Tiesību prakses katalogs: Tiesu nolēmumi civillietās – Jurista Vārds

Tiesu nolēmumi civillietās

Konstantīns Vaivods, Zane Skrastiņa

žurnāls / Tiesību prakse

Aktuālie Senāta 2024. gada nolēmumi darba lietās

10. Decembris 2024 /NR. 50 (1368)

Šajā rakstā apskatīti pieci šī gada aktuālākie Senāta Civillietu departamenta nolēmumi darba lietās, kas ar tēzēm publicēti Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras nolēmumu arhīvā. Raksta mērķis ir norādīt uz Senāta argumentiem un secinājumiem, risinot attiecīgos darba tiesību jautājumus, lai veicinātu tiesību normu vienotu izpratni un piemērošanu. Tālāk minētajos Senāta nolēmumos risināti šādi jautājumi: vai darbiniekam ...

Konstantīns Vaivods, Zane Skrastiņa

žurnāls / Tiesību prakse

Senāta atziņas darba lietās 2022. un 2023. gada nolēmumos

5. Novembris 2024 /NR. 45 (1363)

Šajā rakstā apkopotas Senāta 2022. un 2023. gada atziņas par darba tiesību jautājumiem1 ar mērķi veicināt tiesību normu vienotu izpratni un vienveidīgu tiesu praksi. Rakstā pamatā ir Senāta atziņas par Darba likuma tiesību normu piemērošanu. Tām seko atziņas pie atsevišķām Civillikuma un Darba strīdu likuma normām. Atziņas ir gan no nolēmumiem, kas publicēti Augstākās tiesas mājaslapas judikatūras nolēmumu arhīvā, gan no citiem Senāta nolēmumiem. Nolēmumos paustās atziņas rakstā norādītas pie attiecīgās tiesību normas (panta, panta daļas vai punkta). ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Viedoklis par Senāta 2021. gada 20. aprīļa lēmumu lietā Nr. C30638118, SPC-11/2021 par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām saistībām

18. Maijs 2021 /NR. 20 (1182)

[1] 2021. gada 20. aprīlī Latvijas Republikas Senāts pieņēma lēmumu lietā Nr. C30638118, SPC-11/2021,1 ar ko daļēji atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 6. augusta lēmumu. [1.1] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar 2020. gada 6. augusta lēmumu izbeidza parādnieka saistību dzēšanas procedūru, neatbrīvojot parādnieku no saistību dzēšanas plānā norādītajām saistībām pret kreditoriem un ...

žurnāls / Tiesību prakse

Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-109 tēzes

7. Aprīlis 2020 /NR. 14 (1124)

1. Dzīvokļu īpašnieku kopība kā īpaša veida tiesību subjekts 1.1. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir īpaša veida tiesību subjekts – tā spēj iegūt mantu, uzņemties saistības un būt par atbildētāju vai prasītāju tiesā (judikatūras maiņa). 1.2. Tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām, piemēram, slēdzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, un atsevišķos gadījumos arī tiesiskajās attiecībās, kas pastāv dzīvokļu īpašnieku kopības ...

žurnāls / Tiesību prakse

Korporatīvais plīvurs ir ar likumu noteiktais kapitālsabiedrības un tās dalībnieka atbildības norobežojums

3. Marts 2020 /NR. 9 (1119)

2020. gada 30. janvārī Senāta Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr. C29250718 SKC-466/2020.1 Senāts šādā sastāvā – senatore referente Ināra Garda, senatore Anita Čerņavska, senators Normunds Salenieks – rakstveida procesā izskatīja civillietu sakarā ar atbildētājas [pers. A] kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 16. septembra spriedumu [pers. A] pretprasībā pret [pers. B] par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu bērna uzturam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts nodeva par kopīpašuma izbeigšanas prasību

11. Februāris 2020 /NR. 6 (1116)

Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce konstatē: – atbilstoši Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas vēstulē sniegtajai informācijai pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem ir atšķirīgas pieejas jautājuma risināšanai par valsts nodevas noteikšanu kopīpašuma izbeigšanas prasībai kā mantiskai prasībai; – vienā gadījumā tiesneši uzskata, ka piemērojams Civilprocesa likuma 34. panta ...

žurnāls / Tiesību prakse

Augstākās tiesas Civillietu departaments: aktualitātes judikatūrā

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Līdzīgi kā iepriekš publicēto1 Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta pārskatu par aktualitātēm judikatūrā autors ir sagatavojis apkopojumu par Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumiem ar judikatūras nozīmi no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30. septembrim. Mērķis apkopojumam ir sniegt sistematizētu pārskatu par judikatūru interesentiem, kas ikdienā nevar veltīt laiku Senāta judikatūras pētīšanai, kā arī veicināt juridiskās sabiedrības interesi par jaunākajiem nolēmumiem Augstākās tiesas judikatūras arhīvā.2 Galvenie temati judikatūrā šogad līdz šim bijuši – piespiedu nomas tiesiskās attiecības, dzīvojamo māju pārvaldīšana un dzīvojamo telpu īres tiesības, apdrošināšanas tiesības, mantojuma tiesības, darba tiesības, autortiesības, saistību tiesības, komerctiesības, civilprocess, maksātnespējas tiesības un tiesiskās aizsardzības process. Lielākā daļa tiesvedību ierosinātas uz kasācijas sūdzības pamata, bet trīs – uz Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu pamata. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ar šķīrējtiesas procesu saistīta ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana un izpilde

14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)

No 2007. gada 30. oktobra Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Lugāno konvencija) tvēruma ir izslēgti visu veidu ar šķīrējtiesas procesu saistītie jautājumi, tostarp pārsūdzības process. Nav nozīmes tam, vai strīdus nolēmumu ir taisījusi vispārējās jurisdikcijas tiesa. Nozīme ir tam, vai šis nolēmums ir saistīts ar šķīrējtiesas procesu, tostarp ar šķīrējtiesas nolēmuma pārskatīšanu vai pārsūdzēšanu. Civilprocesa likuma 636. panta pirmā daļa nav iztulkojama un piemērojama paplašināti, un no pantā ietvertās ārvalsts tiesas nolēmuma definīcijas ir izslēgti ārvalsts tiesu procesuālie lēmumi, ar kuriem lieta netiek izspriesta pēc būtības vai netiek apstiprināts izlīgums. Situācijā, kad pušu strīds ir izspriests pēc būtības ar šķīrējtiesas spriedumu, savukārt ārvalsts vispārējās jurisdikcijas tiesā tikai skatīta sūdzība par procesuāliem jautājumiem saistībā ar šķīrējtiesas procesa norisi un ārvalsts vispārējās jurisdikcijas tiesa nav devusi vērtējumu pušu pamata strīdam pēc būtības, šāds ārvalsts tiesas nolēmums nav uzskatāms par spriedumu Civilprocesa likuma 636. panta pirmās daļas izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zemnieka saimniecības kā saimnieciskās darbības veicējas valsts nodevas likme par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 5.5. punktā noteiktā valsts nodevas procentuālā likme par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā ir piemērojama arī zemnieka saimniecībai, ja tās reģistrētais darbības veids ir sava vai nomātā nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu kompetences nošķiršana, apstrīdot iestādes faktisko rīcību

27. Novembris 2018 /NR. 48 (1054)

Augstākās tiesas 2013. gada 8. maija spriedumā lietā Nr. SKC-32 izteiktā atziņa par Satversmes 92. pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšanas pārākumu pār tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem nav vispārināma bez sasaistes ar lietas faktiskajiem apstākļiem. Norādītajā lietā ārpus civilās tiesvedības kompetences esošā jautājuma izskatīšana kasācijas instancē tika turpināta izņēmuma kārtā, jo daļēji tiesas rīcības dēļ, pieņemot lietu, kas tai nav pakļauta, izveidojās situācija, kad personai bija zudusi iespēja savu tiesību aizsardzību īstenot administratīvā procesa kārtībā. Minētā atziņa nav piemērojama situācijā, kad persona vērsusies ar prasību civilprocesuālā kārtībā pēc tam, kad pieteikums par iestādes faktisko rīcību Administratīvajā rajona tiesā tika uzskatīts par neiesniegtu un atdots iesniedzējam, jo trūkumi pieteikumā netika novērsti likumā noteiktajā termiņā. Jāņem vērā, ka personai, kura objektīvu, no tās gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nokavējusi termiņu iestādes faktiskās rīcības apstrīdēšanai, ir tiesības lūgt termiņu atjaunot, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 46. pants. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pieteikuma atkārtota iesniegšana par maksātnespējas procesa pasludināšanu

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Ja pieteikums par maksātnespējas procesa pasludināšanu iesniegts atkārtoti par saistībām, par kurām tiesa jau ir lēmusi, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru parādnieka negodprātīgas rīcības dēļ, un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiski mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, pieteikums nav pieņemams. Savukārt gadījumā, ja fakts, ka pieteikums iesniegs atkārtoti, tiek konstatēts jau pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, ierosinātais process ir jāizbeidz. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Maksātnespējas procesa administratora civiltiesiskā atbildība par viņa profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem kreditoram

17. Jūlijs 2018 /NR. 29 (1035)

Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Ināra Garda, tiesnese Ļubova Kušnire, tiesnesis Normunds Salenieks, izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar atbildētāja Daiņa Bergmaņa kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 25. maija spriedumu ārvalsts komersanta "Danske Bank" A/S prasībā pret Daini Bergmani, ar trešo personu "ERGO Insurance" SE ...

žurnāls / Tiesību prakse

Augstākā tiesa: zemes piespiedu nomas maksas apmēru neietekmē tas, vai zemes īpašnieks ir PVN maksātājs

10. Jūlijs 2018 /NR. 28 (1034)

Augstākā tiesa (AT) paplašinātā sastāvā šā gada 27. jūnijā atcēla Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 17. jūnija spriedumu daļā, ar kuru par iepriekšējo laika periodu papildus zemes piespiedu nomas maksai piedzīts pievienotās vērtības nodoklis un noteikts pienākums šādu maksājumu veikt turpmāk. Pārsūdzētais spriedums taisīts akciju sabiedrības "Pilsētas zemes dienests" prasībā pret ...

žurnāls / Tiesību prakse

Hipotēkas noilgums; kreditora atgādinājums

27. Marts 2018 /NR. 13 (1019)

1. Civillikuma 1907. pantā ir noteikts, ka noilgumam nav pakļautas tikai zemesgrāmatās ierakstītas saistību tiesības. Savukārt hipotēka nav saistību tiesība. Tā ir lietu tiesība uz ķīlā nodoto lietu, no kuras kreditors var apmierināt savu saistībtiesisko prasījumu (Civillikuma 1278. pants). Tas, ka ķīlas tiesība nodrošina saistību tiesību, nepadara pašu ķīlas tiesību par saistību tiesību Civillikuma 1907. panta izpratnē. Tēzei par hipotēkas nenoilgšanu ir nozīme tikai, ciktāl pastāv ar to nodrošinātais saistībtiesiskais prasījums. Tas nozīmē, ka hipotēka kā blakus tiesība nenoilgst patstāvīgi, respektīvi, atrauti no tās pamatā esošā saistībtiesiskā prasījuma. Bet hipotēkas kā blakus tiesības nodibināšana neizņem pašu saistībtiesisko prasījumu no noilguma iedarbības. 2. Kreditora atgādinājumam, lai tas būtu ielasāms Civillikuma 1905. pantā, ir jābūt paziņotam individuāli un personiski parādniekam, un tajā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai prasīt konkrētas saistības izpildi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jaunākais Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulces skaidrojums

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Otrdien, 9. janvārī, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce sniedza skaidrojumu par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām piedalīties un izteikties slēgtā tiesas sēdē kopā ar pārstāvamo. Kopsapulci, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 49.1 panta pirmo daļu un ņemot vērā Latvijas Republikas tiesībsarga ierosinājumu, sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce konstatēja, ka pirmās un otrās instances tiesu praksē pastāv atšķirīga izpratne par Civilprocesa likuma 82. panta pirmās daļas iztulkojumu lietās par laulības neesamību vai šķiršanu un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Tiesnešu kopsapulce secināja, ka šāda atšķirīga tiesu prakse var nelabvēlīgi ietekmēt lietas dalībnieka – fiziskās personas – tiesības uz pieeju tiesai. Tādēļ, lai nodrošinātu vienotu likumam atbilstošu izpratni par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām kopā ar pārstāvamo piedalīties un izteikties slēgtās tiesas sēdēs, kurās izskata lietas par laulības neesamību vai šķiršanu vai lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce nolēma sniegt strīdīgo likuma normu skaidrojumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Pagājušā gada nogalē, 29. decembrī, Augstākajā tiesā kļuva pieejams tiesas lēmums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīts personu un valsts tiesību aizsardzības virsprokurora protests par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu zvērinātas tiesu izpildītājas Aigas Augustovas pieteikumā par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Priekšnoteikumi, kas nosaka atsavinātāja pienākumu atlīdzināt zaudējumu

12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)

Atsavinātājam zaudējumu atlīdzināšanas pienākums rodas, ja tiek konstatēts 1) apslēpts lietas trūkums; 2) trūkumu rašanās laiks (pirms atsavināšanas); 3) to nozīmīgums (sk. Civillikuma 1613. pantu); 4) atsavinātāja ļauns nolūks, kas izpaužas vienā vai vairākos Civillikuma 1620. pantā definētajos veidos – trūkumu noklusēšanā vai arī to noslēpšanā, vai arī apgalvojumā, ka lietai ir zināmas īpašības. Tiesai nav tiesiska pamata paplašināt iepriekšminēto kritēriju loku, aptverot arī cēloniskā sakara izvērtēšanu, jo tādējādi tiesa vienlaikus piemērotu gan vispārīgo, gan speciālo regulējumu zaudējumu atlīdzināšanas izvērtēšanai, kas varētu novest pie atsavinātāja nepamatotas atbrīvošanas no atbildības par atsavinātās lietas trūkumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Līgumsoda samērīgums un taisnīgums zaudējumu atlīdzināšanas līgumā kriminālprocesa izlīguma noslēgšanai

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Konkrētajos apstākļos Atlīdzības maksājuma līgumā kriminālprocesa izlīguma noslēgšanai pielīgtā līgumsoda izteikti sodošais raksturs ir attaisnojams, jo tas nav vērtējams atrauti no vēlāk pušu starpā panāktā izlīguma kriminālprocesā, no kura nepārprotami izriet, ka cietušā apliecinājums par pretenziju neesamību pret apsūdzēto, kas savukārt bija absolūti nepieciešams priekšnoteikums kriminālprocesa izbeigšanai, izriet no viņa tiesiskas paļaušanās uz līgumā ietverto noteikumu respektēšanu un izpildi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Trīs jauni tiesu prakses apkopojumi

18. Oktobris 2016 /NR. 42 (945)

Oktobra sākumā Augstākā tiesa (AT) publicējusi trīs jaunus tiesu prakses apkopojumus: par morālā kaitējuma apmēra noteikšanu, ja kaitējums radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā; par morālā kaitējuma apmēra noteikšanu saistībā ar prasītājam nodarīto tiesību aizskārumu, miesas bojājumiem vai tuvinieka bojāeju; kā arī tiesu prakse krimināllietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu. Visi šie materiāli interesentiem ir pieejami AT tīmekļa vietnes www.at.gov.lv sadaļā "Judikatūra". ...

žurnāls / Tiesību prakse

Izdevumi advokāta palīdzības samaksai kā viens no tiesāšanās izdevumu veidiem

9. Augusts 2016 /NR. 32 (935)

Izdevumi advokāta palīdzības samaksai kā viens no tiesāšanās izdevumu veidiem nav prasības summa Civilprocesa likuma 35. panta izpratnē. Tādējādi, pārsūdzot spriedumu apelācijas kārtībā tikai daļā par advokāta palīdzības samaksai noteikto izdevumu apmēru, valsts nodeva nav maksājama. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mantinieka īpašuma tiesību atpakaļejošais spēks

26. Aprīlis 2016 /NR. 17 (920)

Konstatējot īpašuma tiesības esamību personai, būtiska nozīme ir tam, kādā ceļā nekustamais īpašums ir iegūts, proti, vai tas ir mantots, – atbilstoši Civillikuma 388. pantam mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā (655. pants) un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai (687. pants), vai arī par tā iegūšanu ir noslēgts darījums vai izdots administratīvais akts. Pirmajā gadījumā persona iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu jau ar mantojuma atklāšanos (ar nosacījuma, ka mantinieks pieņēmis mantojumu likumā noteiktajā kārtībā), bet otrajā – ar ieguvēja un tā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatā. Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika. Tā kā mantinieks iegūst īpašuma tiesības ar mantojuma atklāšanas momentu, tad no tā brīža uz viņu pāriet arī bijušā īpašnieka kā izīrētāja tiesības un pienākumi, proti, ne tikai pienākums izīrēt īrniekam attiecīgo dzīvokli, bet arī saņemt par to no viņa samaksu un vērsties tiesā ar prasījumiem, ja īrnieks īres līgumā pielīgtās saistības pildījis nepienācīgi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Advokāta palīdzības samaksas izdevumu piedziņas pamatojums

12. Janvāris 2016 /NR. 2 (905)

Personas advokāta statusu apliecina orderis (Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.1 pants), tāpēc tas, nevis pilnvara, ir dokuments, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei pieprasīt izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no zaudējušās puses. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību politika

Augstākā tiesa norāda uz nepilnībām tiesiskajā regulējumā

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Augstākās tiesas Civillietu departaments 28. oktobrī pieņēma lēmumu noraidīt Lietuvas Republikā reģistrētās bankrotējušās AS "flyLAL-Lithuanian Airlines" pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un AS "Air Baltic Corporation".1 Būtiski, ka Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1. panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā. Lai gan tiesu lemto "Jurista Vārds" parasti publicē rubrikā "Tiesību prakse", šoreiz attiecīgais blakus lēmums tā satura dēļ izvēlēts "Tiesību politikas" sadaļai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Neizlietotās dzīvojamai mājai piesaistītās apsaimniekošanas un īres maksas piedziņas tiesiskie aspekti

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un Apsaimniekošanas līgums tika izbeigts, nevis atzīts par spēkā neesošu, konkrētajos apstākļos nevar atsaukties uz tiesiskā pamata atkrišanu apsaimniekošanas maksas saņemšanai Civillikuma 2389. panta izpratnē – tas būtu iespējams, ja līgums atzīts par spēkā neesošu. Apsaimniekošanas un īres maksas iekasēšanas rezultātā saņemtie līdzekļi, kuri konkrētajos apstākļos bija piesaistīti dzīvojamai mājai, uzskatāmi par līdzekļiem, kurus saņēmis pilnvarnieks uzdevuma veikšanai. Lai gan saskaņā ar Civillikuma 2304. pantu pilnvarniekam ir paredzēta tiesība paturēt to, ko pilnvarotājs tam piešķīris, no lietas materiāliem neizriet, ka pilnvarotājs būtu šādas tiesības pilnvarniekam piešķīris. Ja tiesa piemērojusi tiesību normu, kura konkrētajā gadījumā nebija jāpiemēro, taču tas nav radījis lietas nepareizu izspriešanu pēc būtības, kasācijas instances tiesa spriedumu uz šā pamata neatceļ, bet izskaidro attiecīgo tiesību normu piemērošanas jautājumus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pasūtītāja atteikšanās no piegādes līguma

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Civillikuma 2108. panta otrās daļas noteikums dod pasūtītājam tiesību vienpusēji atteikties no piegādes līguma, atlīdzinot zaudējumus, nevis prasīt līguma atcelšanu. Turklāt minētā tiesību norma nav piemērojama attiecībā uz izpildītu piegādes līgumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kasācijas sūdzības iesniegšanas nosacījumi (Civilprocesa likuma 82. panta septītā daļa)

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Lietas vešana kasācijas instances tiesā Civilprocesa likuma 82. panta septītās daļas izpratnē nozīmē to procesuālo darbību veikšanu, kas atbilst Civilprocesa likuma desmitās sadaļas "Kasācijas tiesvedība" normām. Atzīstams, ka kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, un kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma atbilstoši Civilprocesa likuma 464.1 panta pirmajai daļai, ja kasācijas sūdzību juridiskas personas vārdā nav parakstījusi tās amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai zvērināts advokāts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Hipotēkas nostiprināšana, pamatojoties uz notariālo izpildu aktu

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Zemesgrāmatu likuma 129. panta pirmās daļas 2. punkta noteikumi uzskatāmi par izpildītiem arī tad, ja lūgumam par hipotēkas nostiprināšanu ir pievienots piespiedu izpildīšanai pakļautais oriģinālakts un atbilstoši Notariāta likuma D1 sadaļai "Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā" izdots notariālais izpildu akts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ķīlas tiesības (hipotēkas) nostiprināšana zemesgrāmatā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas nodrošināšanai

17. Februāris 2015 /NR. 07 (859)

Nodokļu administrācijas lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, kas izpildāms tiesas spriedumu izpildes noteiktajā kārtībā. Tāpat kā Civillikuma 1307. pantā minētais tiesas spriedums, arī nodokļu administrācijas lēmums noder par pamatu hipotēkas iegūšanai, ievedot lēmumu par nodokļu parāda piedziņu zemesgrāmatā (Civillikuma 1307. un 1372. pants, Zemesgrāmatu likuma 44. pants). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesvedības apturēšana, ja vēl nav izšķirta administratīvā kārtībā izskatāma lieta

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

Civilprocesa likums nenoteic administratīvo tiesu nolēmumu prejudicialitāti civillietās, tādēļ, apturot tiesvedību atbilstoši Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktam, svarīgi ir noskaidrot un izvērtēt, vai administratīvajā tiesā ierosinātās lietas iznākums var ietekmēt civiltiesiska strīda izspriešanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Prasības celšana lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

Tiesvedībā, kura notiek Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas kārtībā, atbildētājs ir kapitālsabiedrība, bet ne tās dalībnieki. Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas kārtībā celtā prasībā nevar ietvert prasījumus, kuri nav paredzēti Civilprocesa likuma 250.30 pantā un kuri celti uz citiem pamatiem, nekā prasībā ietvertie minētajā pantā paredzētie prasījumi. Civilprocesa likuma 134. panta noteikums par tiesībām vienā prasības pieteikumā apvienot vairākus saistītus prasījumus ir vispārīgā norma, kura attiecināma uz prasības celšanas vispārīgo kārtību. Ar Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas normām ir izdarīti izņēmumi no šīs vispārīgās kārtības (sk. Civilprocesa likuma 250.28 pantu), tādēļ Civilprocesa likuma 250.30 pantā noteiktie izņēmumi, ciktāl tie nosaka citu kārtību, uzskatāmi par speciālo normu attiecībā pret 134. pantu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesību saglabāšanas princips ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā; kreditora gribas nozīme ķīlas tiesības nodibināšanā un izbeigšanā

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Kreditora prasījuma samazināšana pretēji viņa gribai nav izmantojama atrauti no Maksātnespējas likuma un tiesiskās aizsardzības procesa mērķiem un principiem, it īpaši tiesību saglabāšanas principa un saistību izpildes principa kontekstā. Savukārt Maksātnespējas likuma mērķi un principi nedrīkst tikt iztulkoti un izmantoti pretēji Satversmes 105. pantā noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu. Tiesai, konstatējot prasījuma tiesību būtisku samazināšanu un mēģinājumu dzēst šo prasījumu nodrošinošo hipotēku, bija jāpievēršas piemērojamo tiesību normu sistēmiskajai un teleoloģiskajai iztulkošanai Satversmes 105. panta un Maksātnespējas likuma mērķu un principu kontekstā. Ja kreditora tiesību aizskārums ir divu savstarpēji saistītu galvenā parādnieka un ķīlas parādnieka ĀTAP rezultātu kumulatīvas sekas, lietas efektīva un taisnīga izspriešana nav iespējama, aplūkojot ķīlas parādnieka ĀTAP tiesību jautājumus atrauti no galvenā parādnieka ĀTAP tiesību jautājumiem, jo vairāk tādēļ, ka ķīlas tiesība ir tikai blakus tiesība attiecībā pret prasījumiem pret galvenajiem parādniekiem (Civillikuma 1283. pants). Galvenā parādnieka ĀTAP plānu nesaskaņojuša kreditora stāvoklis ĀTAP gaitā nevar tikt pasliktināts, samazinot ķīlas tiesību uz ķīlas parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, tādēļ šā kreditora prasījums pret ķīlas parādnieku ir spēkā, turklāt apmēra ziņā tas atbilst kreditora pilnam prasījuma apmēram pret galveno parādnieku, kāds pastāvēja pirms galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas (Maksātnespējas likuma 46.3 panta pirmā daļa (01.11.2007. likuma redakcijā) un Maksātnespējas likuma 40. panta trešā daļa (26.07.2010. likuma redakcijā)). Līdz ar to tiesai nebija pamata apstiprināt tādu ķīlas parādnieka ĀTAP plānu, kurā, pārkāpjot Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 3. punktu (26.07.2010. likuma redakcijā), nav atspoguļotas tā saistības pret nodrošināto kreditoru, kuras izriet no ķīlas tiesības, turklāt tā prasījuma apmērā, kāds kreditoram bija pret galveno parādnieku pirms šā galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas, atskaitot tās summas, kuras galvenā parādnieka ĀTAP plāna izpildes gaitā kreditors bija saņēmis. Galvenā parādnieka ĀTAP plāna saskaņošanas, apstiprināšanas un izpildes rezultātā samazināts nodrošinātā kreditora prasījums, ja samazinājums noticis pretēji šā kreditora gribai, nav uzskatāms par prasījuma dzēšanu Civillikuma 1309. panta izpratnē un tādēļ pats par sevi neizbeidz un nesamazina ķīlas tiesību, kura nodrošina šo prasījumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Klusējot izteikta griba mantot

30. Septembris 2014 /NR. 38 (840)

Situācijā, kad lietas iztiesāšanas gaitā nodibinātas tādas mantot aicinātā darbības, kuras viņš nebūtu izdarījis, ja nevēlētos mantojumu pieņemt, ir pietiekams pamats tās kvalificēt kā klusējot izteiktu gribas pieņemt matojumu izpaudumu. To apstiprina arī tiesu prakse, kurā par šādām darbībām tiek atzītas, piemēram, mantojuma atstājēja mantas (sadzīves priekšmetu, skaidras naudas, personīgo lietu) atrašanās prasītāju faktiskā valdījumā, atsevišķu mantojuma atstājējam piederējušo mantu paņemšanu, mantojuma atstājēja dzīvoklī palikušo mantu sadalīšanu starp bērniem, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu. No minētā izriet, ka gadījumā, ja mantot aicinātais lietojis mantojumu vai rīkojies ar to savās interesēs, tad var būt pamats uzskatīt, ka viņš mantojumu pieņēmis. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darba līguma precizēšanas tvērums

29. Aprīlis 2014 /NR. 17 (819)

Ja darbiniekam turpmāk ir jāpilda nevis pamatdarba pienākumi, bet tikai papildu darba pienākumi, tad faktiski darbiniekam tiek mainīts darba līgumā noteiktais veicamais darbs (pamatdarbs), kas ir uzskatāms par darba līguma grozīšanu Darba likuma 25. nodaļas (Darba līguma grozīšana) izpratnē (97., 98. pants), nevis par darba līguma precizēšanu 56. panta pirmās daļas izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darbiniekam uz darba līguma pamata izmaksāto summu atprasīšanas tiesība (Darba likuma 78. pants)

15. Aprīlis 2014 /NR. 15 (817)

Darba likuma 78. pants ir speciālā tiesību norma attiecībā pret Civillikuma normām, kas reglamentē atprasījuma tiesības netaisnas iedzīvošanās dēļ (Civillikuma 2369.–2392. pants). Atlaišanas pabalsts, kas darbiniekam izmaksāts pēc Darba likuma 112. panta, ietilpst Darba likuma 59. panta tvērumā kā "jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu". Atlaišanas pabalsta mērķis ir veicināt darbinieka stāvokļa noregulēšanu jaunajos apstākļos, ko izsaucis nodarbinātības zaudējums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atlaišanas pabalsta juridiskā daba

1. Aprīlis 2014 /NR. 13 (815)

Analizējot jautājumu par tiesiskajām sekām, kādas iestājas, ja darbinieks, kuram izmaksāts atlaišanas pabalsts, ar tiesas spriedumu tiek atjaunots darbā un viņa labā no darba devēja tiek piedzīta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu, Senāts atzinis, ka, piedzenot vidējo izpeļņu par labu darbiniekam, kas atjaunots darbā, atlaišanas pabalsts ieskaitāms piedzenamajā samaksā, jo, turpinoties darba tiesiskajām attiecībām, Darba likuma 112. pantā paredzētais atlaišanas pabalsts darbiniekam nepienākas. (sk. Senāta 2000. gada 29. marta spriedumu lietā Nr. SKC-127, Senāta 2009. gada 14. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-896, Senāta 2012. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-1513 9.4. punktu, Senāta 2013. gada 11. februāra sprieduma lietā Nr. SKC-1009 9.1. punktu). Lai gan Darba likuma 78. panta speciālās tiesību normas atlaišanas pabalsta atprasīšanas jautājumu neregulē, tomēr šis apstāklis nevarēja būt pamats prasības noraidīšanai, jo tiesas uzdevums ir meklēt strīda pareizam un taisnīgam risinājumam piemērojamās normas. Nebūtu pareizi uzskatīt, ka Civilprocesa likuma 635. panta otrajā daļā paredzētās iespējas neizmantošanas gadījumā personai ir liegtas šā likuma 1. pantā garantētās tiesības. Taču neatkarīgi no tā, kādu procesuālo līdzekli persona izvēlējusies savu ar nepamatotu tiesas spriedumu aizskarto tiesību īstenošanai, tiesai, izskatot šādu pieteikumu, ir pienākums vispārējo tiesību normu piemērot tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 2. punktā nostiprinātais princips). Tādējādi, lai pieņemtu tiesisku nolēmumu, tiesai katrā ziņā jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos nepastāv Civilprocesa likuma 635. panta sestajā daļā noteiktie ierobežojumi norādītā pieteikuma apmierināšanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

Augstākās tiesas interneta mājaslapā publicēts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesu prakses līgumsodu piemērošanā apkopojums, ko veikuši senators Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns un senatora palīgs Mg.iur. Gunvaldis Davidovičs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 3. punkts, kurā noteikts ieturējumu no darba samaksas maksimālais apmērs, nesatur tiešus norādījumus par minimālās darba algas saglabāšanu darbiniekam, tādēļ šai speciālajai normai priekšroka dodama vienīgi attiecībā uz veicamo ieturējumu apmēru, kas atšķiras no vispārējā tiesību normā – Darba likuma 80. panta pirmās daļas pirmajā teikumā paredzētā (20 procenti), bet jautājumā, kas skar minimālās darba algas saglabāšanu, prioritāra piemērojamība tai nevar tikt piešķirta jau tādēļ vien, ka minēto jautājumu tā neregulē, t.i., nesatur noteikumus, kuri papildina vai ierobežo vispārējo tiesību normu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Komercsabiedrības dalībniekiem izmaksāto dividenžu piedziņas tiesiskais pamatojums un nosacījumi maksātnespējas procesā

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Maksātnespējas likuma (01.11.2007. likuma redakcijā, zaudējis spēku 01.11.2010.) 95. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē ar parāda segšanu jāsaprot arī sabiedrības no Komerclikuma izrietošs dividenžu izmaksas pienākums dalībniekiem, ja tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Pretējs minētās normas iztulkojums būtu pretrunā ar Maksātnespējas likuma mērķi – aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā, jo nostādītu maksātnespējīgās sabiedrības dalībniekus priviliģētākā stāvoklī nekā šīs sabiedrības kreditorus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apdrošināšanas atlīdzība apdrošināmās intereses neesamības gadījumā

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Vadoties no apdrošināmās intereses un likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 35. pantā noteiktā kompensācijas principa, ka izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā nodarītos zaudējumus, apdrošinātais nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību par trešajām personām piederošas īpašuma daļas bojāeju. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Neatņemamās mantojuma daļas izprasīšanas termiņi un kārtība

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Neatraidāmais mantinieks savu neatņemamo daļu var izprasīt tikai tad, ja viņš izteicis gribu pieņemt mantojumu to termiņu ietvaros, kas norādīti Civillikuma 693. pantā. Turklāt šajā pantā norādītos termiņus mantojuma pieņemšanai nevar atjaunot vai pagarināt. Ja neatraidāmais mantinieks ir izteicis gribu mantojumu pieņemt likumā noteiktajā kārtībā, proti, viena gada laikā, tas nozīmē, ka viņš ir vēlējies mantojumu iegūt. Taču, ja, neraugoties uz gada laikā izteikto gribu mantojumu iegūt, šāda iespēja zudusi tā iemesla dēļ, ka mantojuma atstājējs ir visu mantu atdāvinājis, neatraidāmam mantiniekam ir tiesības neatņemamo daļu izprasīt Civillikuma 1922. pantā noteiktajā kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ārvalsts tiesas aizmuguriska sprieduma, kas neietver prasības priekšmeta un pamata vērtējumu, atzīšana un izpilde Latvijas Republikā

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

Dalībvalsts tiesai, kura izskata pārsūdzību par izcelsmes valstī taisīta aizmuguriska sprieduma atzīšanu un izpildi, ir kompetence pārbaudīt atbilstoši Regulas (EK) Nr. 44/2001 "Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās" (Regula) 54. pantam izdotajā un spriedumam pievienotajā apliecībā ietvertās informācijas un pierādījumu savstarpējo atbilstību, ja atbildētājs apgalvo, ka viņam nav izsniegts dokuments, ar ko ir celta prasība (Regulas 34. panta 2. punkts, uz ko ir atsauce 45. panta 1. punktā, skatīts kopā ar preambulas 16. un 17. apsvērumu). Dalībvalsts tiesa, pamatojoties uz Regulas 34. panta 1. punktā ietverto sabiedriskās kārtības klauzulu, nevar atteikt izpildīt tādu aizmugurisku tiesas nolēmumu, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības un kas neietver ne prasības priekšmeta, ne pamata vērtējumu, ne arī argumentus par prasības pamatotību, izņemot, ja, izvērtējot procesu kopumā un ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, tai šķiet, ka ar šo nolēmumu ir acīmredzami un pārmērīgi pārkāptas atbildētāja tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā, jo nav bijusi iespēja to lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt. Tādējādi par sabiedriskās kārtības jēdzienam neatbilstošu uzskatāma starptautiskā procedūra, ar kuru atzīst tādu ārvalsts spriedumu, kurā nav ietverts tā pamatojums, ja vien atbildētājam nav bijuši iesniegti dokumenti, kas pēc sava rakstura ir līdzvērtīgi trūkstošajai sprieduma argumentācijai. Tiesai, kas lemj par izpildi, ir suverēni jāizvērtē atbildētājam izsniegto dokumentu atbilstība šādai prasībai. Ar zvērestu apliecināta liecība var tikt uzskatīta par tiesas sprieduma pamatojumam līdzvērtīgu dokumentu, ja no tās satura atbildētājam bija iespējams izdarīt secinājumus par prasības apmierināšanas pamatu tādā apjomā, lai varētu aizstāvēties pret prasību, kā arī lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt spriedumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par laulāto kopīgās mantas sadali

16. Aprīlis 2013 /NR. 15 (766)

Izšķirot strīdu par laulāto kopīgās mantas sadali, tiesai, pirmkārt, ir jānosaka dalāmās mantas sastāvs, otrkārt, tās sadalījums laulāto starpā un, treškārt, jāveic reāla mantas sadale, ievērojot Civillikuma 1074. un 1075. pantu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ierēdņa prasījuma par piemaksas piedziņu pakļautība

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

Tiesiskās attiecības ierēdņu un Probācijas dienesta starpā regulē Administratīvā procesa likuma normas, līdz ar to arī jautājums par viņa darba samaksu izskatāms šajā likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt pieteikums par piemaksu piešķiršanu par 2007. gadu jau iesniegts administratīvajā tiesā un prasījums formulēts kā pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošana. Senāta ieskatā, konkrētā lieta vispārējās jurisdikcijas tiesā izskatīta, pārkāpjot pakļautības noteikumus, tādēļ tiesas spriedums atceļams un atbilstoši Civilprocesa likuma 223. panta 1. punktam tiesvedība lietā izbeidzama. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Akcionāru balsstiesību izmantošanas ierobežošanas vai aizlieguma nepieļaujamība, izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Prasības nodrošināšana, kas vērsta uz balsstiesību izmantošanas aizliegumu vai ierobežošanu, ir pretrunā ar komerctiesību vispārējiem principiem un neatbilst Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktā prasības nodrošinājuma līdzekļa – aizlieguma veikt noteiktas darbības – jēgai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Informācijas vākšana par darbinieku

12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)

Lai arī Darba likuma 33. panta otrā daļa attiecas uz intervijām, visā darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā ir aizliegta diskriminācija (sk. Darba likuma 29. un 95. pantu) un nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam (sk. Darba likuma 9. pantu), tāpēc, noslēdzot darba līgumu, kā arī pēc tā noslēgšanas, darba devējs ir tiesīgs vākt tikai tādu informāciju, kas objektīvi saistīta ar darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un veicamo darbu. Darba likuma 101. panta sestā daļa noteic, ka pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs. Tādējādi darba devējs tikai šajā gadījumā ir tiesīgs pieprasīt darbiniekam ziņas par viņa piederību noteiktai arodbiedrībai, lai izpildītu šajā tiesību normā uzlikto pienākumu (sk. sal. V. Slaidiņa, I. Skultāne. Darba tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011, 57. lpp.). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Īres maksas paaugstināšanas finansiālais pamatojums un tajā iekļaujamie apsaimniekošanas izdevumi

29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)

Tāds īres maksas paaugstināšanas finansiālais pamatojums, kurā ir iekļauti plānoti, taču vēl neveikti apsaimniekošanas izdevumi, nav uzskatāms par finansiālo pamatojumu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11. panta izpratnē, uz kura pamata būtu iespējams izšķirt strīdu par īres maksas apmēru. Šajā ziņā ir jāņem vērā īrnieka likumīgās intereses un tiesības paļauties uz to, ka tiesā strīds par īres maksas apmēra palielināšanu tiks izvērtēts atbilstoši brīdinājumā norādītajam īres maksas finansiālajam pamatojumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu prakses apkopojums par laulāto kopīgās mantas dalīšanu

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Aizvadītā gada nogalē Augstākā tiesa publiskojusi pēdējo no tiesu prakses apkopojumiem "Tiesu prakse laulāto kopīgas mantas dalīšanā". Tā ievadā paskaidrots, ka 2007. gadā jau ir veikts tiesu prakses apkopojums, kas izriet no laulāto mantiskajām attiecībām, taču pēc minētā atskaites perioda ir papildinājies tiesu praksē pieņemto spriedumu skaits, ietverot jaunas atziņas un secinājumus. Līdz ar to pēdējais pētījums iever tiesu prakses analīzi un izpēti laika periodā no 2007. gada līdz 2012. gada pirmajam pusgadam. Šajā materiālā kopumā izpētīti 15 tiesas spriedumi, grupējot jautājumus par attiecīgajām problēmām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pierādīšanas priekšmets, tā noskaidrošanas un izvērtēšanas pienākums

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Izskatot lietu, tiesai jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Meklējamos faktus norāda puses, bet faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus. Tādējādi, tiesai primāri jānoskaidro, kādu tiesisko attiecību ietvarā strīdus attiecības ir vērtējamas. Atbildētāja iebildumu pamata faktu neizvērtēšana spriedumā pretēji Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas prasībām ir būtisks procesuālo tiesību normu pārkāpums, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Notariāla akta patiesīguma apstrīdēšanas kārtība

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Neceļot atsevišķu prasību, publiskā aktā norādīto nevar apgāzt ne ar liecinieku liecībām, ne ar privātā kārtā taisītu dokumentu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Īres maksas paaugstināšanas brīdinājuma kārtības ievērošana, mainoties izīrētājam

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Mērķis sešu mēnešu brīdinājumam par īres maksas paaugstināšanu ir īrnieka savlaicīga un pienācīga informēšana par būtisku līguma nosacījumu – īres maksas grozīšanu, lai viņš varētu izšķirties piekrist vai nepiekrist piedāvātajam īres maksas apmēram. Tādējādi, ja ir izteikts priekšlikums paaugstināt īres maksu un šī priekšlikuma nosacījumi netiek grozīti, jaunais izīrētājs, uzturot iepriekšējā izīrētāja priekšlikumu, nepārkāpj likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 13. panta otrajā daļā paredzēto brīdinājuma kārtību, jo savu tiesību neizmanto pretēji šīs tiesību normas mērķim vai par ļaunu citai personai – īrniekam. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Darba sludinājumi

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

14. Janvāris 2025

saturs abonēt

e-žurnāls