27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)
Redaktora sleja
Jauna Satversmes sapulce
5

Šogad gana populāri kļuvuši ierosinājumi ievēlēt jaunu Satversmes sapulci. Šīs idejas aizstāvji uzskata, ka Latvijas valsts iekārta un tās Satversme ir bankrotējusi un nepieciešams fundamentāls valstiskuma restarts. Jauna konstitūcija, jaunas valstiskuma vērtības, jauna valsts. Tas viss esot nepieciešams, bet šīs konstitucionālās sistēmas ietvaros to neesot iespējams panākt. Tādēļ rīkojamas jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas.

Jaunas Satversmes sapulces ideja savā ziņā ir ērti lietojama un parocīga – tās aizstāvjiem nav jāpiedāvā nekādi risinājumi vai uzlabojumi. Viņi ir tikai par to, lai tautas vēlēti ārkārtas priekšstāvji brīvi lemtu par valsts nākotni. Jebkura cita valstiskuma reforma, kas tiktu veikta esošās Satversmes ietvaros, prasītu no viņiem konkrētus piedāvājumus un raisītu argumentētas diskusijas par šīm receptēm.

Jaunas Satversmes sapulces idejas piekritējiem vajadzētu atminēties komplicētos politiskos procesos bijušās Krievijas impērijas teritorijā pēc carisma gāšanas. Šajā laikā Satversmes sapulces ideja bija kā neapstrīdama aksioma. Jebkuru jautājumu varēja lemt tikai Satversmes sapulce. Dažādu politisko partiju pārstāvji savam elektorātam nesolīja aktuālo jautājumu risinājumus, bet tikai mistisko sapni – sanāks Satversmes sapulce un taisnīgi izlems visus sasāpējušos jautājumus.

To solīja Krievijas pagaidu valdības kadeti un Kerenskis, to solīja admirālis Kolčaks un citi “baltās Krievijas” ideologi. Tikai Krievijas iedzīvotāji negribēja gaidīt līdz Satversmes sapulces laikam. Lielinieki un Ļeņins solīja visu uzreiz. Mieru karavīriem, zemi zemniekiem, nacionālo pašnoteikšanos mazākumtautībām. Un pāri visam – padomju varu.

Diemžēl Satversmes sapulces ideja nebija kārdinošāka un pievilcīgāka par ilgām pēc atbildīgas šodienas politikas vai vismaz tūlītējiem populistiskiem solījumiem. Satversmes sapulces idejas aizstāvji zaudēja Ļeņinam. Šis zaudējums noteica ne vien Krievijas, bet arī Eiropas un visas pasaules vēsturi uz daudzām desmitgadēm.

Arī jaunajās republikās, kas veidojās uz Krievijas impērijas gruvešiem, valstiskuma pamatā bija Satversmes sapulces ideja. It visur tika sasaukti šāda tipa parlamenti, lai izstrādātu konstitūciju un izlemtu valsts dzīves fundamentālos jautājumus. Lai arī šajās valstīs nācās cīnīties ar lielinieku tūlītējas laimes mirāžu, Satversmes sapulces politiķiem jau bija konkrēts piedāvājums pilsoņiem – neatkarīga valsts. Un tas ļāva Satversmes sapulcēm izdoties Polijā, Somijā, Baltijas valstīs.

Tomēr kopumā Satversmes sapulces idejā ir kaut kas no mums tik tuvā “laimes lāča” fenomena. Apzinoties pastāvošās problēmas, netiek meklēti to risinājumi un netiek piedāvāti uzlabojumi. Tā vietā tiek izvirzīta ideja, ka jāievēlē Satversmes sapulce, tā sanāks un uzreiz visas problēmas tiks atrisinātas.

VISI RAKSTI 27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Francis Ksavers
28. Aprīlis 2010 / 14:47
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu iepriekšējam komentētājam.

Un es tomēr gribētu atgādināt vienu vienkāršu, bet bieži aizmirstu patiesību, proti, ka mūsu pašreizējā Satversme ir tas posms, kuŗš mūs gan simboliski, gan organiski saista ar mūsu valsts tēviem-dibinātājiem un ar starpkaŗu laika parlamentārās demokrātijas periodu. Jaunas Satversmes Sapulces sasaukšana un jaunas Satversmes pieņemšana būtu trumpis tiem mūsu valsts ienaidniekiem un nelabvēļiem, kuŗi šo saiti apšauba vai noliedz.
E
28. Aprīlis 2010 / 11:03
0
ATBILDĒT
Labs raksts.



Jauna Satversmes sapulce pašreizējos apstākļos ir nejēdzīga ideja. Spēkā esosā Satversme ir demokrātiska. Protams, atsevišķus noregulējumus iespējams uzlabot. Bet tad par šie uzlabojumiem arī būtu konkrēti un argumentatīvi jādiskutē. Taču vienkārši sasaukt Satversmes sapulci, un, sak, tad jau redzēsim, ko darīsim, ir destruktīvi. Patlaban nekādas nopietnas - es uzsveru, nopietnas - diskusijas par atsevišķu Satversmes noregulējumu uzlabošanu nav bijušas, un tie priekšlikumi, kas ir izskanējuši, ir tikai populistiski burbuļi.



Satversme nav jāuzlabo arī vienīgi tādēl, lai "labāk izskatītos". Satversmes uzlabojumam ir jābūt diskusijas par kādas konkrētas problēmas risinājumu galaslēdzienam, un proti, ka attiecīgo problēmu visefektīvāk var atrisināt tieši ar konkrēto Satversmes grozījumu.



Arī šāda argumentatīva konsekvence publiskajā telpā vēl nav manīta.



Tiesa, ir diskutēts jautājums par varas balansa maiņu par labu Valsts prezidentam. Taču diskusijā ar to parasti tiek saistīta cerība, ka ar to tiks atrisinātas zināmas vispārējas Latvijas demokrātijas problēmas. Taču tas tā nav; attiecīgās problēmas nevar atrisināt tieši ar šo līdzekli.



Tas protams neizslēdz iespēju, ka par Valsts prezidenta funkciju paplašināšanu nevarētu diskutēt - bet tikai reāli vērtējot, tieši kas ar to varētu tikt sasniegts (piemēram, neatkarīga arbitra lomas stiprināšana; tas būtu reāli).



Taču lielos vilcienos tas nav līdzeklis, kas novērstu Latvijas demokrātijas defektus.



Tur nepieciešama pavisam cita, nevis līdzšinējā muļķīgi-populistiskā, bet gan nopietni-argumentatīva diskusija.







Subaru
28. Aprīlis 2010 / 08:54
0
ATBILDĒT
Diez vai!

Latvietis nekad neies un nelūgsies nevienam, tā ir bijis visos laikos, kopš neatminamiem laikiem ne kurši, ne latgaļi, ne zemaiši, ne vācu muižnieku apspiestie, ne krievu okupācijas plucinātie,ne pašlaik tā saucamo oligarhu un savu interešu bīdītāju apspiestie.



Tas, ka mums potē, ka mums vajag kaut kādu supervaroni, kurš glābs Latviju un mūs visus no s.....m, tas nenozīmē, ka tas mums vajadzīgs, gluži pretēji savā zemē latvietis ir savrupnieks un vienojās tikai, pret ārēju \"ļaunu\" spēku.



Visu pirms pašiem ir jāvienojās ko paši gribam šodiem un rīt, lai pēc mums nepaliek bēdu ieleja!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties