18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā ārlaulībā ieņemta jaundzimuša bērna slepkavība, kas izdarīta aiz kauna vai bailēm, tika atzīta par izdarītu vainu mīkstinošos apstākļos. Vairumā valstu atzīts, ka šim nodarījumam ir privileģēts sastāvs neatkarīgi no tā, vai bērns ieņemts ārlaulībā vai ne. Vācu juristi to skaidro ar to, ka mūsdienu sabiedrībā ārlaulībā dzimis bērns netiek vērtēts tik negatīvi kā agrāk.²

Ik gadu Latvijā tiek izdarītas ne vairāk kā trīs jaundzimuša bērna slepkavības, kas norāda, ka praksē šādi nodarījumi nav sastopami bieži. Taču KL 119. pantā norādītais noziedzīgais nodarījums ir aktuāls tajā izdarāmo grozījumu nepieciešamības dēļ. Šobrīd netiek regulēti gadījumi, kad noziedzīgā nodarījuma subjekts ir nevis jaundzimušā juridiskā māte, bet gan kāda cita persona, kas bērnu dzemdējusi, bet nav atzīstama par sava bērna māti KL 119. panta izpratnē. Šāda tradicionāla jautājuma izpratne neatbilst mūsdienu medicīnas attīstības iespējām un tādam medicīniskajam stāvoklim, kādā var atrasties tikai dzemdētāja, kas var arī nebūt KL 119. pantā definētā sava bērna māte. Tādēļ autore šajā rakstā analizēs KL 119. pantā ietverto noziedzīgā nodarījuma sastāvu, pētīs citu valstu krimināllikumos ietverto regulējumu par jaundzimuša bērna slepkavību, kā arī piedāvās racionālākos KL 119. panta iespējamos grozījumus, kas precīzi definētu noziedzīgā nodarījuma subjektu.

1. Noziedzīga nodarījuma sastāvs

Kriminālatbildība par jaundzimuša bērna slepkavību paredzēta KL 119. pantā: "Par sava bērna slepkavību, ko māte izdarījusi dzemdību laikā vai tieši pēc dzemdībām to izraisītā psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa ietekmē, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem."

Vērtējot noziedzīgā nodarījuma sankciju, šāds nodarījums uzskatāms par mazāk smagu noziegumu, savukārt pēc nodarījuma kaitīguma smaguma tam piemīt nodarījumu mīkstinoši apstākļi jeb privileģēts sastāvs.

Lai nodarījums tiktu kvalificēts kā jaundzimuša bērna slepkavība, obligāti jābūt šādiem nosacījumiem:

1) noslepkavots jaundzimis bērns;

2) slepkavība izdarīta dzemdību laikā vai tieši pēc dzemdībām;

3) jaundzimuša bērna slepkavību izdarījusi viņa māte;

4) slepkavība izdarīta dzemdību izraisītā psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa ietekmē;

5) pēkšņi radies nodoms.

1.1. Noziedzīga nodarījuma objekta jēdziens

Noziedzīgā nodarījuma objekts ir jaundzimuša bērna dzīvība. KL 119. panta izpratnē, par jaundzimušu bērnu uzskatāms dzimstošs vai tikko piedzimis bērns.³ Pediatrijā jaundzimis bērns ir piedzimis dzīvs bērns līdz mēneša vecumam, bet akušerijā – līdz vienai nedēļai.⁴ Jāteic, ka jaundzimuša bērna jēdziens medicīnā un tiesu medicīnā ir atšķirīgs, jo tiesu medicīnā par jaundzimušu bērnu uzskata bērnu, kas kopš dzimšanas nav nodzīvojis ilgāk par diennakti.⁵

Tā kā noziedzīgā nodarījuma objekts ir ne tikai tikko piedzimis bērns – jaundzimušais līdz vienai diennaktij, bet arī dzimstošs bērns, analizējot šī noziedzīgā nodarījuma objektu, svarīgi noskaidrot, kurš brīdis uzskatāms par cilvēka dzīvības sākumu un no kura brīža tieši dzimstoša bērna dzīvība kļūst par noziedzīga nodarījuma objektu.

Jautājumā par cilvēka dzīvības sākumu tiesību zinātnē izteikti dažādi viedokļi, kurus nosacīti var iedalīt vairākās grupās jeb teorijās:

• "Dzemdību sāpju teorija" – autori, kuri uzskata, ka cilvēka dzīvības sākums saistāms ar fizioloģisko dzemdību sākumu. Piemēram, S. Borodins dzīvības sākumu saista ar dzemdību procesa sākuma momentu. Pēc viņa domām, mātes nelikumīgas darbības šajā laika posmā ir attiecināmas uz jaundzimušā bērna dzīvības atņemšanu, nevis grūtniecības pārtraukšanu.

• Teorija par daļēju bērna atdalīšanos no mātes miesām – autori, kuri raksta, ka dzīvības sākums ir bērna dzimšanas process – bērna parādīšanās no mātes miesām. M. Šargorodskis⁶ norāda, ka bērna dzīvības atņemšana dzemdību laikā, kad kaut vai daļa no bērna atrodas mātes miesās, kvalificējama kā slepkavība.

• Teorija par pilnīgu bērna atdalīšanos no mātes miesām – par dzīvības sākumu uzskata momentu, kad bērns ir pilnībā atdalījies no mātes miesām.

• "Patstāvīgas elpošanas teorija" – autori (M. Grodzinskis, A. Krasikovs, P. Mincs),⁷ kas uzskata, ka cilvēka dzīvības sākums saistāms ar brīdi, kad bērns pilnīgi atdalījies no mātes miesām un patstāvīgi sācis elpot.