Aizvadītajā nedēļā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pasludināja ilgi gaidīto spriedumu lietā “Kononovs pret Latviju”. Jau šajā žurnāla numurā vairāki eksperti izsaka pirmos viedokļus un vērtējumus par šo spriedumu. Taču Kononova lieta ir skaidri parādījusi vairākas tendences, par kurām vērts ir aizdomāties.

Pirmkārt, fundamentālā pretruna starp Rietumu tiesību lokam piederošu valstu un Maskavas attieksmi pret tiesiskas valsts principiem un neatkarīgu tiesas spriešanu. Ar apbrīnu atzīmējama Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu augstā profesionalitāte, nereaģējot uz arvien skaļākiem Maskavas komentāriem par tai vēlamo spriedumu un iespējamām sekām, ja lietā uzvarētu Latvijas valsts. Pēdējie oficiālie Maskavas komentāri skaidri apliecina: Latvija neapšaubāmi ir Eiropas tiesību telpai piederoša valsts ar respektu pret tiesas spriešanu un likuma varu, bet uz austrumiem aiz Ludzas oficiālā līmenī ir pavisam cita tiesību telpa.

Otrkārt, lai cik sarežģīta un pretrunu plosīta arī būtu Austrumeiropas tautu vēsture pagājušajā gadsimtā, to ir iespējams skaidrot un panākt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Taču to nevarēs panākt ar politiskiem saukļiem un demagoģiju – šie resursi lai paliek tiem, kas nevēlas objektīvas Austrumeiropas vēstures tapšanu. Austrumeiropas tautām svarīgi ir augsti profesionāli pētījumi, skrupuloza un objektīva pagātnes noskaidrošana, kā arī argumentēta un juridiski korekta savas pagātnes versijas aizstāvēšana.

Treškārt, Austrumeiropas stāstu arvien vairāk uzklausa un arvien vairāk izprot. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē lielākoties jau iezīmējas tendence rūpīgi raudzīties uz tiem tiesību jautājumiem, kas nāk no Austrumeiropas pagātnes. Šajā ziņā ne mazāk būtiska ir cilvēktiesību aizstāvības biedrības “Memorial” vadītāja Jana Račinska atziņa, ka Kononova lietā netiek pārskatīti Otrā pasaules kara rezultāti: “Strasbūras tiesas spriedums Kononova lietā nozīmē to, ka kara noziegumiem nav noilguma un piedošanas, lai kurš tos būtu izdarījis. Cilvēks ar ienaidnieku var varonīgi cīnīties, un par to ir pelnījis cieņu, taču, ja šajā cīņā viņš izdara noziegumu pret mierīgajiem iedzīvotājiem, nekāda varonība kaujas laukā nespēj attaisnot viņa noziegumus.”