Šī raksta mērķis ir ieskicēt jau pastāvošās atšķirības un norādīt uz nākotnē paredzētajām atšķirībām privātpersonu sūdzību un priekšlikumu sakarā. Tāpat šī raksta ietvaros tiks mēģināts norādīt uz to, kas būtu uzlabojams privātpersonu sūdzību un priekšlikumu saņemšanas, izskatīšanas kārtībā un rīcības šo sūtījumu saņemšanas sakarā un ņemams vērā, arī gatavojot Priekšlikumu un sūdzību likumprojektu Saeimā trešajam, tātad pēdējam lasījumam.
Priekšlikumu un sūdzību tiesiskais regulējums
Pašreizējā situācija un nākotne
LL.M Kristīne Jarinovska, juridisko zinātņu doktorante
|
|
Valsts varu īstenojošās institūcijas ikdienā saņem dažādu veidu privātpersonu sūtījumus, kas ir adresēti valsts pārvaldei. Laikā, kad vienīgais ārējais normatīvais akts, kas regulēja valsts varu īstenojošo institūciju rīcību privātpersonu sūtījumu saņemšanas gadījumā, bija likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”, nepieciešamība jēdzieniski nošķirt sūtījuma veidu daudzkārt bija faktiski lieka, jo ārējā normatīvajā aktā ietvertais regulējums attiecībā uz gandrīz visu privātpersonu sūtījumu apstrādes un attiecīgās reakcijas procedūru bija vienāds. Protams, īpašs regulējums eksistēja kriminālprocesā, valsts un privātpersonu attiecībās privāttiesiskos ietvaros, citās šauri specifiskās jomās.
Kopš Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās un 2006.gada 1.februāra, kad spēkā stājās 2005.gada 22.decembrī pieņemtie grozījumi Informācijas atklātības likumā, privātpersonu sūtījumu saņemšanas, izskatīšanas kārtība un rīcība šo sūtījumu saņemšanas sakarā atšķiras. Šīs procedūras atšķirības atkarīgas galvenokārt no tā, vai privātpersonas sūtījums ir uzskatāms par iesniegumu vai uzziņas pieprasījumu Administratīvā procesa likuma izpratnē, vai informācijas pieprasījumu Informācijas atklātības likuma izpratnē, vai arī ir kāds cits privātpersonas sūtījums, kas joprojām ir izskatāms atbilstoši likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” ietvertajām tiesību normām. Tomēr līdz ar likumprojektu, kurš šobrīd tiek gatavots izskatīšanai Saeimā trešajam lasījumam un kura izstrādē Ministru kabineta darba ietvaros ir piedalījusies arī šī raksta autore, privātpersonu sūtījumu saņemšanas, izskatīšanas kārtība un rīcība šo sūtījumu saņemšanas sakarā atšķirsies no līdz šim pierastās.
Šī raksta mērķis ir ieskicēt jau pastāvošās atšķirības un norādīt uz nākotnē paredzētajām atšķirībām privātpersonu sūdzību un priekšlikumu sakarā. Tāpat šī raksta ietvaros tiks mēģināts norādīt uz to, kas būtu uzlabojams privātpersonu sūdzību un priekšlikumu saņemšanas, izskatīšanas kārtībā un rīcības šo sūtījumu saņemšanas sakarā un ņemams vērā, arī gatavojot Priekšlikumu un sūdzību likumprojektu Saeimā trešajam, tātad pēdējam lasījumam.
Šā brīža regulējums privātpersonu sūtījumiem un ar tiem saistītajām tiesiskajām sekām
Saņemot privātpersonas sūtījumu, sākotnēji jākonstatē, kāda veida sūtījums tas ir, jo no tā, kāds ir privātpersonas sūtījums, būs atkarīgas arī tiesiskās sekas – gan valsts varu īstenojošo institūciju tiesības un pienākumi, gan arī privātpersonas tiesības un pienākumi. Ievērojot atšķirības tiesiskajās sekās, privātpersonu sūtījumu valsts pārvaldei saņemšanas gadījumā, autores ieskatā, šobrīd var izšķirt šāda veida privātpersonu sūtījumus:
1) iesniegums,
2) informācijas pieprasījums,
3) tiesību normas oficiālā skaidrojuma pieprasījums,
4) uzziņas pieprasījums,
5) atbildes pēc būtības pieprasījums.
Iepriekš minēto iemeslu dēļ precīza privātpersonu sūtījumu veida noteikšana ir svarīga gan privātpersonai, gan arī valsts pārvaldei. Lai ilustrētu minēto, īsumā tiks ieskicētas pastāvošās acīmredzamākās atšķirības.
Iesniegums
Iesniegums vienmēr būs saistīts ar personas tiesībām uz to, lai iestāde viņa tiesisko interešu vārdā vai nu izdod, atceļ vai groza administratīvo aktu, vai slēdz, lauž vai groza publisko tiesību līgumu, vai arī veic faktisko rīcību vai atturas no tās. Iesniegumu izskatīšana notiek administratīvā procesa ietvaros un to izskatīšanu regulē Administratīvā procesa likums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
