Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Šķīrējtiesu likuma projektu. Lai veicinātu diskusiju par šķīrējtiesu problemātiku Latvijā un par minētajā projektā iecerēto regulējumu, šajā rakstā izteiktas dažas piezīmes un komentāri par šķīrējtiesas nolēmumu regulējumu Šķīrējtiesu likumprojektā (turpmāk - Likumprojekts). Šajā nelielajā apskatā komentēti jautājumi par šķīrējtiesu nolēmumu veidiem, spriedumu pieņemšanu un sagatavošanu, šķīrējtiesas sprieduma saturu saistībā ar sprieduma motīviem, izlīgumu šķīrējtiesas procesā un procesa izbeigšanu, kā arī ad hoc šķīrējtiesu spriedumu piespiedu izpildi.
Piezīmes par jauno šķīrējtiesas nolēmumu regulējumu
No likuma sistēmiskās iztulkošanas viedokļa nav nekā nejēdzīgāka, kā paredzēt strīdu izskatīšanu ad hoc šķīrējtiesā, bet liegt šādiem spriedumiem piespiedu izpildi CPL noteiktajā kārtībā.
 Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV |
LL.M AGRIS REPŠS, zvērināts advokāts, partneris advokātu birojā “Sorainen un partneri”
Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Šķīrējtiesu likuma projektu.
1 Lai veicinātu diskusiju par šķīrējtiesu problemātiku Latvijā un par minētajā projektā iecerēto regulējumu, šajā rakstā izteiktas dažas piezīmes un komentāri par šķīrējtiesas nolēmumu regulējumu Šķīrējtiesu likumprojektā (turpmāk – Likumprojekts).Šajā nelielajā apskatā komentēti jautājumi par šķīrējtiesu nolēmumu veidiem, spriedumu pieņemšanu un sagatavošanu, šķīrējtiesas sprieduma saturu saistībā ar sprieduma motīviem, izlīgumu šķīrējtiesas procesā un procesa izbeigšanu, kā arī ad hoc šķīrējtiesu spriedumu piespiedu izpildi.
1. Šķīrējtiesas nolēmumi
Likumprojektā ir ievērots Latvijas procesuālajās tiesībās ierastais nolēmumu dalījums lēmumos un spriedumos. Ar terminu “nolēmums” apzīmē jebkuru šķīrējtiesas vai tiesas pieņemtu procesuālu risinājumu. Spriedums ir nolēmums, ar kuru šķīrējtiesa izlemj strīdu pēc būtības. Strīda izlemšana pēc būtības nozīmē lemšanu par juridiskajiem jautājumiem, kas ietekmē pušu materiālās tiesības. Savukārt lēmums ir nolēmums, ar kuru šķīrējtiesa izlemj procesuālos jautājumus.
Likumprojekta 55. pants noteic, ka šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem jautājumiem, neizspriežot strīdu pēc būtības. Parasti ar lēmumiem šķīrējtiesa vai šķīrējtiesnesis izlemj procesa organizatoriskos jautājumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
