Lai uzskatītu, ka valsts nodrošina informācijas atklātības kodolu, nepietiek vien ar starptautisko cilvēktiesību dokumentu, kur minēta informācijas atklātība, ratifikāciju. Informācijas atklātība kā ar cilvēka piedzimšanu radusies brīvība un arī kā starptautiski atzīta cilvēka pamatbrīvība uzliek valstij vairākus pienākumus. Var identificēt vismaz četrus pamatpienākumus. Pirmkārt, valstij jārada priekšnosacījumi informācijas atklātības īstenošanai tās tiesiskajā sistēmā. Otrkārt, valstij jārada informācijas atklātības ierobežojumu sistēma. Treškārt, valstij jāizveido efektīva informācijas atklātības aizsardzības sistēma. Visbeidzot, valstij jādefinē nosacījumi tās dalībai brīvā informācijas apritē.
1. Priekšnosacījumi informācijas atklātības kā cilvēka pamatbrīvības īstenošanai
Valsts pienākums radīt priekšnosacījumus informācijas atklātības kā cilvēka pamatbrīvības īstenošanai tās tiesiskajā sistēmā izriet ne vien no starptautisko cilvēktiesību dokumentu tiesību normām, kas konkrēti regulē informācijas atklātību, bet arī no citām šajos cilvēktiesību dokumentos ietvertajām tiesību normām, kas vienlīdz attiecas uz visām cilvēktiesībām, ko aizsargā konkrētais dokuments. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas ievadā pausta dalībvalstu apņemšanās “veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu”, un deklarācijas 30. pantā noteikta valsts rīcības brīvība cilvēktiesību īstenošanai. Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām ievadā minēta atziņa, ka ne tikai “valstu pienākums ir sekmēt cilvēktiesību un brīvību vispārēju respektēšanu un ievērošanu”, bet arī “katram atsevišķam cilvēkam, kam ir pienākumi pret citiem cilvēkiem un kolektīvu, kura loceklis viņš ir, jācenšas panākt šajā paktā atzīto tiesību stimulēšanu un ievērošanu”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
