Šogad februārī aprit divi gadi kopš Administratīvā procesa likuma (turpmāk– APL) spēkā stāšanās un administratīvo tiesu izveidošanas. Šajā vēl neilgajā laikā administratīvās tiesas ir izpelnījušās plašu sabiedrības uzmanību un atbalstu, kā arī nerimstošu popularitāti juristu diskusijās ir ieguvuši dažādi APL normu piemērošanas jautājumi un administratīvo tiesu nolēmumu analīze.

Februāra sākumā, lai kopīgi atskatītos uz APL pirmajiem diviem gadiem, “Jurista Vārds” uz interviju aicināja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Jautrīti Briedi. Saruna noritēja ne vien par divu gadu secinājumiem, kas uzkrājušies, vērtējot APL un administratīvo tiesu darbu, bet arī par gaidāmajiem APL grozījumiem un Latvijas juristu zināšanām un prasmēm administratīvajā procesā.

– Man šķiet, ka visumā ir attaisnojušās uz APL liktās cerības. Jāņem vērā, ka neviens likums sevi neattaisno uzreiz. Vērtējot APL efektivitāti citu likumu vidū, jāmin, ka APL ir viens no tiem likumiem, kas pietiekami efektīvi funkcionē.

APL ieviešana ir būtiski uzlabojusi valsts pārvaldes darbības kvalitāti. Arvien mazāk ir tādu administratīvo aktu, kuros nav ietverts to pamatojums. Iestādes uztraucas par šā pamatojuma nepieciešamību un domā, kā pareizi, atbilstoši likuma prasībām pamatot savu rīcību attiecībā pret privātpersonām.