2006.gada 21.februārī

APL 31.pants (subjektīvās tiesības vērsties ar pieteikumu tiesā), Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta noteikumu Nr.384 “Adresācijas noteikumi” (turpmāk– Adresācijas noteikumi) 2.punkts un 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunkts (adreses piešķiršanas mērķis un ietekme).

Administratīvā procesa likuma 31.panta otrā daļa noteic, ka pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir vai var tikt aizskartas. No minētās tiesību normas izriet priekšnoteikums, kam jāpastāv, lai personai būtu tiesības vērsties tiesā, pārsūdzot administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Proti, pēc vispārējiem noteikumiem tiesā var vērsties persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir vai var tikt aizskartas. Vienlaikus minētā norma paredz izņēmumu no šī vispārējā principa, nosakot, ka tiesā var vērsties arī persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses nav aizskartas, tomēr tikai tad, ja tas ir atrunāts normatīvajā aktā. Tādējādi, lai konstatētu, vai personai, kura vēršas ar pieteikumu tiesā, ir atzīstams pieteicēja statuss, nepieciešams izvērtēt, vai ar pārsūdzēto lēmumu (rīcību) ir vai var tikt aizskartas pieteicējiem ar tiesību normu piešķirtās tiesības vai tiesiskās intereses vai arī likumā ir noteiktas tiesības pārsūdzēt attiecīgu lēmumu, arī neesot personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumam.

No Adresācijas noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktāietver­tajām tiesību normām, kas paredz adresācijas objektus, izriet, ka lēmums par adreses maiņu (piešķiršanu) tieši attiecas uz personu, kuras īpašumam adrese tiek piešķirta.