Uzņēmumu reģistrs ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir likumā noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu (turpmāk – subjekts) reģistrācija un reģistrēto ziņu publiskas ticamības un pieejamības nodrošināšana.¹ Pienākumu reģistrēties un darbības nosacījumus pēc reģistrācijas nosaka attiecīgā subjekta darbību regulējošie normatīvie akti. Paša Uzņēmumu reģistra kompetenci reģistru vešanā regulē gan likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", gan citi normatīvie akti.² Uzņēmumu reģistram ir 14 publiski reģistri, kuri galvenokārt ir nepieciešami tajos reģistrēto subjektu un trešo personu aizsardzībai. Deviņos no četrpadsmit reģistriem jautājums par nosaukumu sakritību ir aktuāls, jo viena no šajos reģistros obligāti ierakstāmajām ziņām ir nosaukums.

Līdzīgi kā fizisku personu var identificēt pēc vārda, uzvārda un personas koda, juridisku personu var identificēt pēc nosaukuma un vienotā reģistrācijas numura. Ikdienas dzīvē nosaukums ir svarīga identifikācijas pazīme, savukārt individuāls vienotais reģistrācijas numurs nodrošina subjektu nesajaukšanu ļoti līdzīgu nosaukumu gadījumā. Nosaukumu atšķiramība ir nozīmīgs aspekts juridisko personu reģistrācijā, jo Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot subjektus (t. sk. ierakstot ziņas publiskā reģistrā par subjekta nosaukumu), realizē valsts kontroli, kas vērsta uz trešo personu aizsardzību.

Tā kā normatīvie akti paredz dažādus nosacījumus,³ kas personai jāņem vērā, izvēloties nosaukumu, tad arī praksē rodas dažādas strīdīgas situācijas attiecībā uz šo nosacījumu piemērošanu. Ir bijuši gadījumi, kad izvēlētais nosaukums ir pretējs labiem tikumiem. Piemēram, reģistrācijai pieteikto nosaukumu "Viss mainījies skaļi klusēja migla virs pļavām aiz upes un jenotiņš to sajuta tik skaidri ka aizrāvās elpa un nosvīda uz ceļgaliem rātni uzliktās ķepiņas" Uzņēmumu reģistrs atteicās reģistrēt, jo, izvēloties nesamērīgi garu nosaukumu, komersants rīkojas nesaprātīgi un nerēķinās ar citu personu interesēm, pārkāpjot Civillikuma 1.