Publisko tiesību līgumi; to nošķiršana no privāto tiesību līgumiem
Augstākās tiesas
Senāta Administratīvo lietu departamenta
Spriedums
Lietā Nr.SKA – 365
2006.gada 15.jūnijāLai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, iestāde likumā noteiktajā kārtībā var slēgt publisko tiesību līgumu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.pantā ir minēti četri publisko tiesību līgumu veidi – sadarbības līgums, administratīvais līgums, deleģēšanas līgums un līdzdarbības līgums. Vienlaikus minētā panta trešā daļa pieļauj, ka likumā var būt noteikti arī citi publisko tiesību līgumu veidi un nosacījumi, kas nav minēti šajā pantā. Ja iestādes noslēgtajam līgumam piemērojamās tiesību normās tiešā tekstā nav noteikts, ka konkrēta veida līgums ir publisko tiesību līgums, jāvērtē līguma būtība un galavārds šajā jautājumā ir tiesai. Lai nošķirtu publisko tiesību līgumu no privāttiesiska līguma, izšķirošais ir līguma priekšmets, kam jābūt publisko tiesību jomā, līguma kopējais raksturs un tajā ietvertie svarīgākie punkti. Svarīgi ir novērtēt arī līguma mērķi (publisko tiesību līgumu mērķis – efektīva valsts pārvaldes funkciju veikšana un sabiedrības labuma iegūšana) un konstatēt, vai eksistē cieša sasaiste ar publiski tiesiskajām tiesībām un pienākumiem. Līguma neatbilstība no likuma izrietošajām formas un sastāvdaļu prasībām, piemēram, tas, ka līgumā nav norādes uz ārējo normatīvo aktu, saskaņā ar kuru ir noslēgts šis līgums, nevar būt pietiekams iemesls, lai konstatētu, ka attiecīgais līgums nav publisko tiesību līgums. Konkrēta līguma tiesisko dabu iespējams noskaidrot, izvērtējot tā atbilstību publisko tiesību līguma prasībām pēc būtības, proti, analizējot līguma mērķi, priekšmetu un saturu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators V.Jonikāns, senatores J.Briede un I.Skultāne, piedaloties pieteicējam Oskaram Bundžam un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras pārstāvei Indrai Dreikai, atklātā tiesas sēdē izskatīja Oskara Bundžas blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2006.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.