Pašvaldības administrācijas jēdziens

Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 8. punkts nosaka pašvaldības domes ekskluzīvu kompetenci izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus. Likuma "Par pašvaldībām" 68. pants nosaka pašvaldības izpilddirektora kompetenci pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā atbildēt par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu, kā arī domes nomaiņas gadījumā nodrošināt pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktību. Vienlaikus minētā likuma 24. panta otrā daļa citastarp noteic, ka pašvaldības nolikumā nosaka pašvaldības administrācijas struktūru. Savukārt šīs pašas normas pirmā daļa paredz, ka pašvaldības nolikums ir saistošie noteikumi, kas cita starpā nosaka pašvaldības pārvaldes organizāciju. Tāpat arī likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 6. punkts nosaka pašvaldības domes ekskluzīvu kompetenci apstiprināt pašvaldības pārvaldes struktūru. Taču ne jēdziens "pašvaldības administrācija", ne arī jēdziens "pašvaldības pārvalde" likumos nav skaidrots. Ar pašvaldības administrāciju jeb pašvaldības pārvaldi visbiežāk saprot pašvaldības izpildinstitūciju kopumu. Pašvaldību nolikumos tā visbiežāk norādīta kā pašvaldības izveidotu institūciju (iestāžu, aģentūru, pārvalžu u. tml.) uzskaitījums un struktūrvienību, kas nodrošina domes darba organizatorisku un tehnisku apkalpošanu, uzskaitījums (piemēram, juridiskā nodaļa, finanšu un ekonomikas nodaļa, attīstības nodaļa, teritorijas plānošanas nodaļa u. tml.).

Likumprojektā "Pašvaldību likums", ko bija iecerēts virzīt pieņemšanai Saeimā kā regulējumu, kas noteiks pašvaldību darbu pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, bija mēģināts definēt pašvaldības administrācijas jēdzienu, paredzot, ka pašvaldības administrācija ir pašvaldības izpildu un rīcības institūcija, tā sastāv no domes administrācijas un pašvaldības finansētām institūcijām, kas nodrošina pašvaldības kompetences izpildi. Tādējādi tika mēģināts nošķirt domes darbu apkalpojošo struktūrvienību kopumu un pārējās domes izveidotās pašvaldības iestādes, kas nodrošina pašvaldības funkciju īstenošanu. Līdzīgi administrācijas jautājums ir noregulēts Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumā (Rīgas pilsētas domes 2005. gada 27. septembra noteikumi Nr. 17 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums"^*), kura II nodaļā noteikts, ka pašvaldības administrācija sastāv no pašvaldības centrālās administrācijas, pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm (domes departamentiem) un domes departamentiem pakļautām pašvaldības iestādēm, kā arī pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības centrālā administrācija attiecīgi sastāv no struktūrvienībām, kas nodrošina pašvaldības kompetences īstenošanas atbalsta funkcijas (piemēram, Juridiskā pārvalde, Personāla nodaļa, Sekretariāts, Ārlietu nodaļa un citas).

Jāatzīmē, ka pašvaldības (rajona) administrācijas jēdziens zināmā mērā skaidrots arī Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra noteikumos Nr. 713 "Rajona pašvaldības reorganizācijas kārtība", kur 21. punktā noteikts, ka reorganizācijas plānā noteiktās pašvaldības darbu reorganizācijas plāna izpildes koordinācijai nodrošina rajona pašvaldības administrācija, kas pirms 2009. gada 1. jūlija bija rajona pašvaldības izpildorgāns, nodrošinot padomes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. Jēdziena skaidrojums apraksta pašvaldības centrālās administrācijas būtību. Pašvaldību nolikumos, lai apzīmētu centrālo administrāciju, nereti tiek lietots arī jēdziens "domes administrācija". Piemēram, Krimuldas novada pašvaldības nolikumā (Krimuldas novada domes 2009. gada 1. jūlija saistošie noteikumi Nr. 1 "Krimuldas novada domes nolikums") noteikts, ka pašvaldības funkciju nodrošināšanai domes padotībā cita starpā ir domes (pašvaldības) iestāde – Krimuldas novada domes administrācija. Tādējādi pašvaldības administrāciju var definēt kā pašvaldības domes izveidotu iestāžu kopumu, kas sastāv no centrālās administrācijas jeb domes administrācijas un pārējām pašvaldības domes izveidotām iestādēm, kas nodrošina pašvaldības kompetences īstenošanu. Citiem vārdiem – ir centrālā jeb domes administrācija un pārējā administrācija.

Pašvaldības administrācijas jēdziena izpratnei ir ne tikai teorētiska nozīme, bet daudz lielākā mērā precīzai un juridiski korektai jēdziena izpratnei ir praktiska nozīme, it īpaši veidojot pašvaldības administrācijas struktūru un izstrādājot 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlēto pašvaldību domju pašvaldību nolikumus. Par pašvaldības administrācijas izpratni kā pašvaldības izveidotu institūciju jeb iestāžu kopumu visbiežāk nav pārpratumu, bet dažādus viedokļus un diskusijas rada viena no šādām iestādēm – domes jeb centrālā administrācija (institūcija, kas apkalpo pašvaldības domes darbu un veic atbalsta funkcijas pašvaldību kompetences īstenošanā; turpmāk tekstā – centrālā administrācija).