Šī raksta mērķis ir atrisināt ne bis in idem piemērošanas problēmas gan tiesību piemērošanas, gan normatīvo tiesību aktu uzlabošanas līmenī. Raksta pamatā ir Konkurences padomes administratīvais akts, kura saturs autoram lika pārdomāt tā tiesiskumu un ar to saistītās tiesību sistēmas problēmas.
Princips ne bis in idem: īstenošana konkurences tiesībās
Dipl.iur. Edgars Hercenbergs, LU Juridiskās fakultātes maģistrants
|
Šī raksta mērķis ir atrisināt ne bis in idem piemērošanas problēmas gan tiesību piemērošanas, gan normatīvo tiesību aktu uzlabošanas līmenī. Raksta pamatā ir Konkurences padomes administratīvais akts, kura saturs autoram lika pārdomāt tā tiesiskumu un ar to saistītās tiesību sistēmas problēmas.
Autora tēze ir: ar minēto lēmumu Konkurences padome pārkāpa administratīvās lietas atjaunošanas kārtību, kā arī nesaredzēja Latvijas konkurences mērķi un tās sasniegšanas līdzekļu izmantošanas noteikumus.
Rakstā autors analizēs tiesisko regulējumu Administratīvā procesa likumā, Konkurences likumā, Eiropas Cilvēktiesību un brīvību aizsardzības konvencijā, kā arī aplūkos Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Kopienu tiesas un Pirmās instances tiesas praksē.
Autors rakstā izstrādājis ne bis in idem pārbaudes metodi, turklāt tiks piedāvāti tiesiskā regulējuma uzlabojumi, kas nākotnē novērstu ne bis in idem pārkāpumus.
Ne bis in idem princips nozīmē, ka iestādei attiecībā uz to pašu personu ir aizliegts atkārtoti izskatīt jautājumu par to pašu tiesību pārkāpumu un atkārtoti sodīt, ja tiesa ir atzinusi personu par vainīgu vai attaisnojusi.
1. Ko Konkurences padome izlēma “Lattelekom” lietā un kas ir tās pieņemtā lēmuma prettiesiskuma pamatā
Konkurences padomes 2005.gada 30.novembra lēmumā “Par naudas soda uzlikšanu, par SIA “Beta Com” 12.03.2003. iesniegumu” (turpmāk arī – Konkurences padomes 2005.gada 30.novembra lēmums)1 tika atkārtoti uzlikts naudas sods SIA “Lattelekom”.
Konkurences padome 2004.gada 9.janvārī pieņēma lēmumu E02 Nr.3 “Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu”, konstatējot dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, uzliekot pienākumu izbeigt pārkāpumu un SIA “Lattelekom” naudas sodu vairāk nekā pusmiljona latu apmērā. Ar Administratīvās rajona tiesas 2004.gada 17.septembra spriedumu (turpmāk arī – 2004.gada 17.septembra spriedums) Lēmums E02 Nr.3 atcelts daļā par naudas soda uzlikšanu un atzīts par spēkā neesošu daļā par tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Minētais spriedums ir stājies spēkā likumā noteiktajā kārtībā.
Ar Konkurences padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu nolemts uzlikt SIA “Lattelekom” sodu desmit tūkstošu latu apmērā, to pamatojot ar šādiem argumentiem.
1.1. Konkurences padome nepārsūdzēja 2004.gada 17.septembra spriedumu daļā, ar kuru atcelts uzliktais naudas sods, jo Konkurences padome atzina, ka, uzliekot naudas sodu, tika pieļauta būtiska nesamērību starp 2002.gada apgrozījumu un SIA “Lattelekom” apgrozījumu no BTMC nomas pakalpojuma.2
1.2. Stājoties spēkā 2004.gada 17.septembra spriedumam daļā, ar kuru atstāts spēkā Konkurences padomes 2004.gada 9.janvāra lēmums daļā par pārkāpuma konstatēšanu, administratīvais akts minētajā daļā ir kļuvis neapstrīdams.3
1.3. Atbildot uz SIA “Lattelekom” argumentu, ka Konkurences padomes 2004.gada 9.janvāra lēmums ir ieguvis savu noformējumu tādā formā un ar tādu saturu, kā tas nolemts 2004.gada 17.septembra spriedumā, un nav pamata administratīvā procesa uzsākšanai no jauna, Konkurences padome:
1) norādot uz Administratīvā procesa likuma 88.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.