16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)
Tiesību prakse
Tiesību saglabāšanas princips ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā; kreditora gribas nozīme ķīlas tiesības nodibināšanā un izbeigšanā
6
Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SPC-27
2014. gada 31. oktobrī

Kreditora prasījuma samazināšana pretēji viņa gribai nav izmantojama atrauti no Maksātnespējas likuma un tiesiskās aizsardzības procesa mērķiem un principiem, it īpaši tiesību saglabāšanas principa un saistību izpildes principa kontekstā. Savukārt Maksātnespējas likuma mērķi un principi nedrīkst tikt iztulkoti un izmantoti pretēji Satversmes 105. pantā noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu. Tiesai, konstatējot prasījuma tiesību būtisku samazināšanu un mēģinājumu dzēst šo prasījumu nodrošinošo hipotēku, bija jāpievēršas piemērojamo tiesību normu sistēmiskajai un teleoloģiskajai iztulkošanai Satversmes 105. panta un Maksātnespējas likuma mērķu un principu kontekstā.

Ja kreditora tiesību aizskārums ir divu savstarpēji saistītu galvenā parādnieka un ķīlas parādnieka ĀTAP rezultātu kumulatīvas sekas, lietas efektīva un taisnīga izspriešana nav iespējama, aplūkojot ķīlas parādnieka ĀTAP tiesību jautājumus atrauti no galvenā parādnieka ĀTAP tiesību jautājumiem, jo vairāk tādēļ, ka ķīlas tiesība ir tikai blakus tiesība attiecībā pret prasījumiem pret galvenajiem parādniekiem (Civillikuma 1283. pants).

Galvenā parādnieka ĀTAP plānu nesaskaņojuša kreditora stāvoklis ĀTAP gaitā nevar tikt pasliktināts, samazinot ķīlas tiesību uz ķīlas parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, tādēļ šā kreditora prasījums pret ķīlas parādnieku ir spēkā, turklāt apmēra ziņā tas atbilst kreditora pilnam prasījuma apmēram pret galveno parādnieku, kāds pastāvēja pirms galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas (Maksātnespējas likuma 46.3 panta pirmā daļa (01.11.2007. likuma redakcijā) un Maksātnespējas likuma 40. panta trešā daļa (26.07.2010. likuma redakcijā)).

Līdz ar to tiesai nebija pamata apstiprināt tādu ķīlas parādnieka ĀTAP plānu, kurā, pārkāpjot Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 3. punktu (26.07.2010. likuma redakcijā), nav atspoguļotas tā saistības pret nodrošināto kreditoru, kuras izriet no ķīlas tiesības, turklāt tā prasījuma apmērā, kāds kreditoram bija pret galveno parādnieku pirms šā galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas, atskaitot tās summas, kuras galvenā parādnieka ĀTAP plāna izpildes gaitā kreditors bija saņēmis.

Galvenā parādnieka ĀTAP plāna saskaņošanas, apstiprināšanas un izpildes rezultātā samazināts nodrošinātā kreditora prasījums, ja samazinājums noticis pretēji šā kreditora gribai, nav uzskatāms par prasījuma dzēšanu Civillikuma 1309. panta izpratnē un tādēļ pats par sevi neizbeidz un nesamazina ķīlas tiesību, kura nodrošina šo prasījumu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā paplašinātā sastāvā: tiesnesis referents A. Strupišs, tiesnese A. Briede, tiesnese A. Čerņavska, tiesnese I. Garda, tiesnesis A. Keišs, tiesnese Ļ. Kušnire, tiesnesis N. Salenieks, tiesnese E. Vernuša, tiesnese M. Zāģere, rakstveida procesā izskatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2013. gada 20. decembra spriedumu SIA "Gvano" tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

 

Aprakstošā daļa

[1] SIA "Gvano" Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā 2012. gada 12. martā iesniegusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk – ĀTAP) pieteikumu. Vēlāk iesniegti ĀTAP pasākumu plāna grozījumi.

[2] Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2012. gada 16. marta lēmumu nolemts: īstenot SIA "Gvano" tiesiskās aizsardzības procesu ĀTAP gadījumā; apstiprināt SIA "Gvano" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu; noteikt divu gadu ilgu termiņu, skaitot no dienas, kad stājies spēkā tiesas lēmums par pieteicēja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ĀTAP; noteikt ierobežojumu saskaņā ar ĀTAP pasākumu plānu attiecībā uz ieķīlāto nekustamā īpašuma realizāciju no nodrošināto kreditoru puses.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
16. Decembris 2014 / 15:56
0
ATBILDĒT
Tas jau laikam būs tas spriedums, ar kuru noprotestēts R.Bula nolēmums, par kuru Spriņģe runāja raidījumā "1 pret 1" ar Bičkoviču, kurš neierosināja pret R.Bulu disciplinārlietu, jo šajā spriedumā neesot teikts, ka tiesnesis esot tīši pārkāpis likumu. Roka roku mazgā! Kamēr tiesu sistēmā būs abi iepriekš nosauktie, nekādas izmaiņas varam negaidīt!
Jurčiks > Magone
18. Decembris 2014 / 13:35
0
ATBILDĒT
Cik zinu, tad nē, tas ir cits spriedums. Un par ko tāds naids pret konkrētajiem tiesnešiem? Bičkovičs pareizi teica - tiesnesis jau redz tikai to, ko viņam noliek priekšā administrators
Magone > Jurčiks
18. Decembris 2014 / 14:11
0
ATBILDĒT
Tur jau tā lieta, ka ir tiesneši, kas nekādi negrib redzēt to, ko viņiem noliek priekšā administrators. Populāra ir arī shēma tiesnesis -parādnieks. Ja administrators traucē, tad viņš tiek nolikts malā, tiesai ir tādas pilnvaras.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties