19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
Diskusija
Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā un vēršas Satversmes tiesā
5

"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kā arī par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī – CVK) atteikumu nodot šo projektu tālākai parakstu vākšanai, šo lēmumu pamatojot ar to, ka projekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsūdzot CVK lēmumu, administratīvajā tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu CVK nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai (viena pieteikuma autors – Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu šajā lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz pieteikumiem par CVK lēmumu: Senāts apturēja tiesvedību un nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
doc.
24. Februāris 2013 / 19:05
0
ATBILDĒT
Komentējot pāvesta Benedikta XVI atkāpšanos, pazīstamais Krievijas vēsturnieks un publicists Leonīds Mļečins atstāsta zīmīgu epizodi: pāvestam apmeklējot Osvencimu, debesis bija apmākušās un lija stiprs lietus; kad pāvestam pateica, cik cilvēku šeit ir nogalināts, viņš pavērsa acis pret debesīm un skaļi iesaucās: \\\\\\\"Kur tu biji?\\\\\\\"; tajā brīdī pārstāja līt un milzīga varavīksne parādījās debesīs, aizņemot visu debesjumu; to redzot, kāda padzivojusi sieviete, bijusī nometnes ieslodzītā, nokrita un zaudēja samaņu. Šī fantastiskā epizode māca, ka reliģijā un teoloģijā svarīgāk par visu ir uzdot pareizus jautājumus. Pāvests bija uzdevis pareizu jautājumu.



Vai AT Senāta lēmumā ir uzdots paraizs jautājums? Lēmumā atzīts, ka 1) iesniegtais likumprojekts ir pretrunā ar Satversmes 1. un 2.pantu un Neatkarības deklarācijas preambulā pausto valsts nepārtrauktības doktrīnu; 2) CVK atteikums nodot likumprojektu parakstu vākšanai pēc būtības ir pareizs - tomēr esot pārbaudāma CVK un administratīvās tiesas kompetence. Vai pareizāk nebūtu vispirms pārbaudīt kompetenci un pēc tam izteikt atzinumu, ka CVK lēmums pēc būtības ir pareizs? Tagad iznāk, ka \\\\\\\"rati aizjūgti zirgam priekšā\\\\\\\". Turklāt pieteikums Satversmes tiesai ir iesniegts nevis par CVK un administratīvās tiesas kompetenci, bet gan par likumprojekta atbilstību valsts nepārtrauktības doktrīnai, par ko Senātam nav šaubu!



Aprobežojoties ar 1990.gada 4.maija deklarāciju un tajā pausto valsts \\\\\\\"neatkarības doktrīnu\\\\\\\", nav ņemts vērā, ka tā bija tikai \\\\\\\"pretenziju pieteikums\\\\\\\". Reāli neatkarība tika atjaunota, pučam ciešot sakāvi Maskavā: 1991.gada 21.augustā tika pieņemts konstitucionālais likums \\\\\\\"Par Latvijas Republikas valstisko statusu\\\\\\\" un prezidents Boriss Jeļcins parakstīja dekrētu \\\\\\\"Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu\\\\\\\". Salīdzinājumam: 1945.gada 27.aprīlī Austrijas politisko partiju bloks pieņēma valststieskus aktus: 1) proklamāciju par Austrijas neatkarību, kurā paziņoja par varmācīgi uzspiestā anšlusa atcelšanu un neatkarības atjaunošanu; 2) Deklarāciju par pagaidu valdības izveidošanu. Taču reāli Austrija atguva neatkarību tikai 1955.gada 15.maijā, kad okupācijas spēku (Francijas, Lielbritānijas, Savienoto Valstu un PSRS) pārstāvji un Austrijas valdība parakstīja Austrijas valstslīgumu (Osterreichischer Staatsvertrag).



Nav saprotams, ko Senāts ir domājis, atzīstot valsts tiesības veidot pilsonības politiku, bet norādot, ka jāatturas no darbībām, kas būtu okupācijas seku atzīšana. Veidojot pilsonības politiku, jārēķinās gan ar okupācijas (ir doktrināri, kas to noliedz) sekām, gan iekļaušanas PSRS un PSRS likvidācijas sekām.



Pilsonība pēc definīcijas ir personas patstāvīga tiesiska saikne ar konkrētu valsti. Šobrīd pieaug varbūtība, ka nepilsoņi Latvijas pilsonībai \\\\\\\"atmetīs ar roku\\\\\\\" vai pieņems kādas citas valsts pilsonību (visticamāk Krievijas). Ja kāds ar to saista cerības, ka šīs personas pametīs Latviju, tad tas būtu sliktākais variants. Jo vispārzināms - ir slikti, ja kāda teritorija ir pārapdzīvota, bet vēl sliktāk - ja tā ir neapdzīvota (paturot prātā Valsts prezidenta teikto par latviešu izplēnēšanu tuvāko desmit gadu laikā). Kā rīkoties šajā situācijā var lemt tikai tauta un Saeima - nevis CVK un tiesa. Kas attiecas uz Satversmes tiesu, tad tās kapacitāti šādu jautājumu risināšanā parādīja spriedums Latvijas-Krievijas robežlīguma lietā. Nospriežot pēc būtības pareizi, Satversmes tiesa nāca klajā ar motivāciju, kas dažviet nebija tālu no \"latviešu tautas pasākām un teikām7\".
!!
23. Februāris 2013 / 16:08
0
ATBILDĒT
Vajag mācēt Likumu apiet ar līkumu. Vienkārši atkratījās un uzgrūda Satversmes tiesai.
Baraks Osama
22. Februāris 2013 / 14:29
0
ATBILDĒT
Ko īsti nozīmē tā ne reizi vien dzirdētā tēze, ka \"Satversmes tiesa vairākkārt konsekventi ir paudusi nostāju, ka tā nevērtēs likumprojektus\"? Nevērtēs tāpēc, ka to patlaban neparedz likums, vai nevērtēs principā? Ja otrais variants, tad, skaties kā gribi, sanāk uzskatāms rupjas juridiskās obstrukcijas piemērs - no uzdevuma veikšanas atsakās valsts institūcija, kam objektīvi ir vislielākā pieredze un zināšanas konkrētajā nozarē. Vai tiešām ST baidās pati sev prejudiciāli sasiet rokas, ja kāds no tiesīgajiem subjektiem vēlreiz pieprasītu likumu pārvērtēt jau pēc tā pieņemšanas?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties