19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
Diskusija
Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā un vēršas Satversmes tiesā
5
Veronika Krūmiņa
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja 
Mg.iur.
Iveta Kažoka
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece 
DPhil (Oxon)
Mārtiņš Paparinskis
 

"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kā arī par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī – CVK) atteikumu nodot šo projektu tālākai parakstu vākšanai, šo lēmumu pamatojot ar to, ka projekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsūdzot CVK lēmumu, administratīvajā tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu CVK nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai (viena pieteikuma autors – Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu šajā lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz pieteikumiem par CVK lēmumu: Senāts apturēja tiesvedību un nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai.

Pēc vairāku personu iniciatīvas pagājušā gada rudenī Centrālajai vēlēšanu komisijai parakstu vākšanai par tautas nobalsošanas rīkošana tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", kas pieņemšanas gadījumā paredzētu no 2014. gada 1. janvāra automātiski piešķirt pilsonību visiem tiem Latvijas nepilsoņiem, kuri līdz 2013. gada 30. novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nebūtu iesnieguši iesniegumu par nepilsoņa statusa saglabāšanu. Likumprojekts paredzēja arī papildināt likuma pārejas noteikumus ar 5. punktu, atbilstoši kuram Ministru kabinets nosaka iesnieguma par nepilsoņa statusa saglabāšanu paraugu, tā iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā 2013. gada 23. decembrī nosūta 2. panta 6. punkta subjektiem izziņu par kļūšanu par Latvijas pilsoņiem ar 2014. gada 1. janvāri. No 2014. gada 1. janvāra nepilsoņu pases, uzrādot šajā punktā minēto izziņu, tiek pielīdzinātas Latvija pilsoņu pasēm. Tāpat pārejas noteikumus paredzēts papildināt ar 6. punktu, kurš noteiktu, ka Ministru kabinets līdz 2012. gada 30. augustam iesniedz Saeimā grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā par kārtību, kādā nepilsoņa pase tiek mainīta pret Latvijas pilsoņa pasi, nosakot, ka šī apmaiņa notiek par brīvu.

2012. gada 1. novembrī Centrālā vēlēšanu komisija ar lēmumu Nr. 6 nolēma, ka vēlētāju iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu un nav nododams parakstu vākšanai.

Šo atteikumu Centrālā vēlēšanu komisija pamatoja ar to, ka vēlētāju iesniegto likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu, jo tas ir pretrunā 1990. gada 4. maija deklarācijai "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", kas pēc sava statusa ir pielīdzināma valsts konstitūcijai. CVK uzskatīja, ka likumprojekts ir pretrunā neatkarības deklarācijā nostiprinātajai Latvijas valsts tiesiskās pēctecības doktrīnai, jo piedāvā nepilsoņus jeb bijušās PSRS pilsoņus automātiski pasludināt par Latvijas tautas sastāvdaļu, nevis dod tiem iespēju Latvijas pilsonību izvēlēties. Tāpat CVK savā lēmumā norādīja, ka likumprojekts ir pretrunā starptautisko tiesību principam, ka pilsonības pieņemšanai jābūt brīvprātīgai personas gribas izpausmei. Diskriminējoša CVK skatījumā bija arī likumprojektā iekļautā norma, kas paredz nepilsoņa pasi pret Latvijas pasi apmainīt, nemaksājot valsts nodevu. Šī norma būtu diskriminējoša attiecībā pret visiem jau esošajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī pret personām, kuras līdz 2014. gada 1. janvārim būtu pabeigušas naturalizācijas procedūru un saņemtu personu apliecinošu dokumentu.

"Jurista Vārda" lasītājiem vēl pirms CVK lēmuma bija iespēja iepazīties ar 12 dažādu institūciju un privātperosnu atzinumiem par ierosinātā likumprojekta formu un saturu, ko CVK saņēma pirms lēmuma pieņemšanas – skat. JV Nr. 40 (739) 2012. gada 2. oktobrī un JV Nr. 44 (743) 2012. gada 30. oktobrī.

CVK lēmumu par parakstu vākšanas neizsludināšanu likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" iesniedzēji pārsūdzēja, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot administratīvajā tiesā pieteikumus par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai. Viena pieteikuma autors ir Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina.

2012. gada 11. februārī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, kam pēc piekritības tika nosūtīti pieteikumi un kas tos abus apvienoja vienā lietā (Lieta Nr. A420577912, SA–1/2013), pieņēma lēmumu: izskatījis lietu tiesas sēdē, Senāts nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai.

Kā norādīts lēmumā ("Jurista Vārds" šajā numurā publicē izvilkumu no lēmuma motīvu daļas, pilns lēmuma teksts pieejams mājaslapā juristavards.lv), arī Senāts ir secinājis, ka likumprojekts neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai (kas ietver arī pilsonības nepārtrauktību), jo paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja vien konkrētā persona nav pret to rakstiski iebildusi. Tādējādi likumprojekta paredzamās sekas būtu pielīdzināmas pilsonības "nulles variantam", kas līdz šim Latvijā vienmēr ticis konsekventi noraidīts.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
doc.
24. Februāris 2013 / 19:05
0
ATBILDĒT
Komentējot pāvesta Benedikta XVI atkāpšanos, pazīstamais Krievijas vēsturnieks un publicists Leonīds Mļečins atstāsta zīmīgu epizodi: pāvestam apmeklējot Osvencimu, debesis bija apmākušās un lija stiprs lietus; kad pāvestam pateica, cik cilvēku šeit ir nogalināts, viņš pavērsa acis pret debesīm un skaļi iesaucās: \\\\\\\"Kur tu biji?\\\\\\\"; tajā brīdī pārstāja līt un milzīga varavīksne parādījās debesīs, aizņemot visu debesjumu; to redzot, kāda padzivojusi sieviete, bijusī nometnes ieslodzītā, nokrita un zaudēja samaņu. Šī fantastiskā epizode māca, ka reliģijā un teoloģijā svarīgāk par visu ir uzdot pareizus jautājumus. Pāvests bija uzdevis pareizu jautājumu.



Vai AT Senāta lēmumā ir uzdots paraizs jautājums? Lēmumā atzīts, ka 1) iesniegtais likumprojekts ir pretrunā ar Satversmes 1. un 2.pantu un Neatkarības deklarācijas preambulā pausto valsts nepārtrauktības doktrīnu; 2) CVK atteikums nodot likumprojektu parakstu vākšanai pēc būtības ir pareizs - tomēr esot pārbaudāma CVK un administratīvās tiesas kompetence. Vai pareizāk nebūtu vispirms pārbaudīt kompetenci un pēc tam izteikt atzinumu, ka CVK lēmums pēc būtības ir pareizs? Tagad iznāk, ka \\\\\\\"rati aizjūgti zirgam priekšā\\\\\\\". Turklāt pieteikums Satversmes tiesai ir iesniegts nevis par CVK un administratīvās tiesas kompetenci, bet gan par likumprojekta atbilstību valsts nepārtrauktības doktrīnai, par ko Senātam nav šaubu!



Aprobežojoties ar 1990.gada 4.maija deklarāciju un tajā pausto valsts \\\\\\\"neatkarības doktrīnu\\\\\\\", nav ņemts vērā, ka tā bija tikai \\\\\\\"pretenziju pieteikums\\\\\\\". Reāli neatkarība tika atjaunota, pučam ciešot sakāvi Maskavā: 1991.gada 21.augustā tika pieņemts konstitucionālais likums \\\\\\\"Par Latvijas Republikas valstisko statusu\\\\\\\" un prezidents Boriss Jeļcins parakstīja dekrētu \\\\\\\"Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu\\\\\\\". Salīdzinājumam: 1945.gada 27.aprīlī Austrijas politisko partiju bloks pieņēma valststieskus aktus: 1) proklamāciju par Austrijas neatkarību, kurā paziņoja par varmācīgi uzspiestā anšlusa atcelšanu un neatkarības atjaunošanu; 2) Deklarāciju par pagaidu valdības izveidošanu. Taču reāli Austrija atguva neatkarību tikai 1955.gada 15.maijā, kad okupācijas spēku (Francijas, Lielbritānijas, Savienoto Valstu un PSRS) pārstāvji un Austrijas valdība parakstīja Austrijas valstslīgumu (Osterreichischer Staatsvertrag).



Nav saprotams, ko Senāts ir domājis, atzīstot valsts tiesības veidot pilsonības politiku, bet norādot, ka jāatturas no darbībām, kas būtu okupācijas seku atzīšana. Veidojot pilsonības politiku, jārēķinās gan ar okupācijas (ir doktrināri, kas to noliedz) sekām, gan iekļaušanas PSRS un PSRS likvidācijas sekām.



Pilsonība pēc definīcijas ir personas patstāvīga tiesiska saikne ar konkrētu valsti. Šobrīd pieaug varbūtība, ka nepilsoņi Latvijas pilsonībai \\\\\\\"atmetīs ar roku\\\\\\\" vai pieņems kādas citas valsts pilsonību (visticamāk Krievijas). Ja kāds ar to saista cerības, ka šīs personas pametīs Latviju, tad tas būtu sliktākais variants. Jo vispārzināms - ir slikti, ja kāda teritorija ir pārapdzīvota, bet vēl sliktāk - ja tā ir neapdzīvota (paturot prātā Valsts prezidenta teikto par latviešu izplēnēšanu tuvāko desmit gadu laikā). Kā rīkoties šajā situācijā var lemt tikai tauta un Saeima - nevis CVK un tiesa. Kas attiecas uz Satversmes tiesu, tad tās kapacitāti šādu jautājumu risināšanā parādīja spriedums Latvijas-Krievijas robežlīguma lietā. Nospriežot pēc būtības pareizi, Satversmes tiesa nāca klajā ar motivāciju, kas dažviet nebija tālu no \"latviešu tautas pasākām un teikām7\".
!!
23. Februāris 2013 / 16:08
0
ATBILDĒT
Vajag mācēt Likumu apiet ar līkumu. Vienkārši atkratījās un uzgrūda Satversmes tiesai.
Baraks Osama
22. Februāris 2013 / 14:29
0
ATBILDĒT
Ko īsti nozīmē tā ne reizi vien dzirdētā tēze, ka \"Satversmes tiesa vairākkārt konsekventi ir paudusi nostāju, ka tā nevērtēs likumprojektus\"? Nevērtēs tāpēc, ka to patlaban neparedz likums, vai nevērtēs principā? Ja otrais variants, tad, skaties kā gribi, sanāk uzskatāms rupjas juridiskās obstrukcijas piemērs - no uzdevuma veikšanas atsakās valsts institūcija, kam objektīvi ir vislielākā pieredze un zināšanas konkrētajā nozarē. Vai tiešām ST baidās pati sev prejudiciāli sasiet rokas, ja kāds no tiesīgajiem subjektiem vēlreiz pieprasītu likumu pārvērtēt jau pēc tā pieņemšanas?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties