām. ...

Lauris Leja, Ernests Saulītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko tiesību juridiskā persona kā privāttiesību subjekts

8

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Apšaubāms, ka Latvijas juristu vidē bez ievērības būtu palikusi diskusija, kuru aizsāka atzīta civiltiesību autoritāte - Augstākās tiesas Civillietu departamenta senators, prof. Dr. hab.iur. Kalvis Torgāns ar savu rakstu "Kuras iestādes ir patstāvīgas civiltiesisko attiecību dalībnieces?".1 Visai asi uz rakstā izteikto viedokli reaģēja publisko tiesību pārstāvji - Augstākās tiesas Administratīvā departamenta senatore, prof. Dr.iur. Jautrīte Briede un Mg.iur. Edvīns Danovskis publikācijā "Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss".2 K. Torgāna atbilde nebija ilgi jāgaida,3 tomēr jāatzīst, ka Latvijas juridiskajā literatūrā jautājumi par publisko tiesību juridisko personu dalību civiltiesiskajās attiecībās un it īpaši tās civilprocesuālie aspekti ir pētīti salīdzinoši maz. Jau tas vien, ka konkrēto tēmu par diskusijas vērtu ir atzinuši dažādu nozaru tiesībzinātnieki, kuru izteiktie viedokļi varētu šķist radikāli pretrunīgi, liecina, ka pastāv jautājumi, kuru izskaidrošanai un vienotas prakses veidošanai ir nepieciešama nopietnāka izpēte. Uz dažiem no problēmas praktiskajiem un teorētiskajiem aspektiem viens no šā raksta autoriem jau ir norādījis iepriekš.4 ...

Baiba Mālīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas tiesības uz atlīdzinājumu par iestādes tiesiski nodarītu tiesību aizskārumu

7. Augusts 2012 /NR. 32 (731)

Jāvienādo atlīdzināšanas kārtība par zaudējumiem un kaitējumu, kas personai nodarīti ar valsts pārvaldes iestādes tiesisku rīcību administratīvajā procesā. Kā Latvijas Republikas Satversmē,1 tā citos normatīvajos aktos ir noteikts, ka personas tiesības un tiesiskās intereses var tikt ierobežotas. Lai pasargātu sabiedrību no kāda būtiska labuma zaudējuma, likumdevējs normatīvajā aktā var paredzēt personas subjektīvo tiesību realizācijas ierobežojumus sabiedrības interešu vārdā. Vienlaikus normatīvajā aktā var paredzēt, ka personai par tās tiesību ierobežojumu vai aizskārumu pienākas atlīdzinājums. ...

Madara Smalkā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu elektroenerģijas diferencēto tarifu lietā

7

24. Jūlijs 2012 /NR. 30 (729)

Elektroenerģijas diferencēto tarifu lieta pašlaik neapšaubāmi ir viena no aktuālākajām tiesvedībām, par kuru interese ir plašam sabiedrības lokam. Raksta autore vēlas sniegt savu viedokli par Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 25. jūnija spriedumu un atsevišķiem tiesvedības aspektiem, proti, par pieteikuma priekšmetu, komercnoslēpuma aizsardzību, samērīguma principa piemērošanu, kā arī sekām, kādas rastos, ja Administratīvās apgabaltiesas spriedums stātos spēkā. ...

Inese Kahanoviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Naudas soda kvīts institūts administratīvo pārkāpumu lietās

5

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Saeimas Juridiskajā komisijā ir atbalstīts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” Nr. 13/Lp11 un iesniegts Saeimai izskatīšanai trešajā lasījumā. Minētajā likumprojektā papildus citām būtiskām izmaiņām administratīvo pārkāpumu lietvedības procesā bija paredzēts atteikties no noteikta parauga kvīts institūta administratīvā soda uzlikšanas stadijā (likumprojekts šādā redakcijā tika atbalstīts Ministru kabinetā). Tādējādi bija paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana turpmāk uzskatāma par obligātu administratīvā pārkāpuma lietvedības sastāvdaļu. Pēc Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikuma minētais tiesiskais regulējums no likumprojekta tika izslēgts. Līdz ar to arī turpmāk lēmumu par personas administratīvo sodīšanu būs iespējams pieņemt pārkāpuma izdarīšanas vietā un administratīvā pārkāpuma lietvedību pabeigt, izdodot noteikta parauga kvīti, kas savukārt aktualizē jautājumu par personas tiesībām uz taisnīgu procesu nodrošināšanu. ...

Imants Muižnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Koncesijas līgumu attīstība un mūsdienu tiesiskā regulējuma īpatnības

1

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Publiskā un privātā sektora sadarbība mūsdienās ir kļuvusi par komplicētu juridisko mehānismu, kas aizvien turpina attīstīties, radot nepieciešamību nepārtraukti pilnveidot tiesisko regulējumu. Nozīmīgs sadarbības veids ar projektu ilgstošu publiski privātās finansēšanas vēsturi ir koncesija, kuras starptautiski tiesiskie un nacionālo tiesību aspekti ir analizēti šajā rakstā, īpašu uzmanību pievēršot publisko un privāto tiesību līgumu nošķiršanas problēmjautājumiem. ...

Sandis Bērtaitis, Dace Cīrule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs Administratīvās apgabaltiesas spriedumam elektroenerģijas tarifu lietā

7

3. Jūlijs 2012 /NR. 27 (726)

Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 25. jūnija spriedumu pieteicējs Ilmārs Poikāns un šī komentāra autori kā viņa pilnvarotie pārstāvji vērtē, vadoties no pieteikuma mērķa un sasniegtā rezultāta. Vēršoties ar pieteikumu tiesā, no pieteicēja puses jau sākotnēji tika definēts, ka elektroenerģijas tarifu atcelšana nav pašmērķis. Mērķis ir panākt vispusīgu tarifu noteikšanas kontroli, kā arī pilnvērtīgu precedentu, kas kalpotu par mērauklu citām lietām. Augstu vērtējama ir Administratīvās apgabaltiesas tiesnešu gatavība izskatīt lietu pēc savas labākās pārliecības, nebaidoties pieņemt dažādi vērtējamu, bet tomēr tiesiskumu veicinošu spriedumu. Vienlaikus jāatzīst, ka no sākotnēji iecerētā rezultāta ir sagaidīta vienīgi daļa. Par to arī būs turpmākais komentāra izklāsts. ...

Māris Ruķers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā izpaužas tiesības uz personas datu aizsardzību publiski pieejamā reģistrā

26. Jūnijs 2012 /NR. 26 (725)

Raksts varētu būt gan aizsākums turpmākām publikācijām par personas datu aizsardzības principu ievērošanu dažādu valsts reģistru darbībā,1 gan arī pamudinājums attiecīgo iestāžu amatpersonām sākt iekšējas diskusijas par valsts informācijas sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas aspektiem valstī kopumā. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldē strādājošo motivācija

10

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

Valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošie ir daudz kritizēti par nespēju īstenot pārvaldības funkcijas iedzīvotāju interesēs un valsts pārvaldes reformas, pildīt uzdevumus un sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem draudzīgā un saprotamā veidā. Šo uzskaitījumu varētu turpināt un zināmā mērā šai kritikai var piekrist, taču tas nav šīs publikācijas mērķis. Šajā rakstā tiks analizēts jautājums par to, kas dažādu jomu profesionāļus motivē pievienoties valsts pārvaldē strādājošo pulkam, kā arī šo motivāciju ietekmējošie un deformējošie faktori. ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"