Tiesību prakses katalogs: Satversmes tiesas nolēmumi – Jurista Vārds

Satversmes tiesas nolēmumi Tiesu nolēmumi administratīvajās lietās

žurnāls / Tiesību prakse

Par sapulces, gājiena vai piketa pieteikšanas termiņa nokavējuma sekām

13. Novembris 2012 /NR. 46 (745)

Latvijas Republikas Satversmes 103. pants un likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrā daļa paredz paziņošanas, nevis atļaujas saņemšanas sistēmu pulcēšanās brīvības īstenošanai. Pieteikuma par pasākuma rīkošanu atstāšana bez izskatīšanas, jo nokavēts likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais pasākuma pieteikšanas termiņš (ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms plānotā pasākuma), pielīdzināms aizliegumam rīkot pasākumu. Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais 10 darba dienu termiņš nav prekluzīvs, bet ir indikatīvs (ar ieteikuma raksturu). Tas nav tāds, kuru neievērojot, pasākuma rīkošana un arī iestādes sagatavošanās pasākuma nodrošināšanai būtu izslēgta un vairs nebūtu iespējama. Minētais termiņš būtu jāievēro, lai valsts iestādes varētu pienācīgi sagatavoties gājiena veiksmīgas norises nodrošināšanai vai arī pamatot, kāpēc attiecīgais gājiens nevar notikt, un gājiena organizētājiem būtu pietiekams laiks pārsūdzēt aizliegumu. Iestādei konkrētā gadījumā būtu jāizvērtē, vai pasākuma pieteikšanas termiņa nokavējums liedz sagatavoties pasākuma nodrošināšanai, nevis formāli jāatsaucas uz pieteikšanas termiņa nokavējumu. Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktā termiņa neievērošana neatņem tiesības doties gājienā, bet sekas var būt tādas, ka gājiena dalībnieki nevar prasīt no iestādes, lai tā pilnībā nodrošinātu drošību un sabiedrisko kārtību gājiena laikā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lēmuma par valsts nodevas atmaksu pārsūdzēšanas kārtība

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu, izspriežot lietu, lēmums par valsts nodevu ir iekļaujams tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā. Tātad lēmums par valsts nodevu ir sprieduma daļa. Tādējādi sūdzība par spriedumā noteikto valsts nodevas samaksas kārtību ir apelācijas sūdzība. Administratīvā procesa likuma 129. panta regulējums attiecināms tikai uz tiesneša (tiesas) lēmumiem par valsts nodevu, kuri tiek pieņemti atsevišķi un netiek iekļauti tiesas spriedumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma nodokļa objekts

4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)

Nekustamā īpašuma nodokļa objekts ir dabā esoša ķermeniska lieta, tādējādi, ja nodokļa maksātājs pašvaldībai iesniedz ticamus pierādījumus par to, ka nodokļa objekts dabā vairs nepastāv, kaut arī noteiktā kārtībā par to nav izdarītas attiecīgas izmaiņas Kadastra reģistrā, pašvaldībai sniegtie pierādījumi ir jāvērtē un jāveic nodokļa pārrēķins, lai netiktu iekasēts nodoklis par neesošu objektu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vecāku tiesības saņemt informāciju par bērna privāto dzīvi

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Bērna privātā dzīve jārespektē ikvienam, pat ja tas ir bērna likumiskais pārstāvis. Kaut arī bērnam savu tiesību īstenošanai ir nepieciešams likumiskais pārstāvis, tas nenozīmē, ka bērna pārstāvim ir absolūtas tiesības, jo dažkārt datu aizsardzības tiesības var būt pārākas par vecāka vai cita likumiskā pārstāvja vēlmēm. Tiesības uz datu aizsardzību vispirms piemīt pašam bērnam, nevis likumiskajam pārstāvim, kas šīs tiesības īsteno. Informācija, ko bērns ir uzticējis citām personām un kas attiecas uz viņa privāto dzīvi, var tikt nodota vienam vai abiem vecākiem, ja tas nepieciešams viņu kā likumisko pārstāvju pienākumu pildīšanai un bērna interešu aizstāvībai, taču, lemjot par šādas informācijas izpaušanu, ir jāizvērtē bērna viedoklis, ņemot vērā viņa brieduma pakāpi, kā arī viņa tiesības uz privāto dzīvi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2011. gadā

17. Jūlijs 2012 /NR. 29 (728)

Nesen Satversmes tiesa ir publiskojusi pārskatu par tās darbu aizvadītajā gadā. Kā jau ierasts, šajā pārskatā bez vispārīgiem statistikas datiem tiek publicētas arī būtiskākās Satversmes tiesas atziņas, kas izriet gan no lēmumiem par tiesvedības izbeigšanu, gan no spriedumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nedzīvojamo telpu jēdziens likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpratnē

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Lai kādu telpu dzīvojamā mājā varētu atzīt par neapdzīvojamu telpu un kā tādu privatizēt, tai vienlaikus ir jāatbilst visām likumā izvirzītām prasībām, proti, ne tikai jābūt iezīmētai mājas inventarizācijas lietā kā neapdzīvojamai telpai, bet arī jābūt funkcionāli nesaistītai ar kādu no mājā esošajiem dzīvokļiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Sabiedrisko pakalpojumu regulators formāli vērtējis elektroenerģijas tarifus

3. Jūlijs 2012 /NR. 27 (726)

Pagājušajā nedēļā, 25. jūnijā, par pārsteigumu daudziem Latvijas iedzīvotājiem un amatpersonām Administratīvā apgabaltiesa ar spriedumu lietā Nr. A43004511 (A43–0018–12/1) atcēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011. gada 16. februāra lēmumu Nr. 40. Lēmums atcelts ar tā pieņemšanas dienu. Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2011. gada 27. janvārī tika publicēti AS “Latvenergo” (turpmāk – trešā persona) elektroenerģijas tirdzniecības diferencētie tarifi saistītajiem lietotājiem (turpmāk – Tarifi), kuru spēkā stāšanās datums norādīts 2011. gada 1. aprīlis. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – SPRK vai atbildētāja) izvērtēja Tarifus un, nekonstatējusi to neatbilstību ar SPRK 2007. gada 12. decembra lēmumu Nr. 592 apstiprinātajai metodikai “Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem” (turpmāk – Metodika), 2011. gada 16. februārī pieņēma lēmumu Nr. 40 “Par SPRK 2008. gada 20. februāra lēmuma Nr. 52 atcelšanu” (turpmāk – Lēmums), ar kuru atcēla savu 2008. gada 20. februāra lēmumu Nr. 52 “Par AS “Latvenergo” elektroenerģijas tirdzniecības diferencētajiem tarifiem saistītajiem lietotājiem”. Šajā “Jurista Vārdā” publicējam Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 25. jūnija sprieduma (vēl nav stājies spēkā un, iespējams, tiks pārsūdzēts) motīvu daļas fragmentus un sprieduma pirmos komentārus: pieteicēja pilnvaroto pārstāvju zvērinātu advokātu Daces Cīrules un Sanda Bērtaiša (16.–20. lpp.), kā arī AS “Latvenergo” (25. lpp.), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (27. lpp.) un Latvijas Republikas tiesībsarga (29. lpp.) viedokļus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ceļu uzturēšana tehniskā kārtībā nav darbība publisko tiesību jomā

8. Maijs 2012 /NR. 19 (718)

Attiecībā uz ceļu satiksmi publisko tiesību jomā tiek veikti īpašie satiksmes drošības pienākumi, piemēram, satiksmes regulēšana ar luksoforiem un ceļa zīmēm. Šajos gadījumos valsts izmanto valsts varu, lai piespiedu (obligātā) kārtā nodrošinātu vienveidīgu ceļu satiksmes dalībnieku rīcību noteiktās situācijās. Vispārējie satiksmes drošības pienākumi, kuri ietver ceļu tīrīšanu, kopšanu un citus ceļa apsaimniekošanas pasākumus, proti, kuru veikšanai netiek izmantota valsts vara un kuru veikšanas pienākums vienādi attiecas uz jebkuru ceļa īpašnieku vai valdītāju, tiek veikti privāto tiesību jomā, tādējādi zaudējumi, kas nodarīti neatbilstoša ceļa stāvokļa dēļ, piedzenami civilprocesuālā kārtībā, jo tie nodarīti ar civiltiesisku deliktu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ceļa kā publiskas lietas lietošanas tiesības

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Pašvaldības ielai, kuru bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, ir publiskas lietas statuss. Publisku lietu var izmantot tikai tiesību normās noteiktā veidā un apjomā, kā arī visām personām jābūt vienlīdzīgām tiesībām izmantot publisku lietu. Personai nav subjektīvo tiesību prasīt un publisko tiesību persona atsevišķām personām bez leģitīma mērķa nevar piešķirt plašākas sabiedriskās izmantošanas tiesības, kādas ir paredzētas pārējām personām. Transportlīdzekli atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, ja tas novietots stāvēšanai uz ceļa, netiek izmantots ilgāk par 15 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa, un transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate. Brīdinājuma uzlīmes mērķis ir noteikt laiku, pēc kura iestāde varēs pārvietot piespiedu kārtā transportlīdzekli, ja tas netiks izmantots, uz speciālu stāvvietu. Tādēļ nav nozīmes apstāklim, ka transportlīdzekļa īpašnieks brīdinājuma uzlīmi ir noņēmis. Ja brīdinājuma uzlīme transportlīdzeklim bija uzlikta un īpašnieks transportlīdzekli 15 dienu laikā nav sācis izmantot, tad iestāde var pārvietot šo transportlīdzekli uz speciālu stāvvietu. Ja transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate, tas var piedalīties ceļu satiksmē tikai ar mērķi iziet tehnisko apskati, visos pārējos gadījumos dalība ceļu satiksmē ar to ir aizliegta. Līdz ar to apstāklis, ka transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate, liecina par to, ka tas netiek izmantots. ...

žurnāls / Informācija

Aicina piedalīties konferencē

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Organizatori aicina interesentus pieteikt dalību Latvijas Biznesa koledžas un Augstskolas EIHSEBA kopīgi rīkotajā zinātniski praktiskajā konferencē “Uzņēmējdarbības ekonomiskie, juridiskie un tehnoloģiskie aspekti” 2012. gada 28. aprīlī. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Indivīda tiesības prasīt amatpersonas viedokli

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Latvijas Republikas Satversmes 104. pants noteic tiesības uz atbildi uz iesniegumu pēc būtības, taču vienlaikus ietver norādi, ka persona var vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumu likumā paredzētajā veidā. Proti, Satversme norāda uz to, ka tas, kā tiesības uz atbildi ir īstenojamas, ir regulējams ar zemāku normatīvo aktu – likumu. Indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kapitālsabiedrības vadības un pārstāvības funkciju robežas

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Tiesa uzskata, ka kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumi atbilstoši Komerclikuma 221. panta pirmajai daļai ir vadīt un pārstāvēt sabiedrību. Savukārt remontdarbu un citu strādnieka darbu veikšana pēc savas būtības neietilpst kapitālsabiedrības vadības vai pārstāvības funkcijās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vai SIA īpašniekam un valdes loceklim ar sevi kā darbinieku ir jāslēdz darba līgums

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Lietā pēc būtības ir strīds par to, vai SIA ".." bija pienākums slēgt ar E.B. darba līgumu par autovadītāja pienākumu pildīšanu, neraugoties uz to, ka minētā persona vienlaikus bija arī SIA ".." īpašnieks un valdes loceklis. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Salīdzināmo personu loks amatpersonu skaita samazināšanas un amata likvidēšanas gadījumos

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Gadījumā, ja ministrijas strukturālās izmaiņas ietver ne tikai amatpersonu atbrīvošanu, samazinot to skaitu pa atbildības līmeņiem un darbības jomām, bet arī ministrijas funkciju pārdali pa struktūrvienībām, lai piemērotu likuma "Par valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā" 10. panta pirmo daļu atbilstoši tās īstajai jēgai, konkurencei starp esošajiem darbiniekiem jāveidojas, ņemot vērā arī nākotnē veicamās funkcijas un to atbilstību, ne tikai atmesto iestādes struktūru ar attiecīgu amatpersonu atbildības sadalījumu. Ja jaunajā ministrijas struktūrā tā pati funkcija tiek nodota citai struktūrvienībai, tad, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, nav pamata izslēgt no konkurences personas, kas šo funkciju iepriekš pildījušas citā struktūrvienībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesa neaptur izsludināto tautas nobalsošanu

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Kristīne Krūma, Uldis Ķinis un Sanita Osipova, izskatījusi lūgumu apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk – CVK) 2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr. 1 izsludināto tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", konstatēja: 1. 2012. gada 20. janvārī Satversmes ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vērtēs Valsts prezidenta un Saeimas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta, tiesneši Kristīne Krūma un Uldis Ķinis, kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikuma reģ. Nr. 5/2012), ko iesnieguši trīsdesmit 11. Saeimas deputāti: Raivis Dzintars, Kārlis Krēsliņš, Raivis Blumfelds, Vineta Poriņa, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis, Romāns Naudiņš, Jānis Dombrava, Iveta Grigule, Einārs Cilinskis, ...

Saeimas Preses dienests

žurnāls / Tiesību prakse

Pieteikums Satversmes tiesā par referenduma konstitucionalitāti un apturēšanu

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Šā gada 12. janvārī Saeimas deputāti – Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums, Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš, Iveta Grigule – kopumā 30, izmantoja Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktās tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par likuma "Par tautas nobalsošanu un tikumu ierosināšanu" 11. panta pirmās daļas un 25. panta pirmās daļas, Valsts prezidenta 2011. gada 20. decembra lēmuma Nr. 260 un Saeimas Prezidija 2011. gada 20. decembra atzinuma "Par likumprojektu" Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (Nr. 174/Lp11) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 77. pantam, 78. pantam un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam. Publicējam pieteikuma tekstu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesības tiesas ceļā prasīt slēgt vienošanos starp VID un nodokļu maksātāju par nodokļu strīda izbeigšanu

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Likums neparedz lietās par publisko tiesību līgumu noslēgšanu taisīt spriedumu, saskaņā ar kuru iestādei vēlreiz būtu jāizdara rīcības brīvības apsvērumi. Likums paredz, ka tiesa taisa spriedumu par iestādes pienākumu noslēgt publisko tiesību līgumu, tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta vērtējuma izdarīšana par vienošanās slēgšanu nav pārbaudāma administratīvajā tiesā. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 41. pants neuzliek pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam slēgt vienošanos ar nodokļu maksātāju, tādēļ nodokļu maksātājs nevar tiesas ceļā prasīt noslēgt šādu vienošanos. Vērtējums par to, vai valstij Valsts ieņēmumu dienesta personā būtu lietderīgi izlīgt ar nodokļu maksātāju, atlaižot soda naudu un pusi nokavējuma naudas, ir dienesta ģenerāldirektora kompetencē. Šāds vērtējums ir galīgs, un tas nav pārsūdzams tiesā. Lai privātpersona varētu iesniegt pieteikumu par publisko tiesību līguma noslēgšanu, pienākumam publisko tiesību subjektam slēgt publisko tiesību līgumu ir jāizriet no tiesību normām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Prekluzīvs termiņš, tā atjaunošanas iespēja; cilvēktiesību ievērošana

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Materiāli tiesiska prekluzīva termiņa atjaunošana nav paredzēta. Šādam termiņam no seku viedokļa ir izšķirošs, absolūts un liktenīgs raksturs, kas nodrošina tiesiskās noteiktības un citu leģitīmu mērķu sasniegšanu. Izņēmuma gadījumos prekluzīvais termiņš var tikt atjaunots. Tiesai jāvērtē, vai kādas personai piemītošas cilvēktiesības ievērošana neņem virsroku pār materiālajā tiesību normā noteiktas procesuālās kārtības ievērošanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Publiskas lietas pieejamība un tās nodošana sevišķajai izmantošanai

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Valstij piederošais galvaspilsētas Stacijas laukums ir lieta, kura tāpat kā tilti un ostas kalpo sabiedrības vajadzībām. Tādējādi Stacijas laukumam ir publiskas lietas statuss. Publiskās lietas parasti ir sabiedriski izmantojamas, proti, tās bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa. Atsevišķos gadījumos sabiedrības tiesības izmantot publisku lietu var tikt ierobežotas, piešķirot tās izmantošanas tiesības kādai konkrētai personai vai personām. Tādā gadījumā lieta iegūst sevišķi izmantojamās publiskās lietas statusu. Valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm. Sabiedrības intereses ir jāievēro gan gadījumos, kad publisko lietu var izmantot ikviens, gan gadījumos, kad publiskā lieta tiek nodota sevišķajai izmantošanai. Līdz ar to, nosakot kādai publiskai lietai sevišķi izmantojamas lietas statusu, valstij ir jāizvērtē šādas rīcības lietderība, proti, jāvērtē, vai lēmums par publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai ir nepieciešams, lai sasniegtu tiesisku mērķi, vai lēmums ir piemērots šā mērķa sasniegšanai un vai lēmums ir samērīgs ar sabiedrības interešu ierobežojumu. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts netiek atbrīvota no publisko tiesību principu, tostarp vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu, ievērošanas. Līdz ar to, ja iestāde atzīst, ka publiskās lietas nodošana sevišķajai izmantošanai ir lietderīga, tai saskaņā ar vienlīdzības principu ir jānodrošina, lai ikvienam būtu vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai. Lemjot par publiskas lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai, iestādei jāvērtē arī tas, vai ir attaisnojami publiskās lietas izmantošanu piešķirt tikai noteiktam personu lokam un vai tādā veidā netiek sniegts nepamatots valsts atbalsts kādam atsevišķam komersantam. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts pārvaldes iestāde rīkojas publisko tiesību jomā. Tādējādi uz publisko lietu nodošanu sevišķajai izmantošanai attiecas administratīvā procesa tiesiskais regulējums. Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu. Proti, ceļa zīmes regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta skaita gadījumos. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajai daļai šāda veida administratīvie akti tiek dēvēti par vispārīgajiem administratīvajiem aktiem – lēmumiem, kurus likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama iestāde, kura uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī saskaņo šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu. Personai, kas nodarbojas ar taksometru pakalpojumu sniegšanu un kas vēlas, lai tiktu atzītas tās tiesības izmantot pieeju (publiskas taksometru stāvvietas veidā) Stacijas laukumā, ar attiecīgu prasību ir jāvēršas pie iestādes, kuras kompetencē ir noteikt Stacijas laukumam sabiedriski izmantojamas lietas statusu vai sevišķi izmantojamas lietas statusu. Prasība ceļa zīmju izdevējiestādei uzstādīt ceļa zīmi, kas atļauj pieeju Stacijas laukumam publiskas taksometru stāvvietas veidā, šādā situācijā nav pamatota, jo šī iestāde nav kompetenta noteikt Stacijas laukuma kā publiskas lietas pieejamības apmēru. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Patvaļas aizlieguma princips un iestādes lēmuma pamatojums

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Patvaļas aizlieguma princips pieprasa, lai valsts rīcībai būtu saprātīgs attaisnojums un lai ikviens varētu pārliecināties par šī attaisnojuma esamību. Tā kā valsts rīcības attaisnojums tiek atspoguļots pamatojumā, tad patvaļas aizlieguma princips ir cieši saistīts ar pamatojuma principu. Tiesai, pārbaudot iestādes lēmumu, ir jāvērtē, vai iestāde ir izvērtējusi visus jautājuma izšķiršanai būtiskos faktus un vai iestādes lēmuma pamatojumā norādītais ir balstīts uz šādiem faktiem un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Tas, ka tiesā atbildētāja pusē nav bijusi pieaicināta tieši tā iestāde, kuras izdoto lēmumu pieteicējs pārsūdzējis, ne vienmēr būtu vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums, kas pats par sevi ir pamats tiesas sprieduma atcelšanai. Tas, vai šāda tiesas rīcība varēja vai nevarēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Patērētāja tiesības saistībā ar līgumam neatbilstošas preces remontu

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Patērētājam, kuram pārdota līguma noteikumiem neatbilstoša prece, ir tiesības pieprasīt, lai pārdevējs attiecīgi samazina preces cenu, bez atlīdzības novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, apmaina preci pret tādu pašu vai ekvivalentu līguma noteikumiem atbilstošu preci vai atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas summu. Ja patērētājs izvēlējies iespēju prasīt preces neatbilstības novēršanu (proti, preces remontu), pārdevējam tas jānodrošina saprātīgā termiņā, neradot neērtības patērētājam un ņemot vērā preces raksturu, kā arī paredzamo tās lietošanas nolūku. Ja patērētājs izvēlējies iespēju prasīt preces remontu, patērētājam ir jārēķinās, ka pārdevējs preci labos un tas prasīs zināmu laiku. Tomēr patērētājam ir tiesības paļauties, ka preces remonts tiks veikts saprātīgā termiņā, neradot patērētājam neērtības. Ja minētie noteikumi par preces remontu netiek ievēroti, patērētājam ir tiesības izvēlēties citu savu tiesību aizsardzības iespēju, proti, prasīt preces cenas samazināšanu, preces apmaiņu vai līguma atcelšanu un par preci samaksātās naudas summas atmaksu. Izvērtējot, vai preces remonts ticis veikts saprātīgā laikā un neradot patērētājam neērtības, jāvērtē preces defekta raksturs un tas, cik ilgā laikā objektīvi attiecīgais preces defekts var tikt novērsts tā, lai nesagādātu patērētājam liekas neērtības. Vērtējot ar preces remontu patērētājam radītās neērtības, citstarp jāņem vērā arī preces raksturs un tās paredzamais lietošanas nolūks, piemēram, vai tā ir ikdienā lietojama prece. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atbilstīga atlīdzinājuma noteikšana morālā kaitējuma gadījumā

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Latvijas Republikas Satversme ikvienam garantē tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tostarp nodarīta morālā kaitējuma gadījumā. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu, kas nodarīts administratīvajā procesā, paredzētas arī Administratīvā procesa likumā. Šo tiesību īstenošanu administratīvajā procesā detalizētāk regulē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Nosakot morālā kaitējuma atlīdzinājumu, iestādei un tiesai ir jāizvērtē visi būtiskie apstākļi un izvēlētā risinājuma pamatā jābūt racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Pretējā gadījumā tiktu pieļauts patvaļas aizlieguma principa pārkāpums. Lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu. Tādējādi, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tas attiecas gan uz atlīdzinājuma veida izvēli (iestādes atvainošanās vai atlīdzinājums naudā), gan atlīdzinājuma apmēru, ja izvēlēts atlīdzinājums naudā. Ņemot vērā, ka morālā kaitējuma atlīdzinājumam ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam, tad atlīdzinājuma noteikšanā ir izmantojami citstarp tie paši kritēriji, pēc kuriem noteic un vērtē nodarīto morālo kaitējumu. Līdz ar to morālā kaitējuma atlīdzinājums ir atkarīgs no kaitējuma rakstura, kaitējuma nodarīšanas apstākļiem, kā arī citiem būtiskiem apstākļiem. Atbilstoši vienlīdzības principam morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā jāņem vērā arī citos (jo sevišķi – salīdzināmos) gadījumos noteikto atlīdzinājumu veids un apmērs. Salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam ir jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos gadījumos – atšķirīgam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur iestāde no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Jāņem arī vērā, ka, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs. Izskatot lietu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, tiesai ir ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums, bet arī jāpamato, kādēļ tā uzskatījusi atlīdzinājumu par atbilstīgu. Pamatojumam ir jāparāda, ka tiesa ir ņēmusi vērā un izvērtējusi visus atlīdzinājuma noteikšanā būtiskos apstākļus un ka tiesa, nosakot atlīdzinājumu, nav balstījusies vienīgi uz saviem subjektīvajiem ieskatiem, bet gan uz racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Šāds pamatojums ir būtisks, lai ikviens varētu pārliecināties par tiesas nolēmuma tiesiskumu. Iestādes atvainošanās kā patstāvīgs atlīdzinājums ir iespējams tad, ja aizskārums nav smags. No minētā izriet, ka smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājumam ir jābūt naudā un ka vienu pašu atvainošanos likumdevējs šādā gadījumā neuzskata par atbilstīgu atlīdzinājumu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. panta ceturtajā daļā ietvertās tiesību normas vārdiskais skanējums, no kura izriet, ka iestādes atvainošanās arī kā papildu atlīdzinājums ir iespējams vienīgi tad, ja aizskārums nav smags, vērtējams kā pārāk plašs. Var būt gadījumi, kad smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājums naudā tikai kopā ar iestādes atvainošanos ir atzīstams par atbilstīgu. Līdz ar to, piemērojot teleoloģisko redukciju, atzīstams, ka iestādes atvainošanos kā papildu atlīdzinājumu var noteikt arī smaga aizskāruma gadījumos. Saskaņā ar tiesību normām personu var aizturēt, ja tai konstatējami nepārprotami psihiski traucējumi un ja persona ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas. Gadījumā, ja policisti konstatē, ka persona uzvedas dīvaini, bet policisti kā nespeciālisti psihiatrijas jomā nevar izvērtēt, vai tas liecina par personas psihiskiem traucējumiem un vai persona ar šādiem traucējumiem var radīt apdraudējumu sev vai citiem, policisti var pieaicināt ārstu un paļauties uz tā vērtējumu. Taču arī tad policistiem jāspēj paskaidrot (kaut vai atsaucoties uz ārsta atzinumu), ka persona radīja apdraudējumu sev vai citiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesai nav jāvērtē vēsturiskie notikumi un jāpauž viedoklis par pasākumu

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret padomju varu, neapdraud demokrātisko valsts iekārtu, kā arī citu cilvēku tiesības. Katras valsts pamatu veido patriotiski noskaņoti cilvēki, kuri ir gatavi aizstāvēt valsts intereses, tajā skaitā arī cīnoties pret dažādiem agresoriem. Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Rīgas pilsētā regulāri notiek vairāki pasākumi, kurus atsevišķas sabiedrības daļas vērtē kā nacionālā naida slavināšanu un arī kā komunisma vai nacisma ideoloģijas sludināšanu. Kopējā tiesu prakse šāda veida lietās norāda, ka tiesa atturas pārvērtēt viedokļus par atsevišķu vēsturisku notikumu nozīmi. Secinājumi, kas tiek izdarīti, analizējot vēsturiska notikuma nozīmi, var būtiski atšķirties, ņemot vērā, ka personas izvēlas dažādus vērtēšanas kritērijus. Tiesa pēc būtības nevar noteikt, ka sabiedrībā ir tiesiski atļauts tikai viens viedoklis par kāda vēsturiskā notikuma nozīmi, savukārt visi pārējie viedokļi ir aizliedzami. Šāda pieeja novestu pie viedokļu cenzūras, kas demokrātiskā valstī ir aizliegta. Iestāde nevar aizliegt gājienu, pamatojot to vienīgi ar iespējamību, ka pasākuma laikā tiks pārkāptas likumdošanas prasības. Šāda pieeja kopumā novestu pie tā, ka jebkuru pasākumu varētu aizliegt uz pieņēmumu pamata. Jebkura publiska pasākuma laikā pastāv iespējamība, ka var notikt administratīvi un pat krimināli sodāmas darbības, tajā skaitā arī nacisma vai komunisma ideoloģijas slavināšana vai nacionālā un rasu naida sludināšana. Tādos gadījumos policijas darbiniekam vai pašvaldības pārstāvim ir tiesības paziņot pasākumu par slēgtu un pieprasīt, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Informācijas izsniegšana no lietas materiāliem

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ja atklātā procesā izskatītā lietā ir stājies spēkā tiesas galīgais nolēmums, šādas lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Personas lūgums izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju iestādei jāvērtē atbilstoši Informācijas atklātības likuma noteikumiem. Tiesa, izsniedzot (vai atsakot izsniegt) informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likuma normām, rīkojas kā iestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē, un tās rīcība un lēmumi ir kontrolējami administratīvā procesa kārtībā. Ja iestāde (tiesa) nesniedz prasīto informāciju, norādot, ka, lai informāciju saņemtu, ir jāizpilda nosacījums – jāsamaksā informācijas izsniegšanas izdevumi, tas vērtējams kā administratīvais akts ar nosacījumu (atteikums izsniegt informāciju, ja netiek izpildīts nosacījums). Ja tiesas lietvedībā esošā lietā vēl nav stājies spēkā galīgais nolēmums, šādas lietas materiāli ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tiesnesis, izlemjot lūgumu par informācijas izsniegšanu no šādas lietas materiāliem, rīkojas tiesas spriešanas funkcijas ietvaros. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atteikšanās izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Atteikšanās izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus ierobežo personas tiesības uz pieeju tiesai. Tomēr šāds ierobežojums ir attaisnojams, jo tā mērķis ir efektivizēt administratīvo procesu un paātrināt administratīvo lietu izskatīšanu, ietaupot resursus, kuri tiek izmantoti acīmredzami nepamatoto pieteikumu izskatīšanai. Tā kā acīmredzami nepamatotus pieteikumus parasti iesniedz tā dēvētie traucējošie prāvnieki, tiesas attieksme pret šīm personām ir pamatoti atšķirīga, jo tās ļaunprātīgi izmanto savas tiesības uz tiesu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zvērināta advokāta tiesības pieprasīt informāciju

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Zvērinātam advokātam no objektīvajām tiesībām (Advokatūras likuma 48. pants) izriet tiesības prasīt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām sava klienta interesēs. Šī tiesību norma piešķir zvērinātiem advokātiem tiesības, kuru aizsardzību aizskāruma gadījumā advokāts ir tiesīgs prasīt administratīvajā tiesā. Kaut arī zvērināts advokāts darbojas sava klienta, bet ne savās interesēs, no Advokatūras likuma 48. panta zvērinātam advokātam izriet patstāvīgas tiesības pašam izvēlēties piemērotākos līdzekļus un metodes, aizstāvot un pārstāvot juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses. Tādējādi gadījumos, kad tiek kavēta zvērinātam advokātam likumā paredzēto uzdevumu izpilde, advokātam ir tiesības pašam prasīt šo uzdevumu izpildi kavējošo šķēršļu novēršanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības pienākumiem, lemjot par pulcēšanas brīvības aizliegumu

6. Aprīlis 2010 /NR. 14 (609)

Satversmes 103. pantā lietotais jēdziens "aizsargā" prasa ne vien valsts neiejaukšanos šīs tiesības īstenošanā, bet arī šīs tiesības īstenošanas aizsardzību. Tas nozīmē, ka valstij ir pienākums nodrošināt, lai personas, kas piedalās šādos pasākumos, būtu aizsargātas. Nepietiek ar to, ka pulcēšanās brīvības ierobežojumi ir noteikti svarīgu interešu, t. i., leģitīma mērķa, labad. Tiem ir jābūt arī samērīgiem. Pašvaldībai, lemjot par pulcēšanās brīvības ierobežošanu, ir rūpīgi jāizvērtē konkrētā situācija. Lai atzītu, ka pulcēšanās brīvības ierobežošana ir pieļaujama, ļoti precīzi jākonstatē un jāizvērtē tie apstākļi, kas pamato šādu nepieciešamību. Pašvaldībai ir konkrēti un precīzi jādefinē gan apstākļi, kas liecina par apdraudējuma esamību, gan iespējamās sekas, gan apdraudējuma novēršanas iespējas. Apstāklis, ka biedrības "Latvijas antifašistiskā komiteja" pieteiktā sapulce ir domāta kā protests biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" gājienam, nevar būt par pamatu, lai šo sapulci aizliegtu vai lai noteiktu tai citu norises laiku vai būtiski atšķirīgu vietu. Valsts pozitīvais pienākums aizsargāt pulcēšanās brīvību attiecas arī uz vienlaikus notiekošiem pasākumiem, no kuriem viens ir vērsts uz to, lai protestētu pret idejām, kuras, šī pasākuma dalībnieku ieskatā, pauž otra pasākuma dalībnieki. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par 16. marta leģionāru piemiņas gājiena aizliegumu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Gadu no gada 16. marts ir atceres diena sabiedrības grupai, kura piemin kritušos leģionārus. Tā organizē un piedalās piemiņas pasākumos daudzviet Latvijā. Šī sabiedrības grupa par īpaši nozīmīgu uzskata ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, jo piemineklis simbolizē Latvijas tautas tiekšanos pēc brīvības un sava valstiskuma – vērtībām, par kurām leģionāri cīnījās. Vienas sabiedrības grupas iebildumi pret citas sabiedrības grupas uzskatiem un agresīvu pretpasākumu iespējama rīkošana nedrīkst būt par vienīgo pamatu šīs citas grupas pulcēšanās brīvības ierobežojumiem. Šādu iemeslu pulcēšanās brīvības liegšanai tiesību normas neparedz. Pulcēšanās brīvības ierobežošanas pamatā nevar būt jebkura saņemtā informācija par iespējamu pretdarbību, tajā skaitā fizisku. Pretējā gadījumā iespējama situācija, ka pretēji domājoša sabiedrības daļa (arī atsevišķi cilvēki) jebkurā gadījumā, izplatot šādu informāciju, var panākt sev vēlamu citu cilvēku pulcēšanās brīvības ierobežošanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Procesuālās darbības izpilde ar elektronisko sakaru institūcijas starpniecību

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Termins "sakaru institūcija" Administratīvā procesa likuma 43. panta ceturtajā daļā ir interpretējams plaši, ar to saprotot gan pasta komersantu, kas sniedz Pasta likumā minētos pakalpojumus, gan komersantu, kas nodrošina elektroniskā pasta pakalpojumus. Dokuments, kas nosūtīts pa elektronisko pastu bez droša elektroniskā paraksta, ir pielīdzināms neparakstītam, pa pastu nosūtītam dokumentam; šādu trūkumu var novērst, vēlāk iesniedzot parakstītu dokumentu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ar lūguma par administratīvā akta darbības apturēšanu izskatīšanu saistītie jautājumi

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

Atkārtoti iesniegtu lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu tiesa neskata, izņemot, ja ir mainījušies jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi. Lietā taisīts spriedums pats par sevi ir jauns apstāklis, kas dod iespēju atkārtoti iesniegt lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, jo tiesa, izskatot lietu, ir sniegusi jaunu pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskuma izvērtējumu. Tiesības atkārtoti iesniegt lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu nav atkarīgas no tā, vai ir ticis pārsūdzēts tiesas lēmums, kurā izlemts sākotnējais lūgums. Turklāt lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu var iesniegt ne tikai pirmās instances tiesā, bet jebkurā procesa stadijā. Administratīvā akta darbības apturēšana nav piemērojama tikai izņēmuma gadījumos; tā ir pieļaujama ikreiz, kad ir konstatējami administratīvā akta darbības apturēšanas priekšnoteikumi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Procesuāla tiesas lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Procesuāla tiesas lēmuma pārsūdzēšanas kārtība izriet no gala nolēmuma (sprieduma, lēmuma) pārsūdzēšanas kārtības. Ja par galīgo nolēmumu nav paredzēta pārsūdzība, tā nav attiecināma arī uz procesuālu lēmumu šīs lietas ietvaros. Tā kā Administratīvā procesa likums tieši noteic, ka nav pārsūdzams galīgais nolēmums par sūdzību administratīvā akta piespiedu izpildes jautājumā, nav pārsūdzams arī procesuāls lēmums par šādas sūdzības virzību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Administratīvā procesa likuma piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietās

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Iespēja pārsūdzēt atsevišķus procesuālus lēmumus izriet no iespējas pārsūdzēt galīgo nolēmumu. Ja par spriedumu (galīgo nolēmumu) nav paredzēta pārsūdzība, tā nav attiecināma arī uz procesuālu lēmumu lietā. Nebūtu racionāli, ja par procesuālu lēmumu būtu iespējama plašāka pārsūdzība nekā par galīgo nolēmumu, kas atrisina lietu pēc būtības. Likumā var būt paredzēts mazāks tiesību apjoms procesuāla jautājuma izskatīšanā. Administratīvo pārkāpumu lietas, kurās pārsūdzēts iestādes lēmums (administratīvais akts), Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā arī pēc 2009. gada 1. janvāra izskatāmas Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Tikai jautājumos, kas noregulēti ar nesavienojamu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa speciālo normu, ir pamats izslēgt Administratīvā procesa likuma piemērošanu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav regulēta pieteikuma par administratīvo aktu iesniegšanas kārtība Administratīvajā rajona tiesā. Tāpēc par pieteikuma pieņemšanu Administratīvajā rajona tiesā administratīvā pārkāpuma lietā lemjams saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 190. un turpmākajiem pantiem. Tostarp šādās lietās, kā jebkurā administratīvajā lietā, pieaicināms atbildētājs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atlīdzinājums par personisko kaitējumu

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

Tiesības uz atlīdzinājumu ietver zaudējumu atlīdzināšanu un atlīdzinājumu par kaitējumu. Personisks kaitējums atšķirībā no zaudējumiem nav mantisks pametums. Ar vārdu "personisks" apzīmē visu, kas saistīts ar kādu personu individuāli, tai raksturīgām īpašībām un labumiem. Tiesiski aizsargājami personiskie labumi ir cilvēka dzīvība, veselība, personiskā neaizskaramība, vārds, gods, cieņa, autorība un citi labumi, kas nosaka cilvēka spēju darboties un stāvokli sabiedrībā. Ja ir nodarīts kaitējums personas veselībai, kas ir personiskais kaitējums, personai ir tiesības prasīt kompensāciju (atlīdzinājumu) par šādu kaitējumu. Personiskā kaitējuma konstatējuma priekšnoteikums nav tā novēršanas vai kompensēšanas veids. Kaitējuma novēršana vai kompensēšana ir iespējamās sekas pašam kaitējumam. Arī tad, ja kaitējums tiek novērsts (izlabots ar materiāliem ieguldījumiem), nevar uzskatīt, ka tas nav bijis. Tiesību normas nenoteic, ka atlīdzinājums ir nosakāms tikai par tādu personisko kaitējumu, kurš ir paliekošs un kuru nav iespējams novērst ar citiem līdzekļiem. Apstāklis, vai kaitējums ir vai nav novēršams (vai ir paliekošs), var kalpot kaitējuma būtiskuma (smaguma) noteikšanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par iestādes rīcību, sagatavojot uzziņu

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

Faktiskā rīcība un iestādes uzziņa ir patstāvīgi tiesību institūti. Iestādes darbības, kas veiktas uzziņas sagatavošanas procesā, vērstas uz konkrēta rezultāta sasniegšanu – uzziņas sagatavošanu un izsniegšanu. Tā kā šīm darbībām trūkst galīgā noregulējuma rakstura, jo tāds piemīt tikai uzziņas sagatavošanas procesa tiesiskajam noslēgumam, proti, pašai uzziņai, šāda iestādes rīcība nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma 89. panta izpratnē. Uzziņa adresātam nerada ne tiesiskas, ne arī faktiskas sekas, proti, tā ir vienkārša valsts pārvaldes darbība, kura nav pakļauta administratīvās tiesas kontrolei. Tiesā sūdzības kārtībā pārbaudāma tikai iestādes faktiskā rīcība, nesniedzot uzziņu vai atsakot uzziņas sniegšanu, nevis pati uzziņa. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mantojums kā pieteicējs administratīvajā procesā

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Mantojumam kā privāto tiesību juridiskai personai nepiemīt administratīvi procesuālā tiesībspēja, jo mantojumam juridiskās personas statuss ir piešķirts ar mērķi, lai mantojumā ietilpstošais mantas kopums nepārstātu piedalīties civiltiesiskajā apgrozībā. Administratīvi tiesiskajās attiecībās ar iestādēm patstāvīgas tiesību vai tiesiskās intereses ir mantiniekiem vai mantojuma aizgādnim personiski, nevis mantojumam. No Administratīvā procesa likuma normu sistēmas izriet: ja administratīvā procesa dalībnieks izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskās personas izbeigšanās u.c.), iestāde vai tiesa var aizstāt to ar procesa dalībnieka tiesību pārņēmēju, nevis izstājušās personas vietā procesu turpina mantojums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Konkurences padomes tiesības pārbaudīt publisko tiesību subjekta rīcību

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Publisko tiesību juridiska persona var darboties gan publisko tiesību, gan privāto tiesību jomā. Lai noteiktu, vai personas darbojas publisko vai privāto tiesību jomā, noteicošais ir veicamo funkciju raksturs. Konkurences likums attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, kas veic saimniecisko darbību, arī publisko tiesību subjektiem, ja tie veic saimniecisko darbību. Konkurences padome ir tiesīga pārbaudīt brīvostas pārvaldes rīcības atbilstību Konkurences likuma normām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kritēriji, vērtējot pieteikuma pieļaujamību (blakus lēmums)

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: senators J. Neimanis, tiesnese V. Kakste, senators A. Guļāns, rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Tukuma auto", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ogres autobuss", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles ATU", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "AIPS" un sabiedrības ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kritēriji, vērtējot pieteikuma pieļaujamību

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Pieteicēja subjektīvo tiesību esamības pārbaude ir veicama pēc tam, kad pārbaudīts pieteikuma veids jeb tā mērķis. Nav izšķirošas nozīmes, kādiem tieši vārdiem lēmumā par lietas ierosināšanu ir formulēts pieteikuma priekšmets, par kuru lieta ierosināta. Izšķiroši ir, kāds lietā ir pieteicējas mērķim atbilstošais pieteikuma priekšmets. Pretējā gadījumā pieteikuma pieņemšana, lietas ierosināšana un sekojošā lietas izskatīšana būtu bezmērķīga. Ja prasījums ir neskaidri vai nepareizi formulēts, tiesnesim ir pienākums prasījumu iztulkot. Tiesnesim ir pienākums izdibināt pieteicēja patieso gribu. Rezultātam ir jāatbilst gan kopējam rakstītajam burtam, gan tajā iekļautajam atpazīstamajam mērķim. Saņemot pieteikumu, jāvērtē, vai pieteikumā ietvertais prasījums nav saistīts ar kādu citu tiesas tiesvedībā esošu lietu. Tas, ka pieteicējs lūgumu pirms vēršanās tiesā ir izteicis arī iestādē, nenozīmē, ka tādēļ tā vērtējama kā jaunas administratīvās lietas uzsākšana par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Objektīvās izmeklēšanas principa pārkāpums

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Iestādei, izskatot lietu par nodokļa uzrēķinu, ir jāiegūst visa informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, tādējādi panākot tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu. Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un soda nauda piedzenami no personas, kuras valdījumā ir alkoholiskie dzērieni, ar kuriem veiktas nelikumīgas darbības, vai no personas, kas veica nelikumīgās darbības ar tiem, ja netiek konstatēts alkoholisko dzērienu valdītājs. Administratīvā pārkāpuma lietā par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu konstatētie apstākļi nav vienīgie pierādījumi lietā par akcīzes nodokļa un soda naudas uzrēķinu. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtajā lēmumā, kas ir izpildīts, nodibinātiem faktiem nav prejudiciāla nozīme, izskatot jautājumu par akcīzes nodokļa un soda naudas uzrēķinu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Skaidrā naudā veiktu darījumu deklarēšanas pienākums

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. panta pirmajā daļā likumdevējs ir noteicis soda naudu par skaidrā naudā veiktu darījumu nedeklarēšanu vispār, nevis par deklarēšanas nokavējumu. Ja nodokļu maksātājs ir deklarējis skaidrā naudā veikto darījumu, taču ir nokavējis deklarācijas iesniegšanas termiņu, nodokļu maksātājam nevar piemērot minētajā tiesību normā noteikto soda naudu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Latgaliešu valoda pielīdzināma svešvalodai

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Ar jēdzienu "latviešu valoda" Latvijas Republikas Satversmes 4. panta pirmajā teikumā apzīmēta latviešu literārā valoda. Dokuments jāraksta skaidri salasāmā rakstā literārā valodā, ievērojot valsts valodas pareizrakstības normas un terminoloģiju. Latviešu literārās valodas kā valsts valodas atzīšanas mērķis ir nostiprināt valsts administratīvo vienotību. Atsevišķas latviešu valodas izloksnes izdalīšana un valsts valodas statusa piešķiršana būtu pretēja likumdevēja noteiktajam mērķim. Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmās daļas izpratnē valsts valoda ir latviešu literārā valoda un citas izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110. panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas, un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā. Blakus sūdzības pieņemšanas brīdī ir ļoti būtisks tiesvedības valodas jautājums, un arguments, ka tiesvedības valodas jautājumu tiesnesis nevar skatīt, bet to var izskatīt tikai tad, ja lietu skata pēc būtības, nav pareizs. Administratīvā procesa likuma 292. panta pirmā daļa un 318. panta pirmā daļa tieši nenoteic, ka apelācijas vai blakus sūdzībai būtu jābūt noformētai valsts valodā. Tomēr tas nenozīmē, ka varētu atstāt bez ievērības Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmajā daļā iekļauto pamatprincipu, ka tiesvedība notiek valsts valodā. Pretējā gadījumā tiesnesim būtu jālemj par apelācijas vai blakus sūdzības pieņemšanu, kuras saturu viņš nesaprot. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par komersanta firmas izvēles ierobežojumiem

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Komersanta veids ir komerctiesiskajā apgrozībā svarīgs apstāklis. Komersanta firmā ir jāietver norāde uz komersanta veidu un tādējādi firma, citastarp, sniedz nozīmīgu informāciju trešajām personām par konkrēto komersantu, proti, informāciju par komersanta veidu. Tādējādi firmas regulācija kalpo gan paša komersanta, gan trešo personu interesēm. Firmas regulācijas mērķis ir, pirmkārt, aizsargāt komersantu pret viņam piederošas firmas prettiesisku izmantošanu, otrkārt, novērst trešās personas maldināšanas iespēju. Mērķis novērst trešās personas maldināšanas iespēju tiek panākts, nosakot komersanta veida norādes obligātu iekļaušanu firmā un nosakot firmas izvēles ierobežojumus. Tiesību normas tieši noteic, ka firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu (Komerclikuma 29. panta pirmā daļa). Komerclikuma 29. panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums firmā ietvert maldinošas ziņas nav saprotams tādējādi, ka šī tiesību norma aizliedz iekļaut tikai tādu informāciju, kura nepārprotami sniedz īstenībai neatbilstošas ziņas par komersanta veidu. Maldināt var arī tāda informācija, kura netieši vai neapzināti norāda uz iespējamiem faktiski nepastāvošiem apstākļiem, vai informācija, kura ir savstarpēji pretrunīga, un tādējādi uz tās pamata trešā persona var izdarīt nepareizu secinājumu par attiecīgo komersantu. Komerclikuma 29. panta sestā daļa, kas noteic, ka preču zīmju vai to daļu izmantošanu firmā regulē preču zīmes regulējošie normatīvie akti, neietekmē šā paša panta pirmās daļas interpretāciju un piemērošanu. Pretējā gadījumā, reģistrējot firmu atbilstoši preču zīmei vai tās daļai, bet neizvērtējot firmas atbilstību komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, netiktu ievērotas trešo personu tiesiskās intereses, kas neatbilstu vienam no firmas regulācijas mērķiem. Tādējādi nav atzīstams, ka tajos gadījumos, kad firmā tiek izmantota preču zīme vai tās daļa, ir reģistrējamas arī tādas firmas, kas pretēji Komerclikuma 29. panta pirmās daļas regulējumam trešās personas faktiski var maldināt par attiecīgā komersanta veidu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina atsevišķās domas

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas netiek paziņotas kopā ar tiesas spriedumu, bet tiek pievienotas lietas materiāliem slēgtā aploksnē. Atsevišķās domas tiek publiskotas trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas (Satversmes tiesas reglamenta 225. punkts). Pēc tam Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas tiek publicētas Satversmes tiesas mājaslapā un Satversmes tiesas spriedumu krājumā. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi publicēt Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina 2009. gada 21. aprīļa atsevišķās domas par Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2008-35-01 "Par likuma "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam". Sprieduma teksts publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 9. aprīlī. Spriedumā Satversmes tiesa atzina, ka likums "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" ir pieņemts Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā un līdz ar to atbilst Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības un privātpersonas noslēgta līguma tiesiskā daba

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, izpildes pareizību, tiesai vispirms jāpārbauda publisko tiesību līguma esamība. Savukārt, lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas paredz iestādei tiesības noslēgt publisko tiesību līgumu un vai ir saistošs iestādes apsolījums slēgt publisko tiesību līgumu. Publisko tiesību līgums ir elastīga valsts pārvaldes darbības forma, kura pieļauj ar privātpersonu risināt kompleksus dzīves gadījumus sadarbības attiecību formā. Tā kā publisko tiesību līgumu slēdz līdzīgi kā privāttiesisku līgumu, apmainoties ar saskanīgiem gribas izteikumiem, ir jānorobežo publisko tiesību līgums no privāttiesiska līguma. Latvijā publisko tiesību līgumu tipus likumdevējs ir uzskaitījis Valsts pārvaldes iekārtas likumā (12. panta pirmā daļa). Vienlaikus likumā var būt paredzēti arī citi publisko tiesību līgumu tipi un nosacījumi. Jēdziens "likums" ir jāsaprot nevis formālā, bet materiālā izpratnē, iekļaujot šajā jēdzienā Ministru kabineta noteikumus, bet ne pašvaldības saistošos noteikumus, jo no valsts pārvaldes vienotības principa izriet, ka vienā pašvaldībā nevar ieviest tikai tur pastāvošu jaunu publisko tiesību līguma tipu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto publisko tiesību līgumu tipu uzskaitījuma jēga ir tipizēt valsts pārvaldes slēgtos publisko tiesību līgumu veidus un katram no tiem noteikt īpašus, tiesā pārbaudāmus pieļaujamības un satura priekšnoteikumus, kā arī noteikt likumā pieļautajiem publisko tiesību līgumu tipiem zināmus nosacījumus, kuriem tie ir pakļauti. Administratīvais līgums ir valsts pārvaldes darbības pamatinstrumenta – administratīvā akta – alternatīva. Šo alternatīvu valsts pārvaldes iestāde var izmantot vienīgi tad, ja tiesību normas paredz šādai iestādei kompetenci noregulēt faktisko situāciju ar administratīvo aktu vai administratīvo līgumu. Tad, apsverot administratīvā akta izdošanu un izdarot lietderības apsvērumus, iestāde administratīvā akta izdošanas (vienpusējas rīcības) vietā var izvēlēties noslēgt administratīvo līgumu (panākt vienošanos). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības faktisko rīcību; pienākums nodrošināt siltumapgādes pakalpojumus

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Viena no pašvaldību pastāvīgajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, ieskaitot siltumapgādi (likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 1. punkts). Pienākums organizēt siltumapgādi nozīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja saņemt siltumapgādes pakalpojumus. Tas, vai pašvaldība minētos pakalpojumus sniedz pati vai deleģē to sniegšanu privātpersonai, ir pašvaldības izvēle. Tā kā pašvaldībai ir ar likumu uzlikts pienākums nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt siltumapgādes pakalpojumus, pašvaldības bezdarbība, nepildot šo pienākumu, ir saistīta ar publisko tiesību jomu. Šo funkciju nepildot, tiek aizskartas iedzīvotāju likumā garantētās tiesības. Vērtējot, vai pašvaldības rīcība pakalpojumu sniegšanas gadījumā ir publiski tiesiska vai privāttiesiska, var tikt izmantota divpakāpju teorija. Pirmajā pakāpē pašvaldība lemj, vai iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieeja pakalpojumiem. Minētajā gadījumā pašvaldības rīcība ir publiski tiesiska. Savukārt otrajā pakāpē tiek risināts jautājums, kā pakalpojumi tiks sniegti. Šajā gadījumā rīcība var būt publiski tiesiska vai privāttiesiska. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Likuma atrunas princips

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Likuma atrunas princips ierobežo jebkura nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, neesot Satversmes, likuma vai starptautisko tiesību normu pilnvarojumam. Likuma atrunas princips attiecas uz publisko pārvaldi, ja tā iejaucas privātpersonas tiesību sfērā un ierobežo tās brīvības vai īpašumu, proti, ja iestāde uzliek privātpersonai pienākumu vai apgrūtinājumu. Analoģija šajā gadījumā nav pieļaujama. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša kompetence, lemjot par sūdzības virzību

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Ja tiesā ir iesniegta sūdzība, rajona tiesas tiesnesim par tās virzību ir jālemj atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām, kas nosaka sūdzības izskatīšanas kārtību, nevis jāpieņem lēmums kā par pieteikumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu un pierādījumu vērtēšanu

12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)

Iespējamības formā izteiktam eksperta atzinumam lietā ir tikai tāda nozīme, ka tas ļauj spriest par citu tādu pierādījumu ticamību, kas norāda, ka parakstu izpildījusi konkrēta persona. Proti, ja ir šādi citi pierādījumi attiecībā uz konkrētu personu, eksperta atzinums, ka parakstus, iespējams, izpildījusi šī persona, netieši pastiprina šo citu pierādījumu ticamību. Tomēr tādā gadījumā jābūt šādiem citiem pierādījumiem, jo iespējamības formā izteikts atzinums pats par sevi nepierāda, ka parakstu izpildījusi konkrēta persona. Tiesai pierādījumu vērtēšanā jāievēro Administratīvā procesa likuma 162. panta pirmā un ceturtā daļa, atbilstoši kurai liecinieka liecības attiecas uz lietā noskaidrojamiem faktiem. Liecinieku liecības ir izmantojamas kā pierādījums lietā, ja tās satur ziņas par lietā noskaidrojamo faktu. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai ir jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par administratīvo līgumu

5. Maijs 2009 /NR. 18 (561)

Kredītam pielīdzināto stipendiju zinātniskā grāda ieguvei studentam piešķir, pamatojoties uz stipendiju piešķiršanas komisijas vai šobrīd augstākās izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotās personas lēmumu un augstskolas un studenta noslēgta līguma pamata. Administratīvi tiesiskās attiecības starp augstākās izglītības iestādi un studentu, piešķirot studentam subjektīvās tiesības saņemt stipendiju, tiek nodibinātas ar stipendiju piešķiršanas komisijas lēmumu. Augstākās izglītības iestāde, noslēdzot līgumu par stipendijas saņemšanu, vairs nedibina ar personu ne jaunas publiski tiesiskās, ne jaunas privāttiesiskās attiecības, bet pēc būtības papildina administratīvā akta – lēmuma par stipendijas piešķiršanu – saturu. Tā kā līgums par kredītam pielīdzinātās stipendijas saņemšanu ir paredzēts kā palīginstruments stipendijas saņemšanas procedūrā, līgums par šādas stipendijas saņemšanu ir administratīvais līgums. Tādējādi jautājums par tā izpildi ir skatāms administratīvā procesa kārtībā. ...

...

5

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls