Žurnāls: Kritēriji, vērtējot pieteikuma pieļaujamību

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Kritēriji, vērtējot pieteikuma pieļaujamību

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKA–721
2009. gada 8. septembrī

Pieteicēja subjektīvo tiesību esamības pārbaude ir veicama pēc tam, kad pārbaudīts pieteikuma veids jeb tā mērķis.

Nav izšķirošas nozīmes, kādiem tieši vārdiem lēmumā par lietas ierosināšanu ir formulēts pieteikuma priekšmets, par kuru lieta ierosināta. Izšķiroši ir, kāds lietā ir pieteicējas mērķim atbilstošais pieteikuma priekšmets. Pretējā gadījumā pieteikuma pieņemšana, lietas ierosināšana un sekojošā lietas izskatīšana būtu bezmērķīga.

Ja prasījums ir neskaidri vai nepareizi formulēts, tiesnesim ir pienākums prasījumu iztulkot. Tiesnesim ir pienākums izdibināt pieteicēja patieso gribu. Rezultātam ir jāatbilst gan kopējam rakstītajam burtam, gan tajā iekļautajam atpazīstamajam mērķim.

Saņemot pieteikumu, jāvērtē, vai pieteikumā ietvertais prasījums nav saistīts ar kādu citu tiesas tiesvedībā esošu lietu.

Tas, ka pieteicējs lūgumu pirms vēršanās tiesā ir izteicis arī iestādē, nenozīmē, ka tādēļ tā vērtējama kā jaunas administratīvās lietas uzsākšana par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: senators J. Neimanis, tiesnese V. Kakste, senators A. Guļāns, rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Tukuma auto", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ogres autobuss", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles ATU", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "AIPS" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta firma Jūrmala SV" blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2009. gada 25. jūnija lēmumu daļā, ar kuru noraidīta blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 3.aprīļa lēmumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] 2007. gada decembrī valsts SIA "Autotransporta direkcija" noslēdza līgumus ar pieteicējiem (SIA "Tukuma auto", SIA "Ogres Autobuss", SIA "Aizkraukles ATU", SIA "AIPS", SIA "Autotransporta firma Jūrmala SV") par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Līgumu darbības termiņi bija no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim.

[2] Valsts SIA "Autotransporta direkcija" rīkoja koncesijas konkursu par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem maršrutu tīkla daļā (lotē) "Centrs-1" no 2009. gada 1. janvāra. Šajā konkursā pretendēja arī pieteicēji.

[3] 2008. gada 13. oktobrī valsts SIA "Autotransporta direkcija" nolēma par koncesijas konkursa uzvarētājām atzīt un līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos slēgt maršrutu tīkla daļā (lotē) "Centrs-1" ar kopīgo piedāvājumu iesniegušajām pretendentēm – AS "Nordeka", AS "Rīgas Taksometru parks", SIA "Blagovest TUR" un SIA "Norma-A". Minēto lēmumu pieteicēji pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

5 KOMENTĀRI

Lasītājs

27. Septembris 2009 / 10:56

ATBILDĒT

Ja jau Senāts saskatīja to 'īsto būtību', tad kādēļ lēmumā par to nav NEVIENA argumenta, kur izvērstu šo tēzi un pamatotu? Kaut kā reizēs, kad tā 'saskatīšana' tāda neskaidra sanāk, Senāta argumentācija tieši proporcionāli kļūst lakoniskāka. Turklāt vajadzētu palasīt lēmumu rūpīgāk - SM nevienu līgumu nav slēgusi.

Lasītājam

27. Septembris 2009 / 08:29

ATBILDĒT

Senāts aiz SM meistarīgajām konstrukcijām 'pagaidu' un 'īstais' pārvadājuma līgums saskatīja būtību nevis tikai nosaukumu.

Lasītājs

25. Septembris 2009 / 17:58

ATBILDĒT

Ja nu reiz ir atļauts komentēt arī tiesu darbu (nolēmumus), tad dažas piezīmes:

Punkts viens. Šis lēmums savā būtībā ir kļūda, tāpēc to nevajadzētu uzdot par priekšzīmīgu lēmumu. Tiesiskās attiecības, kas izriet no pagaidu pārvadājumu līgumiem, nav pielīdzināmas tām tiesiskajām attiecībām, kas izriet no konkursa procedūrā noslēgtajiem pastāvīgajiem līgumiem. Pieteicēji šīs lietas ietvaros ir vērsušies tiesā pilnīgi par citām tiesiskajām attiecībām, kas radušās pagaidu līgumu sakarā, tāpēc tās bija izvērtējamas nošķirti no pastāvīgajiem līgumiem, kurus bija paredzēts slēgt konkursa procedūras rezultātā.

Punkts divi. Senāts lēmuma 17.3.punkta 4.apakšpunktā pārkāpj APL 323.p.(1) noteiktās blakus sūdzības izskatīšanas robežas (skat., piem., Senāta secinājumus 22.04.2008. lēmumā lietā nr.SKA – 322/2008). Senātam NAV kompetence sniegt zemākas instances tiesai saistošas vadlīnijas, secinot, ka nav izpildīts tiesas nolēmums citā administratīvajā lietā. Ar pieteicēju blakus sūdzību Senātā izskatīšanā nenonāca jautājums par citas tiesas nolēmuma izpildi vai neizpildi.

Punkts trīs. Koncesijas konkursa procedūras rezultātā noslēgtie pastāvīgie pārvadājuma līgumi nav pielīdzināmi pagaidu pārvadājumu līgumiem. Ja tiesa aizliedz noslēgt pastāvīgo pārvadājuma līgumu, tad šāds tiesas lēmums nesatur ierobežojumu slēgt pagaidu līgumus. Tieši pretēji: bija jāslēdz pagaidu līgumi, lai nerastos situācija, ka vispār netiek nodrošināti pasažieru pārvadājumi. Ja bažas ir par pārvadātāju izvēli, tad jājautā, kurus pārvadātājus drīkstēja izvēlēties pagaidu līgumiem? Konkursa zaudētājus, uzvarētājus vai konkursā neiesaistītos? Un kāpēc tam lai vispār būtu kāda nozīme pagaidu līgumu slēgšanā?

Visbeidzot – cilvēcīgi saprotu vēlmi pēc pašapliecināšanās, bet šis Senāta lēmums tomēr rada lielu rūgtumu. Kaut kā palieku pie pārliecības, ka tiesnešiem katru lēmumu vajadzētu nopietni apsvērt. It īpaši, ja tā beigu daļā raksta, ka ‘lēmums nav pārsūdzams’.

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"