Tiesību nozaru katalogs: Šķīrējtiesu process – Jurista Vārds

Šķīrējtiesu process Starptautiskās tiesības

Jurijs Georgs Rusakovs

žurnāls / Tiesību prakse

Aizliegums sniegt juridisko palīdzību Krievijas valdībai un juridiskām personām paliek spēkā

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

2024. gada 2. oktobrī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Vispārējā tiesa (General Court) 15 tiesnešu sastāvā pasludināja trīs spriedumus,1 kuros ticis skatīts jautājums par aizliegumu sniegt "juridisko konsultāciju pakalpojumus" Krievijas valdībai un juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijā. Rakstā autors detalizētāk apskatīs galvenos pušu argumentus, kā arī spriedumā veiktos tiesas secinājumus. ...

Valērija Ruta Hartmane, Aleksandrs Fillers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas ad hoc šķīrējtiesu regulējumā: liels solis pareizajā virzienā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Ad hoc šķīrējtiesas ir viens no diviem galvenajiem šķīrējtiesu procesa vešanas veidiem. Atšķirībā no institucionālajām šķīrējtiesām ad hoc šķīrējtiesām nav administratīva atbalsta no trešās puses. Tādējādi, lai strīds šādā ietvarā tiktu taisnīgi un efektīvi atrisināts, nepieciešams pilnīgs normatīvais ietvars. Pirms veiktajiem grozījumiem Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) ad hoc šķīrējtiesas šķietami bija pamestas novārtā, jo attiecīgais regulējums iezīmēja trūkumus tādos aspektos kā iespēja pieprasīt sprieduma izpildu rakstu un vispārējās jurisdikcijas tiesu atbalsts vairākos procesuālajos jautājumos. Šajā rakstā autori sniegs īsu ieskatu atšķirībās starp ad hoc un institucionālo šķīrējtiesu, apskatīs galvenās izmaiņas, kas ir veiktas Šķīrējtiesu likumā un CPL attiecībā uz ad hoc šķīrējtiesām, kā arī norādīs uz atsevišķiem trūkumiem normatīvajā regulējumā, kas varētu tikt novērsti, vai nu attīstoties tiesu praksei, vai nākotnē veicot nākamo grozījumu kārtu normatīvajos aktos. ...

Jānis Tiesnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesu regulējuma izmaiņas no šķīrējtiesu institūcijas skatpunkta

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Satversmes tiesa ir atzinusi,1 ka viena no galvenajām šķīrējtiesas procesa priekšrocībām ir tā ātrums un sprieduma galīgums, vienlaikus norādot uz trūkumiem šķīrējtiesas procesa uzraudzībā. 2024. gada 6. jūnijā pieņemtie Šķīrējtiesas likuma un Civilprocesa likuma grozījumi ievieš būtiskas izmaiņas šķīrējtiesu lietu izskatīšanā. Atcelta prasība šķīrējtiesnešu juridiskajai izglītībai, tā paverot iespēju par šķīrējtiesnešiem ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesnesis – spiežam taustiņu F5!

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā jaunie un ilgi gaidītie grozījumi Šķīrējtiesu likumā1 un Civilprocesa likumā.2 Grozījumos tika iestrādātas ne tikai Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 atziņas, bet arī citas izmaiņas, kas tuvina regulējuma atbilstību nozares starptautiskajam standartam – Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumam (turpmāk – Parauglikums).3 Jāatgādina, ka Parauglikums tika pieņemts 1985. gadā un papildināts 2006. gadā, tādējādi ir jautājums, vai tas joprojām ir pietiekami labi piemērojams arī mūsdienu šķīrējtiesas procesiem un vai mēs neesam nokavējuši tā pārņemšanu. Iespējams, ka var būt arī modernāki risinājumi, tomēr Parauglikuma galvenais mērķis ir radīt paredzamu un vienveidīgu šķīrējtiesu vidi, un tas dod arī mums iespēju ieskatīties citu valstu tiesu atziņās, piemērojot normas, kas pārņemtas no Parauglikuma. Jaunie grozījumi skar arī šķīrējtiesnešu institūtu, un šī raksta mērķis ir ieskicēt, kādas ir šīs pārmaiņas, kāda varētu būt to piemērošana praksē un vai šķīrējtiesnešiem ir "jārestartējas" jeb jāspiež taustiņš F5 (tas, kā zināms, atsvaidzina pašreizējo logu vai pārlādē lapu). ...

Laura Baumane, Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošinājums un pagaidu aizsardzība šķīrējtiesas procesā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Šī gada 6. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā (turpmāk – Grozījumi) ir ietekmējuši arī regulējumu attiecībā uz prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību šķīrējtiesas procesā. Šajā publikācijā tiks sniegts ieskats par būtiskākajām izmaiņām normatīvajā regulējumā kontekstā ar prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību, kā arī ieskicētas iespējamās problēmas, kas varētu rasties praksē saistībā ar Grozījumu piemērošanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pierādījumu iegūšana šķīrējtiesas procesā un jaunās iespējas Latvijas regulējumā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Starptautisko šķīrējtiesas lietu izskatīšanā un šķīrējtiesām draudzīgās jurisdikcijās ir izplatīta prakse pierādījumu vākšanā lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesas palīdzību, piemēram, lai savāktu pierādījumus vai nopratinātu lieciniekus. Šāds jauninājums ir ietverts arī Latvijas šķīrējtiesu procesa regulējumā jeb saskaņā ar Saeimas 2024. gada 6. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Šķīrējtiesu likumā1 un Civilprocesa likumā,2 kas stājās spēkā 2024. gada 4. jūlijā. Likumu izmaiņas ir daļa no jaunajiem papildinājumiem par tiesu atbalstu šķīrējtiesu procesos, lai pusēm nodrošinātu tiesības tikt uzklausītām un pierādītu savu lietu atbilstoši Satversmes 92. pantam ("Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā") un pamatprincipiem, kas nostiprināti starptautiskajās konvencijās un dokumentos. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu iesaiste šķīrējtiesas procesā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā Saeimas 2024. gada 6. jūnijā pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā". Tas pieņemts, izpildot Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-03-01, kā arī lai nodrošinātu šķīrējtiesas regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem (Apvienoto Nāciju Organizācijas 1985. gada 21. jūnija UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumam) un praksei. Ar to likumdevējs ir būtiski paplašinājis vispārējās jurisdikcijas tiesas lomu valsts kontroles īstenošanā pār šķīrējtiesas procesu. Vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā būtiski grozījumi izdarīti arī Šķīrējtiesu likumā. ...

Maija Tipaine, Toms Krūmiņš, Elīza Madsena

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšana: jauns šķīrējtiesas kontroles mehānisms Latvijā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Šķīrējtiesas process ir balstīts uz pušu vienošanos. Salīdzinot ar tiesvedību valsts tiesās, šķīrējtiesas process ir ātrāks un ir konfidenciāls. Vēl viena būtiska šķīrējtiesas priekšrocība ir procesa elastība: savstarpēji vienojoties, puses var pielāgot procesu savām vajadzībām un strīda specifikai, cita starpā atmetot daudzas procesuālās garantijas, kādas tiek nodrošinātas valsts tiesās, tai skaitā tiesības pārsūdzēt spriedumu apelācijas un kasācijas kārtībā. Šķīrējtiesas spriedums nav pārsūdzams, un to nevar pārskatīt pēc būtības, tomēr šķīrējtiesas spriedums var tikt atcelts, ja tiek konstatēts, ka pastāv kāds no šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas pamatiem. Lai arī starpkaru periodā Latvijā pastāvēja šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas kārtība,1 kopš neatkarības atjaunošanas šķīrējtiesas spriedumu Latvijā apstrīdēt nebija iespējams. Sekojot Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra lietā Nr. 2022-03-012 (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums) paustajām atziņām, ar 2024. gada 6. jūnija Civilprocesa likuma grozījumiem (turpmāk – Grozījumi CPL) šķīrējtiesas sprieduma atstrīdēšanas mehānisms Latvijā atkal ir pieejams. ...

Toms Krūmiņš

žurnāls / Numura tēma

Latvijas šķīrējtiesu regulējuma reforma – caur ērkšķiem uz zvaigznēm?

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

"Latvijas šķīrējtiesu regulējums ir nepilnīgs, un pirms astoņiem gadiem pieņemtais Šķīrējtiesu likums šīs nepilnības nav novērsis."1 Tā pirms vairāk nekā gada kopā ar kolēģiem iesākām rakstu ar nosaukumu "Nepieciešamie uzlabojumi Latvijas šķīrējtiesu regulējumā", kas tika publicēts žurnālā "Jurista Vārds". Raksts tapa neilgi pēc Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2022- ...

Santa Tivaņenkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskās aizsardzības piešķiršanas eksternalizācija

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Valstīm saskaņā ar iedibināto starptautisko tiesību principu ir suverēnas tiesības kontrolēt savas robežas un ārzemnieku ieceļošanu savā teritorijā. Tai pašā laikā, ievērojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Pamattiesību hartas 18. pantu, Kopienas acquis patvēruma jomā un Šengenas Robežu kodeksu, ES dalībvalstīm ir arī jānodrošina efektīva piekļuve patvēruma procedūrai personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iespējas, kārtība un pārmaiņas: valstu nolēmumu argumentācija kā starptautisko bēgļu tiesību avots

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Ievads Starptautiskā tiesa (the International Court of Justice, turpmāk – ICJ) nekad nav bijusi vienīgā starptautisko tiesību piemērotāja Hāgā. ICJ, tāpat kā tās priekštece, mājvietu dala ar Miera pils īsteno iemītnieku – Pastāvīgo šķīrējtiesu (the Permanent Court of Arbitration). Pēdējos gados konkurence ICJ pastiprinās un to nerada tikai starptautiskās institūcijas, bet arī valsts tiesas. Tā, piemēram, šī gada sākumā Hāgas ...

Kristiāna Blūma, Liliana Garkalne, Anna E. Griķe, Edgars Oļševskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepilngadīgi patvēruma meklētāji bez pavadības Latvijā: konteksts, tiesiskais regulējums un sadzīve

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" (turpmāk – GPB) un Latvijas Cilvēktiesību centrs (turpmāk – LCC) ir nevalstiskās organizācijas Latvijā, kuru darbs kopš 2021. gada ir saistīts ar starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuri Latvijā nonākuši pēc Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas, tai skaitā atgriezti Latvijas teritorijā, ievērojot Dublinas regulu. Viņu vidū ir arī nepilngadīgas personas bez pavadības, kas ...

Jurgita Spigule

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Ieskats Administratīvās rajona tiesas judikatūrā patvēruma lietās

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Šis raksts top brīdī, kad ģeopolitiskas anomālijas ir kļuvušas par mūsu ikdienu un aktīva karadarbība ir pārliecinoši sasniegusi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) robežu. Autoritāri represīvo režīmu nostiprināšanās kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, karš Ukrainā, nerimstoši militārie konflikti Tuvajos Austrumos, centrālajā Āzijā un pat no mums šķietami tik tālajās centrālās Āfrikas valstīs un citur pasaulē pēdējos gados ...

Alise Paula Zīverte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konsensusa principa piemērošanas problemātika Pasaules Tirdzniecības organizācijas sistēmā

2. Jūlijs 2024 /NR. 27 (1345)

Kopš 1995. gada 1. janvāra Pasaules Tirdzniecības organizācija (turpmāk – PTO) nodrošina gan institucionālo, gan juridisko pamatu jaunai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, par pamatu ņemot Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu1 (turpmāk – Marakešas līgums), kurš paredz gan PTO funkcijas, tās struktūru, dalības kvalifikāciju, gan lēmumu pieņemšanas procedūras un prasības.2 Lai gan PTO ir viena ...

žurnāls / Informācija

Starptautiskās Krimināltiesas prokurors prasīs izdot "Hamās" un Izraēlas līderu aresta orderus

28. Maijs 2024 /NR. 22 (1340)

20. maijā Starptautiskās Krimināltiesas galvenais prokurors Karīms Hans paziņoja, ka pieprasīs Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu un aizsardzības ministra Joava Galanta, kā arī palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" līderu Jahjas Sinvara, Muhameda Diaba Ibrahima el Masri un Ismaila Hanija aresta orderus, kuri, viņaprāt, ir atbildīgi par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Gazas joslā un Izraēlā.1 ...

Mārtiņš Birģelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

No Otavas konvencijas izrietošo saistību pārskatīšana: spēles ar uguni starptautisko tiesību ietvaros

21. Maijs 2024 /NR. 21 (1339)

"Mīnas var raksturot kā kaujiniekus, kas vienmēr trāpa, uzbrūk akli, atklāti nenēsā ieročus un turpina slepkavot vēl ilgi pēc karadarbības beigām."1 ...

Marija Griņāviča, Diāna Krasnova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskā sadarbība dezinformācijas apkarošanā

20. Februāris 2024 /NR. 8 (1326)

Starptautiskās organizācijas cīņu pret dezinformāciju jeb apzināti sagrozītu, nepatiesu informāciju1 atzīst par katras valsts nacionālās drošības aizsardzības prioritāti un aicina dalībvalstis būt aktīvām dalībniecēm kopīgajā cīņā pret šādas informācijas izplatīšanos sabiedrībā.2 Ģeopolitiskās tendences, lielvaru, autoritāro režīmu ietekme apstiprina starptautiskās sadarbības nepieciešamību. ...

Andrejs Judins, Jānis Grasis, Māris Leja, Māris Lejnieks, Krista Niklase

žurnāls / Aptauja

Universālā jurisdikcija Latvijā – vai pašlaik iespējams īstenot un kā tā praktiski norisinātos

30. Janvāris 2024 /NR. 5 (1323)

Kas notiktu, ja cietušie, kas uzturas Latvijā, lūgtu sākt kriminālvajāšanu par Ukrainā pastrādātiem starptautiskiem noziegumiem? Ar šādu hipotēzi "Jurista Vārds" devās pie dažādu tiesību nozaru ekspertiem, lai ievāktu viedokļus par to, vai Latvijā pašlaik iespējams īstenot universālo jurisdikciju un kādi praktiski apsvērumi, ieskaitot apsūdzēto tiesību aizsardzību, būtu jāņem vērā.1 ...

Elīna Luīze Vītola

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būt vai nebūt un kam – tāds ir jautājums

30. Janvāris 2024 /NR. 5 (1323)

Ceļojot pa žurnāla "Jurista Vārds" lappušu dzīlēm, uzdūros atmiņrakstam, kurā teikts, ka šī numura galvenā varone Kristīne Krūma savu karjeru Satversmes tiesā sākusi ar lietu Nr. 2007-11-03 jeb tā saukto Rīgas brīvostas teritorijas plānojuma lietu,1 kurā Satversmes tiesa vērtēja Rīgas teritorijas plānojuma daļas 2006.–2018. gadam, kas attiecās uz Rīgas brīvostas teritoriju, atbilstību Satversmes 115. pantam – tiesībām ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību sistēmu plurālisms Eiropas kontekstā

30. Janvāris 2024 /NR. 5 (1323)

Šis raksts ir tapis no materiāliem runai Eiropas Centrālās bankas konferencē "Continuity and change – how the challenges of today prepare the ground for tomorrow".1 Konference norisinājās pirms Krievijas visaptverošā militārā iebrukuma Ukrainā, kas pēc vairāku gadu desmitu miera Eiropas kontinentā atkal ienesa karu. Kopš kara sākuma ir uzdoti vairāki eksistenciāli jautājumi par to, vai pēc Otrā pasaules kara radītā pasaules kārtība ir spējīga būt tas tiesiskais ietvars, kurā jārisina ar kara apturēšanu saistītie tiesiskie jautājumi. Šajā rakstā risinātais jautājums, kas ir neapšaubāmi svarīgs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nākotnei un, iespējams, nozīmīgs, ņemot vērā ES uzsāktās sarunas par Ukrainas iestāšanos ES, varētu šķist attālināts no šā brīža starptautisko tiesību izaicinājumiem. Tomēr rakstā sniegtās pārdomas ir domas par pamatiem kopējai tiesiskai kārtībai un tādas kārtības iespējamībai plurālajā pasaulē. ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Informācija

Eiropas telpā

In memoriam

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Priekšvārds

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Tiesību prakse

Redaktora sleja

No citas puses

Nedēļas jurists

Numura tēma

Tiesību politika

Notikums

Jurista vizītkarte

Juridiskā darba tirgus

Īsziņas

Grāmatas

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Tiesību prakses komentāri

Studenta Vārds

Periodika

Prakses materiāli

Vēstules

Viedoklis

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Viktorīna

Tiesību nozare

Valsts un baznīca

Administratīvās tiesības un proc...

Sports un tiesības

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Fintech

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

15. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls