Arvien biežāk tiek kritizēta šķīrējtiesu darbība un to spriedumu kvalitāte, kas rada jautājumu, vai ir jāļauj augstākām tiesu instancēm labot iespējamās šķīrējtiesu pieļautās kļūdas, ieviešot spriedumu pārsūdzību, vai arī ir iespējams cits veids, kā mainīt pastāvošo negatīvo praksi.
Šķīrējtiesām ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar valsts tiesām, kuras tiks zaudētas līdz ar šķīrējtiesu spriedumu pārsūdzības pēc būtības ieviešanu valsts tiesās.
Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu. Konfidencialitāte šķīrējtiesas procesā pasargā strīdā iesaistītās puses no informācijas nodošanas trešo personu rīcībā, kas to var izmantot personīgos, ne vienmēr cēlos nolūkos.
Savukārt valsts tiesās civillietas izskata atklāti, izņemot lietas par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību un personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ. Civilprocesa likums¹ nosaka, ka tiesas sēdi var pasludināt par slēgtu pēc dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata, (1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu; (2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondences noslēpumu; (3) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu; (4) nepilngadīgo interesēs; (5) tiesas spriešanas interesēs. Lūguma pieteikšana vēl negarantē, ka lieta tiks izskatīta slēgtā tiesas sēdē. Citos gadījumos nav pamata slēgtās tiesas sēdes noturēšanai.
Saskaņā ar valsts tiesās darbojošos atklātuma principu pat tad, ja lieta tika izskatīta slēgtā sēdē, izņemot lietas par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu, tiesas sprieduma rezolutīvo daļu pasludina publiski.