MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Intervija
13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)
Pēc pāris nedēļām, septembra sākumā, darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) sāks no Latvijas ievēlētais tiesnesis Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš līdz šim pildīja Satversmes tiesas tiesneša pienākumus. Viņaprāt, ievērojot Latvijas tiesību sistēmas atvērtību starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību aizsardzības standartam, Latvijas konstitucionālajā tiesā gūtā pieredze būs ļoti noderīga arī jaunajā amatā. "Eiropas Cilvēktiesību tiesas loma demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībā šobrīd, kad Eiropā notiek karš un atsevišķas valstis apšauba vērtības, uz kurām balstīta Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ir stratēģiski nozīmīgāka nekā jebkad agrāk," uzskata A. Kučs. Pašreizējam ECT tiesnesim no Latvijas Mārtiņam Mitam šī amata pilnvaru termiņš beigsies šā gada 2. septembrī, tādēļ jau 2023. gada vasarā Ministru kabinets izsludināja atklātu konkursu uz ECT tiesneša amatu, meklējot M. Mita pēcteci. Pēc nacionālās atlases procedūras noslēguma Ministru kabinets ar 2024. gada 27. februāra rīkojumu apstiprināja Artūra Kuča, Jāņa Neimaņa un Daigas Rezevskas kandidatūras ECT pastāvīgā tiesneša amatam. Savukārt 2024. gada 16. aprīlī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ar absolūto balsu vairākumu ECT tiesneša amatā ievēlēja A. Kuču. Tādējādi viņš ECT nomainīs M. Mitu, kurš turpmāk papildinās Latvijas konstitucionālās tiesas sastāvu – šā gada sākumā Saeima viņu apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā, un šos pienākumus M. Mits sāks pildīt pēc darba ECT. Izvērstu sarunu solot vēlāk, kad jaunajā amatā būs aizvadīts kāds laiks, A. Kučs, vēl būdams Latvijā, atbildēja uz dažiem "Jurista Vārda" jautājumiem, daloties pārdomās, ko nozīmējis jau trešo reizi piedalīties konkursā, pretendējot uz ECT tiesneša amatu, un kādas vēl neatrisinātas problēmas izgaismojas cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālajā līmenī. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)
Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja jurisprudencei ir uzticīga jau vairāk nekā 60 gadus, un galvenokārt tie veltīti krimināltiesībām un akadēmiskajam darbam savā Alma Mater. Profesore ir autore un līdzautore daudzām grāmatām salīdzināmajās tiesībās, krimināltiesību vispārīgās un sevišķās daļas jautājumos, arī Krimināllikuma atkārtoti izdoto komentāru līdzautore. Viņas krājumā ir tiesu prakses pētījumi, ļoti daudz publikāciju un referātu dažādās konferencēs, tādēļ pilnīgi pamatoti var sacīt, ka sen vairs nav iespējama krimināltiesību apguve, nesatiekoties ar profesori Liholaju un viņas devumu tiesību zinātnei. Par šo mūža darbu pēc Juridiskās fakultātes priekšlikuma 2023. gadā viņai tika piešķirta arī LU Gada balva par zinātniskās skolas izveidi. Novērtējot profesores ieguldījumu akadēmiskajā un zinātniskajā jomā Latvijas krimināltiesībās, kas tostarp izpaudies vairāk nekā 60 publikācijās mūsu žurnālā, arī "Jurista Vārds" Krimināllikuma 25 gadu jubilejas sakarā vēlas godināt Dr. iur. Valentiju Liholaju. Šim nolūkam iztaujājām profesori, šoreiz vairāk ļaujot ieskatīties arī viņas pašas bagātīgajā dzīves gājumā un atziņās par Latvijas krimināltiesību attīstību. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)
Ir aizritējis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU) darbu ir sākusi tās jaunizveidotā Sociālo zinātņu fakultāte (turpmāk – SZF), kurā ir apvienotas trīs līdzšinējās – Juridiskā, Komunikācijas un Eiropas studiju – fakultātes. Tās dekāne Ph.D. Karina Palkova iepriekš bijusi RSU Juridiskās fakultātes prodekāne un joprojām ir praktizējoša zvērināta advokāte, un jaunās fakultātes organizatoriskais modelis, attīstības stratēģija un arī ambīcijas lielā mērā ir viņas redzējums par to, kurp un kā turpmāk virzīt tai piederīgo akadēmisko saimi, zinātni un pētniecību. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Palkova skaidri pauž apņemšanos nojaukt līdz šim ierastās domāšanas un fiziskās barjeras, lai fakultāte kļūtu par sociālo zinātņu ekselences centru pat Baltijas mērogā. Viņasprāt, līdzi laikam ir jāmainās arī tiesību zinātnei, un arī šim virzienam jaunajā modelī ir atvēlēta ievērojama loma. Intervijā K. Palkova atklāj, kā plānots sasniegt šo mērķi un ko prasa šādu pārmaiņu ieviešana un vadība. Interesanti, ka jaunās dekānes pašas dzīves plāns ir sastādīts līdz pat 68 gadu vecumam, bet šā brīža amats tajā nebija ierakstīts. Viņa gan to saredz kā labu iespēju ceļā uz nākamo plāna punktu, nevis novirzīšanos no tā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
23. Maijs 2023 /NR. 21 (1287)
Pirms 27 gadiem dibinātais Latvijas konstitucionālās kontroles orgāns – Satversmes tiesa – ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Tiesa pati uzsver, ka tā ir ne vien Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts, bet arī ikviena Latvijas iedzīvotāja pamattiesību un brīvības sargātāja. Konstitucionālo kontroli sauc arī par "negatīvo likumdošanu", jo šāda veida tiesas atceļ likumdevēja pieņemtās tiesību normas gadījumos, kad konstatē to neatbilstību pamatlikumam. Gribot negribot balansēdamas uz tiesību un politikas robežas, konstitucionālās tiesas bieži atrodas sabiedrisko diskusiju centrā un nereti saņem arī pārmetumus par suverēna tieši leģitimēto institūciju darbības aprobežošanu konstitūcijā ietverto principu un vērtību "rāmī". Līdzīgi tas vairākkārt noticis arī pēc Satversmes tiesas spriedumiem. Pēdējo skaļāko pret Satversmes tiesas izvērsto politisko kampaņu izraisīja divi spriedumi, kas, atklājot Satversmes 110. panta saturu, atgādināja likumdevējam par pienākumu nodrošināt arī viendzimuma pāru juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību. Šobrīd Satversmes tiesu vada Aldis Laviņš, kurš šajā amatā ievēlēts jau otro reizi. Sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš raksturo tiesas stratēģiskos mērķus, šobrīd aktuālo lietu kategorijas un tiesas pieejamību, kā arī dalās domās par tiesu spriedumu kritiku un tiesu varas neatkarību Latvijā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
22. Novembris 2022 /NR. 47 (1261)
Aigars Strupišs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un līdz ar to arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš 2020. gada jūnija. Tiesneša amatā viņš ir kopš 2014. gada, kad sāka darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā, bet 2018. gadā kļuva par Civillietu departamenta priekšsēdētāju. Bijis arī Disciplinārtiesas loceklis un priekšsēdētājs. Pirms tiesneša karjeras A. Strupišs bija plašāk pazīstams kā Komerclikuma projekta izstrādes grupas vadītājs un šī likuma komentāru izstrādātājs. Piedalījies arī citu normatīvo aktu izstrādē komerctiesību nozarē, ilgus gadus bijis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks. A. Strupišs konsekventi uzsvēris tiesas neatkarības nozīmi. Īpašu svaru šī pozīcija guvusi, viņam nonākot tiesas priekšsēdētāja amatā, kur viņš centies nostiprināt Tieslietu padomes kā tiesu varas pārstāvniecības institūcijas statusu un vairākos jautājumos viņam radušās arī domstarpības ar tieslietu ministru Jāni Bordānu. Intervijā "Jurista Vārdam" A. Strupišs atklāj savu redzējumu par to, kā padarīt tiesu varu neatkarīgu no politiķiem, kā uzlabot tiesu spriedumu kvalitāti un tiesas spriešanas efektivitāti un piesaistīt darbam tiesās labākos juristus. Arī par to, vai tiesnešu skaits Latvijā būtu jāsamazina, ko darīt ar neveiksmīgi aizsākto e-lietas projektu un huligāniem tiesas zālē. Šī ir pirmā plašākā Augstākās tiesas priekšsēdētāja intervija "Jurista Vārdam" kopš viņa stāšanās amatā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
12. Jūlijs 2022 /NR. 28 (1242)
Advokāti ir lielākā juridiskā profesija Latvijā – šobrīd advokātu kolēģijā ir 1354 biedri, no tiem 1202 ir zvērināti advokāti, 136 zvērinātu advokātu palīgi un 16 Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti. Advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas, vienlaikus profesionāli neatkarīgas personas, kas pakļautas tikai likumam. Sniedzot juridisko palīdzību, advokāts risina ne tikai privātpersonu savstarpējos strīdus, bet arī pārstāv klientus tiesā. Līdz ar to advokatūra ir ļoti būtisks tiesiskas valsts elements, kas sargā sabiedrību no juridiska haosa un privātpersonas – no valsts varas patvaļas. 2022. gada 6. maijā pēc divu gadu pārtraukuma atkal pulcējās advokātu kolēģijas pašpārvaldes institūcija – kopsapulce. Pirms tās medijos bija vērojama zināma viļņošanās, izskanot kritiskām balsīm par advokātu padomes darbu. Tomēr kopsapulcē uz advokātu padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amatiem kandidēja līdzšinējā padomes vadība – attiecīgi Jānis Rozenbergs un Guna Kaminska, un arī saņēma pārliecinošu sapulces dalībnieku atbalstu. Šī "Jurista Vārda" saruna ar amatā pārvēlēto J. Rozenbergu – gan par viņa veikumu pirmajā advokātu padomes priekšsēdētāja amata termiņā un nākotnes plāniem, gan par viņam pirms sapulces izteikto kritiku, gan to, kā sabiedrībā veidojas advokatūras reputācija un kurš par to ir atbildīgs. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
16. Februāris 2021 /NR. 7 (1169)
Šogad decembrī Satversmes tiesa svinēs 25 gadu jubileju. Kopš pirmsākumiem tā bijusi viens no Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijas un attīstības dzinuļiem, tai skaitā, izmantojot tiesību piemērošanas metodes, kas postpadomju tiesību telpā nebija pazīstamas, lietojot ārvalstu doktrīnas un tiesību prakses atziņas, demonstrējot līdz tam nebijuša līmeņa argumentāciju nolēmumos utt. Gadu gaitā pakāpeniski paplašinātas pieteikuma iesniegšanas iespējas Satversmes tiesā (sākumā privātpersonām nebija iespējams iesniegt konstitucionālo sūdzību). Turklāt, veikdama sarežģīto konstitucionālās kontroles funkciju un tādējādi atrazdamās uz robežas starp politiku un tiesībām, Satversmes tiesa spējusi saglabāt neatkarību, neskatoties uz domstarpībām ar parlamentu un valdību. Neatkarību, atskatoties uz tiesas pirmajos desmit gados piedzīvoto, uzsvēra tās pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš: "Satversmes tiesa ir neatkarīga un nav politiski vai jebkā citādi ietekmējama. Mēs vadāmies tikai pēc likuma un Satversmes normām."1 Arī pēc 15 gadiem neatkarības jautājums nav zaudējis aktualitāti, jo novembrī pieņemtais spriedums, kas skāra ģimenes jēdzienu, raisīja diskusijas par Satversmes tiesas pilnvarām un nepieciešamību. Piedāvājam lasītājiem "Jurista Vārda" sarunu ar tiesas priekšsēdētāju prof. Sanitu Osipovu – par iemesliem, kāpēc spriedze starp tiesu un citiem varas zariem ir neizbēgama, par to, kā funkcionē demokrātija un kāpēc tiesiskums ir ne vien mazākuma, bet arī sabiedrības vairākuma interesēs. Šī intervija tiek veltīta Satversmes pieņemšanas 99. gadadienai, ko svinējām 15. februārī, un likumsakarīgi sasaistās arī ar šī "Jurista Vārda" kopējo tēmu, kas ir demokrātija, tiesiskums un pilsoņa un valsts attiecības. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)
Kopš teritoriālās reformas noslēguma 2018. gada 1. martā, kuras rezultātā 34 rajona (pilsētas) tiesu vietā Latvijā darbojas vairs tikai deviņas, aizritējis jau vairāk nekā pusotrs gads, un tas ļāvis izdarīt pirmos secinājumus par reformas efektivitāti. Tomēr, kā sarunā atklāj Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, šis tiesu sistēmas pilnveides process ir nebeidzams, jo šobrīd tiesām jau ir jauni izaicinājumi – kopš 2019. gada 1. jūnija ir noteikta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajona (pilsētas) tiesu sastāvā,1 tādēļ šai likumdevēja gribai jārod arī praktiskais izpildījums, kas normatīvo aktu līmenī, šķiet, bija vieglāk, nekā tagad ir realitātē. Rajona tiesas seko līdzi arī Tieslietu ministrijas nodomam par speciālo ekonomisko lietu tiesu,2 kuras izveidi Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja šā gada 20. augustā un kas nešaubīgi sola pārmaiņas līdzšinējā kārtībā. Tādēļ, viesojoties Valmierā, "Jurista Vārds" uzklausīja J. Grīnberga viedokli par to, kā aizvadītās un vēl gaidāmās reformas tiek uzņemtas, raugoties no rajona tiesas darba skatpunkta. Savukārt interviju papildina vēl citu rajona (pilsētas) tiesu pārstāvju un nozares tiesībpolitikas veidotāja viedokļi par tiesu teritoriālās reformas galvenajiem ieguvumiem un arī blaknēm, ko uzrādījusi prakse. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)
Dibinoties Latvijas valstij, likumsakarīga bija nepieciešamība pēc nacionālas augstskolas. Savukārt jau kopš izveidošanas 1919. gadā Latvijas Augstskolā (kopš 1923. gada – Latvijas Universitātē) nepārtraukti tika attīstīts arī tiesību zinātņu studiju virziens. Līdz ar to augstākā juridiskā izglītība Latvijā, un konkrēti Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, šogad svin savu simtgadi. Aizvadītā gadsimta gaitā ir piedzīvotas daudzas pārmaiņas gan organizatoriskā, gan satura ziņā, un šajos procesos atspoguļojas arī valsts liktenis.1 Starpkaru periodā tieslietu studijas notika ar tautsaimniecības virzienu kopīgā fakultātē. Interesanti, ka pirmie trīs jurisprudences mācībspēki bija mazākumtautību juristi – vācbaltieši Augusts Lēbers un Benedikts Frēze, kā arī izcilais ebreju krimināltiesībnieks Pauls Mincs, bet mācības 1919./1920. gadā uzsāka 39 studenti. Vēlāk fakultātē sāka strādāt arī Jānis Čakste, Kārlis Dišlers, Vladimirs Bukovskis un citi mūsdienu juristiem vairāk vai mazāk zināmi tiesībnieki, no absolventu pulka veidojās jauna zinātnieku paaudze. Padomju okupācijas apstākļos gandrīz pilnībā nomainījās gan mācībspēku sastāvs (lielākā daļa no iepriekšējiem pasniedzējiem devās trimdā vai tika represēti), gan saturs – pielāgojoties padomju tiesību sistēmai. Savukārt, sākoties Atmodai, daudzi Juridiskās fakultātes pasniedzēji aktīvi iesaistījās politiskajos procesos, kā arī veicināja Latvijas tiesiskās sistēmas transformāciju un atgriešanos Rietumeiropas tiesību lokā. Šo procesu ietvaros 20. gadsimta 90. gados atkal notika būtiska mācībspēku sastāva nomaiņa. Pašlaik Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir lielākais juridiskās izglītības centrs Latvijā, kas pamatoti lepojas gan ar savu bagāto vēsturi, gan studentu un mācībspēku sasniegumiem tiesību zinātnē un praksē. Šeit var apgūt bakalaura un maģistra līmeņa tiesību zinātnes programmas, kā arī studēt doktorantūrā. Fakultātes paspārnē darbojas Juridiskās zinātnes institūts, Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centrs, kā arī Juridiskās prakses un palīdzības centrs. Talantīgu reflektantu piesaistei fakultāte organizē Jauno juristu universitāti. Ievērojami ir Juridiskās fakultātes mācībspēku sasniegumi zinātniskajā darbā, ko veicina arī fakultātes plašā sadarbība ar citu valstu augstskolām un regulāri rīkotās starptautiskās konferences. Ar šādu pasākumu tiek svinēta arī Juridiskās fakultātes simtgade: 16.–18. oktobrī notiks 7. starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās". Tās viesi būs ne vien Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas tieslietu sistēmas vadošās amatpersonas, bet arī Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Koens Lenarts (Koen Lenaert), Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) ģenerālsekretārs Ignasio Tirado (Ignacio Tirado) un sešu ārvalstu augstskolu juridisko fakultāšu dekāni. Konferences divās sesijās un astoņās sekcijās līdzās Latvijas tiesību zinātniekiem uzstāsies referenti no vairāk nekā 20 valstīm. Par to, kā simtgades priekšvakarā klājas lielākajai Latvijas juristu kalvei un tiesību zinātnes centram, intervijā "Jurista Vārdam" stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne un asociētā profesore Dr. iur. Anita Rodiņa. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
8. Oktobris 2019 /NR. 40 (1098)
Šogad Latvijas penitenciārajai jeb ar brīvības atņemšanas sodu saistītajai sistēmai aprit 100 gadi. 1919. gada 8. jūlijā ar Tieslietu ministrijas lēmumu tika dibināta Galvenā cietumu valde, tagadējā Ieslodzījuma vietu pārvalde. Neilgi pēc dibināšanas Galvenās cietumu valdes rīcībā bija 19 cietumi, kuros atradās 1861 ieslodzītais. Visu padomju okupācijas periodu, kā arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas cietumi Latvijā atradās Iekšlietu ministrijas pakļautībā. 1997. gadā tika izveidota pārejas īstenošanas komisija, un 2000. gada 1. janvārī ieslodzījuma vietu sistēma atgriezās Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Šobrīd Latvijā darbojas piecu tipu ieslodzījuma vietu veidi: izmeklēšanas cietumi, slēgtie cietumi, daļēji slēgtie cietumi, audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem un atklātā cietuma nodaļas. Kopš 2013. gada 18. jūlija Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ir Ilona Spure, kas ar ieslodzījuma vietu jautājumiem strādā kopš 1994. gada un par darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu apbalvota 32 reizes. 2017. gada 16. maijā viņai piešķirta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe. Ieslodzījuma vietu sistēmas apaļās jubilejas noskaņās žurnāls "Jurista Vārds" devās pie I. Spures, lai gūtu priekšstatu par šobrīd aktuālajiem problēmjautājumiem Latvijas penitenciārajā sistēmā. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5 ... 6
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Informācija
Eiropas telpā
In memoriam
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Priekšvārds
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Redaktora sleja
No citas puses
Nedēļas jurists
Numura tēma
Tiesību politika
Notikums
Jurista vizītkarte
Juridiskā darba tirgus
Īsziņas
Grāmatas
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Tiesību prakses komentāri
Studenta Vārds
Periodika
Prakses materiāli
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Viktorīna
Tiesību nozare
Valsts un baznīca
Administratīvās tiesības un proc...
Sports un tiesības
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Fintech
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties