Vērtējot problēmas mērogu, jāņem vērā, ka par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī ir noteikta ne tikai kriminālā, bet arī administratīvā atbildība. Saskaņā ar Valsts policijas un Tiesu informācijas sistēmas datiem 2008. gadā administratīvais sods par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotiku un psihotropo vielu ietekmē tika piemērots 14 544 personām – 10 391 gadījumā to piemēroja valsts policija⁴ un 4153 gadījumos – tiesneši.⁵

KL 262. pants tā sākotnējā redakcijā paredzēja atbildību par atkārtoti gada laikā transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. 2005. gada 6. oktobrī Saeima grozīja KL 262. pantu, papildinot to ar otro daļu, kas paredz atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu un mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja to izdarījusi persona, kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ja viņai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

KL 262. pantā definētie kriminālpārkāpumi apdraud ceļu satiksmes drošību. Gan panta pirmajā, gan arī otrajā daļā paredzēto noziedzīgu nodarījumu sastāvs ir formāls – persona saucama pie kriminālatbildības nevis par kaitējuma nodarīšanu svešām interesēm, bet par darbību, kas palielina ceļu satiksmes negadījumu risku.

Paredzot kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī, likumdevējs ir deklarējis, ka nodarījuma kaitīgums ir tik liels, ka citi, mazāk represīvi juridiskās atbildības veidi šajā gadījumā nav pietiekami. Tomēr salīdzinājumā ar vairākiem citiem Krimināllikumā definētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru kriminalizācija ir saprotama un nav apspriežama, nepieciešamība piemērot Krimināllikumu, lai sodītu par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī, nav vērtējama viennozīmīgi.