Rubriku katalogs: Tiesību prakse – Jurista Vārds

Tiesību prakse

žurnāls / Tiesību prakse

Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atteikšanās no aizstāvja pirmās instances tiesā

23. Septembris 2014 /NR. 37 (839)

Kriminālprocesa likuma 88. panta otrā daļa noteic, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atsakās no aizstāvja, tas fiksējams procesuālās darbības protokolā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 494. panta otrajai daļai, ja apsūdzētais ir atteicies no aizstāvja piedalīšanās procesā, viņš par to parakstās tiesas sēdes protokolā. Tas apstāklis, ka tiesas sēdes protokolā nav personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, paraksta par atteikšanos no aizstāvja, ne vienmēr nozīmē to, ka ir noticis šīs personas tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Galvenais nosacījums ir tas, vai atteikšanās no aizstāvja notikusi labprātīgi un pēc personas pašas iniciatīvas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Virsstundu darba samaksa, ja nav ievērota rakstveida vienošanās forma

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Ja darbinieks strādā virsstundas, neraugoties uz to, ka rakstveida vienošanās par to starp devēju un darbinieku nav noslēgta, un darba devējs to ir akceptējis, darba devējam rodas pienākums maksāt par nostrādātajām virsstundām, jo uz šo vienošanos pēc analoģijas attiecināma Darba likuma 41. panta otrā daļa. Atbilstoši Darba likuma 136. panta pirmajai daļai tiesiskais regulējums, kas attiecas uz virsstundu darbu, ir attiecināms tikai uz tiem darbiniekiem, kuri veic darbu virs normālā darba laika, t.i., virs astoņām stundām. Konstatējot, ka darbu virs darba līgumā noteiktā darba laika veicis darbinieks, kurš strādā nepilnu darba laiku, tiesai jāpiemēro Darba likuma 134. panta septītā daļa. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par aizvadītā gada ECT nolēmumiem lietās pret Latviju

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Pagājušās nedēļas, 9. septembra, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2013. gadā". Šim ziņojumam ir pievienots arī pielikums, kurā sniegts pārskats par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) pieņemtajiem nolēmumiem 2013. gadā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Reprezentācijas izdevumu vērtējums; pretpienākums, kas uzskatāms (nav uzskatāms) par atlīdzību

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Braucieni, kuros dodas uzņēmējsabiedrības amatpersonas kopā ar klientiem, var tikt atzīti gan par tādiem, kas saistīti ar prestiža celšanu un tātad uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem, gan par tādiem, kas atzīstami par atpūtas braucieniem. Tas atkarīgs no pierādījumiem, ko nodrošina nodokļu maksātājs. Biznesa attiecībās pateicība par sadarbību parasti "iet roku rokā" ar vēlmi turpināt biznesa attiecības. Kaut arī teorētiski dāvinājumi tiek veikti brīvprātīgi, patiesībā tie ietver pienākumu dot un pienākumu atlīdzināt. Gadījumos, kad līgumā ietvertā pretpienākuma izpilde faktiski neprasa izdevumus (piemēram, norādot mājaslapā finansētāja logo vai ietverot finansētāja nosaukumu pasākuma nosaukumā), ir darbības, kuras nav uzskatāmas par atlīdzību. Savukārt gadījumos, kad pretpienākuma izpilde prasa papildu izdevumus, ir darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Ja ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību, nav pamata ziedotos finanšu līdzekļus atzīt par ziedojumu tādā daļā, kādā nav noteikts pretpienākums. Nodokļu administrācijas uzdevums ir kontrolēt nodokļu maksāšanas pienākuma pareizu izpildi, nevis veikt nodokļu maksātāja nodokļu aprēķina korekcijas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Maza apmēra darba strīdu izskatīšanas kārtība

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Ņemot vērā to, ka Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām attiecas vienīgi uz pārrobežu lietām, kā arī to, ka procedūra maza apmēra prasībām Latvijas iekšējā tiesību sistēmā ir noregulēta, Regulā noteiktie tās darbības jomas ierobežojumi neskar Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas regulējuma tvērumu un šīs nodaļas normas ir piemērojamas arī darba strīdos par naudas piedziņu līdz 2100 EUR. ...

žurnāls / Tiesību prakse

“Sagaidāmās peļņas atrāvums” Civillikuma 1772. panta izpratnē

26. Augusts 2014 /NR. 33 (835)

Konstatējot tiesu izpildītāja prettiesisku rīcību, naudas summu no sava depozīta konta izmaksājot citai personai un tādējādi liedzot piedzinējam iespēju iegūt likumīgi sagaidāmu mantas vērtības pieaugumu, ir pamats piemērot Civillikuma 1772. un 1779. pantu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības uz aizstāvību un atteikšanās no aizstāvja

19. Augusts 2014 /NR. 32 (834)

Ja apelācijas instances tiesa aprobežojas tikai ar apsūdzētā atbildi, ka aizstāvja palīdzība viņam nav nepieciešama, nenoskaidrojot, kāda iemesla dēļ nav ieradies aizstāvis, tad tas nenodrošina apsūdzētajam tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20. panta ceturtās daļas izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesību ierobežošana kā papildsods

5. Augusts 2014 /NR. 30 (832)

Krimināllikuma Sevišķās daļas normu sankcijas (likuma redakcijā no 2013. gada 1. aprīļa) ir konstruētas tādā veidā, ka tajās nav ietverti tiesību ierobežošanas sodi kā papildsodi. Krimināllikuma Sevišķās daļas normu sankcijās tiesību ierobežošanas sods norādīts tikai tajā gadījumā, kad tas paredzēts kā obligāts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Maksātnespējas administratora statuss administratīvajā procesā

29. Jūlijs 2014 /NR. 29 (831)

Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas maksātnespējas administrators ir tā persona, kura turpmāk rīkojas ar personas mantu, risinot jautājumus par saistību izpildi un kreditoru prasījumu apmierināšanu. Tādējādi fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas gadījumā maksātnespējas administrators lietās, kas skar fiziskās personas mantisko stāvokli, iestādē un tiesā uzstājas fiziskās personas vietā un īsteno visas no procesuālajām tiesību normām izrietošās tiesības un pienākumus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darba tiesisko attiecību valsts uzraudzības robežas

29. Jūlijs 2014 /NR. 29 (831)

Darba tiesiskās attiecības ir privāttiesiskas attiecības. Vienlaikus darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā ir paredzēta valsts uzraudzība un kontrole, ko īsteno valsts pārvaldes iestāde – Darba inspekcija. Darba inspekcijas izdoti administratīvie akti ir pārsūdzami tiesā administratīvā procesa kārtībā. Šādā pašā kārtībā veicama kontrole pār inspekcijas nepamatotu atteikšanos izdot administratīvo aktu. Valsts uzraudzības nepieciešamība privāttiesiskajās attiecībās parasti tiek atzīta atsevišķos gadījumos, ņemot vērā iespējamo pušu "spēku" nevienlīdzību. Tās ietvaros valstij ir jāspēj ātri un efektīvi novērst "vājākās" puses tiesību vai tiesisko interešu pārkāpumu. Ievērojot darba tiesisko attiecību privāttiesisko raksturu, valsts pārvaldes iestāde drīkst iejaukties tikai tiktāl, ciktāl darbinieka tiesības skaidri izriet no tiesību normām. Darbinieku pārstāvjiem ir tiesību normās noteikta tiesība savlaicīgi, pienācīgā veidā un apjomā saņemt no darba devēja informāciju par uzņēmuma pašreizējo ekonomisko un sociālo stāvokli un iespējamām tā izmaiņām. Tādējādi attiecīgā darbinieku tiesība skaidri izriet no tiesību normām. Jēdzieni "savlaicīgi", "pienācīgā veidā un apjomā", "pašreizējais ekonomiskais un sociālais stāvoklis" ir atklātie juridiskie jēdzieni, kuru saturs noskaidrojams tiesību normu interpretācijas ceļā. Tiesību normu interpretācija un piemērošana ir jebkura tiesību akta, tostarp administratīvā akta, izdošanas sastāvdaļa. Tādēļ tā pati par sevi nekvalificē attiecīgo jautājumu par tādu tiesību strīdu, kurš nav pakļauts Darba inspekcijas izlemšanas kompetencei, un neierobežo Darba inspekciju izdot darba devējam saistošu administratīvo aktu, ja tas nav ievērojis tiesību normās noteiktās darbinieku pārstāvju tiesības saņemt informāciju. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Administratīvais akts ar nosacījumu

15. Jūlijs 2014 /NR. 27 (829)

Iestādes lēmumā noteikta iespēja pagarināt šā lēmuma rezolutīvās daļas termiņu ir šā administratīvā akta nosacījums. Nosacījums ir administratīvā akta sastāvdaļa. Līdz ar to, ja adresāts nepiekrīt nosacījumam, viņam administratīvais akts daļā par nosacījumu ir jāpārsūdz. Ja viņš to nedara, viņam jāsamierinās ar nosacījumu. Ja lēmums nav pārsūdzēts un ir kļuvis neapstrīdams, tajā noteiktās tiesiskās attiecības tiesai jāpieņem kā (normatīvs) fakts. Šajā sakarā jāņem vērā, ka viena no administratīvā akta pazīmēm ir tiesiskas sekas. Tiesiskas sekas nozīmē, ka spēkā esošs administratīvais akts ir saistošs visām personām, uz kurām tas attiecas. Tas nozīmē arī to, ka spēkā esošs administratīvais akts var būt pamats jauna administratīvā akta izdošanai. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību prakse

Latvijas Republikas dalība Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās

15. Jūlijs 2014 /NR. 27 (829)

Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas sagatavoto pārskatu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST vai Tiesa) un Vispārējās tiesas (turpmāk – VT, bet abas kopā turpmāk – ES tiesas) lietās no 2013. gada 1. marta līdz 2014. gada 28. februārim. Ziņojumā apkopota informācija par Tieslietu ministrijas īstenoto pārstāvību un galvenie secinājumi. Lietu apskats ir aktualizēts, iekļaujot arī informāciju par jaunākām, līdz 2014. gada maijam, ierosinātām lietām. Pilnīga informācija par katru no lietām pieejama EST mājaslapā: http://curia.europa.eu/. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļu maksātāja pienākums sniegt informāciju nodokļu administrācijai

1. Jūlijs 2014 /NR. 25 (827)

Informācijas pieprasīšana nodokļa audita ietvaros ir procesuāla darbība, kas vērsta uz galīga administratīvā akta izdošanu par nodokļa samaksu. Tās tiesiskumu kontrolē, pārbaudot nodokļa maksāšanas pārbaudes procesa noslēdzošo lēmumu. Nodokļu administrācija var lūgt nodokļa maksātājam papildu informāciju vai sniegtās informācijas (deklarāciju, pārskatu) izskaidrojumu arī pirms nodokļa audita uzsākšanas, piemēram, lai tikai izlemtu, vai ir pamatots iemesls uzsākt nodokļa auditu. Šāds informācijas pieprasījums nerada tiesiskas sekas. Sekas nodokļa maksātāja sadarbības atteikumam ar nodokļu administrāciju ir risks, ka nodokļa aprēķināšanā tiks izmantota tā informācija, kura ir nodokļu administrācijas rīcībā. Tādējādi pašam nodokļa maksātājam ir jāizvērtē, vai informācija, kuru tas nevēlas sniegt par sevi un kuru neprasa iesniegt likumi, palīdzēs vai kaitēs nodokļa saistības pareizā noteikšanā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa – neapgūta apbūves zeme – noteikšana

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Gadījumā, kad zemi nav iespējams faktiski apbūvēt, iekams pašvaldība neveic no tās atkarīgas darbības plūdu riska novēršanai (neizveido vai neuztur attiecīgas hidrotehniskas iekārtas vai būves), nav pamata uz šo zemes vienību attiecināt tādu pašu lietošanas mērķi, kā uz pilnvērtīgu apbūves zemi. Lēmuma par lietošanas mērķa maiņu pieņemšanā pašvaldība nav saistīta ar noteiktu termiņu. Liegums pēc viena mēneša termiņa mainīt neatbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi nonāktu pretrunā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma mērķim nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apelācijas instances tiesas kompetence, izskatot lietu atkārtoti, ja iepriekšējais nolēmums kasācijas instances tiesā daļēji atcelts

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Ja kasācijas instances tiesa atceļ apelācijas instances tiesas nolēmumu tikai daļā par sodu un šajā daļā nosūta to jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, tad apelācijas instances tiesai, atkārtoti izskatot lietu, nav tiesiska pamata atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un lietas nosūtīšanu šajā daļā izskatīšanai pirmās instances tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Līgumsoda samērīguma jautājums šķīrējtiesas procesā

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Arī šķīrējtiesām atbilstoši Civilprocesa likuma 489. panta noteikumiem par materiālo normu piemērošanu jāievēro Eiropas Padomes 1978. gada 20. janvāra rezolūcijā "Par sodu klauzulu civiltiesībās" ietvertās rekomendācijas, kas izmantojamas kā palīgavots tiesību principu un līgumsoda kā tiesību institūta izpratnei. Šajā jautājumā Latvijā jau izveidojusies stabila judikatūra, kas akceptējusi pārmērīgu līgumsodu samazināšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Šķīrējtiesa nav tiesīga noteikt procentu samaksas pienākumu par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Civilprocesa likuma 195. pantā tikai vispārējās jurisdikcijas tiesai piešķirtas tiesības, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Šādas tiesības šķīrējtiesai nav dotas. Tādējādi, nosakot tiesības saņemt likumiskos procentu maksājumus par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei, šķīrējtiesa ir pārsniegusi savu kompetenci. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dienestpersonas pārcelšanas tiesiskuma pārbaude tiesā

20. Maijs 2014 /NR. 20 (822)

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesnesis A. Guļāns, tiesnese V. Kakste, tiesnesis J. Neimanis, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz O.R. pieteikumu par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres 2012. gada 13. janvāra lēmuma atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar Iekšlietu ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 29. janvāra spriedumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošana tiesiska valdījuma gadījumā

13. Maijs 2014 /NR. 19 (821)

Ja nekustamajam īpašumam vienlaikus ir īpašnieks un tiesiskais valdītājs, nekustamā īpašuma nodokli maksā īpašnieks, kas savukārt nodokļa maksājumus iekasē no tiesiskajiem valdītājiem ar īres, nomas vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksas starpniecību. Ja persona nav reģistrējusi savas īpašumtiesības uz dzīvokli zemesgrāmatā, tad nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina regulējošo normu izpratnē tā ir uzskatāma par dzīvokļa tiesisko valdītāju nevis īpašnieku. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi nav piemērojami pēc analoģijas attiecībā uz citām tiesību normās neminētām personām, jo nodokļa atvieglojumi piemērojami izņēmuma gadījumā, tie nav piemērojami paplašināti. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas izraisījusi smagas sekas

6. Maijs 2014 /NR. 18 (820)

Lai valsts amatpersonas darbības kvalificētu pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013. gada 1. aprīlim) vai pēc Krimināllikuma 318. panta trešās daļas (Krimināllikuma 2013. gada 1. aprīļa redakcijā), nepieciešams konstatēt, ka valsts amatpersona izdarījusi tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mobinga indentificēšana

29. Aprīlis 2014 /NR. 17 (819)

Mobings ir grūti identificējama un tikpat grūti pierādāma rīcība – it īpaši ņemot vērā, ka mobingu īstenojošās personas attieksme pret upuri pati par sevi var nebūt prettiesiska. Prettiesisks ir šīs rīcības mērķis padarīt upura atrašanos konkrētajā vietā par neciešamu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darba līguma precizēšanas tvērums

29. Aprīlis 2014 /NR. 17 (819)

Ja darbiniekam turpmāk ir jāpilda nevis pamatdarba pienākumi, bet tikai papildu darba pienākumi, tad faktiski darbiniekam tiek mainīts darba līgumā noteiktais veicamais darbs (pamatdarbs), kas ir uzskatāms par darba līguma grozīšanu Darba likuma 25. nodaļas (Darba līguma grozīšana) izpratnē (97., 98. pants), nevis par darba līguma precizēšanu 56. panta pirmās daļas izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana

22. Aprīlis 2014 /NR. 16 (818)

Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana ir viens no tiesību ierobežošanas soda veidiem, un šo tiesību ierobežošanas soda veidu nedrīkst tulkot šauri. Krimināllikumā, tāpat kā citos likumos, tiek lietoti termini ar dažādu abstrakcijas pakāpi. Krimināllikuma 262. panta otrās daļas izpratnē jēdziens "tiesības" nav transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kuru personai fiziski var atņemt, bet gan vispārējas tiesības personai vadīt jebkuru Krimināllikuma 261. pantā paredzēto transportlīdzekli. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darbiniekam uz darba līguma pamata izmaksāto summu atprasīšanas tiesība (Darba likuma 78. pants)

15. Aprīlis 2014 /NR. 15 (817)

Darba likuma 78. pants ir speciālā tiesību norma attiecībā pret Civillikuma normām, kas reglamentē atprasījuma tiesības netaisnas iedzīvošanās dēļ (Civillikuma 2369.–2392. pants). Atlaišanas pabalsts, kas darbiniekam izmaksāts pēc Darba likuma 112. panta, ietilpst Darba likuma 59. panta tvērumā kā "jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu". Atlaišanas pabalsta mērķis ir veicināt darbinieka stāvokļa noregulēšanu jaunajos apstākļos, ko izsaucis nodarbinātības zaudējums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lietas iztiesāšanas laika un vietas nepaziņošana kā apsūdzētā tiesību pārkāpums apelācijas instances tiesā

8. Aprīlis 2014 /NR. 14 (816)

Apelācijas instances tiesas tiesnese, izlemjot apsūdzētā kasācijas sūdzībā izteikto lūgumu atjaunot kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, pieņēma lēmumu par norādītā termiņa atjaunošanu, par pamatu šā termiņa atjaunošanai atzīstot to, ka apsūdzētajam nav paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Tādējādi tiesnese faktiski atzinusi, ka tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, nepaziņojot par to apsūdzētajam, proti, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 72. panta trešajā daļā noteiktās apsūdzētā tiesības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atlaišanas pabalsta juridiskā daba

1. Aprīlis 2014 /NR. 13 (815)

Analizējot jautājumu par tiesiskajām sekām, kādas iestājas, ja darbinieks, kuram izmaksāts atlaišanas pabalsts, ar tiesas spriedumu tiek atjaunots darbā un viņa labā no darba devēja tiek piedzīta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu, Senāts atzinis, ka, piedzenot vidējo izpeļņu par labu darbiniekam, kas atjaunots darbā, atlaišanas pabalsts ieskaitāms piedzenamajā samaksā, jo, turpinoties darba tiesiskajām attiecībām, Darba likuma 112. pantā paredzētais atlaišanas pabalsts darbiniekam nepienākas. (sk. Senāta 2000. gada 29. marta spriedumu lietā Nr. SKC-127, Senāta 2009. gada 14. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-896, Senāta 2012. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-1513 9.4. punktu, Senāta 2013. gada 11. februāra sprieduma lietā Nr. SKC-1009 9.1. punktu). Lai gan Darba likuma 78. panta speciālās tiesību normas atlaišanas pabalsta atprasīšanas jautājumu neregulē, tomēr šis apstāklis nevarēja būt pamats prasības noraidīšanai, jo tiesas uzdevums ir meklēt strīda pareizam un taisnīgam risinājumam piemērojamās normas. Nebūtu pareizi uzskatīt, ka Civilprocesa likuma 635. panta otrajā daļā paredzētās iespējas neizmantošanas gadījumā personai ir liegtas šā likuma 1. pantā garantētās tiesības. Taču neatkarīgi no tā, kādu procesuālo līdzekli persona izvēlējusies savu ar nepamatotu tiesas spriedumu aizskarto tiesību īstenošanai, tiesai, izskatot šādu pieteikumu, ir pienākums vispārējo tiesību normu piemērot tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 2. punktā nostiprinātais princips). Tādējādi, lai pieņemtu tiesisku nolēmumu, tiesai katrā ziņā jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos nepastāv Civilprocesa likuma 635. panta sestajā daļā noteiktie ierobežojumi norādītā pieteikuma apmierināšanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Aizdomās turētā pienākums paziņot par savu alibi

25. Marts 2014 /NR. 12 (814)

No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir pienākums norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā, vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesības pārsūdzēt iestādes lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez virzības

18. Marts 2014 /NR. 11 (813)

Iestādes procesuālajam lēmumam par iesnieguma atstāšanu bez virzības likumdevējs nav paredzējis speciālu pārsūdzības regulējumu. Tādējādi šāds lēmums ir pārsūdzams, ja skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu. Iestādes lēmums atstāt bez virzības Valsts valodas likuma prasībām neatbilstošu iesniegumu ir pārsūdzams, ja persona objektīvi nespēj izpildīt minētās prasības un ja tādējādi tai tiek liegta savu tiesību īstenošana. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

11. Marts 2014 /NR. 10 (812)

Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departaments piedāvā iepazīties ar aktuāliem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem pēdējā pusgada laikā līdz šā gada 2014. gada februārim.1 Pārskata periodā EST ir izskatījusi dažādus jautājumus: par preču zīmi polārlācim,2 atvaļinājumu surogātmātēm,3 bēgļu statusu homoseksuāļiem,4 personu iekļaušanu nevēlamo sarakstā, kas saistīti ar Osamu bin Ladenu un Al‑Qaida tīklu.5 Ar tiem var iepazīties EST mājaslapā (http://curia.europa.eu/). Pārskatā ir aplūkoti atsevišķi spriedumi, kas pieņemti privātās dzīves aizsardzības, izglītības, nodokļu un konkurences tiesību jomā, kā arī, ņemot vērā lietas svarīgumu, ģenerāladvokāta secinājumi aktuālā datu aizsardzības lietā. ...

Satversmes tiesa

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2013. gadā

4. Marts 2014 /NR. 9 (811)

Satversmes tiesā 2013. gadā saņemti 404 iesniegumi. No tiem 164 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 240 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Satversmes tiesa ierosināja 21 lietu, no kurām 13 lietas tika ierosinātas uz konstitucionālās sūdzības pamata, piecas lietas ierosinātas pēc vispārējās jurisdikcijas vai administratīvās tiesas pieteikumiem, tāpat lietas ierosinātas arī pēc Saeimas deputātu, tiesībsarga un pašvaldības domes iesniegtajiem pieteikumiem. Pieteikumos lūgts vērtēt dažādus tiesību jautājumus, tostarp tādus jautājumus, kas saistīti ar teritorijas plānošanu, dzīvojamo telpu īres noteikumiem, pulcēšanās brīvības ierobežojumiem, civilprocesa un kriminālprocesa noteikumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iepriekšējā lietotāja parāds par dabasgāzi nevar būt šķērslis līguma slēgšanai ar jauno lietotāju

25. Februāris 2014 /NR. 8 (810)

No likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24. panta izriet, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ja vien nepastāv normā paredzētie šķēršļi, tostarp finansiālās iespējas. Iepriekšējā lietotāja nenokārtotās saistības par dabasgāzes piegādi neiekļaujas likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24. panta pirmās daļas tvērumā un nevar kalpot par šķērsli dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai. Dabasgāzes piegādes līgumu nenoslēgšana ar jauno nekustamā īpašumu īpašnieku, valdītāju vai lietotāju nav viens no likumā noteiktajiem instrumentiem, kā nodrošināt parāda piedziņu. Ja šā iemesla dēļ tiek kavētas citu personu tiesības saņemt sabiedriskos pakalpojumus, šāda rīcība ir prettiesiska. Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 86. punktā paredzētās tiesības dabasgāzes padevi atjaunot pēc tam, kad mājsaimniecības lietotājs ir pilnībā samaksājis par patērēto dabasgāzi un nokavējuma procentus, kā arī sedzis sistēmas operatora aprēķinātos dabasgāzes padeves pārtraukšanas un atjaunošanas izdevumus, piemērojamas gadījumā, ja dabasgāzes lietotājs nav mainījies. Proti, jaunais objekta īpašnieks neatbild par saistībām, kas izriet no dabasgāzes piegādātāja līguma ar iepriekšējo lietotāju, un tam nav jācieš dabasgāzes padeves pārtraukšanas sekas. Dabasgāzes piegādes līgums pēc savas būtības ir civiltiesisks darījums, kaut arī tā noslēgšanu veicina likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikts tiesisks pienākums sniegt sabiedrisko pakalpojumu. Piegādātājs līgumu vienpusēji var izbeigt, ja lietotājs nepilda līguma nosacījumus vai ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma/īres tiesības. Tomēr pakalpojumu sniedzēja privātā griba nevar prevalēt pār likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto pienākumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pēc personas pamatota pieprasījuma, likumā noteiktais pienākums ierobežo šo gribas izpausmi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iestādes bezdarbība, nepiemērojot tehniskās apskates liegumu, nav faktiskā rīcība

18. Februāris 2014 /NR. 7 (809)

Privātpersonai nav subjektīvo tiesību prasīt lieguma veikt tehnisko apskati noteikšanu, jo tiesību norma, kas noteic šādu liegumu, – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.1 panta otrā daļa – nav pieņemta ar mērķi aizsargāt privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses. Līdz ar to minētā norma nepiešķir tiesības privātpersonai prasīt tās izpildi sev vai citai privātpersonai par sliktu. Ja iestādes rīcība izpaudusies bezdarbībā, nepiemērojot liegumu, un nav ierobežojusi personas tiesības, tad nav konstatējams privātpersonas tiesību aizskārums. Tādējādi iestādes rīcība – neliegšana veikt tehnisko apskati – nav faktiskā rīcība. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Likumprojekts un valdības koncepcija nesamērīgi ierobežo cilvēktiesības

11. Februāris 2014 /NR. 6 (808)

Tiesībsarga birojs ir iepazinies ar valdības virzīto likumprojektu "Veselības aprūpes finansēšanas likums" (turpmāk tekstā – Likumprojekts), kas šobrīd ir nodots izskatīšanai Saeimā. Minētais likumprojekts galvenokārt nosaka veselības aprūpes finansēšanas vispārējos principus un organizatorisko struktūru, tomēr tas skar arī iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpi. [..] ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nelabojams sejas izķēmojums un tā konstatēšana

28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)

Nelabojams sejas izķēmojums nav medicīnisks jēdziens. Tas, vai eksperta konstatētais sejas nelabojams bojājums atzīstams par sejas nelabojamu izķēmojumu, ir jāvērtē prokuroram, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, kā arī tiesai, ja lieta tiek iztiesāta tiesā. Ja apsūdzībā nav norādīts, ka cietušajam nodarīts nelabojams sejas izķēmojums, tiesa nevar to konstatēt, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību un nelikumīgi pasliktināts viņa stāvoklis. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Secinājumi par tiesu praksi lietās bez pierādījumu pārbaudes

28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)

Augstākā tiesa nesen publiskojusi jaunāko pētījumu "Tiesu prakse noziedzīgu nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes", ko veikusi Judikatūras nodaļa sadarbībā ar juridisko zinātņu doktori profesori Valentiju Liholaju. Šis apkopojums jau akceptēts Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sanāksmē un saistībā ar analizēto tēmu, kā ierasts, ietver arī autoru secinājumus un ierosinājumus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības prasīt atmaksāt pusi no samaksātās valsts nodevas

14. Janvāris 2014 /NR. 2 (804)

Administratīvā procesa likuma 125. panta otrās daļas 1. punkts kopsakarā ar 191.1 panta pirmo daļu tulkojams tādējādi, ka pieteicējam nav tiesību prasīt atmaksāt pusi no samaksātās valsts nodevas gadījumā, ja pieteikums atzīstams par acīmredzami nepamatotu (acīmredzami noraidāmu pēc būtības). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaude

10. Decembris 2013 /NR. 50 (801)

Šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma konstatēšana pati par sevi nav pietiekams pamats piedāvājuma noraidīšanai. Pretendenta automātiska izslēgšana no procedūras, balstoties vienīgi uz matemātiskiem apsvērumiem un neļaujot pretendentam pamatot sava piedāvājuma īstumu, nav pieļaujama. Šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra skaidri reglamentēta Publisko iepirkumu likuma 48. pantā. Pretendenta izslēgšana zemās cenas dēļ, neievērojot šo procedūru, var novest pie nepamatota konkurences ierobežojuma. Publisko iepirkumu likuma 48. panta trešā daļa paredz, ka pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šā panta otrajā daļā minētos faktorus. Tātad konsultēšanās par visiem minētajiem faktoriem, par kuriem pasūtītājs lūdzis skaidrojumu, ir obligāta šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūras sastāvdaļa. Tās nepiemērošanu nevar pamatot vai attaisnot ar to, ka pretendenta iesniegtais skaidrojums neatbilst pasūtītāja redzējumam par to, kādam tam būtu jābūt, vai ir pārlieku nekonkrēts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības apstrīdēt administratīvo līgumu, kas tiek slēgts, lai izbeigtu tiesisku strīdu

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 80. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētajam administratīvajam līgumam, kurš tiek slēgts, ar mērķi izbeigt tiesisku strīdu, piemīt izlīguma daba. Tāpēc, vērtējot šāda administratīvā līguma apstrīdamību, jāņem vērā Civillikumā ietvertais izlīguma regulējums. Atbilstoši Civillikumam izlīgumu var apstrīdēt tikai izņēmuma gadījumos, kad izlīgums noslēgts viltus vai maldības dēļ. Citkārt izlīgums ir neapstrīdams. Šīs atziņas attiecināmas arī uz administratīvo līgumu, kurš noslēgts ar mērķi izbeigt tiesisku strīdu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

Augstākās tiesas interneta mājaslapā publicēts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesu prakses līgumsodu piemērošanā apkopojums, ko veikuši senators Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns un senatora palīgs Mg.iur. Gunvaldis Davidovičs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atzinums par diferencētajām biļešu cenām Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā

19. Novembris 2013 /NR. 47 (798)

Personai ir tiesības atbilstoši saviem ienākumiem un ieskatiem brīvi izvēlēties savu dzīvesvietu. Dzīvesvietas izvēle ir viena no cilvēka pamattiesībām. Ministrijas ieskatā, noteikt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā tikai un vienīgi pēc personas deklarētās dzīvesvietas nav pieļaujami. Rīgas dome kā vienīgo kritēriju braukšanas maksas atvieglojumu saņemšanai ir noteikusi "personas dzīvesvietas deklarāciju Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā". Taču tajā pašā laikā braukšanas atvieglojumi nav paredzēti tām personām, kurām Rīgā pieder nekustamais īpašums, bet kuras savu dzīvesvietu deklarējušas citās pašvaldībās vai dzīvo ārpus Latvijas. Transporta likuma 14. panta trešā daļa nedod pilnvarojumu Rīgas pilsētas pašvaldībai noteikt braukšanas maksas atvieglojumus citu pašvaldību teritorijā dzīvojošām personām, proti, ka citu pašvaldību teritorijā dzīvojošas personas varēs saņemt tādus pašus braukšanas maksas atvieglojumus, ja attiecīgā pašvaldība būs noslēgusi līgumu ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Ja citas pašvaldības tā iemesla dēļ, ka to iedzīvotāji deklarēs dzīvesvietu Rīgas pašvaldībā, lai iegūtu ievērojamu braukšanas maksas atvieglojumu, zaudēs budžeta ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, Rīgas pašvaldībai vairāk būs jāiemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lēmuma par nozares atzīšanu par stratēģiski svarīgu tiesiskā daba

5. Novembris 2013 /NR. 45 (796)

Lēmums, ar kuru pašvaldība kādu nozari atzīst par stratēģiski svarīgu, pats par sevi privātpersonām nerada tiesiskas sekas – ar to netiek uzlikts vai atcelts kāds tiesisks pienākums, piešķirtas vai atņemtas tiesības. Tas turklāt netiek izdots attiecībā uz konkrētu personu, un tam nav konkrēti nosakāmu adresātu loks, lai to varētu uzskatīt par vispārīgo administratīvo aktu. Tādēļ minētais lēmums nav administratīvais akts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana kā izņēmuma gadījums

5. Novembris 2013 /NR. 45 (796)

Apelācijas instances tiesas tiesnesi pamatoti norādījis, ka nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma gadījums, kad pastāv vērā ņemami īpaši apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības likumā noteiktajos termiņos. Iemeslam, kas attaisno nokavējumu, ir jābūt tādam, kas objektīvi ir liedzis personai jebkuru iespēju izpildīt attiecīgo procesuālo darbību un tādam, kas nav bijis atkarīgs no šīs personas gribas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 3. punkts, kurā noteikts ieturējumu no darba samaksas maksimālais apmērs, nesatur tiešus norādījumus par minimālās darba algas saglabāšanu darbiniekam, tādēļ šai speciālajai normai priekšroka dodama vienīgi attiecībā uz veicamo ieturējumu apmēru, kas atšķiras no vispārējā tiesību normā – Darba likuma 80. panta pirmās daļas pirmajā teikumā paredzētā (20 procenti), bet jautājumā, kas skar minimālās darba algas saglabāšanu, prioritāra piemērojamība tai nevar tikt piešķirta jau tādēļ vien, ka minēto jautājumu tā neregulē, t.i., nesatur noteikumus, kuri papildina vai ierobežo vispārējo tiesību normu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Trešās personas administratīvajā procesā tiesā atzīšanas priekšnoteikumi

15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)

Lai personu atzītu par trešo personu administratīvajā procesā tiesā, ir nepieciešams secīgi konstatēt visu tālāk norādīto priekšnoteikumu esību: 1) personas subjektīvo tiesību pastāvēšanu; 2) personas subjektīvo tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu, kas radīts ar konkrētu administratīvo aktu, faktisko rīcību vai publisko tiesību līgumu; 3) cēloņsakarību starp valsts rīcību (darbību vai bezdarbību) un personas subjektīvo tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu. Ar Administratīvā procesa likuma 28. panta pirmās daļas jēdzienu "tiesības" saprotamas subjektīvās tiesības, kuras piemīt trešajai personai. Savukārt pie "tiesiskās intereses" pieder visas tās trešās personas intereses, kuras ar publisko vai privāto tiesību normu, tātad Latvijas Republikas Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, bet ne ar administratīvo aktu, kļūst par individuālajām (paša) interesēm. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atteikums apmaksāt mājdzemdības aizskar cilvēktiesības

8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)

Ministru prezidentam V.Dombrovskim Veselības ministrijai Nacionālajam veselības dienestam V.Z. I.S. N.M. Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk – tiesībsargs) ir izskatījis pārbaudes lietu Nr.2012-297 -5D, kas ierosināta uz I.S. 2012. gada 11. oktobra iesnieguma (saņemts 2012. gada 11. oktobrī, reģistrēts ar Nr. 2047), V.Z. 2013. gada 20. marta iesnieguma (saņemts 2013. gada 25. martā, reģistrēts ar Nr. 783) un N.M. (turpmāk kopā ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības uz veselības aizsardzību Satversmes tiesas nolēmumos

8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)

Šajā rakstā, apkopojot galvenās tēzes, sniegts pārskats par svarīgākajiem Satversmes tiesas nolēmumiem, kuros vērtētas tiesības uz veselības aizsardzību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Komercsabiedrības dalībniekiem izmaksāto dividenžu piedziņas tiesiskais pamatojums un nosacījumi maksātnespējas procesā

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Maksātnespējas likuma (01.11.2007. likuma redakcijā, zaudējis spēku 01.11.2010.) 95. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē ar parāda segšanu jāsaprot arī sabiedrības no Komerclikuma izrietošs dividenžu izmaksas pienākums dalībniekiem, ja tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Pretējs minētās normas iztulkojums būtu pretrunā ar Maksātnespējas likuma mērķi – aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā, jo nostādītu maksātnespējīgās sabiedrības dalībniekus priviliģētākā stāvoklī nekā šīs sabiedrības kreditorus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Noziedzīga nodarījuma rīks

10. Septembris 2013 /NR. 37 (788)

Nepieciešams nošķirt jēdzienus "noziedzīga nodarījuma rīks" un "lieta, kura bija paredzēta vai tika izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai". Viena un tā pati lieta, ievērojot konkrētos lietas apstākļus, var tikt atzīta par noziedzīga nodarījuma rīku vai par lietu, kura bija paredzēta vai tika izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Par noziedzīga nodarījuma rīku atzīstama tāda lieta, ar kuru apsūdzētais tieši iedarbojies uz noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, cietušo personu vai cietušo. Konfiscējami ir apsūdzētā īpašumā vai valdījumā esošie noziedzīga nodarījuma rīki. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: prejudiciālā nolēmuma tiesvedība

10. Septembris 2013 /NR. 37 (788)

Šajā pārskatā ir apkopotas aktuālākās lietas Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, kurās Latvija ir iestājusies, lai sniegtu rakstveida apsvērumus, un kurās 2013. gadā ir notikusi procesuālā virzība. Pārskatā apskatītas gan tādas lietas, kurās ir pieņemts spriedums, gan arī lietas, kas vēl atrodas iztiesāšanas stadijā, bet kurās ir saņemti ģenerāladvokāta secinājumi vai iesniegti rakstiskie apsvērumi. Pārskata sagatavošanas brīdī EST prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā bija 14 lietas, kurās Latvija ir iesaistījusies un kurās 2013. gadā ir notikusi procesuālā virzība. Apkopojumā tiks apskatītas desmit lietas. Plašāku informāciju par EST tiesvedībā esošo lietu virzību var apskatīt EST oficiālajā interneta vietnē www.curia.eu, kurā informācija pieejama visās 24 ES oficiālajās valodās. Arī Tieslietu ministrijas interneta vietnē http://www.tm.gov.lv/ sadaļā "Eiropas Savienība" un "Eiropas Savienības Tiesa" ir pieejama informācija par tiesvedības procesiem EST lietās, kurās viena no procesa dalībniecēm ir Latvija. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pretendenta uz ierēdņa amatu subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumu par cita pretendenta iecelšanu amatā

3. Septembris 2013 /NR. 36 (787)

Pretendentam, kurš piedalījies atklātā konkursā uz ierēdņa amatu, ir tiesības atbilstoši Valsts civildienesta likuma 9. panta septītajai daļai apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par cita pretendenta iecelšanu amatā. Jautājums par to, vai persona pamatoti nav pielaista dalībai ierēdņa amata pretendentu konkursā, un jautājums par tā iestādes rīkojuma atcelšanu, ar kuru attiecīgā konkursa rezultātā ierēdņa amatā ir iecelts cits pretendents, ir cieši saistīti un tādēļ skatāmi neatrauti. ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls