5. Septembris 2006 /NR. 35 (438)
Skaidrojumi. Viedokļi
Reformatio in peius: izpratnes kļūdas nodokļu tiesībās
3

Šajā komentārā ir atklāts administratīvo tiesu viedoklis par reformatio in peius īstenošanu, nodokļa parāda palielinājumu, kā arī soda naudas palielinājumu un uzlikšanu administratīvā akta apstrīdēšanas stadijā. Komentāra polemikas pamatā ir divi likumā noteiktā kārtībā spēkā stājušies tiesas spriedumi. Autors konkretizē tiesu kļūdas, kā arī pamato tās tiesiskā regulējuma, Latvijas un Vācijas tiesu prakses, kā ar tiesību zinātnes līmeņos.

Reformatio in peius: izpratnes kļūdas nodokļu tiesībās

Dipl.iur. Edgars Hercenbergs

 

05.JPG (10947 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Raksts iesniegts kā “Jurista Vārda” Tiesu prakses komentāru konkursa darbs. Konkursa komisija to atzinusi par piemērotu publicēšanai.

Šajā komentārā ir atklāts administratīvo tiesu viedoklis par reformatio in peius īstenošanu, nodokļa parāda palielinājumu, kā arī soda naudas palielinājumu un uzlikšanu administratīvā akta apstrīdēšanas stadijā. Komentāra polemikas pamatā ir divi likumā noteiktā kārtībā spēkā stājušies tiesas spriedumi. Autors konkretizē tiesu kļūdas, kā arī pamato tās tiesiskā regulējuma, Latvijas un Vācijas tiesu prakses, kā ar tiesību zinātnes līmeņos.

Reformatio in peus princips nozīmē, ka iestādei, pieņemot galīgo lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu, ir tiesības nodibināt nelabvēlīgākas tiesiskās sekas attiecībā uz administratīvā akta apstrīdētāju nekā apstrīdētajā administratīvajā aktā.

 

Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-881

Administratīvais process tika ierosināts pēc Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) iniciatīvas ar mērķi veikt nodokļu pārbaudi individuālajā uzņēmumā. 2002.gada 22.marta sākotnējā administratīvajā aktā tika noteikts nodokļa samaksas pienākums un soda nauda tādā pašā apmērā.2 Ar VID Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļas 2000.gada 9.maija lēmumu apstrīdētais administratīvais akts atstāts negrozīts.3 Ar VID ģenerāldirektora 2000.gada 28.jūnija galīgo administratīvo aktu soda nauda uzlikta divkāršā apmērā.4 Pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa pieteicēja sūdzības noraidīja.

Augstākās tiesas Senāts spriedumā atzina atbildības priekšnoteikumus5, kuru veido nodokļa maksātāja pārkāpums.6 Senāts norādīja uz to, ka VID nav faktiski pamatojis galīgo lēmumu ar informāciju, kura apliecina pārkāpumu.7 Iztulkojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.pantu un 32.pantu, kas bija spēkā uz galīgā administratīvā akta izdošanas brīdi, Senāts secināja, ka VID ģenerāldirektora tiesības uzlikt lielāku soda naudu pamatojamas, vērtējot tiesiskuma un tiesiskās paļāvības principa kolīzijas risinājumu.8 Tiesa nonāca pie secinājuma, ka VID ģenerāldirektoram uz lietderības apsvērumu pamata ir tiesības noteikt lielāku soda naudu nekā apstrīdētajā administratīvajā aktā, neskatoties uz iesniegumā izteiktajiem iebildumiem.9

Senāts izvirzīja divas atziņas. Pirmkārt, apstrīdēta administratīvā akta adresāts nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu tādā pašā apmērā kā neapstrīdēta vai neapstrīdama adresāta interesēm labvēlīga prettiesiska administratīvā akta adresāts, jo, apstrīdot administratīvo aktu, tā adresāts rada pamatu administratīvā akta nepastāvīgumam. Otrkārt, VID ģenerāldirektors, izskatot sūdzību, ir tiesīgs pieņemt bargāku lēmumu, atbilstošu spēkā esošajam likumam tiktāl, ciktāl tas ir tieši saistīts ar iepriekš izdoto lēmumu tā apstrīdētajā daļā.

 

Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr.AA 59305/210

Sākotnējā VID administratīvajā aktā komercsabiedrībai tika uzlikts pienākums papildus iemaksāt valsts budžetā pievienotās vērtības nodokli un soda naudu tādā pašā apmērā, kā arī tika palielināti zaudējumi uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzes samazināšanai. Lēmums pamatots ar VID veikto komercsabiedrības audita pārskatu. Minētais lēmums apstrīdēts augstākai iestādei, kura atstāja negrozītu pirmo sākotnējo administratīvo aktu. Tas apstrīdēts VID ģenerāldirektoram, kurš pieņēma galīgo administratīvo aktu lietā, uzliekot pienākumu nomaksāt valsts budžetā uzņēmuma ienākuma nodokli un soda naudu tādā pašā apmērā, kurš sākotnējos administratīvajos aktos netika uzlikts.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Edgars Hercenbergs
9. Septembris 2006 / 11:51
0
ATBILDĒT
Atbildes un komentari.



I uz ess



1. Valstij ir jakompense tas abstraktais nodokla apjoms, ko ta nedara neieviesot likuma progresivo nodokli un solidaro atbildibu PVN lietas.



2. Soda nauda, manuprat, ir sis kompensesanas lidzeklis.



II uz vahaks



1. Tomer japaliek pie manas tezes, jo:



1) nodokla samaksas nosacijumi vel nerada ipasuma tiesibas;

2) saskana ar likumu par "Nodokliem un nodevam" un "Par budžeta un finanšu vadību" , kamer valsts nav pienemusi lemumu par iekaseta nodokla izmantosanu, nodoklis nav valsts ipasums.



2. Valsts un nodokla maksataja attiecibas pastav sadarbibas aprekinat un samaksat nodokli. Uzskats, ka nodokla maksasanas nosacijumu (labak - prieksnoteikumi)iestasanas ir ipasuma iestasanas bridis, nav precizs, jo minetas sadarbibas merkis ir istenot nevis sakotneji valsts intereses, bet sabiedriska labuma intereses ar valsts starpniecibu. Tapec nodokla maksasanas prieksnoteikumi ir meraukla, pec kuriem noteikti naudas lidzekli tiek aprekinati ka nodoklis, bet nevis ka valsts ipasums.
ess
6. Septembris 2006 / 21:38
0
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts. Būtu labi, ja to izlasītu un tā saturā iedziļinātos tiesneši. Kāda jēga uzlikt soda naudu uzņēmuma, kurš pēc tam tieši šīs soda naudas dēļ kļūst maksātnespējīgs. Vai valstij no tā ir kāds labums?
vahaks
6. Septembris 2006 / 08:49
0
ATBILDĒT
Nodoklis kā valsts īpašums jāuzskata ar brīdi, kad tas ir ticis pamatoti iekasēts vai saņemts no nodokļu maksātāja.

----------------------

Piedāvāju savu versiju: nodoklis kā valsts īpašums ir jāuzskata ar brīdi, kad ir iestājušies tā samaksas

nosacījumi
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties