Rubriku katalogs: Tiesību prakse – Jurista Vārds

Tiesību prakse

Viktorija Soņeca, Elīza Petrocka-Petrovska

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā

5. Decembris 2017 • NR. 50 (1004)

"Jurista Vārds" šā gada 24. oktobrī publicēja Tieslietu ministrijas sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) aktualitātēm judikatūrā laika posmā no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada septembrim. Šī publikācija ir turpinājums minētajam pārskatam par attiecīgo laika periodu, un šoreiz tiek aplūkoti deviņi EST spriedumi, kuros ietvertas nozīmīgas atziņas, atspoguļojot EST risināmo jautājumu daudzveidību. Piemēram, lietā C-72/15 Rosneft EST interpretēja kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros pieņemtās sankcijas, savukārt lietā C-157/15 G4S Secure Solutions EST sniedza norādes dalībvalstu tiesām, kā vērtēt uzņēmumu iekšējos noteikumus, kas aizliedz darbiniecei publiski paust savu reliģisko pārliecību, izmantojot vizuālas atšķirības zīmes. ...

Satversmes tiesa

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesas spriedums tiesnešu algu lietā

31. Oktobris 2017 • NR. 45 (999)

Satversmes tiesa 2017. gada 26. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2016-31-01 "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam". ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesā Solidaritātes nodokļa likuma lietā pirmais spriedums

31. Oktobris 2017 • NR. 45 (999)

Satversmes tiesa (ST) 19. oktobrī pasludināja spriedumu par Solidaritātes nodokļa likuma normām. Spriedums lietā Nr. 2016-14-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam" pieņemts saistībā ar 37 fizisku personu pieteikumiem. Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantā noteiktās nodokļa likmes atzītas par neatbilstošām Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam. Savukārt attiecībā uz lietu Nr. 2016-16-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam", kur pieteikumu iesniedzējas ir deviņas juridiskās personas, ir sākta lietas izskatīšana tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nav jānodrošina pārsūdzība kasācijas instancē

24. Oktobris 2017 • NR. 44 (998)

Satversmes tiesa 2017. gada 11. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-10-01 "Par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Ar šo spriedumu tika noteikts, ka Kriminālprocesa likuma 625. panta piektā daļa attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzēju "Imex Provider LTD" ir spēkā neesoša no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža, ievērojot Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija spriedumu lietā Nr. 2016-13-01, savukārt Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais teikums tika atzīts par atbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. ...

Viktorija Soņeca, Elīza Petrocka-Petrovska

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā

24. Oktobris 2017 • NR. 44 (998)

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi apskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem vairākās tiesību nozarēs, kas atspoguļo aktualitātes EST praksē un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs risināmo jautājumu daudzveidību. EST atziņas ir saistošas ne tikai attiecīgās lietas pusēm, bet arī visām ES dalībvalstīm. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT jaunākie nolēmumi lietās pret Latviju

10. Oktobris 2017 • NR. 42 (996)

Pēdējās pāris nedēļās Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir pasludinājusi vairākus nolēmumus lietās pret Latviju, proti: 2017. gada 28. septembra lēmums lietā "O.G. pret Latviju"1 un 5. oktobra spriedumi lietās "Ābele pret Latviju",2 "Kalēja pret Latviju"3 un "Ostroveņecs pret Latviju".4 Minētos spriedumus trīs mēnešu laikā no to pasludināšanas dienas var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā, turpretim lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Turpmāk – īss pārskats par minētajām lietām, kas sagatavots, balstoties uz Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja sniegto informāciju. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par jaunākajiem EST spriedumiem

3. Oktobris 2017 • NR. 41 (995)

Strīds starp AKKA/LAA un Konkurences padomi Eiropas Savienības Tiesa (EST) 14. septembrī pasludināja spriedumu lietā C-177/16 Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība (AKKA/LAA) pret Konkurences padomi (KP). KP 2008. gadā uzlika AKKA/LAA naudas sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, piemērojot pārmērīgus tarifus par muzikālo darbu izmantošanu veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iestādes tiesības atteikt izdot labvēlīgu administratīvo aktu uz iekšējo normatīvo aktu pamata

19. Septembris 2017 • NR. 39 (993)

Atbilstoši likuma prioritātes principam privātpersonai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot uz Satversmes vai likuma pamata. Pārējos gadījumos valsts pārvalde var rīkoties arī uz iekšēju normatīvo aktu pamata, jo prasība, lai visas valsts pārvaldes jomas būtu noregulētas ar ārējiem normatīvajiem aktiem, ir pārspīlējums. Iestādei ir precīzi jāatklāj administratīvā akta pamatojumā izmantotās tiesības, lai privātpersona varētu tālāk pārbaudīt, vai iestāde ir pareizi piemērojusi tiesību normas. Savukārt to, kādas tiesību normas izmantojamas administratīvajā aktā, noteic, vadoties no likuma atrunas un likuma prioritātes principa. Šī norma neierobežo vispārējo tiesību principu piemērošanu, tādēļ atbilstoši likuma prioritātes principam var būt situācijas, kurās labvēlīga administratīvā akta izdošanas atteikums būs pamatots arī ar iekšēju normatīvo aktu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Krimināllikuma 220. panta (mantas nobēdzināšana) objekts

12. Septembris 2017 • NR. 38 (992)

Civiltiesisks darījums starp divām fiziskām personām, ja tā nav šo personu saimnieciskā darbība un valsts tautsaimniecības daļa, neapdraud tautsaimniecības intereses, kas ir Krimināllikuma 220. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apdrošināšanas līguma noteikumu iztulkojums līguma saistību neizpildes vērtēšanā

5. Septembris 2017 • NR. 37 (991)

Strīdā par to, vai apdrošinājuma ņēmējs ir izpildījis savas līgumiskās saistības pret apdrošinātāju, apdrošināšanas līguma noteikumi iztulkojami atbilstoši Civillikuma 1508. pantam, proti, strīdus saistībai piemērojot to iztulkojumu, kurš vismazāk saista apdrošināšanas ņēmēju, ņemot vērā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta 2.1 daļā noteikto, ka neskaidri un neprecīzi līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam. Apdrošinātājam kā profesionālam apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam ir visas iespējas noteikt precīzākus apdrošināšanas līguma noteikumus. Tiesas procesā strīdā par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību nav pieļaujama apdrošinātāja atsaukšanās uz apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikuma pamatojumā nenorādītiem argumentiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Soda noteikšana valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā

15. Augusts 2017 • NR. 34 (988)

Veselības inspekcijas piemērotais sods veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējai par nepamatoti uzrādītiem pakalpojumiem nav līgumsods Civillikuma izpratnē, bet gan sods, kura pamats un apmērs ir noteikts tiesību normā. Tādējādi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 147.7 punkta pirmajā teikumā paredzētais līgumsods ir administratīvajam sodam pielīdzināms sods, kas ir vērsts uz tiesību normu ievērošanas nodrošināšanu un kuram ir gan preventīva, gan represīva nozīme. Soda noteikšana ir atzīstama par svarīgu un nozīmīgu sabiedriskās dzīves jautājumu, kas saistīts ar pamattiesībām un par kuru likumdevējam atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam ir jālemj pašam. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumos noteikt sodu var tikai tad, ja likumā ir noteikts skaidrs deleģējums tam, turklāt likumdevējs pats ir izlēmis gan to, par ko personu var sodīt, gan arī to, kādus sodus var paredzēt. Ārstniecības likuma 4. panta pirmajā daļā, kas paredz, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksājamos ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu nav ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt sodus. Līdz ar to Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 147.7 punkta pirmais teikums, ciktāl tajā ir paredzēts piemērot līgumsodu par nepamatoti uzskaitītajiem pakalpojumiem, neatbilst Ārstniecības likuma 4. panta pirmajai daļai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesnešu atsevišķās domas par Satversmes tiesas pašierobežošanos

8. Augusts 2017 • NR. 33 (987)

2017. gada 18. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-12-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21 panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Ar šo spriedumu Satversmes tiesa noteica, ka likumdevējam ir jāparedz tāda lēmuma pārsūdzības iespēja tiesā, ar ko ieslodzītajam tiek mainīti soda izciešanas apstākļi, un atzina, ka Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) 50.21 panta piektā daļa, ciktāl šī norma attiecas uz lēmumu, ar kuru notiesātajam pastiprināts soda izciešanas režīms, neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.1 2017. gada 25. jūlijā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicētas Satversmes tiesas tiesnešu Alda Laviņa un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas šajā lietā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Papildsoda noteikšana pēc noziedzīgu nodarījumu kopības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem

18. Jūlijs 2017 • NR. 30 (984)

Ja tiesa, nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, daļēji saskaitot piespriestos sodus, nav piemērojusi par vienu no noziedzīgajiem nodarījumiem piespriesto papildsodu – policijas kontroli, tiesai nav pamata šo papildsodu piemērot, nosakot galīgo sodu šajā lietā pēc vairākiem spriedumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT jaunākie nolēmumi lietās pret Latviju

18. Jūlijs 2017 • NR. 30 (984)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pagājušo ceturtdien, 13. jūlijā, publiskoja nolēmumus divās lietās – "Jaunzems un citi pret Latviju"1 un "Ozols pret Latviju".2 Abos gadījumos cilvēktiesību pārkāpumi netika konstatēti, un šie nolēmumi ir galīgi un nepārsūdzami. ...

žurnāls / Tiesību prakse

PSRS normas nedrīkst ietekmēt bērnu ar invaliditāti tiesības

18. Jūlijs 2017 • NR. 30 (984)

Satversmes tiesa 2017. gada 15. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-11-01 "Par likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam". Ar spriedumu noteikts, ka apstrīdētā norma, kas personas tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos sasaistīja ar tās bērna invaliditāti aprūpes laikā piemērotajos PSRS normatīvajos aktos paredzētajiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem, neatbilst Satversmei. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ministru kabinets nav tiesīgs noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē

11. Jūlijs 2017 • NR. 29 (983)

2017. gada 29. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-23-03 "Par Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumu Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" 12.1.1. un 60. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam". Ar šo spriedumu tika noteikts, ka apstrīdētās normas Ministru kabinets ir izdevis, pārkāpjot tam piešķirto pilnvarojumu, un tādējādi nepamatoti tiek ierobežota pašvaldības autonomās kompetences – izglītības nodrošināšanas – īstenošana. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Procesa dalībnieka tiesības uz iestādes rīcībā esošu informāciju

20. Jūnijs 2017 • NR. 26 (980)

Administratīvā procesa dalībnieks, vēloties saņemt informāciju no lietas materiāliem, īsteno savas procesuālās tiesības, līdz ar to ir piemērojams nevis Informācijas atklātības likums, bet speciālais regulējums – Administratīvā procesa likuma normas. Ja iestāde liedz procesa dalībniekam iespēju iepazīties ar lietas materiāliem, tas būtiski ierobežo procesa dalībnieka iespēju pilnvērtīgi līdzdarboties lietas risinājuma rašanā. Šāda iestādes rīcība var tikt atzīta par procesuālu pārkāpumu, kura ietekme uz administratīvās lietas iznākumu ir rūpīgi izvērtējama. Ja administratīvā procesa dalībnieks vēlas iegūt informāciju, kas nav iekļauta lietas materiālos, bet ir tās iestādes rīcībā, kura ir ierosinājusi administratīvo procesu, procesa dalībnieks ir tiesīgs vērsties tiesā ar atsevišķu pieteikumu, aizstāvot Latvijas Republikas Satversmē un Informācijas atklātības likumā paredzētās tiesības uz informāciju. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pastiprinot soda izciešanas režīmu, jāparedz lēmuma pārsūdzība tiesā

13. Jūnijs 2017 • NR. 25 (979)

2017. gada 18. maijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-12-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21 panta piektās daļās atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Ar šo spriedumu ir noteikts, ka likumdevējam ir jāparedz tāda lēmuma pārsūdzības iespēja tiesā, ar ko ieslodzītajam tiek mainīti soda izciešanas apstākļi, atzīstot, ka Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) 50.21 panta piektā daļa neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT jaunākie nolēmumi lietās pret Latviju

30. Maijs 2017 • NR. 23 (977)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) maijā pasludinājusi vairākus nolēmumus lietās pret Latviju, tostarp "Osipkovs un citi pret Latviju",1 "Bože pret Latviju"2 un "Tuziks pret Latviju".3 Pirmie divi no tiem vēl ir pārsūdzami ECT Lielajā palātā, taču tiesas lēmums lietā "Tuziks pret Latviju" gan ir galīgs un nepārsūdzams. Šajā materiālā par konkrētajiem nolēmumiem sniegts plašāks pārskats, kas balstīts uz Ārlietu ministrijas sniegto un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja apkopoto informāciju. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darbnespējīga persona; sprieduma, ar kuru apstiprināta pirmstiesas procesā slēgta vienošanās, atcelšana

30. Maijs 2017 • NR. 23 (977)

Ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par pirmās grupas invalīdu atzīta persona ir darbnespējīga persona, kurai piespiedu darbs, kā tas noteikts Krimināllikuma 40. panta otrajā daļā, nav piemērojams. Spriedumu, ar kuru tiesa apstiprinājusi pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, nevar atcelt tikai daļā par sodu – šāds spriedums atceļams pilnībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā “Šmite pret Latviju”

9. Maijs 2017 • NR. 20 (974)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2017. gada 27. aprīlī pasludināja spriedumu lietā "Šmite pret Latviju",1 vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas Heides Lidijas Frīdeles Šmites (Heide Lydia Friedel Schmidt) tiesības uz taisnīgu tiesu, ko garantē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta 1. punkts. Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas puses to gan vēl var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzētā attaisnota neierašanās uz apelācijas instances tiesas sēdi

11. Aprīlis 2017 • NR. 16 (970)

Apsūdzētā neierašanās uz apelācijas instances tiesas sēdi atzīstama par attaisnojošu, ja viņam par iesniegtās apelācijas sūdzības izskatīšanas laiku, vietu un lietas izskatīšanas veidu nav paziņots Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Prasība par nodarītā morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir cietušā personisks prasījums

28. Marts 2017 • NR. 13 (967)

Tiesībām uz atlīdzību par morālo kaitējumu ir personisks raksturs, kas izbeidzas ar šīs personas nāvi un uz cietušās personas mantiniekiem nepāriet. Tiesas nolēmums, ar kuru morālā kaitējuma kompensācija piedzīta par labu mirušajai personai, nav tiesisks, un kriminālprocess šajā daļā izbeidzams. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamo īpašumu darījumos notāriem var noteikt ekskluzīvu kompetenci

28. Marts 2017 • NR. 13 (967)

2017. gada 9. martā Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā C-342/15 Leopoldine Gertraud Piringer. Šajā lietā EST izvērtēja, vai valsts noteikts ierobežojums advokātiem apliecināt dokumentus, kas nepieciešami īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, nav neattaisnots advokātu tiesību brīvi sniegt pakalpojumus ierobežojums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesā primāri aizsargājamas cietušās personas tiesības

28. Marts 2017 • NR. 13 (967)

2017. gada 8. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-07-01 "Par Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 92. un 105. pantam". Ar šo spriedumu Satversmes tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas 2. punkts un 360. panta pirmā daļa atbilst Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Satversmes tiesai šajā lietā bija jāvērtē, vai pastāv līdzsvars starp personas, kura savu nekustamo īpašumu pazaudējusi noziedzīga nodarījuma rezultātā, un trešās personas, kas kā labticīgs ieguvējs savā īpašumā ir ieguvis attiecīgo nekustamo īpašumu, tiesību aizsardzības mehānismiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Administratīvā procesa likuma 116. panta otrās daļas interpetācija

14. Marts 2017 • NR. 11 (965)

Administratīvā procesa likuma 116. panta otrā daļa noteic aizliegumu tiesnesim piedalīties jaunā lietas izskatīšanā zemākas instances tiesā. Turpretī neviena tiesību norma neierobežo tiesnesi atkārtoti piedalīties lietas izskatīšanā tās pašas instances tiesā, ja iepriekš ar tiesneša piedalīšanos pieņemtais nolēmums nav atcelts. Vēl jo vairāk šāds ierobežojums nav paredzēts attiecībā uz procesuāliem lēmumiem, ar kuriem lieta netiek izskatīta pēc būtības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2016. gadā

7. Marts 2017 • NR. 10 (964)

1. Pārskats par Satversmes tiesas darbu sniedz ieskatu aizvadītā gada konstitucionālās jurisprudences aktualitātēs. Pārskatā atspoguļotas Satversmes tiesas atziņas, kuras ietvertas spriedumos un lēmumos par tiesvedības izbeigšanu, kas taisīti laika posmā no 2016. gada janvāra līdz 2016. gada decembrim. 2. Pārskatā par Satversmes tiesas darbu 2016. gadā atspoguļotas vienīgi tās nolēmumos ietvertās atziņas, kuras uzskatāmas par jaunām un ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mikrouzņēmuma dalībnieka tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu

21. Februāris 2017 • NR. 8 (962)

Mikrouzņēmuma īpašnieks (sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks) darba ņēmēja statusu likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē iegūst līdz ar brīdi, kad mikrouzņēmums ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Savukārt šo statusu īpašnieks zaudē tikai tad, kad uzņēmums likumā noteiktajos gadījumos zaudē minētā nodokļa maksātāja statusu vai arī īpašnieks atsavina vai likvidē mikrouzņēmumu, tādējādi zaudējot savu piederību mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam mikrouzņēmumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesas viedoklis jautājumā par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanas kārtību

21. Februāris 2017 • NR. 8 (962)

2017. gada 10. februārī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2016-06-01 "Par likuma "Par valsts noslēpumu" 11. panta piektās daļas, 13. panta trešās un ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, 96. pantam un 106. panta pirmajam teikumam"1, atzīstot, ka atsevišķas normas, kas noteic speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanas kārtību, neatbilst Satversmei. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības pienākums sakārtot vai nojaukt bīstamu būvi

14. Februāris 2017 • NR. 7 (961)

Būvniecības likuma 21. panta devītā un desmitā daļa pamatā ir vērstas nevis uz tās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, kuras īpašumu apgrūtina vai kaut kādā veidā skar attiecīgās būves, bet aizsargā plašāku personu loku un būtībā ir vērstas uz visas sabiedrības interešu aizsardzību (tostarp noteiktos apstākļos vidi būtiski degradējošas vai vides stāvokli apdraudošas būves nojaukšana var tikt skatīta arī kā vides tiesību jautājums). Konstatējot, ka būve sava tehniskā stāvokļa dēļ ir kļuvusi bīstama, pašvaldībai ir jāreaģē un jāpieņem lēmums, ar kuru būves īpašniekam tiek uzdots būves sakārtot (sliktākajā gadījumā – nojaukt). Pienākums valsts pārvaldei, tostarp pašvaldībai, novērst apdraudējumu, izriet no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz dzīvību un veselību. Ne lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, ne arī tā tūlītēja neizpildīšana no būves īpašnieka puses nevar būt šķērslis īpašuma sakārtošanai, lai novērstu apdraudējumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jēdziens “darba pienākumu pildīšana ārpus noteiktā darba laika”

7. Februāris 2017 • NR. 6 (960)

Lai darbinieks varētu tikt uzskatīts par tādu, kas ir tā darba devēja rīcībā, šim darbiniekam ir jābūt nostādītam situācijā, kurā viņam juridiski ir pienākums ievērot sava darba devēja instrukcijas un strādāt tā labā. Tādējādi, lai atzītu, ka persona pildījusi darba pienākumus, ne vienmēr ir jākonstatē tieša pienākumu izpilde. Noteicošais faktors ir tas, ka darbinieks ir spiests fiziski atrasties darba devēja noteiktajā vietā un būt pieejams darba devējam, lai vajadzības gadījumā varētu uzreiz sniegt attiecīgos pakalpojumus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT atziņas lietā “Dzirnis pret Latviju”

7. Februāris 2017 • NR. 6 (960)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 26. janvārī pasludināja spriedumu lietā "Dzirnis pret Latviju",1 vienbalsīgi atzīstot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1. protokola 1. panta (tiesības uz īpašumu) pārkāpums. Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to vēl var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT lēmums lietā “Zentas Loginas muzejs pret Latviju”

31. Janvāris 2017 • NR. 5 (959)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 19. janvārī pasludināja lēmumu lietā "Zentas Loginas muzejs pret Latviju",1 kurā noraidīja iesniedzēja sūdzību par iespējamu tiesību uz pieeju tiesai pārkāpumu. Tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jaunākie ECT nolēmumi lietās pret Latviju

24. Janvāris 2017 • NR. 4 (958)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pirms pāris nedēļām, 12. janvārī, pasludināja vairākus nolēmumus lietās pret Latviju, to skaitā spriedums lietā "Kirins pret Latviju",1 atzīstot iesniedzēja cilvēktiesību pārkāpumu, un lēmumi lietās "Svārpstons un citi pret Latviju"2 un "S.N. un T.D. pret Latviju",3 kurās sūdzības, tiesas ieskatā, nav bijušas pamatotas. Saskaņā ar noteikto kārtību spriedums lietā "Kirins pret Latviju" trīs mēnešu laikā no tā pasludināšanas dienas vēl ir pārsūdzams ECT Lielajā palātā, turpretim abi lēmumi ir galīgi un nepārsūdzami. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Privātpersonas subjektīvās tiesības vērsties tiesā kaitējuma vai kaitējuma draudu videi gadījumā

10. Janvāris 2017 • NR. 2 (956)

Vides aizsardzības likuma 9. panta trešā daļa piešķir tiesības ikvienam apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi. Šī norma ir Administratīvā procesa likuma 31. pantā minētais "likumā noteiktais izņēmuma gadījums", kad persona var vērsties tiesā arī tad, ja tās tiesības tieši nav aizskartas, bet administratīvais akts vai faktiskā rīcība rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma “Kaktiņi” daļu piespiedu atsavināšana īstenota pareizi

10. Janvāris 2017 • NR. 2 (956)

2016. gada 9. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-08-01 "Par likuma "Par nekustamā īpašuma "Kaktiņi", Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Ar šo spriedumu Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētais likums atbilst Satversmes 105. pantam, atzīstot, ka nekustamā īpašuma "Kaktiņi" daļu piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām ir notikusi atbilstoši Satversmes 105. pantam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kapitālsabiedrības valdes locekļi ir atbildīgi par nodokļu samaksu

3. Janvāris 2017 • NR. 1 (955)

2016. gada 15. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-25-01 "Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60., 61. un 62. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 92. pantam un 105. pantam". Ar šo spriedumu Satversmes tiesa atzina, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60., 61. un 62. pantā ietvertais regulējums, kas paredz kapitālsabiedrības nodokļu parādu piedziņu no valdes locekļa, kura darbības laikā šis parāds ir izveidojies, par atbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 92. pantam un 105. pantam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT jaunākie spriedumi lietās pret Latviju

3. Janvāris 2017 • NR. 1 (955)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pagājušā gada izskaņā – 15. decembrī – pasludināja spriedumus lietās "Rakuzovs pret Latviju"1 un "Vaščenkovs pret Latviju",2 vienā gadījumā konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pārkāpumu, bet otrā ne. Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas tos vēl var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pretrunīgs spriedums

13. Decembris 2016 • NR. 50 (953)

Apelācijas instances tiesa, sprieduma motīvu daļā sniedzot jaunu noziedzīga nodarījuma aprakstu, bet rezolutīvajā daļā nolemjot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu atstāt negrozītu, vienlaikus atstāj spēkā arī pirmās instances tiesas sniegto noziedzīgā nodarījuma aprakstu, tādējādi taisot pretrunīgu spriedumu, kas nav atzīstams par tiesisku un pamatotu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesību normu, kuras Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei, piemērošana

6. Decembris 2016 • NR. 49 (952)

Tiesību normas piemērošana nošķirama no Satversmes tiesas sprieduma piemērošanas. Satversmes tiesas spriedums, kurā apstrīdētā norma atzīta par spēkā neesošu, uzskatāms par tiesību avotu tiesību normas interpretācijai un piemērošanai. Ja apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka normām un tādējādi par spēkā neesošu, šāda tiesību norma saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta otro daļu ir piemērojama atbilstoši Satversmes tiesas nolēmumā sniegtajai interpretācijai. Taisnīga rezultāta sasniegšanas interesēs tiesību normas piemērotājam ir pienākums tiesību normu interpretēt atbilstoši augstāka spēka tiesību normām. Satversmei atbilstoša tiesību normu piemērošana ietver piemērojamās tiesību normas atrašanu un atbilstošu iztulkošanas metožu izmantošanu, intertemporālās un hierarhiskās piemērojamības izvērtēšanu, judikatūras un tiesību doktrīnas izmantošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu. Turklāt tiesību normu piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir arī tiesisko seku konkretizēšana. Proti, tiesību piemērotājam, izmantojot tiesību normas interpretācijas metodes, jāapsver tiesiskās sekas un jāizvēlas tās, kuras sakrīt ar tiesību normas mērķi. Jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās rezultāts – taisnīgs spriedums, kas ir neatņemams taisnīgas tiesas elements. Tādējādi tiesību piemērotāja kompetencē ir arī jautājums par tādas tiesību normas piemērošanu laikā, kuru Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vienlīdzības principa pārkāpums iestādes rīkotā amata konkursā

29. Novembris 2016 • NR. 48 (951)

Tiesai, vērtējot iestādes rīkoto amata konkursu, jāpārbauda, vai konkurss bija objektīvs, vai bija ievērots procesuālais taisnīgums, vai netika pārkāpts patvaļas aizlieguma princips un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips, tostarp vai visiem pretendentiem bija vienādas iespējas un vienādi apstākļi, kā arī vai novērtējums veikts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pārējiem pretendentiem. Ja konkursa nolikums, kurā noteikts, kā tiks vērtēta pretendentu atbilstība, proti, cik liels svars būs katrai prasībai un atsevišķiem kritērijiem tās ietvaros, ir izstrādāts pēc tam, kad pretendenti jau ir pieteikušies, tas var radīt iespaidu, ka nolikuma noteikumi varētu būt izstrādāti tā, lai tie atbilstu kādam no pretendentiem. Tā rezultātā ir būtiski pārkāpts vienlīdzības princips pretendentu atlasē. Ja procedūra ir tāda, kura liek būtībā apšaubīt taisnīgu atlasi, konkurss atzīstams par prettiesisku, pat ja nav iespējams pierādīt, ka procesuālā pārkāpuma rezultātā atlase patiešām bija netaisnīga un pastāvēja nevienlīdzīga attieksme. Gadījumā, ja procesuālais pārkāpums pēc sava rakstura ir tāds, ka rada šaubas par valsts pārvaldes objektivitāti, tas uzskatāms par būtisku per se, nemaz nevērtējot attiecīgā pārkāpuma ietekmi uz galīgo lēmumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Aizstāvja tiesības iesniegt kasācijas sūdzību

29. Novembris 2016 • NR. 48 (951)

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 79. panta piekto daļu, 86. panta pirmo daļu un 571. panta pirmo daļu, aizstāvim, lai iesniegtu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas nolēmumu, nav nepieciešams apsūdzētā sniegts pilnvarojums (Civillikuma 2289.–2294. pants). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Huligānisma kvalifikācijas jautājumi

22. Novembris 2016 • NR. 47 (950)

Krimināllikuma 231. pantā ir paredzēta atbildība par rupju sabiedriskās kārtības un sabiedriskā miera traucēšanu, tādēļ inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšana publiskā vietā pati par sevi nenozīmē, ka izdarītais jākvalificē kā huligānisms, ja nevienas citas personas intereses netika aizskartas un rupja sabiedriskā miera traucēšana netika konstatēta. Lai pareizi kvalificētu vainīgās personas nodarījumu, jākonstatē, ka persona tieši vēlējusies izdarīt darbības, kas veido huligānismu kā noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā

22. Novembris 2016 • NR. 47 (950)

Kopš 2016. gada jūnija, kad Tieslietu ministrija publicēja "Jurista Vārdā" apskatu par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem, Eiropas Savienība (turpmāk – ES) piedzīvojusi vairākus spilgtus notikumus, no kuriem būtiskākie ir Brexit, kā arī sarežģītu pārrunu procesā panāktā ES un Kanādas tirdzniecības līguma jeb CETA parakstīšana. Šajā laika periodā arī EST nākusi klajā ar jaunām atziņām nebūt ne mazāk aktuālos jautājumos. Ar dažām no tām Tieslietu ministrija aicina iepazīties šajā EST spriedumu apskatā, kurā ietverti spriedumi par laika posmu no 2016. gada maija līdz 2016. oktobrim šādās jomās: intelektuālais īpašums (C-484/14 Mc Fadden; C-160/15 GS Media; C-166/15 Ranks un Vasiļevičs); datu aizsardzība (C-582/14 Breyer) un preču brīva aprite (C-15/15 New Valmar); ES pilsonība (C-165/14 Rendón Marín; C-304/14 CS; C-182/15 Petruhhin). Divi no iepriekš minētajiem spriedumiem pieņemti lietās, kur ar prejudiciālā nolēmuma lūgumu EST vērsušās Latvijas tiesas: lietā C-185/15 Petruhhin par ES pilsonības noteikumu ietekmi uz personas izdošanu trešajai valstij un lietā C-166/15 Ranks un Vasiļevičs par datorprogrammu tiesisko aizsardzību. Visi EST spriedumi ir pieejami EST interneta vietnē: http://curia.europa.eu/. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Līgumsoda samērīgums un taisnīgums zaudējumu atlīdzināšanas līgumā kriminālprocesa izlīguma noslēgšanai

15. Novembris 2016 • NR. 46 (949)

Konkrētajos apstākļos Atlīdzības maksājuma līgumā kriminālprocesa izlīguma noslēgšanai pielīgtā līgumsoda izteikti sodošais raksturs ir attaisnojams, jo tas nav vērtējams atrauti no vēlāk pušu starpā panāktā izlīguma kriminālprocesā, no kura nepārprotami izriet, ka cietušā apliecinājums par pretenziju neesamību pret apsūdzēto, kas savukārt bija absolūti nepieciešams priekšnoteikums kriminālprocesa izbeigšanai, izriet no viņa tiesiskas paļaušanās uz līgumā ietverto noteikumu respektēšanu un izpildi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pieteikuma priekšmets lietā par lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu

8. Novembris 2016 • NR. 45 (948)

Publisko iepirkumu likuma 38. panta trešā daļa liedz pasūtītājam atsākt reiz pamatoti pārtrauktu iepirkuma procedūru, taču tā neliedz Iepirkumu uzraudzības birojam un vēlāk arī tiesai atcelt nepamatotu pasūtītāja lēmumu par procedūras pārtraukšanu. Pretējā gadījumā iepirkuma procedūras tiesiskuma kontrole neapšaubāmi zaudētu efektivitāti. Personas tiesību aizsardzības mērķim tiesā vispirmām kārtām jābūt tiesiskuma atjaunošanai, nevis iestādes rīcības prettiesiskuma konstatēšanai un tai sekojošai zaudējumu atlīdzināšanai, kas nenoved pie konkurences atjaunošanas, vienlīdzības un patvaļas aizlieguma principa ievērošanas publisko iepirkumu jomā. Līdz ar to pasūtītāja lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesā ir vērtējams caur prasījuma par administratīvā akta atcelšanu prizmu. Nav pamata no tiesā pārbaudāmā pieteikuma priekšmeta viedokļa iepriekš minētās tiesību normas interpretēt atšķirīgi gadījumā, kad lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu nav pieņēmis pasūtītājs, bet Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija. Tiesa, secinot, ka komisijas lēmums nav tiesisks, komisijas lēmumu atceļ. Tādējādi konstatējot, ka nepastāv komisijas konstatētie šķēršļi iepirkuma procedūrā, tā ir turpināma. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT jaunākie spriedumi lietās pret Latviju

25. Oktobris 2016 • NR. 43 (946)

Pēdējās nedēļās Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludinājusi divus spriedumus lietās pret Latviju: 13. oktobrī lietā "Talmane pret Latviju",1 vienbalsīgi atzīstot, ka nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta 1. punkta – tiesības uz taisnīgu tiesas procesu – pārkāpums, bet šis spriedums vēl ir pārsūdzams ECT Lielajā palātā, un 20. oktobra spriedums lietā "Kiršteins pret Latviju",2 vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas iesniedzēja tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos. Šis spriedums gan ir galīgs un nav pārsūdzams. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesa vērtē tiesas lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā pārsūdzības nepieciešamību

25. Oktobris 2016 • NR. 43 (946)

2016. gada 28. septembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-01-01 "Par Civilprocesa likuma 363.20 panta piektās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim), ciktāl tā liedz parādniekam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Ar šo spriedumu Satversmes tiesa atzina, ka Civilprocesa likuma 363.20 panta piektā daļa (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim), kas paredzēja, ka tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu fiziskas personas maksātnespējas procesā nav pārsūdzams, ir atbilstoša Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Sūdzību par ārstniecības procesu izskatīšanas kārtība

18. Oktobris 2016 • NR. 42 (945)

Slimnīca ir organizēta privāto tiesību juridiskās personas formā, un arī tās ārstnieciskā darbība notiek privāto tiesību jomā. Slimnīca ārstniecības procesā neīsteno valsts pārvaldes pilnvaras. Tādējādi medicīniskie dokumenti tiek izdoti privāto tiesību jomā. Attiecīgi tie nav atzīstami par administratīvajiem aktiem un nav pārbaudāmi administratīvā procesa kārtībā. Ja persona ir vērsusies Veselības inspekcijā ar sūdzību par ārstniecības kvalitāti, inspekcija vai nu uzsāk administratīvo procesu, vai arī sniedz atbildi Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. Ja persona uz savu sūdzību nav saņēmusi atbildi, tā nav sniegta pēc būtības vai arī nokavēts tās sniegšanas termiņš, persona saskaņā ar Iesniegumu likuma 10. pantu var vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā. Tādā gadījumā tiesa pēc būtības nepārbaudīs pārkāpumus, par kuriem persona sūdzējusies inspekcijā, tomēr pārbaudīs, vai iestāde sniegusi personai atbildi. Līdz ar to administratīvās tiesas var vienīgi veikt kontroli pār inspekcijas rīcību, sniedzot atbildes uz personu sūdzībām, nevis pēc būtības izvērtēt ārstniecības procesu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Trīs jauni tiesu prakses apkopojumi

18. Oktobris 2016 • NR. 42 (945)

Oktobra sākumā Augstākā tiesa (AT) publicējusi trīs jaunus tiesu prakses apkopojumus: par morālā kaitējuma apmēra noteikšanu, ja kaitējums radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā; par morālā kaitējuma apmēra noteikšanu saistībā ar prasītājam nodarīto tiesību aizskārumu, miesas bojājumiem vai tuvinieka bojāeju; kā arī tiesu prakse krimināllietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu. Visi šie materiāli interesentiem ir pieejami AT tīmekļa vietnes www.at.gov.lv sadaļā "Judikatūra". ...

...

5

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

1. Jūlijs 2025

saturs abonēt

e-žurnāls