Tiesneša noraidīšana un atstatīšanās Satversmes tiesas procesā

Mg.iur. Edgars Pastars

Viens no būtiskākajiem problēmu veidiem, kas saistīts ar procesa subjektiem, ir tiesneša atstatīšana. Profesors V.Bukovskis ir uzsvēris: “lai spriedums varētu atbilst visiem taisnīgas un objektīvas tiesas prasījumiem, tiesnesim, lietu iztiesājot, nepieciešams iekšējs miers un vienāds noskaņojums pret abām pusēm”. Tiesnesis nedrīkstot dāvāt savas simpātijas vienai pusei. Savukārt tas nav iespējams, ja viņš ir tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā.¹ Tā, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē neatkarības un objektivitātes trūkums ir konstatējams ne vien tad, ja tas ticis pierādīts, bet arī tad, ja par neatkarības un objektivitātes esamību var rasties pamatotas šaubas.² Turklāt vairākās lietās, arī lietā Piersack v. Belgium, analizējot bijušā prokurora dalību lietas izskatīšanā tiesneša statusā, tiek atzīmēts, ka svarīgi ir tas, kā tiesneša neatkarība un objektivitāte “izskatās no malas”.³

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk– Satversme)⁴ 92.panta pirmais teikums noteic, ka “ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā”. Neraugoties uz to, ka Satversme tieši neparedz tiesas objektivitātes principu, Satversmes tiesa, interpretējot šo teikumu, ir atzinusi, ka taisnīgas tiesas jēdziens nav pilnīgs bez tiesas objektivitātes garantijām. Tas ir viens no Satversmes 92.panta elementiem. Tiesa secināja: nav šaubu, ka Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu ietver tiesības uz tiesas objektivitāti.⁵ Šāds uzskats izriet arī no tā, ka Satversmes 92.pants interpretējams starptautisko cilvēktiesību dokumentu kontekstā, kuri uz konstitucionālo tiesu attiecināmi pēc principa “ja starptautisko cilvēktiesību norma neuzliek pienākumu izveidot konstitucionālo tiesu, tomēr, ja tāda tiek izveidota, tās darbībā jāievēro visas personas cilvēktiesību garantijas”.⁶

Tiesas objektivitātes svarīgums atspoguļots arī tajās Civilprocesa likuma⁷ un Administratīvā procesa likuma⁸ normās, kas paredz, ka apelācijas tiesa neskata lietu pēc būtības, bet nodod to jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, ja tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā.