Citu iesaistīto personu pieaicināšana Satversmes tiesas procesā

Pieaicinātās personas noteikšana 

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 22.panta trešo daļu pieaicinātā persona ir Satversmes tiesas procesa dalībnieks, kura viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu. Šāds “cits lietas dalībnieks” Satversmes tiesas likumā tika ietverts ar 2000.gada 30.novembra grozījumiem,² lai risinātu situāciju, kad kādu personu nepieciešams uzklausīt, bet nav citas procesuālas formas, izņemot liecinieka statusu, kā to izdarīt. Tipisks piemērs tam ir Ministru prezidents G.Krasts, kuram tiesā bijā jāliecina un jāparakstās par kriminālatbildību.³

Pieaicinātās personas statuss, tiesības un pienākumi Satversmes tiesas likumā nav tieši reglamentēti. Šādā procesuālā statusā tiesa var pieaicināt visdažādākās personas un bez sarežģījumiem uzklausīt viņu viedokli. Tomēr praksē nav skaidrs, kādēļ lietas sagatavošanas laikā vienā gadījumā personai raksta vēstuli “par viedokļa izteikšanu”,⁴ bet citā to atzīst par pieaicināto personu.⁵ Pirmajā gadījumā persona neiegūst nekādu procesuālu statusu, turpretī otrajā – iegūst pieaicinātās personas statusu. Tas nozīmē, ka personai ir pienākums lietas sagatavošanas stadijā rakstveidā sniegt viedokli tiesneša noteiktajā termiņā, piedalīties tiesas sēdē,⁶ ja tā nolēmusi Satversmes tiesa rīcības sēdē, neierašanās gadījumā laikus informēt Satversmes tiesu par neierašanās iemesliem, tiesas sēdes laikā sniegt viedokli un atbildēt uz tiesnešu uzdotajiem jautājumiem. Pieaicināto personu nebrīdina par kriminālatbildību, tomēr viņai var iestāties atbildība par tiesneša (tiesas) lēmuma nepildīšanu. Jāteic, ka viens gadījums Satversmes tiesas praksē gan bija, kad par kriminālatbildību lika parakstīties arī pieaicinātajām personām.⁷ Iepazīstoties ar pārējo Satversmes tiesas praksi, šo gadījumu gan var vērtēt kā kļūdu, jo citās lietās prasība pieaicinātajai personai vairs netika prasīts parakstīties par kriminālatbildību.