5. Februāris 2008 /NR. 5 (510)
Skaidrojumi. Viedokļi
Krāpšana
vai civiltiesisks strīds
3
Ne cui dolus suus, per occasionem juris civilis, contra naturalem aequitatem prosit1
Mg.iur.
Aldis Pundurs
LU Juridiskās fakultātes doktorants, Ģenerālprokuratūras prokurors 
Mg.iur.
Jānis Ievītis
LU Juridiskās fakultātes doktorants,
Rīgas tiesas apgabala prokurors 

Samērā bieži rodas situācijas, kad persona savu zemesgrāmatā reģistrēto nekustamo īpašumu sākotnēji pārdod vienam pircējam, bet pēc kāda laika, izmantojot apstākli, ka pircējs pēc pirkuma līguma noslēgšanas nekustamo īpašumu vēl nav ierakstījis zemesgrāmatā (koroborējis), to atkal pārdod nākamajam pircējam. Šāda pārdevēja rīcība līdz šim pēc Krimināllikuma 177. panta tika kvalificēta kā krāpšana.

Tiesu prakse

Vienā no šādiem kriminālprocesiem 2007. gada 18. oktobrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments lietā SKK–630/2007 (krimināllieta Nr. 12280001505) secināja, ka personai (pārdevējam), pastāvot neatceltam pirkuma līgumam, pēc Civillikuma 994. panta ir tiesības atkārtoti pārdot jau vienreiz pārdotu īpašumu. Tomēr izveidojušās attiecības ar pirmo pircēju ir uzskatāmas par civiltiesisku strīdu, kas risināms Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.2

Kriminālprocesā apsūdzība tika izvirzīta par to, ka I.K. kā E.P. pilnvarotā persona 1999. gada 8. oktobrī Limbažos noslēdza notariāli apstiprinātu pirkuma līgumu, ar kuru pārdeva V.B. no Lim­bažu rajona Liepupes pagasta īpašuma "[A]" atdalīto zemesgabalu "[V]" 3,12 ha platībā par Ls 700. Saskaņā ar noslēgto līgumu samaksa par pārdoto īpašumu tika saņemta pirms līguma noslēgšanas un pirms V.B. tika nodotas īpašuma tiesības. I.K. iegūto naudu par īpašuma pārdošanu izlietoja savām vajadzībām.

Izmantojot apstākli, ka V.B. īpašuma tiesības nebija nostiprinājis zemesgrāmatā, I.K., izmantojot minētā E.P. izsniegto pilnvaru, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, 2002. gada 2. septembrī Limbažu virsmežniecības Liepupes mežniecībā Limbažu rajona Liepupes pagastā izņēma ciršanas apliecinājumus un V.B. piederošajā saimniecības "[V]" mežā izcirtusi kokus – 53 m3, ar ko nodarīja V.B. materiālos zaudējumus Ls 1050 apmērā.

Atkārtoti, izmantojot to, ka V.B. savas īpašuma tiesības nebija nostiprinājis zemesgrāmatā, I.K. minēto īpašumu otro reizi – 2003. gada 28. janvārī – Valmierā pārdeva Dz.J., noslēdzot ar viņu notariāli apstiprinātu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu. I.K. ar savām darbībām nodarīja V.B. materiālos zaudējumus Ls 12 500,00 apmērā, kurus sastāda nekustamā īpašuma Limbažu rajona Liepupes pagastā "[V]" tirgus vērtība uz 2003. gada janvāri ar realizācijas termiņu līdz 10 mēnešiem. I.K. apzināti neinformēja Dz.J. par spēkā esošo pirkuma līgumu, kas starp viņu un V.B.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kristaps
5. Februāris 2008 / 22:11
0
ATBILDĒT
Luk ta,

isi sakot dosim KL 177 bozi rokas visiem mulku kerajiem.



Lai tik raksta zajavas, piemeram sados gadijumos:



"pircejs" A iedeva rokasnaudu 1%, solot pec nedelas parejo, pec tam pusgadu stiepa gumiju visu laiku solidams samaksu, pardevejam B piegriezas un pardeva citam ( C) -> B= krapnieks.



"pircejs" A pierunaja veco onkuliti B pardot 2ha Jurmala par Ls 50 tukst, iedeva Ls 2 tukst rokasnaudu. B neilgi pec tam uzzinaja ,ka vina zemes tirgus vertiba ir Ls 2 mio, un protams (maita tads) pardeva to C par so cenu -> B=krapnieks



Turpinot sada gara raksta beigas vajadzeja but ierosinajumam - svitrot CL 928 pantu :)



Es nestridos, ka uz divu pirceju gadijumu vispar nevar attiecinat KL 177. tacu tam vajadzetu but vienigi tais gadijumos, kad pardevejs ir sanemis VISU kapostu vai NOZIMIGU tad dalu NO ABIEM PIRCEJIEM (objektiva puse) un vinam tiesam ir vienalga (subjektiva puse), kurs savas tiesibas ierakstis ZG. To nevar attiecinat uz apstridamiem (viltus,maldi,spaidi) vai vel jo vairak speka neesosiem darijumiem ( labu tikumu parkapums etc.) , ka ari gadijumos, kad pardevejam VARETU BUT bijusas tiesibas atkapties no liguma uz CL 1663 vai CL 2047-2053 pantu pamata
Nedoktorants
5. Februāris 2008 / 12:57
0
ATBILDĒT
Autoru skartā tēma ir aktuāla un to sen jau risina civilprocesuālā kārtībā.

Autori aizskāka ar brīnišķīgu citātu par ļauno nodomu. Diemžēl turpmākajā tekstā par to netiek runāts. Tiek aizmirsts, ka noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme ir arī subjektīvā puse.

Manu uzmanību piesaistītu fakts, ka I.K. ir pilvarota personu un šādā statusā slēdza līgumus.

Apšaubāmi, ka šajā gadījumā viņa bija materiālo labumu guvēja KL 177.p. izpratnē.

Ļoti diskutabls ir jautājums par koku ciršanas fakta saistību ar krāpšanas izdarīšanu.

Problēmas risināšanas virziens ir labs, bet diez vai tas būs īstais prakses piemērs.

Arī Grīnberga lietā prokuratūra domā citādāk, tik nav saprotams, vai nebūtu jāskatās visos virzienos, ne tikai vienā - sev vēlamajā?
reks
5. Februāris 2008 / 11:04
0
ATBILDĒT
Labs raksts, pilnīgi piekritu autoriem...
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties