28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)
Diskusija
Kā līdzsvarot sabiedrības intereses zināt un personas datu aizsardzību publiski pieejamos reģistros
2

2012. gada 26. jūnija "Jurista Vārdā" tika publicēts Māra Ruķera raksts "Kā izpaužas tiesības uz personas datu aizsardzību publiski pieejamā reģistrā", kura ievadā autors norāda: "Raksts varētu būt gan aizsākums turpmākām publikācijām par personas datu aizsardzības principu ievērošanu dažādu valsts reģistru darbībā, gan arī pamudinājums attiecīgo iestāžu amatpersonām sākt iekšējas diskusijas par valsts informācijas sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas aspektiem valstī kopumā." Šīs M. Ruķera prognozes bijušas tālredzīgas, jo pēc viņa publikācijas "Jurista Vārda" redakcija saņēma žurnāla lasītāju aicinājumus neatstāt novārtā rakstā skarto būtisko tēmu un tās sakarā uzklausīt vēl citus viedokļus.

Silga Celma, Uzņēmumu reģistra personas datu aizsardzības speciāliste

M. Ruķera rakstā pamatā pausts viedoklis par personas datu aizsardzības principu ievērošanu Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) vesto reģistru darbībā. Atbildot uz rakstā norādīto par atsevišķiem datu apstrādes aspektiem Reģistrā, ir jāprecizē tajā teikto attiecībā uz datu publisku pieejamību kādreiz un šobrīd.

Reģistram ir 14 publiski reģistri, kuri galvenokārt ir nepieciešami tajos reģistrēto subjektu un trešo personu aizsardzībai.1 Tajos Reģistrs reģistrē likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 1. panta 1. punktā uzskaitītos tiesību subjektus un juridiskos faktus. Taču Reģistrs ne tikai veic likumā noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju, bet ir arī ļoti liela fizisko personu datu krātuve. Tiesību subjektu darbību regulējošajā normatīvajā aktā un juridisko faktu reģistrācijas noteikumos ir skaidri noteikts, kādas ziņas un datus ieraksta attiecīgajā publiskajā reģistrā. Tātad saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteikto Reģistram kā valsts pārvaldes iestādei ir uzlikts pienākums apstrādāt konkrētus personas datus likumdevēja noteiktam mērķim.

Reģistrs īsteno valstij nozīmīgu projektu,2 kura rezultātā 2011. gada augustā valsts ir ieguvusi kontroli pār Reģistra informācijas sistēmu un tās datubāzēs uzkrāto datu izplatīšanu. Informācijas sistēmas īpašumtiesību pārņemšana no privātā sektora ir būtisks pavērsiens Reģistra darbībā.3 Ar to tiek nodrošināts, ka Reģistra nepārveidoti dati no reģistriem uz vienādiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejami jebkurai trešajai personai, arī atkalizmantošanai.

Taču vienlaikus 2011. gads Reģistram bijis nozīmīgs ne vien ar informācijas sistēmas pārņemšanu, bet arī kopš pagājušā gada liela uzmanība Reģistrā tiek pievērsta fizisko personu datu aizsardzības jautājumiem. Proti, no 2011. gada Reģistrā ir norīkots personas datu aizsardzības speciālists. Reģistrs iespēju robežās nodrošina ikvienas personas, kuras datus atbilstoši normatīvo aktu prasībām apstrādā, tiesības uz tās personas datu aizsardzību, kā to par pienākumu uzliek Fizisko personu datu aizsardzības likums.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kā parasti
29. Augusts 2012 / 10:13
0
ATBILDĒT
Man patīk, ka visi rakstu izlasīja un tikai atbild, ka jāsāk diskusija un pārējais viss kaut kāda ūdens liešana
Seskis
28. Augusts 2012 / 09:12
0
ATBILDĒT
Piekrītu rakstā paustajam viedoklim, ka nodrošināt publiskā reģistrā fiziskas personas datu aizsardzību ir neiespējami. Praksē to varētu definēt tā - personas tiesības uz savu datu aizsardzību beidzas tur, kur sākas citas personas interese par aizsargājamiem datiem. Nerunāšu par tādiem banāliem gadījumiem, kad tiesas vai kādas citas iestādes darbiniece ievāc informāciju par savu noskatīto potenciālo otro pusīti - Personas datu pārlūkā ielūkojas, lai pārbaudītu, vai nav precējies,kas tēvs, māte, citi radinieki, paskatās Uzņēmumu reģistrā,- vai ir daļas kādā uzņēmumā, ielūkojas Zemesgrāmatā un pat CSDD reģistrā, ar kādu mašīnu brauc. Atlikušo info ievāc sociālajos portālos un to visu vētraini apspriež ar draudzenēm un kolēģēm, lai izvērtētu, vai potenciālais upuris ir uzmanības vērts.

Tomēr ir gadījumi, kad pat daudz pieredzējušais Seskis ir pārsteigts. Piemēram, pagājušajā nedēļā uz fiksēto telefonu dzīvoklī saņēmu zvanu, kurā kaut kādas nesaprotamas firmas pārstāve informēja, ka viņas rīcībā esot visi mani medicīniskie dati un analīžu rezultāti, ieskaitot rentgenuzņēmumus un diagnozes, un vai es nevēloties piedalīties jauna medikamenta testēšanā, kurš esot par brīvu un vēl nav laists apgrozībā, jo manas saslimšanas esot atbilstošas konkrētā medikamenta iedarbības profilam.Telefoniskas piekrišanas gadījumā medikaments tikšot nosūtīts ar pasta starpniecību uz manu deklarēto dzīvesvietu.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties