MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Intervija
17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)
Marta beigās sešu gadu darbu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā beidza Nils Muižnieks. Komisāra institūcijas mērķi un darbības forma savā ziņā līdzinās nacionālo valstu ombudiem jeb tiesībsargiem, tikai cilvēktiesību kontroles mērogs šajā gadījumā ir nesalīdzināmi plašāks, jo aptver Eiropas kontinenta lielākās cilvēktiesību organizācijas – Eiropas Padomes (turpmāk – EP) – 47 dalībvalstis (viņu vidū ir arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis), kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 820 miljoni cilvēku. Visas šīs 47 valstis ir parakstījušas organizācijas pamatdokumentu – Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – starptautisku līgumu, kura nolūks ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Realitāte no vēlamības ir ļoti tālu un cilvēktiesību standarti dažādās EP valstīs dramatiski atšķiras, bet vairākās no tām cilvēktiesības, lai arī formāli it kā tiek aizsargātas, tomēr patiesībā nedarbojas gandrīz nemaz. Ja ietekmīgākā EP institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) – konvencijas ievērošanu var panākt piespiedu kārtā, pieņemot spriedumus, kas balstīti uz indivīdu sūdzībām, tad EP cilvēktiesību komisāram šādu piespiedu instrumentu nav un līdzīgi kā nacionālo valstu ombudiem ir jābalstās uz ietekmēšanu ar diplomātiskām pārliecināšanas un institucionālās autoritātes metodēm. Amerikā izglītotais politologs Nils Muižnieks EP cilvēktiesību komisāra amatā nokļuva pēc daudzu gadu darba Latvijas un starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un jāatzīst, ka tik augsta līmeņa starptautiskos amatos latvieši līdz šim bija nonākuši ārkārtīgi reti, varbūt pat nekad. Beidzoties viņa sešu gadu pilnvarām, 1. aprīlī komisāra amatu pārņēma cilvēktiesību eksperte Duņa Mijatoviča (Dunja Mijatović) no Bosnijas un Hercegovinas, kas ir pirmā sieviete šajā postenī. Viņa ir ceturtā persona šajā amatā kopš EP cilvēktiesību komisāra institūcijas izveides 1999. gadā: viņas priekšteči ir trīs citi cilvēktiesību aktīvisti – spāņu jurists Alvaro Hils-Robless (ēlvaro Gil-Robles) (1999–2006), zviedru diplomāts Tomass Hammarbergs (Thomas Hammarberg) (2006–2012), kā arī šīs publikācijas varonis Nils Muižnieks (2012–2018). Marta nogalē, savā pēdējā darba nedēļā komisāra amatā, N. Muižnieks sniedza interviju "Jurista Vārdam" – daloties pārdomās gan par to, ko izdevies un ko nav izdevies sasniegt šajā darbā, kā arī par galvenajām cilvēktiesību problēmām un nākotnes perspektīvām EP dalībvalstīs un, protams, arī Latvijā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)
Maija sākumā notikušajā "Jurista Vārda" sarunā ar jauno – tikai piecus mēnešus amatā vēl esošo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieci Ilonu Kronbergu nekas neliecināja, ka drīz vien viņa iesniegs atlūgumu un 24. maijs būs pēdējā diena šajā amatā. Publiski izskanējušais iemesls šādam pavērsienam ir it kā pozitīvs – izmaiņas privātajā dzīvē, kas līdzi nes iepriekš neprognozētas pārmaiņas. Tomēr šķiet, ka šis ir gadījums, kad jālasa arī starp rindiņām, jo tie, kas I. Kronbergu pazīst kā personību un profesionāli, zina, ka bērnu tiesību aizsardzības tēma ir viens no viņas aicinājumiem, kuram veltīts arī promocijas darbs, tādēļ viņas potenciāls, ko ieguldīt sistēmā, ir milzīgs un vēlēšanās to darīt – liela un patiesa. Tik pēkšņa atkāpšanās pārsteidza daudzus. Kuluāros runā, ka sistēma nav gatava tādam idejiskajam "smagsvaram" kā I. Kronberga, bet viņa pati šo aspektu nekomentē. "Uzskatīšu, ka to pusgadu velti neesmu saņēmusi algu, ja vismaz daļa no maniem priekšlikumiem tiks paņemta," tā par Labklājības ministrijā iesniegto iepriekš vadītās iestādes attīstības stratēģiju intervijā atzīst bijusī inspekcijas priekšniece, kuras vīzija par to, kādā virzienā orientējama bērnu tiesību aizsardzība Latvijā, vienlaikus arī ievada šo tematisko "Jurista Vārda" numuru. Tas pilnībā veltīts bērnu tiesību jautājumiem dažādos griezumos, tostarp aicinot juristus apsvērt, vai arī viņi, sniedzot savus pakalpojumus, vienmēr tieši bērna intereses izvirza kā prioritāras, jo šī numura slejās ir pausta tēze, ka dažkārt nekas tā nekaitē bērnam kā divu ļoti gudru juristu cīņa pretējās pusēs. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5 ... 10
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu aizsardzības tiesības
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Lobēšana
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties