Likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 17.pants paredz, ka lieta tiesā jāizskata trīs dienu laikā. Tātad likumdevēja mērķis bija pēc iespējas efektīvāk piemērot cilvēktiesību aizsardzības mehānismus, tai skaitā lietas izskatīšanu tiesā, kas vērsts uz šo cilvēktiesību tūlītēju īstenošanu dzīvē gadījumā, ja atklājas, ka tās ir pārkāptas.
Administratīvās rajona tiesas spriedums
Lieta Nr. A42349805, A3498-05/19
2005.gada 22.jūlijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Dz.Amerika,
piedaloties pieteicējas biedrības “Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa”
pārstāvjiem Andrejam Strautiņam, Imantam Kozlovskim, Jurim Ludvigam Lavrikovam, Aigai
Grišānei un atbildētāja Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – atbildētājs)
pārstāvim Ivaram Mauriņam, 2005.gada 22.jūlijā Rīgā, Antonijas ielā 6, atklātā
tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu biedrības “Geju un lesbiešu jauniešu
atbalsta grupa” (turpmāk – pieteicēja) pieteikumā par Rīgas domes Rīgas pilsētas
izpilddirektora 2005.gada 20.jūlija lēmuma Nr.4.21/RD-05-3725nd atcelšanu un sprieduma
tūlītēju izpildi.
Aprakstošā daļa
[1] 2005.gada 20.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts biedrības “Geju
un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa” (turpmāk – pieteicēja) pieteikums, par kuru
2005.gada 21.jūlijā Administratīvās rajona tiesas tiesnese pieņēmusi lēmumu par
administratīvās lietas ierosināšanu.
[2] Pieteicēja savā pieteikumā paskaidro, ka ar Rīgas domes Rīgas pilsētas
izpilddirektora 2005.gada 20.jūlija lēmumu Nr.4.21/RD-05-3725nd (turpmāk arī –
Lēmums) tika anulēta Rīgas domes Rīgas pilsētas izpilddirektora 2005.gada 8.jūlijā
izdotā izziņa Nr.4.21/RD-05-657iz.
[3] Pieteicēja saskaņā ar likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 12.panta
otro daļu iesniegusi Rīgas domei pieteikumu par gājiena, kura mērķis ir veicināt
toleranci pret seksuālajām minoritātēm, rīkošanu Rīgā 2005.gada 23.jūlijā no
plkst. 16.00 līdz 17.00.
Pašvaldības amatpersona konstatējusi, ka pieteiktais gājiens atbilst likuma prasībām
un 2005.gada 8.jūlijā izsniedza izziņu Nr.4.21/RD-05-657iz, kas apliecina, ka
pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu, bet 2005.gada 20.jūlijā
pašvaldība pieņēmusi lēmumu, ar kuru anulēta iepriekš minētā izziņa.
[4] Pieteicēja uzskata, ka apstrīdētais Lēmums par izziņas anulēšanu ir atceļams,
pamatojoties uz šādiem argumentiem:
[4.1] Pieteicēja norāda, ka Lēmums ir pamatots ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem
un piketiem” 11.panta 6. un 7.punktu. Pants paredz darbības, kuras aizliegts veikt
gājiena dalībniekiem pasākuma laikā, proti, darbības, kas ir pretrunā ar tikumību
un rīkoties tādā veidā, kas rada draudus [..] gājiena dalībnieku vai citu personu
drošībai un veselībai”. Pieteicēja norāda, ka nav pamata uzskatīt, ka pasākuma
organizatori plānotu veikt darbības, kas ir pretrunā ar tikumību, jo pasākuma
mērķis ir veicināt toleranci pret homoseksuāliem cilvēkiem, izplatīt objektīvu
informāciju par šiem cilvēkiem un viņu tiesībām, pievēršot sabiedrības uzmanību
šīs grupas tiesiskai un sociālai diskriminācijai. Sabiedrības informēšana un
izglītošana cilvēktiesību jomā nevar tikt uzskatīta par darbību, kas ir pretrunā
ar tikumību. Nav pamata uzskatīt, ka gājiena dalībnieki rīkosies tādā veidā, kas
rada draudus gājiena dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai, jo gājiena
organizatori ir apņēmušies ievērot Rīgas domes 2003.gada 17.jūnija saistošos
noteikumus Nr.45 “Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumi”.
[4.2] Tāpat arī Lēmums ir pamatots ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”
15.panta piekto daļu, kas nosaka, ka gājiena rīkošanu var atteikt, ja organizators nav
ievērojis šā likuma prasības vai ja pasākums var apdraudēt valsts un sabiedrības
drošību, labklājību un tikumību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības,
izraisīt nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus. Pieteicēja norāda, ka organizators
likuma prasības ir ievērojis un Rīgas dome lēmumā par izziņas anulēšanu nav
minējusi konkrētus faktus, ka gājiens var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību.
Lēmumā norādīts, ka tiesībsargājošo institūciju pārstāvji izteikuši bažas par
dažādu organizāciju neprognozējamiem plāniem rīkot protesta akcijas, kas varētu
radīt nemierus. Pieteicēja akcentē, ka ir izteikta varbūtība, nevis konkrēti
argumenti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.