Administratīvās lietas izskatīšanas stadijas

Foto: no personiskā arhīva

* RAPLM – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Raksta mērķis ir piedāvāt vispārēju administratīvās lietas institūta raksturojumu, norādot uz atsevišķām administratīvās lietas izskatīšanas stadiju īpatnībām un praksē pastāvošajām problēmām, kā arī piedāvāt iespējamo šo problēmu risinājumu. Autors cer, ka rakstā ietvertā informācija būs noderīga ikvienam interesentam, jo radīs izpratni par administratīvās lietas institūta būtību administratīvā procesa tiesībās.

1. Administratīvās lietas stadijas nozīme

Jau Renē Dekarts savulaik ir atzinis, ka izpratni par pētāmo objektu var iegūt, ja zināšanas par to sadala daļās, izpēta atsevišķi un iegūtās zināšanas par katru daļu summē.
Administratīvā procesa tiesību uzdevums ir reglamentēt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestāde un administratīvā tiesa izskata administratīvo lietu. No minētā izriet, ka administratīvā procesa tiesību izpētes objekts ir administratīvās lietas institūts un šā institūta izpētē ļoti veiksmīgi var izmantot Renē Dekarta piedāvāto izziņas metodi, sadalot administratīvās lietas izskatīšanu pa daļām (stadijām) un tās attiecīgi izpētot.
Teorijā ar administratīvās lietas izskatīšanas stadijām saprot administratīvās lietas virzību caur atsevišķiem valsts pārvaldes iestāžu un privātpersonu attiecību posmiem, katrā no tiem administratīvā procesa dalībniekam veicot noteiktu rīcību. Tieši ar stadiju palīdzību tiek paredzēta valsts pārvaldes iestādes perspektīvā rīcība, kad, izskatot administratīvo lietu, privātpersona var plānot savu turpmāko rīcību attiecībās ar valsts pārvaldes iestādi.
Administratīvās lietas¹ izskatīšanā var izdalīt šādas stadijas:
1) administratīvās lietas ierosināšanas stadija;
2) nepieciešamās informācijas iegūšanas stadija;
3) administratīvā akta izdošanas stadija;
4) administratīvā akta izpildes stadija;
5) administratīvā akta apstrīdēšanas stadija;
6) administratīvā akta pārsūdzēšanas stadija.
Katrā stadijā ir specifisks subjektu sastāvs, iegūstamā un izmantojamā informācija, izstrādājamie dokumenti, pieņemamie lēmumi un veicamās darbības. Daudzās stadijās var izdalīt posmus – darbību kopumu, kurām ir kāds stadijas iekšējais uzdevums. Kopā administratīvajam procesam ir četri līmeņi: darbības; posmi; stadijas; process kopumā.

2. Administratīvās lietas izskatīšanas stadiju vispārējs raksturojums

2.1.