15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)
Tiesību prakse
Par Administratīvā procesa likuma piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietās
7
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKA-791/2009
2009. gada 26. novembrī

Iespēja pārsūdzēt atsevišķus procesuālus lēmumus izriet no iespējas pārsūdzēt galīgo nolēmumu. Ja par spriedumu (galīgo nolēmumu) nav paredzēta pārsūdzība, tā nav attiecināma arī uz procesuālu lēmumu lietā. Nebūtu racionāli, ja par procesuālu lēmumu būtu iespējama plašāka pārsūdzība nekā par galīgo nolēmumu, kas atrisina lietu pēc būtības. Likumā var būt paredzēts mazāks tiesību apjoms procesuāla jautājuma izskatīšanā.

Administratīvo pārkāpumu lietas, kurās pārsūdzēts iestādes lēmums (administratīvais akts), Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā arī pēc 2009. gada 1. janvāra izskatāmas Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Tikai jautājumos, kas noregulēti ar nesavienojamu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa speciālo normu, ir pamats izslēgt Administratīvā procesa likuma piemērošanu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav regulēta pieteikuma par administratīvo aktu iesniegšanas kārtība Administratīvajā rajona tiesā. Tāpēc par pieteikuma pieņemšanu Administratīvajā rajona tiesā administratīvā pārkāpuma lietā lemjams saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 190. un turpmākajiem pantiem. Tostarp šādās lietās, kā jebkurā administratīvajā lietā, pieaicināms atbildētājs.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: senators A. Guļāns, senatore J. Briede, senatore I. Skultāne, rakstveida procesā izskatīja S.S. blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2009. gada 24. augusta lēmumu, ar kuru atcelts Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009. gada 15. aprīļa lēmums daļā, ar kuru atstāts bez virzības S.S. pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000 apmērā, un atteikts pieņemt pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000 apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektora 2009. gada 30. janvāra administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta piektās daļas 11. punkta pārkāpumu transportlīdzekļa Renault, valsts reģistrācijas Nr. [..], vadītājam, kas neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, uzlikts naudas sods Ls 30.

Izskatot transportlīdzekļa vadītājas S.S. (turpmāk – pieteicēja) apstrīdēšanas iesniegumu par minēto lēmumu, ar Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009. gada 12. marta lēmumu apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts.

[2] Pieteicēja iesniedza pieteikumu tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu policijas 2009. gada 12. marta lēmumu un piedzīt no atbildētāja morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000 apmērā.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009. gada 15. aprīļa lēmumu pieņemts pieteicējas pieteikums daļā par policijas 2009. gada 12. marta lēmuma atcelšanu un atstāts bez virzības pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000 apmērā, uzdodot pieteicējai precizēt prasījumu daļā par morālo kaitējumu un iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu un lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2009.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mee
17. Decembris 2009 / 12:30
0
ATBILDĒT
Judikatūra nav absolūti saistoša, tāpat kā obiter dictum nolemtais. Tomēr tas neizslēdz, ka atsaucoties uz šo principu veiktā anzlīze var kļūt par judikatūru.
Neo
17. Decembris 2009 / 11:05
0
ATBILDĒT
Obiter dictum protams nav saistošs konkrētās lietas dalībniekiem. Anglo-amērikāņu valstīs tiek uzsvērts, ka tas nerada precedentu. Tomēr tiek uzsvērts, ka tie ir ļoti motivējoši/ pārliecinoši argumenti (persuasive).



Tas var radīt būtiskas konsekvences. Piemēram, pateicoties obiter dictum ASV tika atzīst, ka 14. konstitūcijas grozijumi attiecas ne tikai uz fizisku personu, bet arī juridisku personu (sk. 1886 case Santa Clara County v. Southern Pacific Railroad). Un tas tika izdarīts pamatojoties uz obiter dictum principu (said by the way).
Atbildētājs
16. Decembris 2009 / 20:25
0
ATBILDĒT
No judikatūras protams var un vajag atkāpties, ja tam ir pamatoti argumenti. Problēma šajā gadījumā - AA lēmumos nav atrodami šādi argumenti.



Ja argumenti, kas izdarīti pamatojoties uz obiter dictum, nav judikatūras daļa, tad kāda tiem nozīme? AT izdara tos, lai sakārtotu un noteiktu vienotu praksi; lai nebūtu gadījumi, kad procesa dalībnieki, iesniedzot pieteikumu vai apelācijas sūdzību, bez savas ziņas piedalās loterijā. Mēķis ir vienādot praksi un nodrošinātu tiesisku noteiktību. Tāpēc nevar piekrist, ka pamatojoties uz obiter dictum izdarītā analīze nekļūst par judikatūru.



Zemākas instances tiesas bez pamatotiem argumentiem nevar ignorēt šādus AT argumentus. Satversmes tiesa un citu valstu konstitucionālās tiesas nereti papildus konstitucionālās sūdzības priekšmetam veic plašāku analīzi. Tas nozīmē, ka šie Satversmes tiesas argumenti ir ar mazāku spēku? Nedomāju viss.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties