Rubriku katalogs: Tiesību prakse – Jurista Vārds

Tiesību prakse

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzēto vai viņu aizstāvju pieteikto lūgumu motivēta noraidīšana

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Apsūdzēto vai viņu aizstāvju pieteikto lūgumu motivēta noraidīšana lietas iztiesāšanas laikā nav vērtējama kā apsūdzētā tiesību ierobežošana, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 496. panta otrās daļas nosacījumiem tiesai procesā iesaistīto personu pieteiktie lūgumi ir jāizvērtē un jāizlemj, bet tai nav obligāts pienākums šos lūgumus apmierināt. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzētā lūgums par viņa atbrīvošanu no procesuālo izdevumu samaksas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta ceturto daļu

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Tiesai jāvērtē apsūdzētā lūgums par viņa atbrīvošanu no procesuālo izdevumu samaksas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta ceturto daļu, proti, vai šo procesuālo izdevumu piedziņa būtiski neietekmēs to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas viņa apgādībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Neizlietotās dzīvojamai mājai piesaistītās apsaimniekošanas un īres maksas piedziņas tiesiskie aspekti

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un Apsaimniekošanas līgums tika izbeigts, nevis atzīts par spēkā neesošu, konkrētajos apstākļos nevar atsaukties uz tiesiskā pamata atkrišanu apsaimniekošanas maksas saņemšanai Civillikuma 2389. panta izpratnē – tas būtu iespējams, ja līgums atzīts par spēkā neesošu. Apsaimniekošanas un īres maksas iekasēšanas rezultātā saņemtie līdzekļi, kuri konkrētajos apstākļos bija piesaistīti dzīvojamai mājai, uzskatāmi par līdzekļiem, kurus saņēmis pilnvarnieks uzdevuma veikšanai. Lai gan saskaņā ar Civillikuma 2304. pantu pilnvarniekam ir paredzēta tiesība paturēt to, ko pilnvarotājs tam piešķīris, no lietas materiāliem neizriet, ka pilnvarotājs būtu šādas tiesības pilnvarniekam piešķīris. Ja tiesa piemērojusi tiesību normu, kura konkrētajā gadījumā nebija jāpiemēro, taču tas nav radījis lietas nepareizu izspriešanu pēc būtības, kasācijas instances tiesa spriedumu uz šā pamata neatceļ, bet izskaidro attiecīgo tiesību normu piemērošanas jautājumus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar kuru tā izslēgta no dalības pretendentu atlasē

22. Septembris 2015 /NR. 37 (889)

Lēmumi, kas pieņemti amata konkursa procesa ietvaros un kuriem vēl nav galīgā noregulējuma rakstura, ir starplēmumi, kas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas 3. punktam nav administratīvie akti un tāpēc nav pārsūdzami administratīvā procesa kārtībā. Taču lēmums, ar kuru persona izslēgta no tālākas dalības pretendentu uz prokurora amatu atlasē, var tikt uzskatīts par tādu, kas pats par sevi skar būtiskas personas tiesības un tiesiskās intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu. Tādējādi personai ir subjektīvās tiesības šādus lēmumus pārsūdzēt un tiesai ir jāpārbauda to tiesiskums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu par faktiem izmantošanas pierādīšanā nosacījumi

22. Septembris 2015 /NR. 37 (889)

Ar policijas darbinieku kā liecinieku liecībām par operatīvās darbības pasākumos iegūtajām ziņām par faktiem nav pierādāms apsūdzētā vainīgums, ja šīs ziņas nav pārbaudāmas Kriminālprocesa likuma 127. panta trešajā daļā vai 500. panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Krāpšanas nodalīšana no izvairīšanās no nodokļu nomaksas

15. Septembris 2015 /NR. 36 (888)

Nodalot krāpšanas sastāvu no izvairīšanās no nodokļu nomaksas sastāva, tiesai ir jāizvērtē, vai uzņēmums ir nodarbojies ar saimniecisko darbību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pienākums dot personai norādījumus un ieteikumus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas procesā

8. Septembris 2015 /NR. 35 (887)

Lai arī Imigrācijas likumā termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamati ir savstarpēji nošķirti – humāni apsvērumi un starptautisko tiesību normas –, to satura noskaidrošana un savstarpējā nošķiršana privātpersonai ir pietiekami sarežģīta, tādēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas ir kompetentā iestāde abos gadījumos, ir nevis strikti jāpieturas pie personas norādītā likumiskā pamata, bet gan atbilstoši privātpersonas tiesību ievērošanas principam jāizvērtē apstākļi pēc būtības. Tādējādi iestādei ir jāapsver abi likumiskie pamati un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59. pantam pēc iespējas jādod personai norādījumi un ieteikumi, lai panāktu tiesisku un taisnīgu lēmuma pieņemšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Notariāta likuma 164. panta tulkojums

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Notariāta likuma 164. panta izpratnē par "citiem faktiskajiem izdevumiem" var tikt uzskatīti tādi izdevumi, kas ir saistīti ar konkrētā lietā veiktu darbību un ir objektīvi konstatējami. Proti, minētā norma paredz notāra tiesības prasīt tikai tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas nepastarpināti ir radušies konkrētajā lietā (piemēram, ceļa izdevumi vai izdevumi par datu pārbaudi maksas datubāzēs, ievietotajiem sludinājumiem), tādējādi novēršot to, ka zvērināts notārs klientu labā veiktus izdevumus atlīdzina no saviem līdzekļiem. Turpretim zvērināta notāra biroja uzturēšanas un labiekārtošanas izdevumus zvērinātam notāram ir jāsedz no saviem ienākumiem, proti, no amata atlīdzības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības uz pēdējo vārdu

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Ja apsūdzētais nepārprotami informējis tiesu par savu vēlmi īstenot tiesības uz pēdējo vārdu un norādījis iemeslu, kas viņam liedz to darīt konkrētajā brīdī, tiesai, nodrošinot apsūdzētā procesuālo tiesību īstenošanas iespēju, jāizvērtē, vai apsūdzētā norādītie iemesli tam, kādēļ viņš nav sagatavojies pēdējam vārdam, atzīstami par pamatotiem, un pozitīva atzinuma gadījumā jāpasludina lietā pārtraukums, dodot apsūdzētajam laiku sagatavoties pēdējam vārdam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

No Kriminālprocesa likuma 591. panta otrās daļas izriet, ka soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna, pieļaujama tikai tad, ja spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. Ja spriedums daļā par apsūdzētajiem piespriesto sodu atcelts tādēļ, ka apsūdzētajiem piespriests tāds soda veids, kāds nebija paredzēts Krimināllikuma panta attiecīgās daļas sankcijā, tad nav pamats atzīt, ka spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dokumenta oriģināla neesamība krimināllietas materiālos

18. Augusts 2015 /NR. 32 (884)

Tikai fakts, ka krimināllietas materiālos neatrodas viltotais dokuments, nevar būt par attaisnošanas pamatu. Dokumenta oriģināla neesamība netraucē izdarīt secinājumus par tā satura patiesumu, ja tā kopijās, kas atrodas lietā, atspoguļots dokumenta saturs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē, ja viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Kriminālprocesa likuma 465. pants noteic, ka noteiktos gadījumos krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia). Likums tieši nenorāda apstākļus, kādos apsūdzētā ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt. Lemjot par apstākļu esamību, pie kuriem apsūdzētā ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt, tiesai ir jāizsmeļ visi Kriminālprocesa likumā paredzētie līdzekļi, kas saistīti ar procesa virzību, piespiedu līdzekļi un sankcijas, tehniskie līdzekļi, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus un nepiešķirot kādam no tiem prioritāti bez to izvērtēšanas, lai sasniegtu Kriminālprocesa likuma 1. pantā definēto likuma mērķi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Administratīvā akta izdošanas termiņa kavējuma sekas

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Konkurences likuma 27. pants ataino likumdevēja priekšstatu par saprātīgu termiņu, kas būtu nepieciešams Konkurences padomei lietas izmeklēšanai un lēmuma pieņemšanai. Taču individuālās situācijas var būt ļoti atšķirīgas viena no otras, tādēļ pat termiņa šāds vispārinājums var neatbilst konkrētās situācijas apstākļiem. Termiņa nokavējuma gadījumā likumdevējs nav aizliedzis iestādei izdot administratīvo aktu. Izdošanas termiņa kavējuma dēļ administratīvais akts kļūst apstrīdams vai pārsūdzams tiesā. Tādā gadījumā ir vērtējams, kāda ir procesuālā pārkāpuma ietekme uz adresāta tiesībām. Procesuālo darbību termiņa kavējuma, ko pieļāvusi iestāde, gadījumā, tiesa vērtē kavēšanās pamatojumu un var to arī attaisnot. Konkurences padome veic individuālu katras lietas īpašo apstākļu analīzi, un tai nav saistoši agrāki lēmumi, kas attiecas uz citiem tirgus dalībniekiem, citiem preču vai pakalpojumu tirgiem vai citiem ģeogrāfiskiem tirgiem citos brīžos. Konkurences padomes agrākā lēmumu pieņemšanas prakse nav juridisks ietvars naudas sodiem tirgus dalībnieku darbības pārkāpumos. Lēmumi, kas attiecas uz citām lietām, ir tikai orientējoši. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pasūtītāja atteikšanās no piegādes līguma

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Civillikuma 2108. panta otrās daļas noteikums dod pasūtītājam tiesību vienpusēji atteikties no piegādes līguma, atlīdzinot zaudējumus, nevis prasīt līguma atcelšanu. Turklāt minētā tiesību norma nav piemērojama attiecībā uz izpildītu piegādes līgumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ierēdņa amata pretendenta tiesības

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Personai nav subjektīvās tiesības ieņemt noteiktu amatu. Viņai ir tiesības uz amatu pretendēt. Personai, kas pretendē uz noteiktu amatu, ir subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu viņas pamattiesību uz vienlīdzīgu attieksmi, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā, ievērošanu. Tādējādi, ja, pieņemot lēmumu, ir pārkāpts vienlīdzības princips, personai ir subjektīvās tiesības pārsūdzēt tiesā lēmumu, ar kuru iecelts amatā cits pretendents. Pretendentam uz noteiktu amatu ir tiesības prasīt, lai tiesa veic kontroli, vai piemērotākais kandidāts ir izvēlēts, nepieļaujot kļūdas. Neviena tiesību norma nepiešķir pretendentam, kurš ir piedalījies konkursā uz ierēdņa amatu, bet nav atzīts par konkursa uzvarētāju, tiesības pieprasīt, lai tieši viņu ieceļ amatā. Tādējādi šādam pretendentam nav subjektīvo tiesību vērsties tiesā ar pozitīvo konkurences pieteikumu, prasot, lai viņš tiktu iecelts ierēdņa amatā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Advokāta tiesības pieprasīt ziņas par klienta veselības stāvokli

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Vispārīgi zvērināts advokāts, pārstāvot klientu, ir tiesīgs iegūt informāciju. Taču tiesiskajā regulējumā var būt noteikti gadījumi, kad konkrētām darbībām nepieciešams īpašs pilnvarojums vai personas piekrišana konkrētas informācijas ieguvei, un šie nosacījumi jāievēro kā zvērinātam advokātam, tā arī iestādei. Pacientu tiesību likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Tādējādi nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka informāciju ir pieprasījis advokāts juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros, kā pilnvarojuma apliecinājumu iesniedzot orderi, jo nav pamata prezumēt, ka klients, pilnvarojot advokātu sniegt viņam juridisko palīdzību saistībā ar medicīnas tiesību jautājumiem, automātiski ir piekritis arī savu sensitīvo datu apstrādei. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kasācijas sūdzības iesniegšanas nosacījumi (Civilprocesa likuma 82. panta septītā daļa)

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Lietas vešana kasācijas instances tiesā Civilprocesa likuma 82. panta septītās daļas izpratnē nozīmē to procesuālo darbību veikšanu, kas atbilst Civilprocesa likuma desmitās sadaļas "Kasācijas tiesvedība" normām. Atzīstams, ka kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, un kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma atbilstoši Civilprocesa likuma 464.1 panta pirmajai daļai, ja kasācijas sūdzību juridiskas personas vārdā nav parakstījusi tās amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai zvērināts advokāts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

No Kriminālprocesa likuma 591. panta otrās daļas izriet, ka soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna, pieļaujama tikai tad, ja spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. Ja spriedums daļā par apsūdzētajiem piespriesto sodu atcelts tādēļ, ka apsūdzētajiem piespriests tāds soda veids, kāds nebija paredzēts Krimināllikuma panta attiecīgās daļas sankcijā, tad nav pamats atzīt, ka spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pasūtītāja statuss Publisko iepirkumu likuma izpratnē

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Ja persona ir dibināta, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kam nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, tā atbilst pasūtītāja statusam Publisko iepirkumu likuma 1. panta 10. punkta izpratnē. Pasūtītāja statuss nav atkarīgs no tā, cik nozīmīgu daļu personas darbībās aizņem tieši tādas darbības, kuras nodrošina sabiedrības vajadzības un kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura. Sabiedrības vajadzību nodrošināšana nenozīmē, ka attiecīgajai personai pašai ir tieši jāpilda kāds publisks uzdevums. Sabiedrības vajadzības var tikt nodrošinātas, veicot arī publisku uzdevumu pildīšanai nepieciešamās atbalsta funkcijas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļu parāda dzēšana gadījumā, ja nav pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

Gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienests trīs gadu laikā kopš administratīvā akta spēkā stāšanās nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un šādu lēmumu vairs nav iespējams pieņemt, jo ir iestājies noilguma termiņš administratīvā akta piespiedu izpildei, ir pielīdzināms gadījumam, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, jo triju gadu laikā nav izpildīts piedziņas neiespējamības dēļ. Pretējā gadījumā nodokļu maksātāja tiesības tiktu nepamatoti ierobežotas nodokļu administrācijas kļūdas dēļ. Tātad abos gadījumos sekām vajadzētu būt vienādām – parāds būtu dzēšams. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Hipotēkas nostiprināšana, pamatojoties uz notariālo izpildu aktu

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Zemesgrāmatu likuma 129. panta pirmās daļas 2. punkta noteikumi uzskatāmi par izpildītiem arī tad, ja lūgumam par hipotēkas nostiprināšanu ir pievienots piespiedu izpildīšanai pakļautais oriģinālakts un atbilstoši Notariāta likuma D1 sadaļai "Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā" izdots notariālais izpildu akts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Lai gan Krimināllikumā nav konkrēti paskaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām, atbilstoši judikatūrā un juridiskajā literatūrā noteiktajam, darbnespējīgas personas ir invalīdi, pensionāri, grūtnieces u.c. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jēdziens “kad bērns pats var sevi apgādāt” Civillikuma 179. panta izpratnē

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu. Turpretī, ja bērns ir vecāks par 24 gadiem un turpina mācīties, tad pieņemams, ka bērns spēj sevi apgādāt un vecākiem vairs nav pienākums uzturēt bērnu. Ja līdztekus studijām kādā no iepriekš norādītajām mācību iestādēm bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad vecāks, kuram piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības patērētāju tiesību aizsardzībai ir saistītas ar patērētāju likumīgo prasību, kas noteiktas patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos, izpildes pieprasīšanu. Šajā gadījumā Centrs izdod administratīvo aktu par konkrētā strīda risinājumu. Šādu Centra lēmumu saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. panta 10.1 daļu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Patērētājam nav subjektīvo tiesību prasīt Centram ierosināt administratīvo lietu pret trešo personu saistībā patērētāju kolektīvo interešu aizskārumu un veikt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. panta astotajā daļā minētās darbības. Attiecībā uz individuālu strīdu par netaisnīgiem līguma noteikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26. panta septītā daļa noteic, ka, saņemot patērētāja sūdzību vai iesniegumu par strīdu starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju par to, vai noslēgtajā līgumā konkrēti ietvertie noteikumi ir netaisnīgi, Centrs sagatavo atbildi, kurā var paust viedokli par attiecīgo noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tātad šajā gadījumā Centrs neuzsāk administratīvo lietu un neizdod administratīvo aktu par konkrēto strīdu, bet Centrs var paust viedokli, kas nav saistošs strīda pusēm. Turklāt Centram ir rīcības brīvība jautājumā par viedokļa paušanu, proti, Centrs atsevišķos gadījumos var arī atturēties no viedokļa paušanas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļu administrācijas tiesības veikt atkārtotu tematisko pārbaudi un nodokļu auditu

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. panta pirmā daļa gan tekstuāli, gan arī pēc jēgas attiecas vienīgi uz nodokļa maksājuma apmēru ietekmējošiem auditiem, jo normas mērķis ir aizsargāt nodokļa maksātāja tiesisko noteiktību uz nodokļa audita rezultātā noteiktajām nodokļa saistībām. Tāpēc 23. panta pirmā daļa aizliedz veikt gan atkārtotu nodokļa saistības pārbaudi, gan pārskatīt noteiktās nodokļa saistības apmēru, tomēr tā neskar tematiskās pārbaudes. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nepatiesa liecība

21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)

Nepatiesa liecība Krimināllikuma 300. panta izpratnē ir tāda liecība, kura ne tikai apzināti neatbilst īstenībai, bet arī ir nozīmīga īstenības noskaidrošanai konkrētajā lietā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: Latvijas Republikas dalība, secinājumi, lietu apskats

14. Aprīlis 2015 /NR. 15 (867)

Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST vai Tiesa) un Vispārējās tiesas (turpmāk – VT, bet abas kopā turpmāk – ES tiesas) lietās no 2014. gada 1. marta līdz 2015. gada 28. februārim. Ziņojumā apkopota informācija par Tieslietu ministrijas īstenoto pārstāvību un galvenie secinājumi. Lietu apskats ir aktualizēts, iekļaujot arī informāciju par procesuālajām darbībām, kuras veiktas kopš 2015. gada 28. februāra. Visa informācija par katru no lietām pieejama EST mājaslapā: http://curia.europa.eu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Piekļuve informācijai, kas klasificēta kā informācija “Dienesta vajadzībām”

14. Aprīlis 2015 /NR. 15 (867)

Informācijas atklātības likums neparedz vispārēju aizliegumu izsniegt personām ierobežotas pieejamības informāciju, kas klasificēta kā informācija "Dienesta vajadzībām". Līdz ar to, ja persona ir iesniegusi likumam atbilstošu pieprasījumu par ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, iestādes atteikumam sniegt informāciju, kas kvalificēta kā informācija "Dienesta vajadzībām", ir jābūt pamatotam ar lietderības apsvērumiem. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmajai daļai un 8.1 panta pirmajai daļai nav tiesiska pamata ierobežot informācijas pieejamību tikai tāpēc, ka informācijas izpaušana informācijas rakstura un satura dēļ var vispārīgi apgrūtināt iestādes darbu. No Kriminālprocesa likumā nostiprinātā advokāta kā aizstāvja būtības, kā arī pierādījumu pārbaudes institūta izriet advokāta uzdevums vērtēt ekspertīzes metožu pareizību un eksperta kompetenci un to apšaubīt, ja tam ir objektīvs pamats. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem lietās pret Latviju 2014. gadā

31. Marts 2015 /NR. 13 (865)

Pagājušās nedēļas Ministru kabineta sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums "Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2014. gadā", kura pielikumā ir sniegts arī pārskats par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) pieņemtajiem nolēmumiem 2014. gadā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pieteicēja tiesības prasīt tiesvedības turpināšanu, ja iestāde tiesas procesa laikā ir apmierinājusi pieteicēja prasījumu

24. Marts 2015 /NR. 12 (864)

Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punkta jēga ir uzlikt tiesai pienākumu izbeigt tiesvedību lietā gadījumā, ja pieteicējam objektīvi vairs nav nepieciešama tiesas aizsardzība sakarā ar to, ka tiesiskais strīds, kura dēļ pieteicējs ir iesniedzis pieteikumu tiesā, ir izbeidzies (Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punkts). Attiecībā uz tiesībām saņemt atlīdzinājumu lietā, kurā atbildētājs ir atzinis savu kļūdu un to labojis tiesvedības laikā, tiesvedības turpināšana pārsūdzētā lēmuma vai faktiskās rīcības tiesiskuma izvērtēšanai ir iespējama vienīgi gadījumā, ja interese saņemt atlīdzinājumu ir patiesa. Tā nav izmantojama kā iegansts tiesvedības turpināšanai (Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punkts). Piemērojot Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punktu, jāņem vērā ne tik daudz pieteicēja subjektīvā attieksme, bet gan objektīvs situācijas novērtējums. Secinājumam par līdzīgu gadījumu atkārtošanos ir jābūt nevis kā teorētiskam pieņēmumam, bet gan kā ticamai iespējai. Tikai pirmajā gadījumā var konstatēt, ka tiesiskais miers nav iestājies un ir pamats turpināt tiesvedību, pat ja konkrētajā gadījumā atbildētājs ir izpildījis pieteikumā tiesai lūgto (Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punkts). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Noziedzīgā nodarījuma apraksts ir būtiska notiesājoša sprieduma sastāvdaļa

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas. Noziedzīgā nodarījuma apraksts ir notiesājoša sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis, līdz ar to notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesības pārsūdzēt atteikumu anulēt paziņojumu par transportlīdzekļa iegādi un pievienotās vērtības nodokļa samaksu

3. Marts 2015 /NR. 09 (861)

No likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta 6. punkta izriet, ka tad, ja persona pati iestādei darījusi zināmu maksājamo nodokļu apmēru, personai ir tiesības noteiktā termiņā šo informāciju labot vai precizēt. Tā kā paziņojums par transportlīdzekļa iegādi un pievienotās vērtības nodokļa samaksu pēc būtības pielīdzināms deklarācijai, minētā norma attiecināma arī uz paziņojuma par transportlīdzekļa iegādi un pievienotās vērtības nodokļa samaksu labošanu vai precizēšanu. Valsts ieņēmumu dienesta atteikums anulēt iesniegtu paziņojumu par transportlīdzekļa iegādi un pievienotās vērtības nodokļa samaksu liedz īstenot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta 6. punktā minētās tiesības. Tādēļ šāds lēmums ir administratīvais akts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Privatizējamā objekta nosacītā cena; privatizācijas projekta iesniedzēja tiesības prasīt apstiprināt iesniegto projektu

24. Februāris 2015 /NR. 08 (860)

Likumā "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību" minētā objekta nosacītā cena ir privatizācijas komisijas noteiktā objekta sākotnējā realizācijas cena vai sākotnējā izsoles cena. No likuma regulējuma neizriet, ka tā nevarētu sakrist ar tirgus cenu vai komisija to nevarētu noteikt arī atšķirīgu no ekspertu noteiktās cenas. Komisijas kompetencē ir noteikt objekta cenu, par kādu sākotnēji tas piedāvājams privatizācijai. Tādējādi pēc būtības nosacītā cena ir īpašuma tirgus cena, jo brīvajā tirgū preces cenu nosaka tas, par kādu summu viena persona no otras ir gatava iegādāties kādu objektu. Atbilstoši Privatizācijas likuma 39. pantam jebkurš privatizācijas subjekts var sagatavot un iesniegt privatizācijai nodota pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu, kurā ietverama arī nosacītā cena. Taču tas nenozīmē, ka minētā projekta iesniedzējam ir tiesības pieprasīt, lai komisija apstiprinātu tieši šo projektu un nosacīto cenu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ķīlas tiesības (hipotēkas) nostiprināšana zemesgrāmatā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas nodrošināšanai

17. Februāris 2015 /NR. 07 (859)

Nodokļu administrācijas lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, kas izpildāms tiesas spriedumu izpildes noteiktajā kārtībā. Tāpat kā Civillikuma 1307. pantā minētais tiesas spriedums, arī nodokļu administrācijas lēmums noder par pamatu hipotēkas iegūšanai, ievedot lēmumu par nodokļu parāda piedziņu zemesgrāmatā (Civillikuma 1307. un 1372. pants, Zemesgrāmatu likuma 44. pants). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesvedības apturēšana, ja vēl nav izšķirta administratīvā kārtībā izskatāma lieta

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

Civilprocesa likums nenoteic administratīvo tiesu nolēmumu prejudicialitāti civillietās, tādēļ, apturot tiesvedību atbilstoši Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktam, svarīgi ir noskaidrot un izvērtēt, vai administratīvajā tiesā ierosinātās lietas iznākums var ietekmēt civiltiesiska strīda izspriešanu. ...

Satversmes tiesa

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2014. gadā

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

1. Pārskats par Satversmes tiesas darbu sniedz ieskatu aizvadītā gada konstitucionālās jurisprudences aktualitātēs. Proti, pārskatā atspoguļotas Satversmes tiesas atziņas, kuras ietvertas spriedumos un lēmumos par tiesvedības izbeigšanu, kas taisīti laika posmā no 2014. gada janvāra līdz 2014. gada decembrim. 2. Satversmes tiesa 18 gadu darbības laikā ir formulējusi daudz nozīmīgu atziņu. Savukārt pārskatā par Satversmes tiesas darbu 2014. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Prasības celšana lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

Tiesvedībā, kura notiek Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas kārtībā, atbildētājs ir kapitālsabiedrība, bet ne tās dalībnieki. Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas kārtībā celtā prasībā nevar ietvert prasījumus, kuri nav paredzēti Civilprocesa likuma 250.30 pantā un kuri celti uz citiem pamatiem, nekā prasībā ietvertie minētajā pantā paredzētie prasījumi. Civilprocesa likuma 134. panta noteikums par tiesībām vienā prasības pieteikumā apvienot vairākus saistītus prasījumus ir vispārīgā norma, kura attiecināma uz prasības celšanas vispārīgo kārtību. Ar Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas normām ir izdarīti izņēmumi no šīs vispārīgās kārtības (sk. Civilprocesa likuma 250.28 pantu), tādēļ Civilprocesa likuma 250.30 pantā noteiktie izņēmumi, ciktāl tie nosaka citu kārtību, uzskatāmi par speciālo normu attiecībā pret 134. pantu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Radītā kaitējuma izvērtēšana, nosakot sodu, formālos noziedzīgā nodarījuma sastāvos

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Krimināllikuma 217. panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos. Taču tas nenozīmē, ka ar šādu noziedzīgu nodarījumu netiek nodarīts kaitējums vispār, jo, kā noteikts Krimināllikuma 6. panta pirmajā daļā, par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums [..]. Tāpēc atbilstoši Krimināllikuma 46. panta otrajai daļai tiesai jāizvērtē radītais kaitējums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pilnvarojuma līgums kā dokuments ar juridisku nozīmi

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Uz pilnvarojuma līgumu nav attiecināmi "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi", jo šā tiesiskā darījuma formas prasības ir izsmeļoši noregulētas Civillikumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zemnieka saimniecības īpašnieka maksātnespējas process

6. Janvāris 2015 /NR. 01 (853)

Zemnieka saimniecības īpašnieks, kurš ir ierakstīts Uzņēmumu reģistrā un tādējādi nav Komerclikuma subjekts (Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 17. panta devītā daļa), nav uzskatāms par Maksātnespējas likuma 127. panta trešajā daļā minēto individuālo komersantu, tādēļ viņam piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Augstākas tiesas kompetence attiecībā uz pieteikumu par vēlēšanu rezultātu pārbaudi

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Augstākās tiesas kompetencē attiecībā uz pieteikumu par vēlēšanu rezultātu pārbaudi ir ne tikai pārbaudīt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pareizību no formālā viedokļa (kļūdas balsu skaitīšanā, lēmuma sagatavošanā u.tml.), bet arī pārbaudīt vēlēšanu norises tiesiskumu, proti, tās atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 6. pantā un starptautisko tiesību dokumentos ietvertajiem vēlēšanu principiem. Satversmes 18. pantā apzināti ietverts regulējums nodot vēlēšanu rezultātu pārbaudi parlamentam, nevis tiesai. Tomēr Satversmes 18. pants ir interpretējams no Satversmes 1. panta izrietošo demokrātiskas un tiesiskas valsts principu tvērumā, kuru atbilstoša un taisnīga piemērošana var notikt tikai gadījumā, ja tiek ņemta vērā attiecīgajā laikā valdošā izpratne par demokrātisku un tiesisku valsti un sabiedrībā pastāvošās vērtības. Demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības tikai tad ir jēgpilnas, ja tās funkcionē efektīvi. Efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms vēlēšanu rezultātu pārbaudē nozīmē tiesības lemt par rezultātu tiesiskumu, kas vienlaikus ietver arī tiesības atzīt to prettiesiskumu. Tā kā Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka visa valsts teritorija ir sadalīta vēlēšanu apgabalos, savukārt balsošana notiek vēlēšanu iecirkņos, šis iedalījums ir ņemams vērā, arī izskatot lietas par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem. Ja ir konstatējams, ka vēlēšanu rezultāts ir ietekmēts konkrētā vēlēšanu iecirknī, ir lemjams par rezultātu tiesiskumu attiecīgajā iecirknī. Ja ir atzīstams vēlēšanu rezultātu prettiesiskums kādā vēlēšanu apgabalā, ir pamats lemt par apgabalu. Savukārt, ja tiek secināts, ka vēlēšanu rezultāts ir ietekmēts visā valsts teritorijā, ir pamats lemt par visiem Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajiem vēlēšanu rezultātiem. Vēlētāju gribas ietekmēšana ar balsu uzpirkšanu ir rupjš vēlēšanu tiesību pārkāpums. Savukārt tas, cik atbildīgi paši vēlētāji izturas pret savām tiesībām un pienākumiem, ietekmē valsts organizācijas kvalitāti. Piekrītot piedāvājumam pārdot savu vēlētāja balsi, tiek grauti demokrātiskas valsts pamati. Bet arī šādos gadījumos attiecībā uz vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudi ir piemērojams tāds pats juridiskais kritērijs kā citos gadījumos – vēlēšanu rezultāti ir atceļami, ja ir pietiekami liela ticamība, ka konstatētie tiesību pārkāpumi ir ietekmējuši deputātu vietu sadalījumu. Izskatāmajā lietā pietrūkst tiešu pierādījumu, kas ļautu tiesai ar pietiekamu ticamību atzīt, ka vēlēšanu pārkāpumi ir bijuši vai atsevišķos gadījumos bijuši tik lielā apjomā, ka tie ir mainījuši vēlēšanu iznākumu kādā vēlēšanu iecirknī. Tomēr vēlēšanu rezultāti atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, pat ja neļauj konstatēt vēlēšanu rezultātu prettiesiskumu, ir nesaprotami, un esošajā tiesvedībā nav iespēju tos pārliecinoši izskaidrot. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesību saglabāšanas princips ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā; kreditora gribas nozīme ķīlas tiesības nodibināšanā un izbeigšanā

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Kreditora prasījuma samazināšana pretēji viņa gribai nav izmantojama atrauti no Maksātnespējas likuma un tiesiskās aizsardzības procesa mērķiem un principiem, it īpaši tiesību saglabāšanas principa un saistību izpildes principa kontekstā. Savukārt Maksātnespējas likuma mērķi un principi nedrīkst tikt iztulkoti un izmantoti pretēji Satversmes 105. pantā noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu. Tiesai, konstatējot prasījuma tiesību būtisku samazināšanu un mēģinājumu dzēst šo prasījumu nodrošinošo hipotēku, bija jāpievēršas piemērojamo tiesību normu sistēmiskajai un teleoloģiskajai iztulkošanai Satversmes 105. panta un Maksātnespējas likuma mērķu un principu kontekstā. Ja kreditora tiesību aizskārums ir divu savstarpēji saistītu galvenā parādnieka un ķīlas parādnieka ĀTAP rezultātu kumulatīvas sekas, lietas efektīva un taisnīga izspriešana nav iespējama, aplūkojot ķīlas parādnieka ĀTAP tiesību jautājumus atrauti no galvenā parādnieka ĀTAP tiesību jautājumiem, jo vairāk tādēļ, ka ķīlas tiesība ir tikai blakus tiesība attiecībā pret prasījumiem pret galvenajiem parādniekiem (Civillikuma 1283. pants). Galvenā parādnieka ĀTAP plānu nesaskaņojuša kreditora stāvoklis ĀTAP gaitā nevar tikt pasliktināts, samazinot ķīlas tiesību uz ķīlas parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, tādēļ šā kreditora prasījums pret ķīlas parādnieku ir spēkā, turklāt apmēra ziņā tas atbilst kreditora pilnam prasījuma apmēram pret galveno parādnieku, kāds pastāvēja pirms galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas (Maksātnespējas likuma 46.3 panta pirmā daļa (01.11.2007. likuma redakcijā) un Maksātnespējas likuma 40. panta trešā daļa (26.07.2010. likuma redakcijā)). Līdz ar to tiesai nebija pamata apstiprināt tādu ķīlas parādnieka ĀTAP plānu, kurā, pārkāpjot Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 3. punktu (26.07.2010. likuma redakcijā), nav atspoguļotas tā saistības pret nodrošināto kreditoru, kuras izriet no ķīlas tiesības, turklāt tā prasījuma apmērā, kāds kreditoram bija pret galveno parādnieku pirms šā galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas, atskaitot tās summas, kuras galvenā parādnieka ĀTAP plāna izpildes gaitā kreditors bija saņēmis. Galvenā parādnieka ĀTAP plāna saskaņošanas, apstiprināšanas un izpildes rezultātā samazināts nodrošinātā kreditora prasījums, ja samazinājums noticis pretēji šā kreditora gribai, nav uzskatāms par prasījuma dzēšanu Civillikuma 1309. panta izpratnē un tādēļ pats par sevi neizbeidz un nesamazina ķīlas tiesību, kura nodrošina šo prasījumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kontrabanda lielā apmērā

9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)

Kontrabandas preces vērtības noteikšanai ir izšķiroša nozīme, lai izlemtu par nozieguma sastāva – kontrabandas lielā apmērā – esamību vai neesamību apsūdzētā nodarījumā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: aktuālie spriedumi

25. Novembris 2014 /NR. 46 (848)

Tieslietu ministrija piedāvā iepazīties ar aktuāliem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem, kas pieņemti no 2014. gada marta līdz 2014. gada septembrim. 2014. gada 13. maijā EST pieņēma divus nozīmīgus spriedumus par datu aizsardzību internetā. Šajā pārskatā ir aplūkots otrs spriedums apvienotajā lietā C-293/12 un C-594/12 Digital Rights Ireland un citi.1 Savukārt saistībā ar spriedumu lietā C-131/12 Google Spain2 jau iepriekš bijusi publikācija žurnālā "Jurista Vārds".3 Pārskatā ir apskatīts spriedums lietā C-291/13 Papasavvas4 par informācijas pakalpojumu sniedzēju civiltiesisko atbildību, kurā EST atsaucas uz spriedumu Google Spain lietā. Aplūkoti arī divi EST spriedumi par ceļošanu, izmantojot aviosabiedrību pakalpojumus, – C-452/13 Germanwings5 un C-575/12 Air Baltic Corporation.6 Pēdējā lietā prejudiciālu jautājumu ir uzdevusi Latvijas tiesa.7 Pārskatā ir apskatīti spriedumi arī sociālo tiesību, nodokļu un finanšu jomā. Papildus Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departaments informē, ka EST 2014. gada 14. oktobrī pieņēma atzinumu 1/13, kurā secināts, ka piekrišanas sniegšana faktam par trešās valsts pievienošanos Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, kas noslēgta Hāgā 1980. gada 25. oktobrī, ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.8 Šim atzinumam būs nozīmīga ietekme uz Eiropas Savienības tiesībām, līdz ar to būtu nepieciešams tam pievērst pastiprinātu uzmanību. Pilni spriedumi latviešu valodā ir pieejami EST interneta vietnē: http://curia.europa.eu/. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Akcionāru sapulces tiesības izsludināt jaunas sapulces sasaukšanu

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par jaunas sapulces sasaukšanu. Taču lēmuma pieņemšana nenozīmē, ka akcionāru sapulce ir arī tā institūcija, kura šos lēmumus īsteno, izpilda. Akcionāru sapulces izsludināšana (sasaukšanas procedūras īstenošana) ir valdes kompetencē. Tikai izņēmuma gadījumā, ja valde šo savu pienākumu neveic, to dara padome vai komercreģistra iestāde, taču tiesību normas neparedz šādas tiesības akcionāru sapulcei. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par 12. Saeimas vēlēšanu rezultātiem

4. Novembris 2014 /NR. 43 (845)

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments kopsēdē šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese V. Krūmiņa, tiesnese J. Briede, tiesnesis A. Guļāns, tiesnese V. Kakste, tiesnese D. Mita, tiesnese I. Skultāne, tiesnese L. Slica, tiesnese R. Vīduša, piedaloties pieteicējas politiskās partijas ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" pārstāvim Andrejam Elksniņam, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās ...

žurnāls / Tiesību prakse

Informācijas par amatu konkursa norisi pieejamība

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punkts nav attiecināms uz jebkuru informāciju, kas ir saistīta ar konkursiem, eksāmeniem un citiem līdzīgiem notikumiem. Šīs normas jēga ir ierobežot vērtēšanas apstākļu pieejamību. Netiek aizsargāts pats notikums, bet gan šā notikuma ietvaros veiktā vērtēšana. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss var būt noteikts tādai informācijai, kas nepieciešama iestādes darba nodrošināšanai vai arī personas aizsardzībai. Pieteikuma dokumenti uz izsludināto konkursu ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, jo attiecas uz personu privāto dzīvi (ja vien sabiedrības interese uzzināt pretendentu vārdus nav lielāka par šo personu tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dalībnieku sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

21. Oktobris 2014 /NR. 41 (843)

Komerclikuma 217. panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tādēļ, konstatējot minētās tiesību normas tiesisko sastāvu, tiesa tajā paredzētās tiesiskās sekas var piemērot vai nepiemērot. Tomēr tiesai doto izvēles tiesību īstenošana noteikti ir saistīta ar lietas apstākļu un seku, ko radījuši apstrīdētie lēmumi, izvērtēšanu, un savs viedoklis, kāpēc tā izvēlējusies dalībnieku sapulces lēmumus atzīt vai neatzīt par spēkā neesošiem, tiesai ir saprotami jāargumentē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa pamatprincips – spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums

7. Oktobris 2014 /NR. 39 (841)

Apelācijas instances tiesā nav pienācīgā veidā pārbaudīts, vai kriminālprocesā ir ievērots Kriminālprocesa likuma 13. panta pirmajā daļā nosauktais kriminālprocesa pamatprincips – spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Klusējot izteikta griba mantot

30. Septembris 2014 /NR. 38 (840)

Situācijā, kad lietas iztiesāšanas gaitā nodibinātas tādas mantot aicinātā darbības, kuras viņš nebūtu izdarījis, ja nevēlētos mantojumu pieņemt, ir pietiekams pamats tās kvalificēt kā klusējot izteiktu gribas pieņemt matojumu izpaudumu. To apstiprina arī tiesu prakse, kurā par šādām darbībām tiek atzītas, piemēram, mantojuma atstājēja mantas (sadzīves priekšmetu, skaidras naudas, personīgo lietu) atrašanās prasītāju faktiskā valdījumā, atsevišķu mantojuma atstājējam piederējušo mantu paņemšanu, mantojuma atstājēja dzīvoklī palikušo mantu sadalīšanu starp bērniem, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu. No minētā izriet, ka gadījumā, ja mantot aicinātais lietojis mantojumu vai rīkojies ar to savās interesēs, tad var būt pamats uzskatīt, ka viņš mantojumu pieņēmis. ...

...

6

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls