Pētot gan Latvijas, gan ārvalstu juristu atzinumus, ir jāatzīst, ka par modernu tiek uzskatīti tie pamatelementi, kas jau sen ir nostiprinājušies nacionālajā, starptautiskajā likumdošanā, praksē un doktrīnā. Šeit minēšu tikai dažus no tiem.

Arbitrāžas tiesību attīstība

Pamats šķīrējtiesu attīstībai, nepārprotami, ir arbitrāžas tiesību straujā attīstība pēdējās desmitgadēs, vice versa. Būtībā ir radusies jauna tiesību nozare, kas no sākotnējā skata ir mikrotiesību sistēma, bet šobrīd tā kļūst pašpietiekama. Proti, nav grūti nodalīt šo tiesību priekšmetu, sistēmu, regulējošos principus un jēdzienus.

Arbitrāžas tiesību priekšmets aptver ne tikai tiesiskās attiecības starp pusēm, bet arī arbitrāžas procesu šķīrējtiesā un ar arbitrāžas procesu saistītās lietas tiesā (tai skaitā šķīrējtiesa spriedumu apstrīdēšanas vai izpildes gadījumos).³ Arbitrāžas tiesības atbilst visiem tiesību sistēmas kritērijiem – tās ir pabeigtas, ar strukturētu raksturu, spēju attīstīties un ir prognozējamas.