MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
BIBLIOTĒKA
DOMNĪCA
#TEIRDARBS
JAUNUMI
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Tiesību prakse
11. Septembris 2018   •   NR. 37 (1043)
1. Iztulkojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā ietvertās normas, jārespektē tiesības uz privāto dzīvi un cilvēka cieņu. Ņemot vērā to, ka personas vārda un uzvārda maiņa ir saistīta ar personas identitātes izjūtu, kas dažādu apstākļu dēļ var mainīties, pret šo personai nozīmīgo un sensitīvo jautājumu jāizturas ar cieņu. Tāpēc iestādei un tiesai ir jānoskaidro fakti un jāpārliecinās, ka persona ar nopietnību izturas pret savu identitāti un pastāv tādi apstākļi, kuru rezultātā personas identitātes izjūta varētu būt mainījusies. 2. Piemērojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā ietvertās normas, primārs ir personas viedoklis par viņas identitāti un apsvērumi par nepieciešamību mainīt vārdu un uzvārdu nolūkā izkopt savu identitāti. Par personas identitātes maiņu liecina personas dzīvesveida, profesijas, reliģiskās piederības, sociālā statusa maiņa, kā arī citi apstākļi. Personai nav jāpierāda ar konkrētiem pierādījumiem, ka viņas identitāte ir mainījusies, bet jāsniedz apsvērumi par apstākļiem, kuri mainījuši identitātes izjūtu un paštēlu. Ja no personas sniegtajiem apsvērumiem nav gūstams apstiprinājums tam, ka ir apstākļi, kas mainījuši personas identitātes izjūtu, tad jālūdz tos precizēt, jo cilvēka cieņa prasa neapšaubīt personas pārliecību par savu paštēlu. 3. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā izsmeļoši ir uzskaitīti visi iemesli, kādus likumdevējs atzinis par tiesisku pamatu, lai mainītu personas vārdu un uzvārdu. Tādējādi, no vienas puses, likumdevējs ir paredzējis tiesības personai mainīt vārdu vai uzvārdu, bet, no otras puses, ierobežojis šīs tiesības, likumā nosakot situācijas, kurās personai ir tiesības mainīt vārdu vai uzvārdu. Tomēr tiesībām mainīt vārdu un uzvārdu noteiktie ierobežojumi ir interpretējami un piemērojami iespējami šauri. 4. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā lietotais vārds "apgrūtina" ir kritērijs, kas palīdz nošķirt to, vai personas vārds un uzvārds ir tāds, kas personai saskarsmē ar citiem cilvēkiem rada emocionālu vai psiholoģisku slogu (diskomfortu), proti, apgrūtina tās ieļaušanos sabiedrībā. Apgrūtināt ieļaušanos sabiedrībā var gan vārds, gan uzvārds, kā arī abi personvārdi kopā. 5. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkts aptver arī gadījumu, kad persona vēlas norobežoties no savas ģimenes vai dzimtas identitātes. 6. Izvērtējot uzvārda maiņas pieļaujamību, ir jāņem vērā arī apsvērumi par ģimenes un dzimtas identitāti. Ņemot vērā uzvārda kā personvārda nozīmi personas piederības noteikšanai konkrētai ģimenei un dzimtai, uz personas tiesībām mainīt uzvārdu būtu jāraugās ne tikai no personas tiesību aizsardzības viedokļa, bet arī no citu cilvēku tiesību aizsardzības, kas šajā gadījumā ir unikālu ģimenes un dzimtas uzvārdu kā identitātes elementu aizsardzība. Līdz ar to, vērtējot uzvārda maiņas pieļaujamību, ir jālīdzsvaro personas un citu cilvēku (sabiedrības) intereses. 7. Vārda un uzvārda maiņas gadījumā izvēlētajam personvārdam ir jāatbilst latviešu valodas prasībām. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
24. Jūlijs 2018   •   NR. 30 (1036)
1. Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnai kā Latvijas valsts iekārtas vispārējam tiesību principam ir augstākais juridiskais spēks. Šī doktrīna ir saistoša ikvienai Latvijas valsts institūcijai, un tām ir pienākums ievērot Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, īstenojot jebkuru tām uzticēto funkciju. Tā ir jāņem vērā, arī iestādēm un tiesām vērtējot Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta ārzemēs izdoto lēmumu un veikto darbību tiesisko nozīmi. Okupācijas periodā Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests ārzemēs rīkojās Latvijas valsts vārdā, lai nodrošinātu Latvijas valsts pastāvēšanu. Tā izdotajiem lēmumiem un veiktajām darbībām bija un ir tiesiska nozīme. Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta ārzemēs īstenotā Latvijas ārzemju pasu izsniegšana un pagarināšana bija svarīga gan Latvijas valsts nepārtrauktības idejas uzturēšanā okupācijas periodā, tostarp saglabājot Latvijas pilsoņu kopumu, gan arī bija praktiski nozīmīga Latvijas pilsoņiem. Pieņemot 1919. gada 23. augusta Pavalstniecības likumu, likumdevējs nebija apsvēris un viņam nebija jāapsver tādi ārkārtas apstākļi, kurus radītu eventuāla ilgstoša okupācija. Līdz ar to Latvijas diplomātiskajam un konsulārajam dienestam ārvalstīs savā darbībā bija jāvadās no Pavalstniecības likuma mērķa un Latvijas valsts interesēm, jo okupācijas apstākļu specifikas dēļ radās normatīvajos aktos nenoregulētas situācijas. 2. Pilsonības likuma 2. pants noteic piederību pie Latvijas pilsonības, definējot tās personas, kuras ir atzīstamas par Latvijas pilsoņiem. Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkts attiecas uz plašāku radinieku loku, savukārt Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 2. punkts – uz šaurāku radinieku loku. No Pilsonības likuma izstrādes materiāliem izriet, ka likumdevēja griba bija veidot iekļaujošu regulējumu, kas nodrošinātu Latvijas pilsonību visām personām, kurām šādas tiesības bija, balstoties uz Pavalstniecības likumu, Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu un Latvijas valsts interesēm. Pilsonības likuma mērķis ir tā regulējumu attiecināt un tiesības uz Latvijas pilsonību nodrošināt visām tām personām, kurām, pamatojoties uz ius sanguinis principu, izveidojās tiesiska saikne ar Latvijas valsti okupācijas periodā. Tādējādi, lai Pilsonības likuma piemērošana atbilstu likuma mērķim, Pilsonības likuma normas ir jāinterpretē tā, lai ikvienam Latvijas pilsonim, kas neatkarīgi no dzimšanas laika ieguva pilsonību piedzimstot, būtu tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni neierobežotā laikā. Lai nodrošinātu Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnas ievērošanu un Pilsonības likuma mērķa sasniegšanu, Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 2. punkts ir jāinterpretē tā, ka tas piešķir tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni arī personai, kura ir dzimusi Latvijas okupācijas periodā un kuras dzimšanas brīdī viens no tās vecākiem bija Latvijas pilsonis. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
13. Februāris 2018   •   NR. 7 (1013)
2017. gada 19. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-02-03 "Par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novēršana un pārvaldības kārtība" 2. pielikuma 2. punkta atbilstību likuma "Par piesārņojumu" 2. panta 7. punktam, 18.1 panta trešajai daļai un Latvijas Republikas Satversmes 111. un 115. pantam, kā arī šo noteikumu 2.4. apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izveidotā atklātā autosporta un motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai, atbilstību likuma "Par piesārņojumu" 2. panta 7. punktam un Latvijas Republikas Satversmes 111. un 115. pantam". Ar šo spriedumu atzīts, ka Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 16) 2. pielikuma 2. punkts atbilst likuma "Par piesārņojumu" 18.1 panta trešajai daļai, bet MK noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 2. punkts, kā arī šo noteikumu 2.4. apakšpunkts, ciktāl tas attiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 111. un 115. pantam. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
16. Janvāris 2018   •   NR. 3 (1009)
Otrdien, 9. janvārī, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce sniedza skaidrojumu par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām piedalīties un izteikties slēgtā tiesas sēdē kopā ar pārstāvamo. Kopsapulci, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 49.1 panta pirmo daļu un ņemot vērā Latvijas Republikas tiesībsarga ierosinājumu, sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce konstatēja, ka pirmās un otrās instances tiesu praksē pastāv atšķirīga izpratne par Civilprocesa likuma 82. panta pirmās daļas iztulkojumu lietās par laulības neesamību vai šķiršanu un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Tiesnešu kopsapulce secināja, ka šāda atšķirīga tiesu prakse var nelabvēlīgi ietekmēt lietas dalībnieka – fiziskās personas – tiesības uz pieeju tiesai. Tādēļ, lai nodrošinātu vienotu likumam atbilstošu izpratni par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām kopā ar pārstāvamo piedalīties un izteikties slēgtās tiesas sēdēs, kurās izskata lietas par laulības neesamību vai šķiršanu vai lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce nolēma sniegt strīdīgo likuma normu skaidrojumu. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5 ... 25
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
Eseja
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Mēneša hronika
Mēneša saruna
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proces...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas Savienības tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Ilgtspēja
Interešu pārstāvība
Izglītība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Kriminālistika
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nodokļi
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legaliz...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sodu izpilde
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intelek...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filozo...
Tiesu darba organizācija
Tiesu vara
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts aizsardzība
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komisi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nol...
Eiropas Savienības Tiesas nolēmu...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvajās...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsardzība...
--- Centrālā vēlēšanu komisija...
Numura tēma
2014. gads Latvijas tieslietu si…
Administratīvais process tiesā
Administratīvo tiesību aktuali…
Administratīvo tiesību aktualitā…
Administratīvā justīcija
Administratīvās atbildības refor…
Administratīvās tiesības un proc…
Advokatūra demokrātiskā tiesiskā…
Aktualitātes nacionālajā un pārr…
Apvienoto Nāciju Organizācijai –…
Ar ekonomiskām sankcijām pret ka…
Arodbiedrību tiesības
Atbildība dzīvojamo māju pārvald…
Atteikums ierosināt kasācijas ti…
Attālinātā darba tiesiskais regu…
Bērna tiesības, vecākiem šķiroti…
Bērnu tiesības
Bērnu tiesību aktualitātes
Būvniecības nozare
Būvniecības nozares regulējums p…
Būvniecības tiesības
CISG - 45
Ceļā uz lobēšanas regulējumu
Cietušo tiesību aizsardzības efe…
Cik skaidra ir civiltiesību un k…
Civilprocesa aktualitātes
Civilprocesa principi
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Dabas resursu un enerģētikas tie…
Dati kā tehnoloģiju laikmeta res…
Demokrātija un tiesiskums krīzes…
Dezinformācija un demokrātiskie …
Digitālā laikmeta tiesiskie aspe…
Dzīvojamo telpu īre un saistītie…
E-lieta
ES fondu ieguldījumi
ES tiesību ietekme uz kriminālti…
EST tiesvedības aktualitātes
Eiropas Cilvēktiesību konvencija…
Eiropas Savienības tiesību piemē…
Eiropas vērtības administratīvaj…
Ekonomisko lietu tiesas process …
Enerģētika kā nacionālās drošība…
Enerģētikas nozares tiesībpoliti…
Grozījumi Civilprocesa likumā
Grozījumi Publisko iepirkumu lik…
Ieguldījumu aizsardzība
Ilgtspēja uzņēmējdarbībā
Izglītība mūsdienu skatījumā
Jaunais Pašvaldību likums
Jaunās datu regulas piemērošanas…
Judikatūra kā tiesību avots
Kas ir FinTech un kādi ir tā iz…
Ko gaidīt no mākslīgā intelekta
Ko nozīmē koptaisnība
Komerclikumam 20: aktuālie izaic…
Komercnoslēpuma tiesiskā aizsard…
Konkurences tiesības mūsdienu ti…
Konkurences tiesību izaicinājumi
Kopīpašuma aktualitātes
Kopīpašuma izbeigšanas reforma
Korupcijas novēršanas un apkaroš…
Krievijas agresija pret Ukrainu
Krimināllikumam - 25
Kā jaunais regulējums ietekmēs i…
Lai civilprocess būtu gan efektī…
Latvijas Republikas Satversmei –…
Latvijas Republikas Satversmes t…
Latvijas Republikas prokuratūrai…
Latvijas advokatūra
Latvijas advokatūra 2016. gadā
Latvijas notariāts
Latvijas pirmie 20 gadi ES tiesī…
Lemtspējā ierobežotu cilvēku aiz…
Lietas iztiesāšanas veida izvēle…
Lietuvas konstitucionālo tiesību…
Likuma vara pandēmijas apstākļos
Līdzdalības ekonomika
MI sistēmu regulējuma izaicināju…
Maksātnespējas tiesības
Maksātnespējas tiesību aktualitā…
Medicīna un tiesības
Medicīnas tiesības
Mediācijai Latvijā - 20
Māksla un tiesības
Mākslīgā intelekta akts
Mākslīgā intelekta un datu mijie…
Naida runa un noziegumi
Neliela apmēra zādzību dekrimina…
Nolēmumu izpildes aktualitātes
Noziedzīgi iegūtas mantas legali…
OCTA un kaitējuma kompensācijas …
Okupācijas sekas un to atlīdzinā…
Pagaidu aizsardzības pret vardar…
Par Eiropas un starptautiskajām …
Patvēruma tiesības
Pašvaldību tiesības
Pašvaldību tiesības (II)
Personas dati un to aizsardzība
Personas datu aizsardzība
Pierādījumu pārbaude kriminālpro…
Plaģiāts augstskolās
Privāttiesību un civilprocesa ak…
Process par noziedzīgi iegūtu ma…
Profesionālā ētika
Prokuratūra tiesiskajā sistēmā
Riski un labā prakse biznesā
Sabiedrība un tiesas: sarunāties…
Sankciju piemērošana
Satversme administratīvo tiesu p…
Satversmes efektivitāte ārkārtas…
Seju aizsedzošu galvassegu nēsā…
Sociālās un finanšu drošības tie…
Sports un tiesības
Starptautiskais preču pirkums - …
Tieslietas digitālajā laikmetā
Tiesu darba un tiesvedības organ…
Tiesu efektivitāte
Tiesu nolēmumu kvalitāte
Tiesu runa
Tiesības un diplomātija
Tiesību aizsardzības nozares izg…
Tiesību aktualitātes nodarbinātī…
Tiesību avoti - to pieeja un izm…
Tiesību prakse pandēmijas apstāk…
Tiesību teorija un juridiskās me…
Tūrisms un tiesības
Uzņēmumu padomes
Uzņēmumu pāreja reorganizācijas …
Vai Latvijai nepieciešama Stamb…
Valsts aizsardzība un tiesības
Valsts atbalsta tiesiskais regul…
Valsts kontrole tuvplānā
Valsts un baznīca
Valsts valoda
Valsts valoda Latvijas medijos
Vardarbība ģimenē, bērna tiesības
Veselības datu apstrāde
Vides aizsardzība un tiesas kont…
Vienošanās kriminālprocesā
Vispārējās tiesas kompetence un …
Zvērinātu advokātu biroju tiesis…
Ātrs un efektīvs kriminālprocess
Čekas maisi juristu skatījumā
Ģeopolitika un tieslietas
Šķīrējtiesu regulējuma reforma
“Rail baltica” – sabiedrības vaj…
Raksta formāts
Autors
Piesakies vēstkopai
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties